Home
Topic RSS
12:11
28/10/2011
Offline
Visi tie apgalvojumi par to, ka anaerobajā zonā var uzturēties tikai dažas minūtes, attiecas uz galīgi netrenētiem indivīdiem, jeb statistiski vidējo cilveku. Es uz to skatos daudz vienkāršāk. Skrienot pa plakanu virsmu vienmērīgā tempā zem An sliekšņa pulss ir stabils, virs An - kāpj. Paaugstināts pulss norāda uz skābekļa deficītu vielmaiņā. (Kas baidās no svešvārdiem tālāk var nelasīt :D)
Muskuļu šūnās sintezējot muskuļu "degvielu" - adenozīntrifosfātu (ATF) secīgi notiek anaerobais metabolisms (glikolīze), kura blakusprodukts ir pirovinogskābe (piruvāts) un pēc tam aerobais metabolisms, kur cita starpā piruvāts tiek oksidēts līdz ogļskābajai gāzei un ūdenim. Ja nepietiek skābekļa, sākas rūgšana un piruvāts pārvēršas pienskābē (laktātā), kas paaugstina skābuma līmeni, bremzē aerobo metabolismu un var novest pie muskuļu krampjiem.
Lēnās muskuļu sķiedras spēj metabolizēt vairāk piruvāta kā pašas saražo, ātrās muskuļu šķiedras - ievērojami mazāk. Tāpēc aerobajā zonā zem Ae sliekšņa laktāts neuzkrājas, miksētajā zonā starp Ae un An sliekšņiem - laktāts uzkrājas, bet tā līmenis ir stabils, jo lēnās muskuļu škiedras palīdz pārstrādāt laktāta pārprodukciju ātrajās muskuļu škiedrās. Anaerobajā zonā virs An sliekšņa ātrās muskuļu škiedras saražo jau tik daudz laktāta, ka lēnās muskuļu škiedras nespēj ar to visu tikt galā.
Tāpēc trenējot izturību maksimali jāaudzē lēnās muskuļu škiedras. Tad laktāts uzkrājas ievērojami lēnāk un sacensībās stundām ilgi var skriet virs An sliekšņa. Bet jo dziļāk iekāpj anaerobajā zonā, jo straujāk kāpj pulss. Tāpēc sacensībās labāk sākumā skriet lēnāk un beigās ātrāk, nevis otrādi. Sacensībām plānoju pulsa kāpumu katram kilometram tā, lai visā distances garumā temps ir vienmērīgs vai ar minimāliem negatīvajiem splitiem. Un pēc katrām sacensībām pulsa plāns tiek uzlabots.
12:24
15/03/2011
Offline
dot said
Tāpēc trenējot izturību maksimali jāaudzē lēnās muskuļu škiedras. Tad laktāts uzkrājas ievērojami lēnāk un sacensībās stundām ilgi var skriet virs An sliekšņa. Bet jo dziļāk iekāpj anaerobajā zonā, jo straujāk kāpj pulss. Tāpēc sacensībās labāk sākumā skriet lēnāk un beigās ātrāk, nevis otrādi. Sacensībām plānoju pulsa kāpumu katram kilometram tā, lai visā distances garumā temps ir vienmērīgs vai ar minimāliem negatīvajiem splitiem. Un pēc katrām sacensībām pulsa plāns tiek uzlabots.
Sacensībās tiek skriets starp Ae un An sliekšņiem, tuvāk An, bet ne virs An ilgus gabalus :)
12:29
28/10/2011
Offline
papucis said
Sacensībās tiek skriets starp Ae un An sliekšņiem, tuvāk An, bet ne virs An ilgus gabalus :)
papuci, uz kuru laboratoriju man aiziet pārbaudīt Ae un An, lai tu noticētu, ka visu NRM noskrēju virs An?
