Home
Topic RSS
15:54
18/08/2011
Offline
Sveiki!
Sāku skriet vasaras sākumā ar domu, ka nākamgad jānoskrien pirmais maratons. Skrējis iepriekš nebiju, bet par sportiski neaktīvu arī sevi nenosauktu. Pēc diviem mēnešiem kopš skriešanas sākšanas noskrēju pusmaratonu zem divām stundām diezgan vieglā tempā un jau krietni grūtākā tempā 10 km 48 minūtēs. Taču viss, kas sākās tik pozitīvi, tagad saskaras ar būtisku problēmu - dažādas (mikro)traumas un sāpes. Tad celis, tad papēdis, tad stilbs, tad pēdas ārpuse, tad skrienot sarauj krampis. Pēdējā laikā vairāk par 10km pat lēnā tempā neņemos skriet un jūtu, ka atskrienu pēc sirds ritma stipri viegli, taču ātrāk nevaru, jo kājas piedzītas un baidos, ka atkal kaut kas pēc tam sāpēs tā, ka rīt vai parīt paskriet nevarēšu. Apavus esmu nopircis it kā tieši piemērotus sev.
1. Neuzskatu, ka skrienu ļoti bieži (pārsvarā 3-4 reizes nedēļā), bet varbūt slodze sākumam par lielu?
2. Lasīju, ka labāk skriet pa mežu, nekā asfaltu, jo kājām vieglāk, taču tagad sāku to apšaubīt - varbūt tieši lavierēšana starp saknēm, skrienot pa nelīdzenām takām, ir vairāk traumējoša?
3. Varbūt man kājām grūti, jo svars par lielu (86kg uz 186cm)?
4. Iesildīties un atsildīties cenšos (10min pirms, 10 min pēc), bet varbūt šim procesam jāvelta stipri vairāk laika?
Bail, ja nesākšu skriet garākus gabalus, maratona sapnis beigsies tā arī īsti nesācies. Jau iepriekš paldies par padomiem!
16:14
22/04/2009
Offline
Mans subjektīvais viedoklis ir ka tu skrien pa ātru un piedzen muskuļus un no tā arī rodas dažādas mikortraumas. Bet atbildot uz jautājumiem:
1. 3-4x nedēļā nav par daudz, pat skrienot 10km nav par daudz, ja vien neskrien ātri. Sirds ritmu tu mēri vai pēc sajūtām?
2. Lavierējot tu izdarī ļoti asas kustības, tās izdarot rodas sāpes? Es pats lielākoties skrienu pa asfaltu ar domu, ka maratons arī būs jāskrien pa asfaltu, kā arī varu nodoties savām domām neskatoties un nepētot virsmu, bet saka, ka iesākumā ir labāk pa ne tik cietu segumu kā asfalts.
3. Nedomāju, ka svars pa lielu priekš skriešanas
4. Lasīji šo rakstu? http://www.noskrien.lv/iesildisanas-un-atsildisanas/
Vēl, skatos ka skrien pa Biķerniekiem, pamēģini šodien pievienoties Laumai un paskrien viņas ātrumā (6min-7min/km), varbūt lēnāk skrienot atgūsi skriešanas prieku.
16:17
24/04/2009
Offline
Man garums apmēram tāds pats - 186cm. Par svaru runājot - jūtu, ka lai normāli varētu skriet un trenēties, vajadzētu apm 75kg vai zemāk. Biju apm.1,5mēnesi atpakaļ uzēdis 86kg, tad jutos ne savā ādā, paskriet nevarēju.
Bet no mikrotraumām šķiet, ka izvairīties ir grūti. Savā laikā man arī ir izsāpējis viss, kas vien var sāpēt. Dažreiz biju spiests pārtraukt skriešanu pat uz mēnesi.
16:24
22/04/2009
Offline
aToms rakstīja:
1. Neuzskatu, ka skrienu ļoti bieži (pārsvarā 3-4 reizes nedēļā), bet varbūt slodze sākumam par lielu?
skriet 3-4x nedēļā – tas ir normāli, ja gatavojies maratonam, tad pat ir vitāli nepieciešams – es pat teiktu, ar laiku 4x ir jākļūst par normu, kaut vai atpūtas tempā uzreiz pēc garā gabala, bet 4x.
