Dainis Mors rakstīja:
http://www.irunfar.com/2011/03/the-religion-of-running-technique.html
Jāatzīst, ka lasīju ar interesi, lai arī jau pēc virsraksta bija skaidrs, uz kuru pusi šai rakstā tiks vilkts.. Tomēr `ienaidnieks ir jāiepazīst`, ja tā var izteikties :) Mani tomēr zināmā mērā pārsteidza, ka vēl ir tik daudz cilvēku, kas it kā nav saistīti ne ar kādiem biznesiem (laikam), bet tomēr tā aizstāv skriešanu `caur papēdi`. Izrādās, viņi visi dzīvo savā mazajā pasaulītē un pulcējas šī raksta komentāros :)
Man liekas, ka mūsdienās vairs nav šaubu par to, ka piezemēšanās uz pilnas pēdas patiešām samazina savainojumu gūšanas risku, un ne tikai ceļgalos vai gūžās, kā minēts rakstā. Man liekas, ka tā nav tikai hipotēze, bet gan vispārzināms fakts. Nav šaubu, ka var atrast arī eksperimentus ar skrējējiem, kas it kā apstiprina pretējo, ko autors bija ļoti labi pacenties izdarīt, bet nebija pacenties atrast pētījumus pretējā virzienā.. Autors bija laikam aizmirsis pieminēt, ka `izņēmums tikai apstiprina hipotēzi` ;) Tas pats attiecas arī uz skriešanas ekonomiju un ātrumu. Bez tam arī autora minētajā variantā atrodami trūkumi:
1) tiek it kā apgalvots, ka `POSE running` proponē piezemēšanos uz pēdas priekšpuses, kas gluži vienkārši neatbilst patiesībai - pareizāk būtu uz pēdas vidusdaļas. Līdz ar ko turpmākais negatīvisms par pēdas priekšdaļu vairs neiet kopā ar pašu pētījumu, kas tika it kā veikts par POSE running;
2) gluži loģiski, ka, mainot savu skriešanas tehniku un pārbīdot piezemēšanos uz pēdas priekšējo daļu, sāk strādāt citi muskuļi un saites - ikri un Ahilleja cīpsla jūt darbu. Nevar eksperimenta rezultātā secināt, ka tas ir slikti, gluži vienkārši tad kļūda bijusi pārāk pēkšņā pārejā, viss jādara lēnām un pakāpeniski;
3) laikam jau galvenais trūkums - nevar mēģināt mācīt skrējējam citu tehniku, atstājot viņu ar tiem pašiem apaviem, ar kuriem viņš piezemējies uz papēža, un cerēt uz labiem rezultātiem. Apavam ir ļoti liels iespaids uz tehniku, un šīm lietām būtu jānāk komplektā.
Video materiāls rakstā ir pilnīgi nevietā, jo no tā par piezemēšanos nevar secināt it neko. Tas nav filmēts ar pietiekami daudz kadriem sekundē.
Un mani uzjautrināja jau pašā raksta sākumā minētais par to, ka jāmeklē pierādījumi bezsavainojumu skriešanas tehnikai `without resorting to arguments that begin with “I was always injured until…”`.. Kas gan varētu būt vēl lielāks pierādījums, ja ne paši cilvēki, kas to ir izbaudījuši uz savas ādas? Man (diemžēl gluži pretēji kā autoram) šis liekas vispārliecinošākais pierādījums, ka ir tik milzum daudz šādu stāstu no personīgās pieredzes, ka cilvēks, kurš visu mūžu skrējis `caur papēdi` un centies sadzīvot ar savainojumiem, nu kaut kādu iemeslu dēļ pārgājis uz citu tehniku un tādējādi ticis vaļā no savainojumiem. Vai kāds ir dzirdējis kaut vienu stāstu pretējā virzienā? Vai ir zināms kāds, kurš no mid-foot pārgājis uz heel-strike un laimīgi dzīvo tālāk?? Padalieties..
Nobeigumā - visprātīgākais secinājums par skriešanas tehniku man liekas šis komentārs pie minētā raksta: `I really think the only way you can dictate whether or not a strike is good for you, is if you can do it barefoot on any surface, or nearly every surface. But, if you can’t do it barefoot, then really, I don’t think its good.`
10:50
24/10/2010
GORDON PIRIE'S LAWS OF RUNNING
1 - Running with correct technique (even in prepared bare feet), on any surface, is injury
free.
