Home
Topic RSS
13:41
26/03/2011
Offline
Nokļūdījos vienā burtiņā!
ar pliku skriešanu to tempu nepieliksi! Jāpavingro arī būs!
17:36
16/10/2015
Offline
Inga_K said
Agy said
Par traumām runājot, Melderim patīk daudz ko adoptēt, jo vienreiz manis atšūšanai (lūdzu palīdzību ar ātrumu) iemesls bija pārāk liels svars, lai strādātu ar ātrumu, kas palielina traumu risku. (pat nepiedāvāja iespēju tikt līdz tam svaram). Tad vēl viņš runā par soļa adoptēšanu. Tātad, no viņa sapratu, ka ja esi 10 kg zem sava ideālā svara, tad traumām nevajadzētu būt. Man pie 166 kg būtu jāsver 56 kg, lai varētu trenēt ātrumu. Zemāk par 63 kg nav sanācis palīst, bet strādāju un domāju palīst kaut ko no budisma. Bet man au liekas, ka, ja netēmē uz Rio2016 normatīvu, tad diezvai amatierim sevi tā jāmoka.
Agy, Varbūt tomēr adAptēt? Adoptēt var bērnu....
Piedodiet par offtopiku :)Par intervāliem - lai gan neskrienu pēc Meldera plāna, arī manos treniņos ir intervāli, un jā - mēz būt pagari treniņi, kuros iesildīšanās ir līdz 12 kilometriem, un tikai tad sākas intervālu vai tempa skrējienu darbs. Nezinu, bet iespējams tieši tas ir iemesls, kāpēc varu paskriet ar tempu 5:30 vairākus km pirms finiša arī 80 km sacensībās. Par to, ka tā nebūtu ilgtermiņa attīstība - tad jājautā, kas ir domāts ar ilgtermiņu?
nu jā mēs te runājam par 10-42km tādēļ ir daudz jautājumu, bet tavā gadījumā pati arī atbildēji " mēz būt pagari treniņi, kuros iesildīšanās ir līdz 12 kilometriem, un tikai tad sākas intervālu vai tempa skrējienu darbs. Nezinu, bet iespējams tieši tas ir iemesls, kāpēc varu paskriet ar tempu 5:30 vairākus km pirms finiša arī 80 km sacensībās."
neiet runa, ka nevajag ātruma darbus, bet tik daudz? domāju ja tu savā plānā ieliktu intervālus 3-4x nedēļā(ar diezgan augstu intensitāti, kā plānā), tad līdz 80km startam pat netiktu :(
iepriekšējais koments par ātruma treniņu, protams, absurds - liels svars, tātad nedrīkst ātruma treniņus :) ko tad lai sprinteri dara? :) bet otra lieta, grūti trenerim uzreiz atbildēt uz jautājumiem, jo tomēr, lai ko konkrētu ieteiktu cilvēks ir jāpazīst, vai vismaz minūtes 15 jāiztaujā
19:41
27/08/2010
Offline
Meldera plānā tā augstā intensitāte nemaz nav tik daudz, palasi uzmanīgi, tur ir arī mērena intensitāte.
Nav jau svars kā tāds problēma, bet ķermeņa masas indekss, respektīvi svars pret augumu. Nu gan jau Melderis zina ko runā, īpaši zinot, ka Agy arī bez ātruma treniņiem nepārtraukti vajā traumas.
06:26
16/10/2015
Offline
Inga_K said
Meldera plānā tā augstā intensitāte nemaz nav tik daudz, palasi uzmanīgi, tur ir arī mērena intensitāte.
Nav jau svars kā tāds problēma, bet ķermeņa masas indekss, respektīvi svars pret augumu. Nu gan jau Melderis zina ko runā, īpaši zinot, ka Agy arī bez ātruma treniņiem nepārtraukti vajā traumas.
<br
jā nu brīžiem liekas, ka rakstu vienu, bet izlasa pavisam ko citu. par masas indeksu - paskaties tad kāds tas ir lielai daļai sprinteru, bobslejistu.
