Home
Topic RSS
20:48
19/05/2011
Offline
Pirms kāda laika iegādājos stride sensoru un piefiksēju, ka skrienu max 166 - 170 soļus minūtē. Tā kā vispārzināma patiesība ir, ka pareizais soļu skaits minūtē ir 180, nolēmu piestrādāt un "laboties". Sākumā gāja diezgan grūti, nepārtraukti bija jāseko līdzi un jāpiedomā pie ātrākas kāju kustināšanas, ātrāk iestājās nogurums, skrējiena otrajā pusē sāka mesties kājas utt., bet pamazām pierodu un iet vieglāk.
Vienīgais, kas uztrauc - jo ātrāk kustinu kājas, jo augstāks ir arī pulss. Rezultātā, lai pulss būtu iepriekšējais, reālais skriešanas temps samazinās.
Interesē citu pieredze, vai tas ir normāls un sagaidāms rezultāts? Pagaidām šķiet, ka ātrāk un vieglāk pie tāda paša pulsa bija paskriet, kad skrēju "caur papēdi" un liekot lēnus, bet garus soļus. Es kaut kā cerēju, ka dažu mēnešu laikā pie viena un tā paša pulsa varēšu skriet arvien ātrāk, bet tagad ņesaprotu, vai mani aerobie/sirds treniņi ir ļoti neefektīvi vai arī eksperimenti ar tehniku ir tie, kas pieviļ.
21:14
22/07/2009
Offline
Ir faktiski divi pamata scenāriji (protams, var būt individuāli izņēmuma varianti, kas tikai tādējādi stiprina likumsakarību):
1) Skrienam `caur papēdi`, sperot pārāk garus soļus (tādējādi lēnus, <180 soļus minūtē) - sākumā spējam paskriet ātrāk, varbūt ar zemāku pulsu, bet šis ceļš nenoliedzami ir strupš (tādā ziņā, ka ved strupceļā), jo ir ļoti traumatisks. Tad nu principā varam arī skriet ātri, bet rēkināmies, ka regulāri nāksies cīnīties ar traumām.
2) Skrienam `caur pilnu pēdu`, sperot īsākus soļus, piezemējoties `zem sevis`, tādējādi palielinot kadenci virs 180 soļiem minūtē. Ja izvēlamies šo ceļu, jāvelta kāds laiks, kamēr pie tā pierod (kā jau pie visām jaunām lietām). Rēķinamies ar to, ka pierašanas laikā ātrums var mazināties, pulss varbūt pieaugt, toties pamatā varam skriet bez traumām, ja nav citu traumas veicinošu blakusapstākļu. Pēc `ieiešanās` (šis `ieiešanās` periods var būt ļoti dažāda garuma atkarībā no tā, cik ļoti paši savam ķermenim palīdzam vai traucējam sajust tehnikas atšķirību) ātrums neapšaubāmi atgriežas un varam skriet gan ātri, gan ilgi, gan bez traumām.
Tā kā, Sandij, liekas, ka esi izvēlējies otro ceļu, tad tik uz priekšu - rezultāts noteikti IR sagaidāms! Jā, nu ziema ar saviem slidenajiem segumiem, pārlieku lielo traucējošo un pulsu palielinošo apģērba daudzumu un citām lietām, protams, nekādi nesekmē acīmredzama progresa novērošanu, bet gan nāks pavasaris un progress nekur neizpaliks..!
21:43
19/05/2009
Offline
Šajā jautājumā Pikols forumos ir gana daudz dalījies pieredzē.
Katram jau tā tehnika ir ļoti individuāla, bet pastāv tomēr daži pamatprincipi. Galvenais pamatprincips, lai pats sevi skrienot nebremzētu, t.i. lai solis būtu plūstošs, bez jebkādiem pārvēlieniem un bez veritikālām un horizontālām svārstībām. To varot nodrošināt ar nelielu iesēdienu ceļos, kas atkal katram ir individuāls risinājums.
Pieņemu, ka liekot garus un lēnus soļus, kāja tiek likta par tālu uz priekšu, kas varētu bremzēt plūstošu kustību, jo smaguma centrs netiek pārnests pāri atspēriena punktam bez liekas spēka piepūles.
Šiem jautājumiem arī profesors Kancāns pievērsies savā brošūrā "Skriešana veselībai". Viņa viedoklis, ka:
"Pastāv uzskats, ka skrējiena ātruma palielināšana,, pieaugot soļa garumam, nav racionāla no enerģijas patēriņa viedokļa, sevišķi vidējo un garo distanču skriešanā. Par efektīvāku uzskata ātruma palielināšanu, palielinot soļu ritmu, bet neizmainot skrējiena soļa garumu.
