elie rakstīja:
Es gan ikdienā ejot pārvietojos tik ātri, ka, manuprāt, tas ir gandrīz tas, kas skaitās "sirds trenēšana" uz aptuveni 120-130, tā ka varbūt vismaz tas kaut ko dod.. Bet, kad eju skriet, tad tiešām arī gribas skriet, nevis vilkties tā, ka pat gājēji apdzen.
Tempu 7:00-7:30/km kājāmgājējiem ir visai grūti apdzīt - normāls gājējs iet 12-13min/km :) Kamēr laiks ir labs un neslīd, skrieni ar pulsu ne augstāk par 160 - šis pulss sievietei šajā vecumā nevajadzētu būt grūts sirdij ... noskrienot treniņu pati jutīsi, cik tas ir bijis labi, vai slikti ... augstāk gan nevajadzētu līst ...
Bet jebkurā gadījumā palīdz jūsu teiktais, ka arī iesākumā ir bijis augsts pulss, bet, ja trenē sirdi, tad pamazām tas krītas. Centīšos darīt tāpat.
Nāks ziema un temps pa slidīgajiem ielām/parkiem kritīsies pats no sevis, būs "oficiāls" iemesls samazināt tempu līdz vajadzīgai pulsa zonai :)
Man nez kāpēc pirmā doma bija, ka kļūda varētu būt tieši tajā pārraides procesā un pulsometra pulksteņa signāla uztveršanā, nevis jostā. Jo signāls dažkārt pazūd vispār, piemēram, kad garām brauc tramvajs, jo tur droši vien ir kaut kāds vājš, bet tomēr elektriskais/magnētiskais lauks, kas traucē signāla pārraidē. Bet laikam jau taisnība vien ir, ka drīzāk, ja vispār kāda kļūda, tad rodas tieši jostiņā, kur signāls no sirds tiek uztverts.
Ir iemesls pārbaudīt savu pulsu uz sveša pulsometra ...
13:24
15/03/2011
varbūt skrienot josta noslīd zemāk, vai arī paliekot mitrai tā kļūst vaļīgāka un tāpēc zūd kontakts, kas beigās izpaužas kā neadekvāti liels pulss? Android telefoniem ir tāda programma - "Instant Heart Rate" ar kuras palīdzību var izmērīt pulsu alternatīvā veidā, kā arī var mērīt vecajā labajā veidā turot pirkstu pie kakla un skaitot sitienus 10 vai 15 sekundes un tad reizinot - tad varēs noskaidrot vai vaina tehnikā vai pašā :)
Ja tramvaja dēļ pazūd signāls, tad jā - problēma ir pārraidē. Lētākiem pulsometriem, kam signāls nav kodēts, šis signāls var sakrist ar blakus skrienoša cilvēka pulsometra jostu un rezultātā tiek fiksēti uzreiz 2 cilvēku sirdspuksti - skaitļi var būt mistiski. Pārējos gadījumos maz ticams, ka dabā signāls tiek pārveidots tā, lai rādītos nepareizi cipari.
elie rakstīja:
Man nez kāpēc pirmā doma bija, ka kļūda varētu būt tieši tajā pārraides procesā un pulsometra pulksteņa signāla uztveršanā, nevis jostā. Jo signāls dažkārt pazūd vispār, piemēram, kad garām brauc tramvajs, jo tur droši vien ir kaut kāds vājš, bet tomēr elektriskais/magnētiskais lauks, kas traucē signāla pārraidē. Bet laikam jau taisnība vien ir, ka drīzāk, ja vispār kāda kļūda, tad rodas tieši jostiņā, kur signāls no sirds tiek uztverts.
19:22
27/04/2009
elie rakstīja:
Es jau visu laiku apzinos, ka vajadzētu klausīt sporta ārstu, bet tas ir vienkārši ārprātīgi grūti. Skriet lēnāk, manuprāt, ir grūtāk, nekā ātri, tieši psiholoģiski..
Bet jebkurā gadījumā palīdz jūsu teiktais, ka arī iesākumā ir bijis augsts pulss, bet, ja trenē sirdi, tad pamazām tas krītas. Centīšos darīt tāpat.