06:43
27/08/2010
Offline
Nu, zini, liekas ka pats ne visai saproti. Sprinteriem ir ļoti daudz muskuļu, ķermenis ir attīstīts, viņi ne tikai skrien, bet arī vingro. Tam pašam Boltam - jā ir pie augšējās robežas, bet ķermenis ir muskuļots, nevis mokās ar traumām jau bez ātruma treniņiem.
Un sprinteru ātruma treniņi atšķiras no maratonistu ātruma treniņiem.
08:14
21/10/2009
Offline
Ja par traumu risku, tad manuprāt gatavojoties pirmajam maratonam vai ejot uz PB maratonā jebkurā gadijumā ir lielāks traumu risks nekā skriet vnk prieka pēc, jo tiek pārbaudīta organisma izturības robeža .. sevišķi, ja tas tiek īstenots pēc kāda fiksā ~2-3 mēnešu plāna..
09:38
16/10/2015
Offline
Inga_K said
Nu, zini, liekas ka pats ne visai saproti. Sprinteriem ir ļoti daudz muskuļu, ķermenis ir attīstīts, viņi ne tikai skrien, bet arī vingro. Tam pašam Boltam - jā ir pie augšējās robežas, bet ķermenis ir muskuļots, nevis mokās ar traumām jau bez ātruma treniņiem.
Un sprinteru ātruma treniņi atšķiras no maratonistu ātruma treniņiem.
un te Tu pati atbldēji uz jautājumu, kāpēc traumas " ķermenis ir attīstīts, viņi ne tikai skrien, bet arī vingro", nevis liela masa - nedrīkst ātruma treniņus. ātruma treniņi neatšķiras, bet maratonisti prakstiski tos neizmanto, bet izmanto ātruma izturības trenēšanu.
09:54
27/08/2010
Offline
Klau, cik Tu pats esi trenējies pie trenera? Es esmu. Un jaunībā uz stipri īsākām distancēm. Pilnīgi cita treniņu metodika. Un tādi kā Bolts, un jādomā arī citi sprinteri, ātrumu sāk trenēt, jau pusaudžu gados, kad tā masa nav tik liela, nevis aiziet uzkačā muskuļus, un tad iet ātrumu trenēt.
Konkrēti par Agy variantu - piedod, Agy, bet te nebūs variants - svars=muskuļi.
Ja Tev nepatīk Meldera plāns, nelieto, ne Tu zini ko Agy jautāja, ne arī visus Meldera argumentus, kāpēc tieši Agy tika atteikts. Pilnīgi bezjēdzīga diskusija, īpaši, ja pašam nav pieredzes, tikai gribās teorētiski pafilozofēt.
10:09
25/01/2013
Offline
Es laikam arī esmu augstas intensitātes treniņu piekritējs, uzskatu, ka bez tiem normālus rezultātus nevar sasniegt. Attiecīgos periodos parasti ir trīs augstas intensitātes treniņi. Vai tas palielina traumu risku? Droši vien, bet arī bez šādiem treniņiem bija līdzīgas problēmas, līdz ar to īsti nesaistu to visu kopā. Meldera treniņi gan liekas pārāk sarežģīti, tur tad jāņem pieraksti uz treniņu līdzi, lai to visu atcerētos. :)
13:09
26/03/2011
Offline
Inga_K said
Klau, cik Tu pats esi trenējies pie trenera? Es esmu. Un jaunībā uz stipri īsākām distancēm. Pilnīgi cita treniņu metodika. Un tādi kā Bolts, un jādomā arī citi sprinteri, ātrumu sāk trenēt, jau pusaudžu gados, kad tā masa nav tik liela, nevis aiziet uzkačā muskuļus, un tad iet ātrumu trenēt.
Konkrēti par Agy variantu - piedod, Agy, bet te nebūs variants - svars=muskuļi.