Vidējo un garo distanču skriešanā roku darbība mazāk aktīva un ar mazāku amplitūdu nekā īsajās distancēs — un tā galvenokārt palīdz saglabāt ķermeņa līdzsvaru, kompensējot kāju pārmaiņus darbību.
Ļoti garo distanču skrējienos tehniku nosaka pietiekami liels ātrums, kurš jāiztur ilgstošā laika periodā. Arēji skrējiena tehniskais izpildījums ļoti garo distanču skrējienos maz atšķiras no vidējo un garo distanču skrējienu tehnikas un to raksturo galvenokārt kustību dabiskums un ekonomiskums.
Kustību amplitūda ļoti garo distanču skrējienos mazāka nekā iepriekš aprakstītajos skrējiena veidos. Soļa garums ļoti garo distanču skrējienos ir 140—160 cm. Ļoti garo distanču skrējējiem raksturīgs mazāks kājas aizmugurējā atspēriena spēks, kā arī zemāks vēziena kājas ceļgala pacēlums. Tas kopsummā arī ietekmē skrējiena soļa garumu. Kustību ekonomiskumu raksturo arī ķermeņa KMC vertikālās svārstības — ļoti garo distanču skrējienos tās ir mazākas nekā vidējo un garo distanču skrējienos".
21:46
22/04/2009
Offline
kaut kā negribas piekrist, ka gargabalnieks grib iziet uz soļu biežumu - ja ir doma skriet pusmaratonu/maratonu, tās būs lielas mocības.
Drīzāk jau būtu jāspiež vairāk uz soļu garumu, šādā veidā var panāk daudz vairāk ....
22:11
19/05/2011
Offline
Nav jau jāiziet tikai uz soļu biežumu, bet fakts ir tāds - garajām distancēm piemērotākais soļu skaits minūtē ir ap 180. Ja grib skriet ātrāk, tad, protams, jāpalielina soļa garums. Pagaidām izskatās, ka soļa garuma palielināšana sanāk dabiski, bet pie kadences palielināšanas ir jāpiestrādā. Es labāk jau tagad nostiprinu pareizu tehniku, nekā sāku par to domāt tad, kad tas būs vienīgais veids kā nomest kādu minūti no rezultāta.
11:20
28/10/2011
Offline
Nav gadījumā tā, ka soļu biežumam jāsakrīt ar sirdspukstu ritmu?
Katrā ziņā tas būtu loģiski un saprotami.
11:27
15/03/2011
Offline
dot, noteikti nē - padomā, kas notiek, kad skrien stāvā kalnā vai lejā no kalna? :)
12:13
28/10/2011
Offline
Kāpjot kalnā lieku daudz īsākus soļus daudz biežāk. Lidojot lejā iesēžos ceļos un cenšos likt retākus, garākus soļus. Kalnā iet ļoti labi un ātri, bet lejā gan vēl tik ātri nesanāk – turpinu pie tā strādāt. Protams, pulss (ne)kāpj no lielāka/mazāka soļu biežuma, bet slodzes izmaiņām. Jebkurā gadījumā pieturos pie idejas, ka soļu biežumam jāsakrīt ar vēlamo pulsu.
12:44
22/07/2009
Offline
Un kā tad atjaunošanās skrējieni ar zemo pulsu? Kadence turēsies, piemēram, ap 130 soļiem minūtē? ;)
13:20
27/06/2009
Offline
dot rakstīja:
Nav gadījumā tā, ka soļu biežumam jāsakrīt ar sirdspukstu ritmu?
Katrā ziņā tas būtu loģiski un saprotami.
Man arī kaut kad tāda doma ienāca prātā, bet nez vai tā ir. Tīri no fizikas viedokļa: rezonanse, kas novērojama pie frekvenču sakrišanas, izraisa svārstību amplitūdas palielināšanos. Kā tas izpaužas sirdij, un vai mums to vajag?
16:38
19/05/2011
Offline
Pameklējiet paši informāciju un redzēsiet, ka laika gaitā jau sen pierādījies - 180 soļi minūtē ir "zelta standarts" skriešanā efektivitātes ziņā vidējās un garās distancēs. Neatkarīgi no tempa. Jo lēnāk skrien, jo solis īsāks un otrādi. Ja kadence ir būtiski zemāka, skrējējs pārāk ilgi ir gaisā un tikmēr kustība uz priekšu bremzējas, piezemēšanās ir smagāka utt.
No kalna lejā, manuprāt, vispār no lieliem smagiem soļiem labāk atturēties, jo traumu iespēja tikai palielinās.
17:49
28/10/2011
Offline
Nu labi, iespējams, ka pulsam nav jāsakrīt ar soļu biežumu, bet es neticu, ka 180 ir "zelta" standarts - viens izmērs, kas der visiem.