…nez kāpēc mēs negribam mācīties no citu pieredzes un kļūdām, bet spītīgi cenšamies mācīties tikai no savām, ja vien vispār apzināmies, ka kļūdāmies. Tas varbūt ir saprotamāk, kad izjusts uz savas ādas, bet ne vienmēr to vajag pārbaudīt.
P.S. elie, tas nav tieši par Tevi, bet vispārīgi. Es arī pieļāvu tieši tādas pašas kļūdas. Lai Tev veicas un izdodas! :)
19:48
02/06/2011
Jūsu komentāri un ieteikumi šeit un arī Ozolniekos vakar pēc pusmaratona mani ir tā kārtīgi samotivējuši sākt trenēt sirdi un skriet mierīgāk, vismaz iekļaut arī šāda tipa treniņus savā ikdienā! Kā arī mani nedaudz sabiedēja mans pulss vakar Ozolniekos, kad tas pēdējā aplī bija tuvu maksimālajam (ap 195) un pašās beigās varbūt pat teorētiski maksimālais, ja var ticēt pulsometram..
Lai nu kā, šodien es sapratu, ka ir iespējams skriet ar mazu pulsu! Man tas pavisam lieliski izdevās, lai arī iepriekš kaut kā nebija sanācis vai arī nebiju pietiekami centusies. Šodien ~15 min nostaigāju iesildoties ar pulsu līdz 120, pēc tam skrēju 1,2 km ar pulsu 130-140, pēc tam 1,2 km ar 140-150, pēc tam 1,2 km ar 150-160, tad vēl 1,2 km ar 160-170 un pēc tam atkal lēnāk, un tad vēl kārtīga atsildīšanās...
Tas bija vienkārši lieliski! Vēlreiz paldies par padomiem, tie man palīdzēja noticēt, ka es varu skriet arī ar normālu pulsu, lai gan, teikšu godīgi, uz 130-140 es tiešām varu paskriet tikai ar ātrumu 9:10/km.. Man šķita, ka cilvēki uz mani skatās tā bišķi jocīgi, bet tās droši vien tikai iedomas, un būtībā man vienalga :D
vargans rakstīja:
…nez kāpēc mēs negribam mācīties no citu pieredzes un kļūdām, bet spītīgi cenšamies mācīties tikai no savām, ja vien vispār apzināmies, ka kļūdāmies. Tas varbūt ir saprotamāk, kad izjusts uz savas ādas, bet ne vienmēr to vajag pārbaudīt.
Cik traki tās kļūdas var maksāt?
Ir interesanti palasīt, kā nu kuram klājas ar tiem pulsiem un iespējams gūt arī kādu atziņu, bet no informācijas - pulss 130, 140 u.t.t. skrienot tā vai citādi (ātrums u.t.t.) maz ko var izpīpēt. Šī informācija faktiski pašam rakstītājam, bet man, piemēram, maz ko izsaka (iespējams esmu nesapraša). Ja runa ietu par procentiem no maksimālā pulsa, tad gan, jo, 140 pulss 25 gadīgam ir viena lieta, bet 45 gadīgam tas jau ir cits stāsts. Vismaz būtu info par vecumu (tiem, kuri nav testējušies), tad varētu iztikt tikai ar pulsa pieminēšanu.
Interesanti, ka arī citos resursos daudzkārt lasu: man tāds pulss un tāds, ko darīt vai nedarīt vai arī: skrienot tā vai šitā pulsam vajadzētu būt tik un tik, nevis procenti no maksimālā.
elie rakstīja:
... Kā arī mani nedaudz sabiedēja mans pulss vakar Ozolniekos, kad tas pēdējā aplī bija tuvu maksimālajam (ap 195) un pašās beigās varbūt pat teorētiski maksimālais, ja var ticēt pulsometram..
Lūk tieši tāpēc es vairs pulsometru neizmantoju, tā ir TĀDA psiholoģiskā slodze, kura neļauj izbaudīt skrējienu 100%
P.S. Protams, citiem neiesaku to darīt, pulsometrs tā ir laba lieta, treniņos, bet "mačos ir jāskrien, nevis jāmēra pulss" - tā reiz izteicās Dace Lina.
kad iegādājos pulsometru, lietoju vien treniņos, bet kopš karstās Kuldīgas palika pašam interesanti, jo aptuveni varu plānot savu tempu, vismaz pirmajos 2 kilometrus redzot pulsu ... + interesanti pavērot dinamiku, kā pulss ir mainījies atkarībā no noskrietās distances un laika ...