Ja Tev nepatīk Meldera plāns, nelieto, ne Tu zini ko Agy jautāja, ne arī visus Meldera argumentus, kāpēc tieši Agy tika atteikts. Pilnīgi bezjēdzīga diskusija, īpaši, ja pašam nav pieredzes, tikai gribās teorētiski pafilozofēt.
Man ir viena versija kāpēc Melderis atteica, bet tas man neliedz turpināt strādāt. Nu, tā teikt, lai jau paliek. Es uzskatu, ka pērn ļoti labi uzlaboju savu rezultātu pusmaratonā pateicoties darbam uz paklājiņa fizioterapeita uzraudzībā + atkratījos no liekā svara un Siguldā sezonu būtu nobeigusi ar skaistu PB, bet pirms tam pildot brīvprātīgā pienākumus pastiepu potīti un līdz ar to nācās samierināties ar "vismaz noskrēju". Intervāliņi tika skrieti, bet ne tik dūšīgi, kā biju gada sākumā ar sevi sarunājusi. Šogad starpsezonā pievienoju vēl funkcionālos treniņus, kas nāk komplektā ar florbola treniņiem. Žēl, ka paukošanai neatliek daudz laika, bet tur treneris teica, ka izturība ir un vinš var pielikt ātrumu (īsākiem gabaliem, bet tā pat noderīgi). Tur skriets netiek, bet kājam slodze liela.
Bet salīdzināt bobslejistu un sprienteri ar maratonistu ir tas pats, kas salīdzināt nakti ar dienu. Tad jau vēl varam pieplusot peldētāju vai bokseri. Pilnīgi savādāks muskuļu darbs. Maratonam svarīgi ir ilgstoša vairāku stundu vienmērīga slodze, kamēr sprinteriem tas ir nepilnu 10 sekundžu šāviens.
14:39
28/10/2011
Offline
droppy, pieraksti nav jāņem līdzi, ja treniņus saprogrammē un savlaicīgi ielādē pulkstenī.
Par traumām sliecos piekrist viedoklim, ka tās nav no treniņu intensitātes, bet no parāk strauja treniņu apjoma pieauguma jeb pārtrenēšanās. Organismam vajag laiku, lai adaptētos slodzei.
09:25
16/10/2015
Offline
Inga_K said
Klau, cik Tu pats esi trenējies pie trenera? Es esmu. Un jaunībā uz stipri īsākām distancēm. Pilnīgi cita treniņu metodika. Un tādi kā Bolts, un jādomā arī citi sprinteri, ātrumu sāk trenēt, jau pusaudžu gados, kad tā masa nav tik liela, nevis aiziet uzkačā muskuļus, un tad iet ātrumu trenēt.
Konkrēti par Agy variantu - piedod, Agy, bet te nebūs variants - svars=muskuļi.
Ja Tev nepatīk Meldera plāns, nelieto, ne Tu zini ko Agy jautāja, ne arī visus Meldera argumentus, kāpēc tieši Agy tika atteikts. Pilnīgi bezjēdzīga diskusija, īpaši, ja pašam nav pieredzes, tikai gribās teorētiski pafilozofēt.
