18:06
24/10/2010
Dagnija rakstīja:
Sveicināti, skrējēji, biedri, padomdevēji!
Pāris nedēļas trenējos savam pirmajam pusmaratonam un ļoti esmu samulsusi par max pieļaujamā pulsa novērošanu... Lasu, lasu un vēlreiz lasu, ka nav divu domu, ka nedrīkst visu laiku skriet savā maximumā, jo tad var pārtrenēties un tā arī nesasniegt nekādus rezultātus un progresu...
Man noteiktais max pulss gan Sporta laboratorijas testā, gan pulsometrā, gan visādos interneta kalkulatoros variē minimāli - no 192-198 (tātad var pieņemt, ka noteikts tiešām korekti), bet kā es sāku skriet, es nemaz nevienā brīdī nevaru būt savā 70%-80% līmenī, lai cik lēni es vilktos (un tas tiešām ir lēni - mans ātrums ir ap 7km/h, tātad tāds, ka pusmaratons man neiekļaujas pat 3h)... Tad jau man jāstaigā, lai noturētos 70%-80%... Vai tiešām tas nozīmē, ka es esmu TIK vāja, ka nedrīkstu skriet? Man ātri jāstaigā pāris mēneši un tad varbūt drīkstēšu skriet? Negribas ticēt, ka tik slikti ar mani :)
Padomi/ieteikumi/uzmundrinājumi? :)
Sākot skriet pulss var iet augšā. Vajag censties to turēt tajos 60-75% pēc formulas 0.6-0.75 reiz (max pulss - miera stāvokļa pulss agri no rīta pamostoties) + miera pulss. Sākumā var būt tā, ka šo pulsu dabū ātri ejot vai lēnām paskrienot un ejot. Tad tā arī ir jādara. Situācija izmainās 3-4 nedēļās. Tad viss aiziet savās pareizajās sliedēs. Max pulss tātad apmēram (200-60)*0.75 + 60 = 165.
Nevajag skriet ar augstāku pulsu. Lai sirds un asinsvadu sistēma pierod pie šādas slodzes.
[ pēc "Heart Monitor Training for the Compleat Idiot" isbn 0-915297-25-6]
Neaizmirsti, ka ļoti svarīgi ir pirmās un pēdējās 10 skriešanas minūtes skriet(vai ātri iet) ar pulsu 55-60% no max pēc tās pašas formulas. [pēc sporta ārsta ieteikuma]
23:09
29/04/2009
Un ir tāda īpatnība, ka ja tu to nedari(neskrien tajos 60%), tad pulss pats nekur lejā neskries, tas laikam ir vienīgais variants. :) Kaut gan ir jau arī daži interesantāki homo sapiens starp mums. :) Bet, jā, pulss paaugsts, esi mērījusi citās aktivitātēs pulsu? iešanā, riteņbraukšanā u.t.t. Pamēģini Daiņa teikto – skrien vēl lēnāk, mijies arī ar iešanu, nu neticās, ka vidējais pulss neskries uz leju.
Do you jog or run?
Mike's definition of jogging is simple: If you are "moving" slower than 6 miles per hour you are jogging, and quite frankly you would be better off walking!Walking at 4 mph or faster is biomechanically more efficient and far more beneficial to you than "jogging" slowly!When we walk fast we tend to use our legs and our arms together and this burns more calories, plus jogging or running put far more potentially damaging forces through our hip, knee and ankle joints.
10:31
29/05/2011
Dagnija,
ja nav žēl naudas, tad, protams, vari vēlreiz aiziet uz laboratoriju, kur šoreiz uzmanību pievērs maksimālajam pulsam, aerobajam un anaerobajam slieksnim. Atceries visus ieteikumus par treniņiem.
Treniņos darbojies, nepārsniedzot aerobo slieksni, lai vai cik lēni būtu jāskrien - kaut 8:30 km, un Tu redzēsi, ka tāda pacietība jau pēc mēneša dos rezultātus (pie tā paša pulsa varēsi skriet jau nedaudz ātrāk) = pašai būs prieks un sirdij labi.
P.S.
Skriet pēc sajūtām ir nepareizi, ja cilvēks tikko ir uzsācis treniņus. Pēc sajūtām (bez pulsometra un bez laika kontroles) varēsi skriet pēc 2 - 3 gadu regulāriem treniņiem.
P.S.S.
Galu galā sporta teoriju izveidojuši pietiekami kompetenti cilvēki....
