Home
Topic RSS
18:11
29/04/2009
Offline
Noskatījos pāris video par skriešanas tehniku, kurā stāstīja par to, kā pareizi jāskrien(forefoot running), ka pēdai jāamortizē trieciens, papēdis, ja pieskarās zemei, tad tikai ļoti maigi, kā arī to, ka nenesošā kāja ir maksimāli jāsaliec, jo tā esot efektīvāk, un arīdzan vieglāk paskriet. Nu šorīt, treniņa laikā pirmos +- 300 metrus noskrēju vienkārši kā atspere, likās jau tizli, bet kāja par brīnumu nesāpēja,kaut man ir nelielas problēmas ar pēdu(tā ir plakana :D), līdz kamēr viena pēda nogura, un otra arī uz to tiecās. Sāku skriet vecajā stilā, pirmie soļi bija vienkārši briesmīgi, mugura pastiprināti sajuta katru triecienu, līdz kamēr laikam pierada. Vēl pāris reizītes pamēģināju, bet rezultātā tikai nomocīju pēdas, un vēl + visam, ka īsi pirms 3. kilometra nenormāli mugurai kāds nervs iesāpējās, knapi paskriet pārdesmit sekundes varēju. Šobrīd nezinu ko darīt, it kā vēlme ir skriet efektīvāk un ar mazāku risku traumēties, bet pirmais treniņš šo vēlmi kapitāli piezemēja.
Varbūt kāds "baskājis", vai vienkārši skrējējs, kurš skrien pēc šādas tehnikas var padalīties ar kādiem treniņu plāniem un ieteikumiem? Ar ātruma uzlabošanu viss ir vienkārši - internetā ir pilns ar treniņu plānotājiem, kas visu izdara tavā vietā, bet ar tehnikas uzlabošanu gan ir pašvakāk - tikai pāris video ar pēdas stiprināšanas treniņiem, bet nav teikts, cik ilgā laikā tas sāk strādāt, un kā uzsākt pašu skriešanu. Vai arī neesmu vēl atradis "īsto" video. :) Paldies, par garā pentera izlasīšanu :D
18:28
27/08/2010
Offline
Sagaidi nedaudz siltāku laiku un pamēģini paskriet ar basām kājām. Vajadzētu just atšķirību, jo basu pēdu neviens prātīgs cilvēks netriec pret zemi ar papēdi pa priekšu - tas ir sāpīgi :) Tad, kad sapratīsi kā ir skiret ar pliku pēdu, var mēģināt to pašu iedzīvināt skriešanā ar apavu. Tās ir manas domas pēc pagājušās vasaras, kad gandrīz visu vasaru noskrēju ar plikām kājām pa pludmali. Tagad skrienot man nesanāk piezemēties ar pirkstgalu, kaut gan cenšos nepiezemēties uz papēdi, bet tā papēža skriešana vairāk sanāk, kad kājas sagurušas.
21:00
22/04/2009
Offline
Ņem vērā, ka bieži vien problēma nav no papēža skriešanas, bet gan no kaut kā cita. Manā gadījumā tas bija no pagājušās vasaras traumas, kuru neizārstēju, bet pārlieku ātri uzsāku skriet un spēlēt basketbolu. Es pārsvarā skrienu uz pirkstgalu, un nedēļu pirms maratona testējot apavus pat apzināti skrēju uz pirkstgaliem, bet nesūda. Sāpēja tieši pēda un diezgan, lai pie 10+km sajustu diskomfortu. Aizgāju uz veikalu un nofilmēju savu skriešanu, kas acīmredzami parādīja, ka sāpošo kāju es izteikti saudzīgi un šķibi lieku pie zemes ar visu pirkstgalu skriešanu, kas arī izraisa sāpes pēdā, jo visa kompensācija notiek tieši tur.
Traumas būtība bija izmežģīta potīte, bet sākoties sezonai vajadzēja spēlēt un spēlēju, droši vien izmainot savu tās kājas piezemēšanās stilu. Basketbolā izjutu sāpēs potītē, bet skrienot uz skrejceliņa vai krosa apavos nē. Tās parādījās atkal uz asfalta un izpaudās kā sāpes pēdā. Pazuda iegādājoties apavus ar velves atbalstu (Kayano). Droši vien vasarā vajadzēs dažus treniņus aizvadīt basām kājām, lai sakārtotu to lietu, bet tā es esmu apmierināts.