22:23
02/06/2011
Ēriks rakstīja:
Ir interesanti palasīt, kā nu kuram klājas ar tiem pulsiem un iespējams gūt arī kādu atziņu, bet no informācijas - pulss 130, 140 u.t.t. skrienot tā vai citādi (ātrums u.t.t.) maz ko var izpīpēt. Šī informācija faktiski pašam rakstītājam, bet man, piemēram, maz ko izsaka (iespējams esmu nesapraša). Ja runa ietu par procentiem no maksimālā pulsa, tad gan, jo, 140 pulss 25 gadīgam ir viena lieta, bet 45 gadīgam tas jau ir cits stāsts. Vismaz būtu info par vecumu (tiem, kuri nav testējušies), tad varētu iztikt tikai ar pulsa pieminēšanu.
Interesanti, ka arī citos resursos daudzkārt lasu: man tāds pulss un tāds, ko darīt vai nedarīt vai arī: skrienot tā vai šitā pulsam vajadzētu būt tik un tik, nevis procenti no maksimālā.
Mjā, es atvainojos, ka tik nesaprotami rakstu, tas laikam šoreiz vairāk bija domāts tiem, ar kuriem jau sanāca par šo klātienē padiskutēt vai arī tepat iepriekš forumā, bet nepiedomāju, ka lasa jau arī citi :)
Man ir 22 gadi, pieņemu, ka maksimālais pulss aptuveni 198, bet visvairāk par sev vēlamajiem pulsiem vados pēc tā, ko man ieteica sporta ārsts un par ko kaut kad iepriekš šai pašā diskusijā nedaudz rakstīju. Bet galvenais uzsvars laikam bija uz to, ka man līdz šim fiziski neizdevās (vai nepietiekami centos) skriet uz zemāku tempu kā 160, bet šodien beidzot tas lieliski izdevās.
Lai nu kā, varu arī padalīties ar pieredzi par to, ko man sporta ārsts ieteica, bet tas jau baigi atkarīgs no katra individuāli, bet, ja nu kādam noder, tad, protams, jauki. Man ieteica visos treniņos 10-15 min iesildīties ar pulsu 105-125 (50% - 60% no max), tad vismaz 10 min skriet ar pulsu 130-140 (65% - 70% no max), un pārējās apmēram 30-40 minūtes ar pulsu 150-160 (75% - 80% no max). Kā arī ~ 8 reizes nedēļā taisīt ātruma treniņus, kad ir pieļaujams pulss 160-180 (80% - 90% no max), bet to tikai uz īsām distancēm, kur slodze pret atpūtu laika ziņā ir 1:3. Tāpat atsildīšanās 10-15 min ar pulsu 105-120. Vēl man noteica aerobo slieksni 110 bpm un anaerobo 145 bpm.
Vēl tur īstenībā visu ko nosaka un iesaka, tā ka, manuprāt, ir vērts aiziet, ja tikko sāk skriet un nav īsti skaidrības, kā labāk un kur ir vājās vietas. Man pateica arī, ka man ar muskuļiem viss baigi labi, bet asinsritei un elpošanai ir nedaudz problēmas, tāpēc arī droši vien tas pulss tik augsts.. Bet ārsts man ļāva tur darboties līdz pat pilnīgam bezspēkam, kad vairs fiziski nevarēju pakustēt :D
Arle rakstīja:
Lūk tieši tāpēc es vairs pulsometru neizmantoju, tā ir TĀDA psiholoģiskā slodze, kura neļauj izbaudīt skrējienu 100%
P.S. Protams, citiem neiesaku to darīt, pulsometrs tā ir laba lieta, treniņos, bet "mačos ir jāskrien, nevis jāmēra pulss" - tā reiz izteicās Dace Lina.
Es daļēji piekrītu, ka sacensībās varbūt nevajadzētu skatīties pulsometrā, es arī lasīju to interviju ar Daci Linu, kur viņa tā teica, un par to aizdomājos, bet vismaz sākumā sacensībās lietošu arī pulsometru, vēlāk - tad jau redzēšu.. Šajās sacensībās tā baigi visu laiku neskatījos pulsometrā, bet, kad jutu, ka paliek baigi švaki ar spēkiem, tad paskatījos tīri intereses pēc, bet varbūt labāk nevajadzēja, jo tas tiešām drīzāk pārsteidza gan mani, gan man apkārt esošos.