10:55
24/05/2011
Ar tām sajūtām iesācējs tiešām var kļūdīties. Kad pirmo reizi sāku skriet, man nebija pulsometra un man kā treniņu tempa pārraudzīšanu teica šo nosacījumu "tā, lai var brīvi sarunāties". Un man šķita, ka skrienu baigi pareizā tempā... Ka it kā jau varu sarunāties... It kā... :)
Un tikai tagad (!), kad ir pulsometrs, tad beidzot redzu, ko nozīmē skriet tā, ka tiešām VAR SARUNĀTIES. Un saprotu, ka toreiz treniņos nesos regulāri ar krietni par augstu pulsu. Un darīju tā, jo jutos labi. Jutos pat ļoti lieliski - līdz tam ar sportu uz Jūs, un tad pēkšņi varu lidot! Parastā iesācēja kļūda. Lidot varēju apmēram gadu. Pēc tam blaukt - rezultāti nokrita pamatīgi. Ķermeņa rezerves tika iztērētas nepareizu treniņu dēļ. (Nu labi, vēl arī dzīvesveida un dienas režīma dēļ, bet arī treniņi darīja savu slikto darbu sirdij.)
Tapēc neticu, ka Dagnija skrienot ar pulsu 90% no sava maxHR un šādā brīdī var mierīgi pļāpāt. Varbūt Dagnijai tikai šķiet, ka viņa var pļāpāt... :)
Ieteikums - aiziet vēlreiz notestēties un šoreiz uz skrejceļa un šoreiz konsultācijā konkrēti jautāt šos visus jautājumus par treniņu pulsu! ;)
Ja nav tādas iespējas šobrīd - tad tiešām - klausies, ko te visi jau saka - tikai mēģinot treniņos skriet ar šo lēno pulsu, tu viņu ar laiku dabūsi lejā. Savādāk tikai bojā sirdi.
Ritra rakstīja:
Ā un vēl - man tā šķiet, ka - jo vairāk blenž tajā pulsometrā un šausminās par to, ka viņš tur rāda augstu pulsu, jo vairāk tas pulss lec augšā... :D
Hmm, vakar es sava skrējiena laikā nonācu pie, iespējams, līdzīgas domas, kuru formulēju šādiem vārdiem: `Ja Tev pulsometrs traucē skriet, labāk atstāj to mājās (piemēram, tajā pat plauktiņā, kur smuki guļ mūzikas atskaņotājs)`.. :)
Ritra rakstīja:
Un tikai tagad (!), kad ir pulsometrs, tad beidzot redzu, ko nozīmē skriet tā, ka tiešām VAR SARUNĀTIES. Un saprotu, ka toreiz treniņos nesos regulāri ar krietni par augstu pulsu. Un darīju tā, jo jutos labi. Jutos pat ļoti lieliski – līdz tam ar sportu uz Jūs, un tad pēkšņi varu lidot! Parastā iesācēja kļūda. Lidot varēju apmēram gadu. Pēc tam blaukt – rezultāti nokrita pamatīgi. Ķermeņa rezerves tika iztērētas nepareizu treniņu dēļ. (Nu labi, vēl arī dzīvesveida un dienas režīma dēļ, bet arī treniņi darīja savu slikto darbu sirdij.)
Tapēc neticu, ka Dagnija skrienot ar pulsu 90% no sava maxHR un šādā brīdī var mierīgi pļāpāt. Varbūt Dagnijai tikai šķiet, ka viņa var pļāpāt… :)
Ar mani pirms 4 gadiem bija tieši tāpat un tagad, mēģinot skriet lēnām un dresēt pulsu, saprotu, ka kaut ko salabot ir grūti un varbūt pat neiespējami.:(
14:01
15/03/2011
Ritra, viss atkarīgs no elpošanas, ja pie 90% no max pulsa ieelpo/izelpo uz 4 soļiem tad var arī mierīgi sarunāties :) cik esmu piefiksējis, tad tas atkarīgs no noguruma pakāpes, karstuma, u.c. faktoriem. Piemēram, NRM pusīti skrienot pie vanšu tilta dzirdināšanas punkta satiku kolēģi, nopļāpājām līdz pat Kaļķu ielai :)
14:47
24/05/2011
dina rakstīja:
Ritra rakstīja:
Un tikai tagad (!), kad ir pulsometrs, tad beidzot redzu, ko nozīmē skriet tā, ka tiešām VAR SARUNĀTIES. Un saprotu, ka toreiz treniņos nesos regulāri ar krietni par augstu pulsu. Un darīju tā, jo jutos labi. Jutos pat ļoti lieliski – līdz tam ar sportu uz Jūs, un tad pēkšņi varu lidot! Parastā iesācēja kļūda. Lidot varēju apmēram gadu. Pēc tam blaukt – rezultāti nokrita pamatīgi. Ķermeņa rezerves tika iztērētas nepareizu treniņu dēļ. (Nu labi, vēl arī dzīvesveida un dienas režīma dēļ, bet arī treniņi darīja savu slikto darbu sirdij.)