2 - Running equals springing through the air, landing elastically on the forefoot with a
flexed knee (thus producing quiet feet). On landing, the foot should be directly below the
body. (Walking is landing on the heels with a straight leg).
3 - Any and all additions to the body damage running skill.
4 - Quality beats quantity; the speed at which you practice the most will be your best
speed.
5 - Walking damages running.
6 - The correct running tempo for human beings is between three and five steps per
second.
7 - Arm power is directly proportional to leg power.
8 - Good posture is critical to running. (Don't lean forwards!).
9 - Speed kills endurance; endurance kills speed.
10 - Each individual can only execute one "Program" at any one time; an individual can
be identified by his or her idiosyncrasies (i.e. "Program"). An individual can change his
or her "Program" only by a determined, educational effort; each individual's "Program"
degenerates unless it is controlled constantly.
11 - Static stretching exercises cause injuries!
12 - Running equals being out of breath, so breathing through the mouth is obligatory
(hence the nickname "Puff Puff Pirie").
Dainis Mors rakstīja:
11 - Static stretching exercises cause injuries!
Lūk šo «likumu» mana pieredze gan apgāž, gan spriežot pēc regulāras pēcskriešanas pašsajūtas (nu gadās šad tad lietus laikā neizstaipīties), gan nopietnākiem gadījumiem: reiz sensenos laikos regulāra pēcskriešanas staipīšanās noslinkošana noveda pie regulāriem krampjiem ikros pēc pusstundas skrējiena.
Tam GORDON PIRIE var piekrist vairumā punktu, par tādu vīru gan iepriekš nebiju dzirdējis. Dažos punktos gan negribētu piekrist. Lai vai kā, tā nav `POSE running`, par kuru runā minētā raksta autors.
19:43
24/10/2010
OreMan rakstīja:
Tam GORDON PIRIE var piekrist vairumā punktu, par tādu vīru gan iepriekš nebiju dzirdējis. Dažos punktos gan negribētu piekrist. Lai vai kā, tā nav `POSE running`, par kuru runā minētā raksta autors.
http://speedendurance.com/2009/09/22/running-fast-and-injury-free-by-gordon-pirie/
Te ir nedaudz par GORDON PIRIE un viņa grāmatas brīvs variants.
19:59
24/10/2010
Ieva rakstīja:
Dainis Mors rakstīja:
11 - Static stretching exercises cause injuries!
Lūk šo «likumu» mana pieredze gan apgāž, gan spriežot pēc regulāras pēcskriešanas pašsajūtas (nu gadās šad tad lietus laikā neizstaipīties), gan nopietnākiem gadījumiem: reiz sensenos laikos regulāra pēcskriešanas staipīšanās noslinkošana noveda pie regulāriem krampjiem ikros pēc pusstundas skrējiena.
http://skiinstruction.blogspot.com/2011/05/gordon-pirie-forefoot-strike.html
Te ir atsauksmes par šo tehniku. Manuprāt sanāk tā, ka izmantojot pareizos apavus un tehniku, muskuļus nevajag staipīt jo viņi jau tiek izstaipīti kārtīgi skriešanas laikā.
21:52
24/10/2010
http://www.vivobarefoot.com/uk/catalog/product/view/id/3852/s/evo-m/category/3/
Tur ir video, kā pareizi būtu jāskrien, lai negūtu savainojumus un skrietu ātrāk.
21:42
24/10/2010
OreMan rakstīja:
Dainis Mors rakstīja:
http://www.irunfar.com/2011/03/the-religion-of-running-technique.html
Man liekas, ka mūsdienās vairs nav šaubu par to, ka piezemēšanās uz pilnas pēdas patiešām samazina savainojumu gūšanas risku, un ne tikai ceļgalos vai gūžās, kā minēts rakstā. Man liekas, ka tā nav tikai hipotēze, bet gan vispārzināms fakts.
………………………
3) laikam jau galvenais trūkums – nevar mēģināt mācīt skrējējam citu tehniku, atstājot viņu ar tiem pašiem apaviem, ar kuriem viņš piezemējies uz papēža, un cerēt uz labiem rezultātiem. Apavam ir ļoti liels iespaids uz tehniku, un šīm lietām būtu jānāk komplektā.