Un ko tu teiksi par cilveku, kurš 55 gadu vecumā skrien maratonu ar vidējo pulsu ap 170 un maksumālo pulsu 215? Pēc formulas 220-vecums viņa vidējais pulss jau ir nedaudz pāri teoretiskajam maksimumam. Otra galējība ir mūsu pašu matiss, kurš pat sacensībās skrien ar zemu pulsu. Nu nevar visus cilvekus ielikt formulās!
12:50
15/03/2011
Offline
dot, jebkur citur, kur bauda laktātu un kas nav Sporta Laboratorija :) Cik man zināms, tad nav jau liela alternatīvu izvēle, kur testēties - vai nu VIPSPORT vai nu LOV? Salīdzinošie rezultāti noderētu ne tikai tev pašam bet arī citiem lai pieņemtu lēmumu, kurp labāk doties.
Pašam kaut kad gribētos izveikt šādu salīdzinošu pasākumu testus izveicot ar ~nedēļu starplaiku, tikai jāatrod tam laiks
13:34
22/07/2009
Offline
dot said
Tāpēc aerobajā zonā zem Ae sliekšņa laktāts neuzkrājas, miksētajā zonā starp Ae un An sliekšņiem - laktāts uzkrājas, bet tā līmenis ir stabils, jo lēnās muskuļu škiedras palīdz pārstrādāt laktāta pārprodukciju ātrajās muskuļu škiedrās.
Hmm, miksētajā zonā laikam biji domājis, ka laktāts veidojas, bet neuzkrājas, jo tas, kas tiek izveidots, tiek arī pārstrādāts? Tas ir - laktāta līmenis nepalielinās? Vai tomēr palielinās, tikai lēnāk kā anaerobajā zonā?
dot said
Tāpēc trenējot izturību maksimali jāaudzē lēnās muskuļu škiedras. Tad laktāts uzkrājas ievērojami lēnāk un sacensībās stundām ilgi var skriet virs An sliekšņa.
Tas, ka tiek uzaudzētas lēnās muskuļu šķiedras, taču nozīmē laikam to, ka ilgāk varam skriet režīmā, kad šīs šķiedras vēl spēj pārstrādāt visu saražoto laktātu.. Tas ir, anaerobais slieksnis līdz ar šo šķiedru radīšanu tiek pabīdīts uz augšu, ne tā? Līdz ar to patiešām varam skriet ilgāk ar lielāku pulsu, bet ne jau virs An sliekšņa - tas gluži vienkārši pats par sevi jau ir palielinājies. Vai ko jaucu?
13:52
15/03/2011
Offline
dot, tā ir matiss izvēle skriet ar zemu pulsu lai arī kāds būtu viņa iemesls tā darīt :) Ja tam 55gadniekam tāds pulss ir, tad tā nu tas ir, es jau teicu, ka nevar max pulsu un sliekšņus noformulēt ar vispārīgām formulām dēļ individuālajām īpatnībām, vari appētīt kaut vai Sigņa skrējienus šajā sakarā - nekādās formulās neieliksi :)
14:25
28/10/2011
Offline
OreMna, jā un nē.
Kaut kāds laktāta fons ir visu laiku. Miera stāvoklī laktāta līmenis ir apmēram 1 mM/l, pie Ae sliekšņa apmēram 1,3 mM/l, pie An sliekšņa 2-6 mM/l, atkarībā no trenētības un individuālajām īpatnībām. Miksētajā zonā laktāta līkne pret slodzi ir gandrīz lineāra un pie nemainīgas slodzes laktāta līmenis paliek stabils. Virs An laktāta līkne ir paraboliska un pie nemainīgas slodzes laktāta līmenis pieaug (uzkrājas). Jo mazāk lēno muskuļu šķiedru, jo mazāka izturība un stāvāka laktāta līkne. http://www.lactate.com/images/image36.gif Bieži tiek pieņemts, ka LT (lactate treshold) jeb An slieksnis ir pie 4mM/l, bet patiesībā tas ir pārliekuma punkts laktāta līknē, kur no lineārās daļas tā pāriet paraboliskajā.