Tapēc neticu, ka Dagnija skrienot ar pulsu 90% no sava maxHR un šādā brīdī var mierīgi pļāpāt. Varbūt Dagnijai tikai šķiet, ka viņa var pļāpāt… :)
Ar mani pirms 4 gadiem bija tieši tāpat un tagad, mēģinot skriet lēnām un dresēt pulsu, saprotu, ka kaut ko salabot ir grūti un varbūt pat neiespējami.:(
Ir ir iespējami. Degunu kārt zemē nevaig! :)
14:54
24/05/2011
papucis rakstīja:
Ritra, viss atkarīgs no elpošanas, ja pie 90% no max pulsa ieelpo/izelpo uz 4 soļiem tad var arī mierīgi sarunāties :) cik esmu piefiksējis, tad tas atkarīgs no noguruma pakāpes, karstuma, u.c. faktoriem. Piemēram, NRM pusīti skrienot pie vanšu tilta dzirdināšanas punkta satiku kolēģi, nopļāpājām līdz pat Kaļķu ielai :)
Ticēšu Tev. Faktori, kas visu ietekmē ir tiešām daudz un dažādi.
Bet tas jau vēl vairāk liecina, ka iesācējam galīgi nepietiek ar mutisku ieteikumu "skrien tā, lai tu vari sarunāties".
15:36
23/10/2009
OreMan rakstīja:
Ritra rakstīja:
Ā un vēl - man tā šķiet, ka - jo vairāk blenž tajā pulsometrā un šausminās par to, ka viņš tur rāda augstu pulsu, jo vairāk tas pulss lec augšā... :D
Hmm, vakar es sava skrējiena laikā nonācu pie, iespējams, līdzīgas domas, kuru formulēju šādiem vārdiem: `Ja Tev pulsometrs traucē skriet, labāk atstāj to mājās (piemēram, tajā pat plauktiņā, kur smuki guļ mūzikas atskaņotājs)`.. :)
Nepārspīlesim nu! Pulsametrs, protams, ir jāņem līdzi, bet, ja tāda nav, tad jāsagādā un jāņem līdzi tik un tā. Paskaidrošu, ka OreMan pie šāda secinājuma ticis, jo vakar viņam nācās vilkties kopā ar mani gandrīz manā ātrumā (Paldies Tev par kompāniju, es to novērtēju!:)). Man bija sirds treniņš, kas nozīmē pulsa turēšanu zem 150, kas treniņa beigās diemžēl bija apgrūti... OreMan nācās vilkties līdzi, no tā arī tik emocionāli secinājumi... ;)
Bet runājot par šo tēmu kopumā, ņemšu par piemēru jau atkal manu vakardienas treniņu ar OreMan... Ja viņam pirms pus gada būtu jāskrien šāds treniņš kopā ar mani, viņam būtu vēl grūtāk to izturēt, jo jāksrien būtu ar krietni lēnāku ātrumu... Apmēram par 1min/km lēnāk nekā vakar. Ar to gribu teikt - pacietīgs un rūpīgs darbs treniņos tiešām spēj kaut ko mainīt. Ok, es nebiju un neesmu pārāk centīga un rūpīga, tomēr beidzot tiešām varu noskriet (novilkties) veselu treniņu ar pulsu zem 150. Kādreiz (vēl šoziem) tas praktiski nebija iespējams. Tad man bija tik pat kā jāskrien uz vietas ar 8:30-9:00 min/km, kas ir grūti izturams... Slodzes testā man treniņos neieteica pārsniegt pulsu 150, atskaitot intervāltreniņus. To diemžēl nevarēju realizēt, tādēļ sākumā mēģināju skriet kaut vai ar pulsu zem 160, tad zem 158, 155 u.t.t. Pirmajā mēnesī gāja grūti. Ziemā regulāri bija pretvējš, pie kura pat lēni, lēni tipinot, pulss uzleca teju līdz 170... Tomēr tagad ir prieks, ka jūtu kaut nelielu progresu. Beidzot varu paskriet arī ar pulsu zem 150 vai ap to. Ok, ātrums tāpat svārstīsies 6:00-7:00 min/km, tomēr tas vairs nebūs 8:30 min/km, tā kā ir vērts nedaudz pamocīties un pacensties... Tas gan nenozīmē, ka absolūti visos treniņos ieteiktu vilkties, jo (vismaz man) tas ir psiholoģiski graujoši. Tomēr vismaz vienu vai divus treniņus nedēļā ieteiktu veltīt sirds trenēšanai. Un vēl kādu normālu treniņu vai arī ātrāku, ar intervāliem vai sprintiem veltīt pašiedvesmai - nu tā, lai neapnīk un ir prieks skriet... :)