ilgi domāju atbildēt vai nē, tāds ass koments(man tā vismaz izlasījās). 1. tavs jautājums: trenēties pie trenera automātiski vēl nenozīmē iegūt ļoti labu pieredzi(pieredze jā, bet vai tik ļoti laba). man joprojām šķiet, ka īsti neatšķir ātrums-ātruma izturība. tālāk, nevienā komentārā nerakstīju, ka man nepatīk Meldera plāns, bet gan rakstīju, ka ļoti sekošu līdz ramiism gaitām. Agy nezinu kā izskatās, bet savā komentārā viņa mināja, ka prasīja padomu par ātruma treniņiem, uz ko Melderis neatbildēja(šeit viņu saprotu, jo jāpazīst, jāzin cilvēks lai ko ieteiktu). kaut kāda pieredze man ir(pirmajos komentāros rakstu, ka nav, bet tas tāpēc, ka tad, man liekas, cilvēki labāk dalās ar savu skatījumu). un pieredze vēl nenozīmē absolūtas zināšanas - tad mūsu paidomju laika treneri bez problēmām audzinātu augstas klases sportistus(dažādos sporta veidos) vienu pēc otra. Jauku dienu Inga :)
10:22
24/05/2015
Offline
Trauma = nesagatavots ķermenis ar nepareizu tehniku un pārāk liela centība
Ātrums = īsākā laika vairāk kilometru
Ātruma izturība = sirds gatavība + fiziskā sagatavotība
Bebrs, pirms sāc strīdēties ar visiem šīs diskusijas dalībniekiem( es neskaitos, jo esmu iesācējs-diletants ar tendenci labāk soļot, vai braukt ar velo) uzrādi viņiem savus datus par padarīto, jo tad te būs veselīga diskusija. Savādāk sanāk šķēpu vicināšana, liela kņada, troksnis un bez rezultāta. Man ir pieredze. :)
12:56
27/08/2010
Offline
bebrs said
ilgi domāju atbildēt vai nē, tāds ass koments(man tā vismaz izlasījās). 1. tavs jautājums: trenēties pie trenera automātiski vēl nenozīmē iegūt ļoti labu pieredzi(pieredze jā, bet vai tik ļoti laba). man joprojām šķiet, ka īsti neatšķir ātrums-ātruma izturība. tālāk, nevienā komentārā nerakstīju, ka man nepatīk Meldera plāns, bet gan rakstīju, ka ļoti sekošu līdz ramiism gaitām. Agy nezinu kā izskatās, bet savā komentārā viņa mināja, ka prasīja padomu par ātruma treniņiem, uz ko Melderis neatbildēja(šeit viņu saprotu, jo jāpazīst, jāzin cilvēks lai ko ieteiktu). kaut kāda pieredze man ir(pirmajos komentāros rakstu, ka nav, bet tas tāpēc, ka tad, man liekas, cilvēki labāk dalās ar savu skatījumu). un pieredze vēl nenozīmē absolūtas zināšanas - tad mūsu paidomju laika treneri bez problēmām audzinātu augstas klases sportistus(dažādos sporta veidos) vienu pēc otra. Jauku dienu Inga :)
Tātad - paskatamies Tavus komentārus
"mani mazliet mulsina katra treniņa ilgums, tas jau tā nav viegli skriet 1,5h, bet vēl ar daudzajiem atkārtojumiem gandrīz katrā treniņā liekas ļoti grūti. ar ātruma trenēšanu tu droši vien domāji ātruma izturību, jo ātrumu ar šādiem treniņiem uztrenēt nevar. tas kā kāds noskrēja nav rādītājs, rādītājs ir salīdzināšanā - pirms tam noskriets x minutēs, pildot šo plānu x-y minūtēs, no tā tad arī varēs izdarīt secinājumus. tāpēc gaidu "atskaiti" no ramiism"
"nedomāju, ka šie ilgstošie treniņi, kuros vēl ir ātruma darbi(dažādas intensitātes) ir domāti ilgtermiņa attīstībai, īslaicīgam efektam iespējams. ļoti interesēs ramiism pieredze, domāju ja viņš kontaktēsies ar Melderi viņš nepildīs publicēto plānu(būs novirzes virs 10%)"
"Sveiki,
man tāds jautājums par LRM pusmaratona treniņu plānu, ne maratona. Skatos augstas intensitātes plānu un liekas ka baigi daudz atkārtojumu(intervālu) treniņos un vēl salīdzinoši liels apjoms tuvojoties sacensībām. tātad jautājums: vai kāds kādreiz ir skrējis pēc šiem plāniem(diezgan strikti), ja jā, tad kāds ir bijis gala rezultāts?"