Piemēram, šeit viens cilvēks kritizē "ekspertu" viedokli un apgalvo, ka pareizā kadence katram ir individuāla un ir atrodama 160-190 robežās, bet daudz svarīgāk ir atrast optimālo soļa garumu un kadenci mainīt atkarībā no tempa.
18:29
15/03/2011
Offline
dot, apskaties uz tā ieraksta datumu - 9/4/98 :) nez, ko tas cilvēks šobrīd domā? savos blogos visi var kritizēt visus viedokļus, tādēļ visam jāpieiet ar kritisku skatienu un jānovērtē, vai tev tas der vai nē.
žēl, ka Garminam pedometrs tik dārgs, tā būtu interesanti papētīt šo tēmu tuvāk
19:50
28/10/2011
Offline
Es arī uzreiz aizgāju skatīties foot pod cenu :)
Bet šogad Ziemsvētkvecis ir trūcīgs un tik dārgus gadžetus nedāvinās.
20:09
15/03/2011
Offline
Ziemassvētku vecītim jau var būt arī citas prioritātes :) Praktiskais pielietojums foot pod ir ļoti minimāls, ja var visu noskrieto iemūžināt ar GPS
20:13
28/10/2011
Offline
The ‘right’ cadence is different for everyone, and you’ll probably vary your cadence depending on the terrain, so you don’t have to freak out about getting the exact cadence. All I can say is that your ideal cadence will fall somewhere between “holy sh*t my legs are on fire!” and “I… can’t… breathe!”
Citāts gan ir no raksta par riteņbraukšanu, bet tas nekas. Pamatdoma ir tāda, ka pie vienāda tempa augsta kadence paģēr stipru sirdi un lielas plaušas, bet zema kadence - lielus muskuļus un izturīgu skeletu.
Pēc bildes nav grūti uzminēt kura skrien īsiem, kura gariem soļiem :)
20:44
19/05/2011
Offline
Nu derētu zināt, kas tos tekstus raksta :)
Piemēram, šis vīrs http://en.wikipedia.org/wiki/Jack_Daniels_(coach) ir pamatīgi pētījis un trenējis daudzus spēcīgus skrējējus. Viņa grāmatā lasīju, ka starp līderiem 99% sportistu kadence ir vismaz 180. Sprinteriem kadence vidēji ir pat augstāka. Otra lieta - kadence principā nemainās, mainoties ātrumam. Interesants raksts un video:
http://sciencebasedrunning.com/2011/07/the-basics-cadence/
Pats arī esmu novērojis - pirms izdomāju palielināt kadenci, gan iesildoties un skrienot lēni, gan skrienot visai ātri man kadence bija 168. Pāris nedēļas atpakaļ sāku sekot līdzi un "spiest" uz kadenci 180 - pēdējos skrējienos gan iesildoties ar ātrumu 8min/km, gan skrienot ar 5min/km mankadence turās 178 - 180 bez piedomāšanas. Tiklīdz sāku skriet ātrāk, man automātiski pastiepjas solis un otrādi.
Manis pēc katrs var skriet kā grib, es pats tikko esmu uzsācis skriešanas gaitas un labāk laicīgi pierodu pie skriešanas, ko diezgan pamatoti uzskatu par pareizu. No pieredzes ar peldēšanu zinu, ka vēlāk ir daudz grūtāk mainīt sliktos paradumus un uzlabot rezultātu.
21:21
15/03/2011
Offline
http://www.posetech.com/training/archives/000764.html
An analysis of the footage from Berlin reveals that Tyson Gay (274spm) happens to have a higher cadence than Bolt (257spm). Bolt actually upped his cadence from 254 spm at the Olympics in '08.
:)
21:37
28/10/2011
Offline
Most elite runners can maintain 200 steps (or better) per minute. That is 100 foot cycles for our purposes. As a coach, I like to see triathletes maintain a cadence of 90 or better. There have been studies done that have found a correlation between pedaling at a high cadence and running at a high cadence, which in turn leads to faster running. If we continually work on our cadence in cycling it will carry over to our running and vice-versa.
If you have ever watched an elite Kenyan run, you will see that they look like they float across the ground, and at a cadence greater than 100, they almost are. Their ground contact time is very low, which means they touch the ground, and get off the ground very quickly. The shorter your ground contact time, the less chance for injury.
Sandij, 180 ir labs sākums - mērķis 200+ soļi minūtē.
21:37
22/07/2009
Offline
Nav jau gluži tā, ka visiem ir vajadzīga viena ideālā kadence 180. Šī ir tikai apakšējā robeža, zemāk par kuru kadenci laist nebūtu prātīgi. Bet virs tās - lūdzu, katrs var izvēlēties sev piemērotāko. Kaut kur dzirdēju teicienu, ka 180 ir labs sākuma punkts, no kura var sākt sev piemērotos meklējumus..