16:59
29/05/2011
minikin rakstīja:
OreMan rakstīja:
Ritra rakstīja:
Ā un vēl - man tā šķiet, ka - jo vairāk blenž tajā pulsometrā un šausminās par to, ka viņš tur rāda augstu pulsu, jo vairāk tas pulss lec augšā... :D
Hmm, vakar es sava skrējiena laikā nonācu pie, iespējams, līdzīgas domas, kuru formulēju šādiem vārdiem: `Ja Tev pulsometrs traucē skriet, labāk atstāj to mājās (piemēram, tajā pat plauktiņā, kur smuki guļ mūzikas atskaņotājs)`.. :)
Nepārspīlesim nu! Pulsametrs, protams, ir jāņem līdzi, bet, ja tāda nav, tad jāsagādā un jāņem līdzi tik un tā. Paskaidrošu, ka OreMan pie šāda secinājuma ticis, jo vakar viņam nācās vilkties kopā ar mani gandrīz manā ātrumā (Paldies Tev par kompāniju, es to novērtēju!:)). Man bija sirds treniņš, kas nozīmē pulsa turēšanu zem 150, kas treniņa beigās diemžēl bija apgrūti... OreMan nācās vilkties līdzi, no tā arī tik emocionāli secinājumi... ;)
Bet runājot par šo tēmu kopumā, ņemšu par piemēru jau atkal manu vakardienas treniņu ar OreMan... Ja viņam pirms pus gada būtu jāskrien šāds treniņš kopā ar mani, viņam būtu vēl grūtāk to izturēt, jo jāksrien būtu ar krietni lēnāku ātrumu... Apmēram par 1min/km lēnāk nekā vakar. Ar to gribu teikt - pacietīgs un rūpīgs darbs treniņos tiešām spēj kaut ko mainīt. Ok, es nebiju un neesmu pārāk centīga un rūpīga, tomēr beidzot tiešām varu noskriet (novilkties) veselu treniņu ar pulsu zem 150. Kādreiz (vēl šoziem) tas praktiski nebija iespējams. Tad man bija tik pat kā jāskrien uz vietas ar 8:30-9:00 min/km, kas ir grūti izturams... Slodzes testā man treniņos neieteica pārsniegt pulsu 150, atskaitot intervāltreniņus. To diemžēl nevarēju realizēt, tādēļ sākumā mēģināju skriet kaut vai ar pulsu zem 160, tad zem 158, 155 u.t.t. Pirmajā mēnesī gāja grūti. Ziemā regulāri bija pretvējš, pie kura pat lēni, lēni tipinot, pulss uzleca teju līdz 170... Tomēr tagad ir prieks, ka jūtu kaut nelielu progresu. Beidzot varu paskriet arī ar pulsu zem 150 vai ap to. Ok, ātrums tāpat svārstīsies 6:00-7:00 min/km, tomēr tas vairs nebūs 8:30 min/km, tā kā ir vērts nedaudz pamocīties un pacensties... Tas gan nenozīmē, ka absolūti visos treniņos ieteiktu vilkties, jo (vismaz man) tas ir psiholoģiski graujoši. Tomēr vismaz vienu vai divus treniņus nedēļā ieteiktu veltīt sirds trenēšanai. Un vēl kādu normālu treniņu vai arī ātrāku, ar intervāliem vai sprintiem veltīt pašiedvesmai - nu tā, lai neapnīk un ir prieks skriet... :)
Redzi nu.... minikin ir reāls piemērs, kā pacietīgi darboties treniņos, lai vēlāk pašai par to būtu prieks. Vienīgais, ko es gribētu palabot minikin teiktajā: pirmajā gadā vispār labāk ar ātrajiem treniņiem īpaši neizrauties, bet lielāku uzmanību (80 - 90 % no treniņu apjoma) veltīt aerobajajam darbam, kas palīdzēs daudz ātrāk uztrenēt sirds asinsrites sistēmu. Un kā te vienā radio intervijā teica A.Prokopcuks: iesācējam pusmaratonam jāgatavojas vesels gads, kam es pilnīgi piekrītu, ja negribi iedzīvoties liekās traumās (ceļgali, potītes u.c. brīnumi).