Varbūt temps ir par augstu pie šiem apjomiem? Mazliet nepatīk, ka starp lielajiem gabaliem, un mazajiem ir tik liela starpība , gandrīz nav km kas ir diapazonā 6-9km … bet visā visumā ieteiktu pameklēt kādu treniņplānu iekš interneta, vai tepat iekš noskrien.lv – tādi ir publicēti daudz un vadīties pēc tiem, nav obligāti to jādara burtiski, tik un tik noskriet, bet aptuveno kilometrāžu (principus kā palielina slodzi) gan derētu ievērot ieviešot korekcijas uz pašsajūtu. Principā, slodzi par 10% var palielināt 2-3 nedēļas pēc kārtas, ja ar kājām ir viss kārtībā, savādāk ir vērts samazināt, bet 3-4 nedēļu obligāti ir jāsamazina, lai neiedzīvotos mikro vai lielākās traumās.
Kā ir ar pulsometru? Ja pieredzes nava, tad noteikti rekomendēšu iegādāties kaut vai elementāru pulsometru un treniņos tempam vadīties pēc tā! Diskusijas par pulsometra vajadzību un visu, kas ar to ir saistīts, meklē rakstos un diskusijās.
2. Lasīju, ka labāk skriet pa mežu, nekā asfaltu, jo kājām vieglāk, taču tagad sāku to apšaubīt – varbūt tieši lavierēšana starp saknēm, skrienot pa nelīdzenām takām, ir vairāk traumējoša?
nebūt neuzskatu, ka skrienot pa mežu kaut kas slikts notiek ar kājām – tiesa tas prasa papildus drošību kājām – stabilākas un izturīgākas botas, lai nesistu cauri tās pašas botas un nebūtu citu sasitumu …
Es gan ieteiktu ik pa brīdim mainīt segumu, vai pat kombinēt viena skrējiena laikā, jo ikdienas sacensības bieži notiek uz dažāda tipa segumiem …
3. Varbūt man kājām grūti, jo svars par lielu (86kg uz 186cm)?
pie tādiem auguma centimetriem 86kg it kā nav nemaz tik daudz, lai arī nometot 10kg, protams, ka jutīsies skrienot daudz komfortablāk un daudz vieglāk būs turēt tempu, kas pie šī svara nav nemaz tik vienkārši …
4. Iesildīties un atsildīties cenšos (10min pirms, 10 min pēc), bet varbūt šim procesam jāvelta stipri vairāk laika?
stipri vairāk nez vai sanāks, viss atkarīgs no kvalitātes …
Bail, ja nesākšu skriet garākus gabalus, maratona sapnis beigsies tā arī īsti nesācies. Jau iepriekš paldies par padomiem!
Ja būs uzņēmība, griba darboties cauru gadu, tad pēc treniņu gada laikā savu maratonu noskriesi, motivācijai vari palasīt pēdējos rakstus par maratoniem un gatavošanos tiem … mana pieredze atgriežoties ir pietiekama liela, par vienu no šādiem mēģinājumiem vari izlasīt šeit: http://www.noskrien.lv/kalifornijas-piedzivojumi-maratonista-gaume/ un šeit: http://www.noskrien.lv/kalifornijas-piedzivojumi-maratonista-gaume-nobeigums/
16:31
24/04/2009
Offline
aToms rakstīja:
4. Iesildīties un atsildīties cenšos (10min pirms, 10 min pēc), bet varbūt šim procesam jāvelta stipri vairāk laika?
Es ceru, ka tur ietilpst arī staipīšanās.
16:48
22/04/2009
Offline
Signis rakstīja:
2. Lavierējot tu izdarī ļoti asas kustības, tās izdarot rodas sāpes? Es pats lielākoties skrienu pa asfaltu ar domu, ka maratons arī būs jāskrien pa asfaltu, kā arī varu nodoties savām domām neskatoties un nepētot virsmu, bet saka, ka iesākumā ir labāk pa ne tik cietu segumu kā asfalts.
mans kādreizējais treneris teica, ka maratonam var gatavoties piemērotos apavos visur, kur ir daudz maz komfortabli skriet, pa mežu, vai grants ceļu, vai jūrmalu, bet vismaz 1 mēnesi pirms maratona ir obligāti jālien ārā uz asfaltu, jo maratoni par 90% notiek uz asfalta
17:19
18/08/2011
Offline
Paldies par padomiem!