________
Kāpēc nevar mainīt skriešanas tehniku ar esošajiem apaviem? Iespējams taču ir arī ar tiem piezemēties gan uz pēdas priekšdaļu, gan pilnas pēdas.
Kāpēc piezemēties uz pilnas pēdas ar baskāju apaviem ir labāk? Grozies kā gribi, trieciens uz pēdu iznāk pamatīgāks! Labi, baskāju apaviem nav papēža. Vai Kayano, ja tiem papēdis būtu vienā līmenī ar priekšējo daļu, būtu sliktāki skriešanas apavi par baskāju apaviem? Ja tā, tad loģiski iznāk, ka skriet pa asfaltu organismam ir veselīgāk, kā skriet pa gumijotu skrejceļu!
Kā ar baskāju apaviem skrien lejā no kalna? Sanāk dauzīt papēdi!
Dainis Mors rakstīja:
Kāpēc nevar mainīt skriešanas tehniku ar esošajiem apaviem? Iespējams taču ir arī ar tiem piezemēties gan uz pēdas priekšdaļu, gan pilnas pēdas.
Nu droši vien jau, ka var mainīt, tikai tas ir krietni grūtāk. Iedomājies - ja Tu mācītos, piemēram, satvert ar rokām jēlu olu un kaut kā apieties ar to, cik viegli to būtu izdarīt ar biezajiem virtuves cimdiem salīdzinājumā ar `basu` ķetnu?
Kāpēc piezemēties uz pilnas pēdas ar baskāju apaviem ir labāk? Grozies kā gribi, trieciens uz pēdu iznāk pamatīgāks! Labi, baskāju apaviem nav papēža. Vai Kayano, ja tiem papēdis būtu vienā līmenī ar priekšējo daļu, būtu sliktāki skriešanas apavi par baskāju apaviem? Ja tā, tad loģiski iznāk, ka skriet pa asfaltu organismam ir veselīgāk, kā skriet pa gumijotu skrejceļu!
Nav tā, ka ar `baskāju apaviem` piezemēties jel kā ir labāk. Tikai vieglāk. Pamata princips - iemācīties piezemēšanos un pārējās tehnikas nianses basām kājām un tad var skriet, ar kādiem apaviem vien vēlas - minimālajiem, tradicionālajiem vai vispār bez.
Kā ar baskāju apaviem skrien lejā no kalna? Sanāk dauzīt papēdi!
Es cenšos arī, skrienot lejup, izvairīties no piezemēšanās uz papēža. Pagaidām sekas ir tādas, ka sanāk lielāka berze pēdās priekšējai daļai, jo uz tās lielāka slodze, bremzējot kustību. Rezultātā mēdz uzberzties tulznas uz pēdas `spilventiņa`. Ir vēl, kur piestrādāt!
22:49
11/06/2010
`Vairums apavu nelauj pareizi skriet, jo ierobezo peedas un ikru muskulu pilnvertigu darbiibu, peeda nevar darboties ar pilnu amplituudu. Skrienot no kalna arii nevajag skriet caur papeedi, tas pats Gordon Pirie par to raksta, vienkaarsi jaaskrien ar nedaudz ieliektiem celgaliem, amortizeejot triecienu ar muskuliem.
12:53
19/05/2009
http://www.mir-la.com/79-pravilnaya-texnika-bega-osnova-progressa.html
Krieviski saprotošajiem ļoti uzskatāmi video piemēri par skriešanas tehnikas niansēm
13:54
30/06/2011
OreMan rakstīja:
Ja piezemēties sanāk it kā sev priekšā, tas visbiežāk ir tādēļ, ka spertie soļi ir pārāk gari un to biežums pārāk mazs. Biežumam vajadzētu būt vismaz 180 soļiem minūtē. Bet, kā jau minēju - basām tas iznāks dabiski, īpaši par to neko nepiedomājot! :)
Hmm, neesmu gan speciāli šajā parametrā iedziļinājies, bet rodas aizdomas, ka soļu biežums ir stipri atkarīgs no skrējiena ātruma.;) Skrienot, piemēram, iesildīšanās tempā ātrums un soļu daudzums ir viens, skrienot kādu vienlaidus tempa krosu cits, bet veicot ātruma darbu vēl pavisam savādāks. Varbūt šos 180 soļus esi domājis kādā konkrētā režīmā, piemēram skrienot 10km ātri? Vai arī kā tas bija īsti domāts?