23:36
15/03/2011
Pulsometrs nav psiholoģiskā slodze :) tas palīdz plānot skrējienu nevis ierobežo, jo sacensībās tāpat viss atkarīgs no pašsajūtas, apstākļiem nevis no pulsa :) arī treniņos pulsam ir tikai rekomendējoša nozīme, jo atkarībā no pašsajūtas un apstākļiem pulsa zonas var mainīties par pāris sitieniem :)
cik pētīti interneta resursi un pēc paša pieredzes laboratorijā gan pārbaudot uz sevi praksē zemāk rakstīto, tad nav obligāti vajadzīga laboratorija, lai aprēķinātu aptuveni zonas. anaerobo zonu var noteikt vispirms 15 min iesildoties un tad 40min..1h skrienot cik vien ātri var nedomājot par pulsu. vidējais pulss no ātrā skrējiena tad arī būs anaerobais slieksnis vai ļoti tuvu tam. aerobo slieksni iegūstam no anaerobā sliekšņa atņemot 20 sitienus.
rēķināt procentus no pēc formulas noteikta maksimālā pulsa, lai iegūtu zonas varbūt var, bet man tas nederēja nemaz, kā arī novēroti pulsi, kas lielāki par to, kas noteikts ar dažādu formulu palīdzību :)
23:58
15/03/2011
elie rakstīja:
Kā arī ~ 8 reizes nedēļā taisīt ātruma treniņus, kad ir pieļaujams pulss 160-180 (80% - 90% no max), bet to tikai uz īsām distancēm, kur slodze pret atpūtu laika ziņā ir 1:3. Tāpat atsildīšanās 10-15 min ar pulsu 105-120.
Nopietni sporta ārsts ieteica 8 ātruma treniņus nedēļā? Vai arī es kaut ko ļoti jaucu.. Tas ir profesionāliem sportistiem vai kā? Biju domājis ar kādiem 2 - max 3 ātruma vai intervālu treniņiem nedēļā pietiek.
elie rakstīja:
Mjā, es atvainojos, ka tik nesaprotami rakstu, tas laikam šoreiz vairāk bija domāts tiem, ar kuriem jau sanāca par šo klātienē padiskutēt vai arī tepat iepriekš forumā, bet nepiedomāju, ka lasa jau arī citi :)
Nav jau par ko, nebiju domājis konkrēti :), bet kopumā. Katrā ziņā šis ieraksts ir cita lieta un vismaz man interesants un noderīgs. Paldies! Laikam jau par tām 8 reizēm nedēļā kļūdiņa? Vai kā?
Arī no sekojošiem komentāriem, ko raksta papucis ir ko smelties. Cita štelle!
11:00
15/03/2011
starpība starp aerobo slieksni un anaerobo var būt robežās no 20 līdz 40 bpm, biežāk minēti ir 20 sitieni. pieļauju, ka treniņu zonu noteikšanai tiem, kas uzsāk sportot, būtu aerobo slieksni jārēķina no anaerobā atņemot varbūt pat visus 40 sitienus, atkarībā no pašsajūtas un varbūt arī no vecuma?
vispār dīvaini, ja anaerobais slieksnis ir 145bpm, bet skriet liek 30..40 minūtes ar pulsu 150..160bpm ?!?! kā tas iespējams? :O 1..2 minūtes vēl varētu, bet 30?? iespējams nepareizi noteikti tie cipari?
lūdzu manis rakstīto lasīt ar kritisku aci, jo neesmu nekāds speciālists, tikai mēģinu saprast sevi
Izskatās dīvaini tās elie treniņu zonas.
Ja vājā vieta ir sirds, tad galvenajam uzsvaram arī vajadzētu būt uz sirds trenēšanu un, ja pareizi saprotu, to pamatā trenē skrienot zem anaerobā sliekšņa. Tāds režīms, kā "izrakstīts" elie drīzāk izskatās domāts cilvēkiem, kas grib uzvarēt nākamajās sacensībās, nevis piedalīties.