18:06
24/05/2010
centis rakstīja:
Un kā te vienā radio intervijā teica A.Prokopcuks: iesācējam pusmaratonam jāgatavojas vesels gads, kam es pilnīgi piekrītu, ja negribi iedzīvoties liekās traumās (ceļgali, potītes u.c. brīnumi).
Piekrītu. Labāk nebūtu skrējis savu pirmo pusmaratonu gadu atpakaļ – treniņiem veltot tikai 3 mēnešus. Liekas, ka dažas traumas, kas parādījās jau pēc tam bija tieši pirmā pārāk īsā treniņa posma dēļ. Kaut gan šis mans viedoklis laikam ir pretrunā ar šeit populāro akciju „Uzdrošinies noskriet”.
„Mēs uzskatām, ka pusmaratonu var noskriet jebkurš, vienīgi lielāka bauda no tā būs, ja pirms tam nedaudz sagatavosies. Speciālisti uzskata, ka desmit nedēļās var pienācīgi uztrenēties, lai spētu noskriet pusmaratonu”. (c)
Protams, ka var noskriet jebkurš, bet kas pēc tam? Vai vis būs čikinieka?
Uzskatu, ka cilvēkam, kuram vispār nav endurance treniņu stāžs vai minimals, labāk pirmajam pusmaratonam sākt gatavoties krietni iepriekš.
19:31
22/04/2009
23:51
24/05/2010
centis rakstīja:
Signis rakstīja:
Bet atceraties, ka runa iet par 6-7 min/km skrējējiem un akcijā rets izņēmums noskrien drusku ātrāk par divām stundām. Tas tomēr ir savādāk.
Jā. Bet piekrīti, ka dažiem arī tās 6-7 min/km ir krietni ātrs temps, pie kura pulss uzlec virs 170.
Štrunts ar to pulsu! Vēl viens svarīgs moments - muskulatūrai, saitēm un kauliem vajag veltīt daudz treniņu, lai tos nostiprinātu. Bet gandrīz nevienā plānā es neko tādu neredzu - akcents treniņos tiek likts tikai uz skriešanu. Ar pliku skriešanu sagatavot kustību un balsta aparātu gariem gabaliem ir grūti. Tādēļ disbalanss vārētu būt par iemeslu traumām- sirds ir gatava, ķermenis nē. IMHO
00:15
15/03/2011
14:45
11/06/2010
Bez skeleta pieradināšanas pie slodzēm, arī muskuļi jānostiprina, lai tie uzņem galveno trieciena spēku, nevis locītavas un kauli. Svarīgi ir arī trenēt muguru un presi; kad nogurstot ķermeņa aukšdaļa sāk šūpoties uz visām pusēm, slodze uz locītavāmun traumu risks palielinās.
Vispār jau slodze tiem kas skrien lēnāk sanāk lielāka, jo viss pasākums aizņem vairāk laika. Izņemot protams tos, kas skrien tempa turētāja režīmā ar ievērojamu ātruma rezervi.
13:08
31/08/2011
Sveiciens,
ar interesi izlasīju šo diskusiju, jo tieši šorīt nonāku pie līdzīgām pārdomām kā Dagnija. Jo šodien pirmo reizi uzliku pulsometru un tas parādīja, ka skrienu ar 85% no MSR (man maksimālais pēc vienkāršas forumlas rēķinot ir 185).
Neesmu ne tuvu pro līmenim, skrienu 4 reizes nedēļā pa 5km, agri no rītiem. Radās jautājums, vai tas nozīmē, ka jāskrien lēnāk ( kur nu vēl lēnāk:))