Forums

Dainis Mors rakstīja:

http://www.irunfar.com/2011/03/the-religion-of-running-technique.html

Jāatzīst, ka lasīju ar interesi, lai arī jau pēc virsraksta bija skaidrs, uz kuru pusi šai rakstā tiks vilkts.. Tomēr `ienaidnieks ir jāiepazīst`, ja tā var izteikties :) Mani tomēr zināmā mērā pārsteidza, ka vēl ir tik daudz cilvēku, kas it kā nav saistīti ne ar kādiem biznesiem (laikam), bet tomēr tā aizstāv skriešanu `caur papēdi`. Izrādās, viņi visi dzīvo savā mazajā pasaulītē un pulcējas šī raksta komentāros :)

Man liekas, ka mūsdienās vairs nav šaubu par to, ka piezemēšanās uz pilnas pēdas patiešām samazina savainojumu gūšanas risku, un ne tikai ceļgalos vai gūžās, kā minēts rakstā. Man liekas, ka tā nav tikai hipotēze, bet gan vispārzināms fakts. Nav šaubu, ka var atrast arī eksperimentus ar skrējējiem, kas it kā apstiprina pretējo, ko autors bija ļoti labi pacenties izdarīt, bet nebija pacenties atrast pētījumus pretējā virzienā.. Autors bija laikam aizmirsis pieminēt, ka `izņēmums tikai apstiprina hipotēzi` ;) Tas pats attiecas arī uz skriešanas ekonomiju un ātrumu. Bez tam arī autora minētajā variantā atrodami trūkumi:

1) tiek it kā apgalvots, ka `POSE running` proponē piezemēšanos uz pēdas priekšpuses, kas gluži vienkārši neatbilst patiesībai - pareizāk būtu uz pēdas vidusdaļas. Līdz ar ko turpmākais negatīvisms par pēdas priekšdaļu vairs neiet kopā ar pašu pētījumu, kas tika it kā veikts par POSE running;

2) gluži loģiski, ka, mainot savu skriešanas tehniku un pārbīdot piezemēšanos uz pēdas priekšējo daļu, sāk strādāt citi muskuļi un saites - ikri un Ahilleja cīpsla jūt darbu. Nevar eksperimenta rezultātā secināt, ka tas ir slikti, gluži vienkārši tad kļūda bijusi pārāk pēkšņā pārejā, viss jādara lēnām un pakāpeniski;

3) laikam jau galvenais trūkums - nevar mēģināt mācīt skrējējam citu tehniku, atstājot viņu ar tiem pašiem apaviem, ar kuriem viņš piezemējies uz papēža, un cerēt uz labiem rezultātiem. Apavam ir ļoti liels iespaids uz tehniku, un šīm lietām būtu jānāk komplektā.

Video materiāls rakstā ir pilnīgi nevietā, jo no tā par piezemēšanos nevar secināt it neko. Tas nav filmēts ar pietiekami daudz kadriem sekundē.

Un mani uzjautrināja jau pašā raksta sākumā minētais par to, ka jāmeklē pierādījumi bezsavainojumu skriešanas tehnikai `without resorting to arguments that begin with “I was always injured until…”`.. Kas gan varētu būt vēl lielāks pierādījums, ja ne paši cilvēki, kas to ir izbaudījuši uz savas ādas? Man (diemžēl gluži pretēji kā autoram) šis liekas vispārliecinošākais pierādījums, ka ir tik milzum daudz šādu stāstu no personīgās pieredzes, ka cilvēks, kurš visu mūžu skrējis `caur papēdi` un centies sadzīvot ar savainojumiem, nu kaut kādu iemeslu dēļ pārgājis uz citu tehniku un tādējādi ticis vaļā no savainojumiem. Vai kāds ir dzirdējis kaut vienu stāstu pretējā virzienā? Vai ir zināms kāds, kurš no mid-foot pārgājis uz heel-strike un laimīgi dzīvo tālāk?? Padalieties..

Nobeigumā - visprātīgākais secinājums par skriešanas tehniku man liekas šis komentārs pie minētā raksta: `I really think the only way you can dictate whether or not a strike is good for you, is if you can do it barefoot on any surface, or nearly every surface. But, if you can’t do it barefoot, then really, I don’t think its good.`

9 - Speed kills endurance; endurance kills speed.

It kā loģiski... tomēr Haile G. un viņam līdzīgie kaut kā apvieno abas īpašības... :)

12 – Running equals being out of breath ...

Liekas pārspīlēts. Kaut gan piekrītu, ka dabiski ir skrienot elpot caur muti.

Tam GORDON PIRIE var piekrist vairumā punktu, par tādu vīru gan iepriekš nebiju dzirdējis. Dažos punktos gan negribētu piekrist. Lai vai kā, tā nav `POSE running`, par kuru runā minētā raksta autors.

http://www.mir-la.com/79-pravilnaya-texnika-bega-osnova-progressa.html

Krieviski saprotošajiem ļoti uzskatāmi video piemēri par skriešanas tehnikas niansēm

Pilnīgi piekrītu Lappo un vēlos papildināt, ka skriešanas tehnikai bez visa minētā arī svarīgs ir iesēdiena dziļums skriešanas laikā!