Man noteica AE = 136, bet AN = 178. Tā kā vienīgā "vājā vieta" bija sirds, tad ieteica skriet garos treniņus ar pulsu 140 - 148. Tā kā kaut kādās sacensībās agrāk par nākamo gadu neplānoju piedalīties, tad arī pacietīgi gandrīz visus treniņus skrienu ar tādu pulsu un varbūt reizi nedēļā paskrienu ar pulsu līdz 170.
Nupat izlasīju arī Daniels' Running Formula - arī tur tik ekstrēmus treniņu piemērus nemanīju.
12:47
02/06/2011
papucis rakstīja:
elie, ja ir pulsometrs ar gps vai soļu skaitītāju, kā arī ja ierīce piefiksē ātrumu, pulsu, ko var pēc tam apskatīties, tad pēc skriešanas tas ļauj labāk saprast sevi, sasiet datus ar sajūtām. kā tev noteica zonas? laktāts no asinīm vai izplūdes gāzes? :)
Es īstenībā tā līdz galam nesapratu, kā tur viss tiek noteikts. Bet principā man tika uzlikta maska, kas reģistrē skābekli un ogļskābo gāzi, elektrodi, kas reģistrē sirds ritmu, un mērīts asinsspiediens. Asinis man neņēma :)
Pulsometrs ar GPS man diemžēl vēl nav, bet Ozolnieku pusmaratonā sanāca skriet kopā ar cilvēku, kam ir, tā ka tagad varu to paanalizēt, vismaz attāluma un ātruma ziņā, ne pulsa. Kad kādreiz finanses atļaus, tad, manuprāt, būtu baigi vērtīgi arī tādu pulksteni iegādāties.
karlos rakstīja:
Nopietni sporta ārsts ieteica 8 ātruma treniņus nedēļā? Vai arī es kaut ko ļoti jaucu.. Tas ir profesionāliem sportistiem vai kā? Biju domājis ar kādiem 2 - max 3 ātruma vai intervālu treniņiem nedēļā pietiek.
Es laikam nedaudz neprecīzi izteicos. Tas nav domāts tā, ka veseli 7-8 atsevišķi treniņi nedēļā, bet, piemēram, konkrēta treniņa laikā kādus 3 tādus īsos skrējienus, kur, piemēram, 1 minūti paskrien ar pulsu 160-180, tad 3 minūtes atpūta ar pavisam lēnu pulsu, tad atkal tāpat vēl kādas reizes. Pēc tam citā nedēļas dienā atkal kādus 3 tādus ātruma skrējienus.
Hmm, par tiem pulsiem un zonām.. Es nezinu, kāpēc man tā. Man fizisko sagatavotību noteica kā "augsto", kas ir labākais rādītājs neprofesionāliem sportistiem, bet es nezinu, vai tāpēc uzreiz man tādas lielākas slodzes būtu jāliek. Es tagad sāku tā kārtīgāk pētīt tās lapas, ko man iedeva, un vairāk iedziļināties, lai saprastu, vai neesmu ko pāpratusi, vai kas cits, jo tiešām izklausās, ka man kaut kā citādāk viss. Es gan ārstam teicu, ka plānoju tagad baigi daudz sākt skriet un skriet pusmaratonu un drīz arī maratonu utt, varbūt tāpēc man ieteica tādas slodzes, lai es kārtīgi uztrenētos :D Nezinu.. tiešām.
13:04
15/03/2011
Sandij, virs anaerobā sliekšņa skrien tikai īsos intervālus :)
Zem aerobā sliekšņa dakteris (VIPSPORT) man izrakstīja skriet atjaunojošos skrējienus, no AE līdz AE +10bpm garie lēnie izturības skrējieni, no AE +10bpm līdz AE +15bpm intensīvie izturības treniņi un no AE + 15 līdz AN garie intervāli.
esmu visu apzinīgo mūžu nodarbojies ar dažādiem sporta veidiem puslīdz regulāri, attiecīgi nezinu vai nesportotājiem var piemērot šo pašu shēmu
13:18
15/03/2011
man kā nespeciālistam šķiet dīvaini, ka parasta treniņa vidū jāskrien īsie intervāli?? gadījumā nebija domāts, ka 1x nedēļā var paskriet īsos intervālus, kur ir 8 piegājieni pa 1 minūtei skrienot max tempā un pa vidu tā 3 minūšu pauzīte, līdz pulss nokāpj lejā līdz AE slieksnim?