Šeit var izlasīt vairāk par laktāta mērišanas metodes plusiem un mīnusiem: http://www.lactate.com/pitesbas.html
14:55
24/04/2009
Offline
dot said
papucis said
Sacensībās tiek skriets starp Ae un An sliekšņiem, tuvāk An, bet ne virs An ilgus gabalus :)
papuci, uz kuru laboratoriju man aiziet pārbaudīt Ae un An, lai tu noticētu, ka visu NRM noskrēju virs An?
Es visus savus desmit maratonus esmu noskrējis virs sava pēc formulas izrēķinātā teorētiskā An, un tam man nav izskaidrojuma.
Vakar pēc dot rakstītā pārlūkoju savus pierakstus un Garmin'u rādījumus - visos vidējais pulss bija robežās no 147-151 bpm, turklāt jau no paša pirmā kilometra. Izņēmumi ir mans pirmais maratons ar vidējo pulsu 145bpm, kad es līdz pat 35.kilometram skrēju lēnām un uzmanīgi, un pēdējais, šī gada RM - 141bpm, kurā es biju 4 stundu TT. Tajā es savus teorētiskos 134bpm pārsniedzu sākot tikai ar 11. kilometru.
Vidējais pulss 151 bija tikai vienu reizi - tad, kad es skrēju otro maratonu divu nedēļu laikā. Domāju, ka varu apgalvot, ka te ir likumsakarība - atkarībā no laika apstākļiem un trases reljefa es maratonu noskriešu ar vidējo pulsu 147-150bpm, kas ir būtiski virs An lai arī cik precīzi tas tiktu vai netiktu noteikts.
Krampji kāju muskuļos man ir iemetušies divos Valmieras maratonos ap 30. kilometru, kuri pēc aptuveni piecu minūšu pastaigas ir atlaidušies un es esmu varējis finišēt normālā tempā. Citu problēmu nav bijis.
Testēties uz laboratorijām gājis neesmu, jo līdz šim vēl neredzu jēgu šo sliekšņu precīzākai noteikšanai. Treniņos skrienu lēnām, nesteidzoties, robeža starp Ae un An ir pietiekami plaša (100-134bpm), lai tajā, pat nezinot precīzos skaitļus ar garantiju iekļautos, bet sacensībās nepārpūlos - kad paliek grūti, tad piebremzēju, kad ieraugu finišu, tad maucu. :) Ir tāpat bez mērījumiem skaidrs, ka rudeņos sliekšņi ir augstāki nekā pavasarī, jo trenētība sezonas laikā uzlabojas.
Tomēr arī mani nebeidz mulsināt tas, kā trīs ar pusi vai pat gandrīz četras stundas var skriet virs An un justies komfortabli! Te ir pretruna starp to, ko saka teorija un mērierīces un manas sajūtas. Šobrīd es sekoju savām sajūtām, tomēr vienlaicīgi turpinu bažīties, vai nenodaru sev pāri...
15:20
11/06/2010
Offline
Max pulss var būt krietni virs teorētiskā dēļ pārāk intensīviem treniņiem. Te viens daudzkārtēja triatlona čempiona Marka Alena raksts par treniņu intensitāti: http://www.markallenonline.com/maoArticles.aspx?AID=9
16:07
28/10/2011
Offline
Citāts no http://www.lactate.com/threshold.html
"It is possible for the athlete to exceed the anaerobic threshold level by small amounts and still exercise or compete for a substantial period of time, sometimes up to 25-30 minutes. The lactate levels will gradually increase in the blood but will not stop exercise for this time. However, substantial increases above the anaerobic threshold will usually shut down the athlete very quickly, often in as little as 20-40 seconds."