14:36
30/06/2011
Skrējiena tehnikas uzlabošana, par ko ir šis topiks, galu galā nenozīmē tikai pēdas darbības korekciju. Tas ir komplekss, kurā ietilpst gan ceļgalu kustība nepieciešamajā augstumā un pietiekami plašā virzībā uz priekšu, gan auguma leņkis, ko ļoti ietekmē gurnu stāvoklis skrējiena brīdī, kas attiecīgi ir saistīts gan ar dziļajiem preses muskuļiem, gan muguras muskulatūru. Un, kā jau te minēja arī roku darbība un plecu stāvoklis. Daļējo to visu var kontrolēt piedomājot skrējiena laikā. Bet ar piedomāšanu vien būs par maz. Katras minētās pozīcijas uzlabošanai ir savi speciāli vingrinājumi, kurus jāiekļauj treniņu procesā. Daļa vingrinājumu ir veicami atkārtojumos no ~ 50 - 100m garumā, piemēram kā atspēriensolis (daudzsolis, kā jau pieminēja MAKRO), gan augstsolis un citi. Daļa ir dažādu vēzienu un lēcienu veidā, kur izmantojamas barjeras. Bet daļa arī svaru zālē. Visu gan vienkārši aprakstīt, lai būtu saprotami, ir pārāk apjomīgi. Tas ir jāredz klātienē. To var izdarīt kādos koptreniņos, vai sacensībās, kur var tikties uz vietas. Protams, visefektīgāk ir veikt šāda tipa nodarbības trenera uzraudzībā.
Par baso kāju skriešanu, diezgan efektīgi treniņi pēdas un soļa attīstībai ir doties uz pludmali un pa reizei veikt ikdienas skrējienu pa seklu ūdeni (piemēram gar jūru ar smilšu segumu).
Lappo rakstīja:
Hmm, neesmu gan speciāli šajā parametrā iedziļinājies, bet rodas aizdomas, ka soļu biežums ir stipri atkarīgs no skrējiena ātruma.;) Skrienot, piemēram, iesildīšanās tempā ātrums un soļu daudzums ir viens, skrienot kādu vienlaidus tempa krosu cits, bet veicot ātruma darbu vēl pavisam savādāks. Varbūt šos 180 soļus esi domājis kādā konkrētā režīmā, piemēram skrienot 10km ātri? Vai arī kā tas bija īsti domāts?
Vairāk no skrējiena ātruma atkarīgs ir soļa garums - jo lielāks ātrums, jo lielāks sanāks pieļaujamais solis (lai piezemēšanās notiktu zem sevis nevis bremzējoši sev priekšā). Soļu kadence tai pat laikā paliek diezgan nemainīga (varbūt arī kadence, ātri skrienot, var palielināties nedaudz virs 180 soļiem minūtē, bet katrā ziņā, skrienot lēni, tai nevajadzētu nokrist zem 180, tas jau būtu stipri par maz).
P.S. Par otro komentāru - arī pilnībā piekrītu!
16:38
24/04/2009
18:42
27/08/2010
Es tā nedaudz padomāju, un atcerējos laikus, kad skrēju manēžā, ar naglenēm. Lūk ar šiem apaviem arī sanāk dabīgi skriet ne caur papēdi, vienīgā bēda, ka pa asfaltu ar tādiem nepaskriesi.
Kaut gan atrceroties 1.5 km skrējienu, tā kāja nogura no skriešanas caur pēdas priekšpusi (treniņos arī skrēju ar naglenēm un treniņi bija 5x nedēļā), un kaut kādā brīdītas papēdis arī dauzījās pret zemi, varbūt mazāk nekā skrienot ar skriešanas apaviem, ticami, ka ne tik ļoti izteikti, bet gurdums kājās bija, un pat 1.5 km nevarēja noskriet tikai caur pirkstgalu. ja pareizi atceros, kāja likās pret zemi tā plakani, kā uz visas pēdas reizē.