Un paskatamies šo plānu, par kuru interesējies http://www.lattelecomrigasmaratons.lv/files/21km_augsta_intensitate.pdf
1) Norādītajā plānā augsta intensitāte, piemēram, pirmajā nedēļā ir tieši 11 minūtes no kopējā nedēļas treniņu laika. Uz beigām gan paliek vairāk, un pēdējā nedēļa arī ir diezgan daudz, bet - Meldera plānā pārsvarā tiek trenēta tieši ātruma izturība, jo tur maz ir augstas intensitātes īsi intervāli, pārsvarā tas laiks ir tuvu 800m un vairāk gabalam. Un nē, nav grūti skriet pusotru stundu.
2) Tu to plānu nesaproti, un netici tam. Pēc tam pinies pretrunās un diskutē par velns zina ko.
3) To ko Tev citi rakstīja kā pieredzi, tu visu laiku apzelē, kaut ko komentē un nav skaidrs, ko tieši. Nepiekrīti un oponē, vienalga ko raksta.
4) Par sprinteriem, viņu svaru, un to, ka maratona treniņi ir tādi paši kā sprintam, vispār nekomentēšu.
5) Nu ko tad Tu īsti gribi?
13:18
28/10/2011
Offline
Nav tādas āruma izturības, ir atsevišķi ātrums un izturība. Ātrums ir atkarīgs no fiziskās sagatavotības līmeņa un liekā svara, jeb specifisko muskuļu attīstītā jauda dalīta ar ķermeņa masu. Izturība ir atkarīga no sirds un plaušu spējas piegādāt skābekli muskuļiem (VO2max), ātrās enerģijas krājumiem (glikogēns muskuļu šūnu mitohondrijos) un mitohondriju spējas efektīvi dedzināt taukus. Izturību trenē ar zemas un vidējas intensitātes treniņiem, ātrumu - ar augstas intensitātes un pretestības (SFS) treniņiem.
13:27
18/04/2011
Offline
Par to 1.5h, ja ir grūti skriet 1.5h, tad, manuprāt, par ātrumu vēl kādu laiku var nedomāt un drošu sirdi skriet pēc plāna, kas paredzēs pusmaratona noskriešanai nevis ātrai noskriešanai.
13:46
03/07/2013
Offline
dot said
Nav tādas āruma izturības, ir atsevišķi ātrums un izturība. Ātrums ir atkarīgs no fiziskās sagatavotības līmeņa un liekā svara, jeb specifisko muskuļu attīstītā jauda dalīta ar ķermeņa masu. Izturība ir atkarīga no sirds un plaušu spējas piegādāt skābekli muskuļiem (VO2max), ātrās enerģijas krājumiem (glikogēns muskuļu šūnu mitohondrijos) un mitohondriju spējas efektīvi dedzināt taukus. Izturību trenē ar zemas un vidējas intensitātes treniņiem, ātrumu - ar augstas intensitātes un pretestības (SFS) treniņiem.
Nu pag..
un tie, kas trenējās zem anaerobā sliekšņa un trenē ķermeņa spēju "pārstrādāt" laktātu? Ko tad tie dara? Tiesa, tas termins ātruma izturība pludmales volejbolā/garo distanču skriešanā/sprintā/pusgarajās distancēs/basketbolā mēdz visnotaļ dažādas lietas
13:51
17/11/2011
Offline
dot said
Nav tādas āruma izturības, ir atsevišķi ātrums un izturība. Ātrums ir atkarīgs no fiziskās sagatavotības līmeņa, jeb specifisko muskuļu attīstītā jauda dalīta ar ķermeņa masu. Izturība ir atkarīga no sirds un plaušu spējas piegādāt skābekli muskuļiem (VO2max), ātrās enerģijas krājumiem (glikogēns muskuļu šūnu mitohondrijos) un mitohondriju spējas efektīvi dedzināt taukus. Izturību trenē ar zemas un vidējas intensitātes treniņiem, ātrumu - ar augstas intensitātes un pretestības (SFS) treniņiem.
Dot, nepiekritīšu tev viss.
1) sporta teorijā ir tāds termins kā ātruma izturība
2) Mitohondrijos nenotiek taukskābju šķelšana;
3) ja pareizi esmu sapratusi, tad arī glikogēns neuzkrājas mitohondrijos, bet sarkoplazmā.