Bildītē http://www.lactate.com/images/Maxlass_2011.gif redzams, ka peldot ar ātrumu 1,34 m/s laktāta līmenis no 4 līdz 6 mM/l pieaug 25 minūšu laikā. Cilvēks var izturēt apmēram līdz 16 mM/l. Tātad varam secināt, ka turpinot tāda pat ātrumā, maksimums tiks sasniegts divarpus stundu laikā. Peldot tikai nedaudz ātrak - 1,36 m/s maksimālie 16mM/l tiks sasniegti jau 45 minūšu laikā. Tāpēc nesaskatu nekā brīnumaina tajā, ka var ilgstoši skriet anaerobajā zonā, tikai ir pareizi jākontrolē ātrums vai pulss visas distances garumā.
16:51
03/03/2010
Offline
Tikai džeki nesakiet, ka jūs Sporta laboratorijā testējaties uz velotrenažiera un pēc tam tieši tos pašus rādītājus izmantojat, lai plānotu zonas skriešanai!?
Ja tā, tad skaidrs, ka sliekšņi būs pilnīgi garām.
Labi trenētam skrējējam, kuram ir maza pieredze uz velo, velo Anaerobo (AN) slieksnis var būt DAUDZ zemāks par skriešanas AN slieksni. Var atšķirties pat par 30 sit/min. Nevienā sportā netrenētiem atšķirība būs mazāk ~ 10 sit/min.
Kā jau dot pareizi rakstīja, analizējot sacensību pulsus, AN slieksnis bija ap 160? Tas jau izklausās daudz reālāk!!
Vispār nesen bija tēmas vai arī kaut kur citur studēju - ir dažādi testi, kā pats var noteikt AN slieksni treniņos. Es vienu metodi pamēģināju uz velotrenžiera mājās un man AN sanāca 1:1 ar laboratorijā noteikto ;)
14:51
23/09/2009
Offline
Lai arī šī diskusija jau ir 4 gadus sena, es tik un tā uzrakstīšu te šo to. :)
Izlasīju visu no sākuma līdz beigām. Ļoti, ļoti interesanti.
Gribējās arī padalīties drusciņ savā pieredzē.
Vienu reizi esmu bijusi Sporta laboratorijā noteikt sev sliekšņus. Uz veloergometra - 2015. gada jūnijā. Piemetināšu uzreiz, ka ar velo esmu pat ļoti uz Tu, ar sprinta distancēm skriešanā arī, bet ar garajiem gabaliem tai brīdī nu nebiju uz Tu nekādi.
Atminos no tās reizes, ka Sandra R teica, ka jāņem vērā, ka skrienot pulss ir par ~8 sitieniem lielāks nekā, braucot ar velo.
Mani toreizējie mērījumi bija šādi:
Miera stāvoklī 118 / AE 151 / AN 184 / MAX 194
Toreiz biju neprātīgi satraukusies, jo mājās, mierā uzliekot pulsa jostiņu, pulss ir nokritis pat līdz 49. :)
Toreiz viņa man arī teica, ka, ņemot vērā šo satraukuma faktu, man visi sliekšņi ir drusciņ pacelti uz augšu. (Es gan nezinu, kā tādā gadījumā var noteikt tos pareizi)
Tā nu viņa man "izrakstīja": Bāze 136-146; Treniņzona 147-175; intervāli >175 caur <140). Bāze sākumā šķita briesmīgi, jo knapi, knapi varēju palīst zem 146, skrienot ~08:30min/km, bet es centos būs ļoti, ļoti pacietīga. Kādu 2-3 mēnešu laikā pie tā paša pulsa tiku līdz 06:50min/km (Stabili gan skrēju ~07:10min/km, kas likās tad super ātri)
Tai brīdī gan jutu arī to, ka, sākot skriet mazliet ātrāk (pie pulsa 160-165, varu jau skriet ~06:00min/km, kas vēl pirms vairākiem mēnešiem prasīja pulsu ~180-185 un mēli uz pleca).