Saprotu, ka kolektīvais noskrien.lv saprāts iesaka atrast konkrētu treniņu programmu maratonam, samazināt tempu, iegādāties pulsometru (kas gan laikam ir padārgi) un beigt štopēt siermaizes. :)
20:52
01/03/2010
Offline
Mmmm....sāksim jau ar svaru. Uz tiem 186 cm, 86 kg noteikti NAV par daudz, kur nu vēl 75!!?? Kā zinām, tad īsts Latvietis tikai sākas no 100 kg:) Katrā gadījumā visam jābūt proporcionālam, lai neizskatītos pēc Kurdu bēgļa.
Jāpiekrīt pieredzējušākiem skrējējiem, ka ,iespējams, skrien par ātri. Ticu, ka lēni skriet ir garlaicīgi un ja vēl tā apziņa: "Bet es taču VARU ātrāk!!!", tad ir grūti sevi piespiest "tipināt", un tomēr...
3 - 4 reizes nedēļā skriet sev komfortablā ātrumā un arī atbilstoši tālu vai tuvu, šķiet nav pārāk daudz, tā kā uz priekšu!
Par segumu, pa kuru tu skrien, atkal jāpiekrīt "nažiem", ka jāvariē starp asfaltu un zemsedzi, taču jāatceras uz kādām sacensībām/mērķiem tu ej, proti, uz kāda seguma tās notiks, atbilstoši pa kādu tev vairāk jāskrien treniņos. Jāpiebilst, ka, piem., es izdarīju/daru lielāko klūdu - sāku skriet uzreiz pa asfaltu, jo, šķiet, nebija īsti citas izvēles un šāda veida izvēle noveda pie tā, ka ilglaicīgi sāpēja ceļgali, motivācijas trūkums vispār skriet utt., un tomēr pateicototies kolektīvam atbalstam, lai arī netiešam, joprojām mēģinu ik pa laikam paskriet.
Un jāatceras, ka neatkarīgi no ātruma un attāluma - galvenais ir noskriet! :)
22:29
19/05/2009
Offline
aToms rakstīja:
Sveiki!
Sāku skriet vasaras sākumā ar domu, ka nākamgad jānoskrien pirmais maratons. Skrējis iepriekš nebiju, bet par sportiski neaktīvu arī sevi nenosauktu. Pēc diviem mēnešiem kopš skriešanas sākšanas noskrēju pusmaratonu zem divām stundām diezgan vieglā tempā un jau krietni grūtākā tempā 10 km 48 minūtēs. Taču viss, kas sākās tik pozitīvi, tagad saskaras ar būtisku problēmu - dažādas (mikro)traumas un sāpes. Tad celis, tad papēdis, tad stilbs, tad pēdas ārpuse, tad skrienot sarauj krampis. Pēdējā laikā vairāk par 10km pat lēnā tempā neņemos skriet un jūtu, ka atskrienu pēc sirds ritma stipri viegli, taču ātrāk nevaru, jo kājas piedzītas un baidos, ka atkal kaut kas pēc tam sāpēs tā, ka rīt vai parīt paskriet nevarēšu. Apavus esmu nopircis it kā tieši piemērotus sev.
Faktiski atpazinu šo stāstu kā no savas sākuma skriešanas pieredzes. Man arī metās dažādas traumas līdz brīdim, kamēr nonācu trenera rokās. Treneris man atvēra acis uz skriešanas pamatprincipiem. Tas ir, ja vēlies būt vesels- skrien lēnām un veselīgi. Bet, ja vēlies mačoties, ir jāsāk ar skriešanai nepieciešamo saišu un muskuļu nostiprināšanu. Šī nostiprināšana notiek kalna un fiziskajos treniņos!