14:10
04/07/2011
Offline
bebrs, palasi, ko raksta slavenais itāļu treneris Renato Canova (trenējis un trenē pasaules top skrējējus dažādās distancēs) par skriešanas principiem
https://docs.google.com/document/d/1Glfv68bVOHaeqk5PWBTqr4zT38WMqXNU9Eux3t5augU/edit?hl=en_US
Noteikti kļūsi gudrāks.
dot said
Nav tādas ātruma izturības, ir atsevišķi ātrums un izturība.
Citēju slaveno itāļu treneri Renato Canova:
"The talent of runners begins from speed. It's very difficult to increase your speed in significant way, but is possible to increase your speed endurance in significant way."
"IN ALL RUNNING EVENTS, you cannot improve very much your SPEED, that is highly connected with your Natural Talent, but you must work for improving in SPEED ENDURANCE, that is more connected with training."
"One session of speed-endurance (for example, 6 km of medium and short intervals like 5 x 600 in 1:33 rec. 1:30 + 5 x 400 in 60.0 rec. 1 min + 5 x 200 in 27.0 rec. 30 sec)"
"For a Marathon runner, THE LONG FAST RUN (the final 2 times before the race) BECOME LONGER (34 - 38 km), THE SPECIFIC MARATHON SPEED ENDURANCE also becomes longer (for ex., 4 x 5000m with 1 km at 3'30" recovery become 5 x 5000, replacing one long run, because are 29 km), AND THE MODULATION GROWS."
"4- In the middle (in this case, on Wednesday) we start to work for SPEED ENDURANCE, alternating FARTLEK (sessions lasting about 1 hour with mixed distances, for example
6' + 1' + 5' + 2' + 4' + 3' + 3' + 4' + 2' + 5' + 1' + 6' fast (42' global fast work) with 2' easy recovery (22') giving a total time of 1 hr 04'), or long intervals on track (for example, 3000 + 2 x 2000 + 5 x 1000 + 6 x 500m, recovery after 3000 and 2000 in 3', after 1000 in 2', after 500 in 1'30")"
Un visbeidzot, šis man patīk vislabāk:
"So, for me it's clear that the key for every runner is to improve in his SPECIFIC SPEED ENDURANCE."
15:30
28/10/2011
Offline
shahs, padies par kļūdu labojumu!
Biju palaidis garām, ka glikogēna granulas vienkārši peld šūnu citoplazmā. Par tauku dedzināšanu (lipolīzi) ārpus mitohondrijiem kategoriski nepiekrītu. Taukskābes šūnas citoplazmā tiek aktivētas piesaistot koenzīmu A. Izveidojas acil-CoA, kas ar karnitīna palīdzību nokļūst mitohondriju matricā. Tur acil-CoA tiek pārveidots par acetil-CoA. Tālāk ši molekula tiek oksidēta Krebsa ciklā, katrā redukcijas posmā saražojot 5 ATP (adenozīntrifosfāta) molekulas. Kopumā šo precesu sauc par taukskābju beta-oksidāciju.
Lai pārliecinātu par ātruma izturības eksistenci ar dažiem internetu citātiem būs par maz. Tas, ko mēdz saukt par ātruma izturības treniņiem nav nekas vairāk kā anaerobā sliekšņa izturības treniņi. Vienkāršāk runājot tie ir tempa skrējieni - 10..20 km maratona tempā mazliet zem anaerobā sliekšņa; 5..10 km pusmaratona tempā tieši uz anaerobā sliekšņa; garie intervāli 10 km tempā mazliet virs anaerobā sliekšņa. Šie treniņi attīsta muskuļu spējas pārstrādāt pienskābi. Iespējams, tieši šie treniņi konvertē IIb tipa (ātrās anaerobās) muskuļu škiedras par IIa tipa (ātrās aerobās) muskuļu šķiedrām. Attiecīgi, garie lēnie treniņi domāti I tipa (lēnās) muskuļu škiedru un tauku metabolisma trenēšanai.