Tagad pati skrienot jūtu, ja pulss sāk iet virs 147-150, tad ir jāsāk drusciņ jau izelpoties (varbūt gan tas ir saistīts ar elpošanu, nevis laktātu). Savukārt, līdz apmēram tiem noteiktajiem AN 184, varu skriet pat itin labi, virs tā gan ir viss - pāris minūtes, un es izbeidzos :)
Ā! Un Rīgas Maratonu noskrēju ar vidējo pulsu 183. Ātrākie kilometri bija pašās beigās (pēdējie pieci), kad izspiedu no sevis visu maksimumu.
Bet es tik nesaprotu - ja jau sliekšņi ir noteikti, braucot ar velo, tad kā tie der skriešanai? Ja pat viņa pati teica, ka skrienot pulss ir par kādiem 8 sitieniem augstāks. Un tas jau arī noteikti variē individuāli. Esmu arī lasījusi, ka velo braukšanā ir vieni sliekšņi, bet skriešanā - citi, peldēšanā - vēl citi. Respektīvi - vienam cilvēkam katrā sporta veidā ir citi.
15:09
22/04/2009
Offline
jautājums par testu - kā tika veikts tests, uz velo vai skriešanas celiņa?
15:15
23/09/2009
Offline
Es noteicu uz veloergometru.
Bet man patiesībā ir pamatotas šaubas, ka es varētu to izdarīt uz skrejceliņa, jo tas tomēr ir krietni grūtāk - skriet teju līdz maksimumam pa slīdošu lentu ar lielu risku nokrist jebkurā brīdī.
Man vēl viens jautājums - salīdzinājām pulsus ar vienu draugu. Man daudz ātrāk uzkāpj un, kā apstājos, tā momentā nokrīt lejā. Viņam savukārt, lēni uzkāpj un dikti lēni nokrīt. Kas ir labāk? Un ko tas īsti nozīmē, ja ātrāk/lēnāk kāpj vai krīt?
Arī maksimālais pulss - ja es varu diezgan mierīgi skriet pie 180, tad viņš tādu nemaz nevar sasniegt... Bet nu palasījos, ka dažam max te pat ir 160 un vēl zemāk. :) Un saprotu, ka laikam - cik cilvēku, tik pulsu un visus ar vienu mērauklu neizmērīsi. :)
15:30
22/04/2009
Offline
hmmm, es gan tomēr ietu testu uz skrejceļa! Tas tests tomēr ir daudz korektāks un skrējējam noderīgāks. Sporta laboratorija iesākumā spieda uz velo un baidīja ar to pašu ko Tu te raksti, bet es neesmu ne dzirdējis, ne lasījis, ka kāds būtu nokritis šāda testa laikā :)
Cik ir lasīts un pieredzējuši treneri saka, ka labākais ir Tavējais variants - nav tik svarīgi, cik augstu uzkāpj, cik svarīgi ir ātra atjaunošanās normas robežās.
Tavi treniņi ir devuši savu labu ieguldījumu vispārējā trenētībā. To visvairāk var just, ja esi kādu iemeslu dēļ pametis treniņus. Tad tas pulss sāk kāpt atpakaļ ... protams, atkarīgs, cik liela ir šī pauze un visiem blakus apstākļiem ...
Par drauga pulsu teikšu tā ... kādā tempā šis skrien? Vai viņš veic ātruma treniņus, jeb tikai lēnos? :) Man bija šī pati problēma, kad pulss īpaši nekāpa un bija pat grūti paaugstināt pulsu.
15:46
23/09/2009
Offline
Lēni viņam nepatīk skriet. :) Bet ir ātruma izturība gan. :)
Tā kā jā - tie bija žiglie skrējieni. :)
Es jau tieši domāju, ka jāiet noteikti vēlreiz testēties, jo tai brīdī biju tāda "pazaļa". Tagad gan esmu nokritusi pulsā turpat, kur biju pirms gada, pat vēl zemāk varbūt. Tiesa, līdz galam nezinu, vai ir vērts, jo zinu, ka atkal satraukšos un miera pulss būs daudz par augstu. :)
Bet nu varbūt saņemšos un došos tomēr skriet pa skrejceļu.