21:11
01/03/2010
Offline
Patiesību sakot, jūtos visnotaļ neizglītots vai arī robusts savos izteicienos, un tomēr nevaru iedomāties kā tas ir - NE skriet "caur" papēdi....Ja paskatās fizioloģiski/anatomiski, tad skrienot, kāja, kura pirmā atduras pret atbalsta virsmu ir vērsta uz priekšu piem., 70 grādu leņķī attiecībā pret virsmu, savukārt pēda 90 grādu leņķī pret kāja lielu, tad kā ir iespājams piezemēties uz NE papēža???
22:10
22/07/2009
Offline
Jāpiekrīt brewe - paskrien basām kājām un nonāc pie sava piemērotākā soļa. Bet arī video ir daudz un dažādi, ir pilns ar ieteikumiem un pamata patiesībām, kā vajadzētu skriet. Ja skrienam ar apaviem, tad par visām šīm lietām nepieciešams atsevišķi piedomāt, lai visu darītu pareizi, tas var būt visai apgrūtinoši. Ja skrien basām, tad nav nepieciešams īpaši piedomāt, jo viss sanāks dabiski. Lai gan zināt jau arī par ļaunu nenāks. Tomēr uzskatu, ka nevar visiem cilvēkiem piemērot vienus un tos pašus noteikumus - vajag katram pašam vienkārši pamēģināt un nonākt pašam pie sava stila.
Tuksneša vētra, kļūdaina ir tā daļa, kur Tu saki par 70 grādiem. Vajadzētu būt tā, ka piezemēšanās brīdī piezemēšanās punkts ir tieši zem Tava smaguma centra, nevis pirms tā. Līdz ar to uz priekšu vērstā kustība netiek bremzēta, un arī piezemēšanās vairs nenotiek uz papēža. Ja piezemēties sanāk it kā sev priekšā, tas visbiežāk ir tādēļ, ka spertie soļi ir pārāk gari un to biežums pārāk mazs. Biežumam vajadzētu būt vismaz 180 soļiem minūtē. Bet, kā jau minēju - basām tas iznāks dabiski, īpaši par to neko nepiedomājot! :)
23:18
06/12/2009
Offline
Galvenais tehnikā nau tikai kā liek pēdu bet arī pati soļa tehnika un roku darbības,padarot soli plašāku un tehniskāku var uzlabot rezultātu par 20-30% un no roku darbības arī atkarīgs tehniska solis,roku kustībām jāsakrīt ar soļa virzību uz priekšu,tad kad solis iet uz priekšu rokai jāiet taisni uz atpakaļ un nevis lēni un īsi bet vidēji asi un plaši,Uzlabot roku darbību var paņemot rokās hanteles 2-4kg un 30 sekundes izdarīt ātras kustības uz priekšu un atpakaļ kā skriešanā tikai asi un plaši,soļu tehnikai regulāri jālec plašs daudzsolis tā kā lec trīssoli tikai 50m vai pat 100m,es izmantoju vēl pretestību piestiprinu virvi pie automašīnas riepas un otru galu apkārt viduklim un tad lecu tas nopietni uzlabo lidojuma fāzi uz augšu un priekšu,atklāti sakot ja kāds grib konkrētāk zināt kādi vingrionājumi uzlabo tehniku droši varat pienākt pie manis sacensībās ja redzat mani un es ātri parādīšu tos 6 galvenos spēka vingrinājumus.
23:55
24/05/2010
Offline
18:40
29/04/2009
Offline
OreMan, a kā Tu sāki - sāki ar baskāju skriešanu, vai arī "forefoot" izkopšanu? :) Pats es tā kā netaisos skriet basām kājām, ja nu vienīgi Vibram tipa speciālajos apavos, jo nav man tuvumā labu un garu vietu, kur skriet, bet vai tad apavi tiešām ir tāds šķērslis? Es nevaru īsti saprast kā man labāk sākt trenēties, jo skaidrs ir viens, ka tagad pēkšņi uzreiz es ne 5 ne 10 kilometrus "forefoot" skriešanas stilā nenoskriešu. Reāli pat vienu kilometru nenoskriešu. :( Kāds varētu būt aptuvens grafiks, lai varētu pie tā piešauties, kā Tev pašam gāja? :) Piemēram, šajā video kāds baskāju guru(pie mums tas būtu OreMan :D) stāsta par baskāju skriešanu un kopīgi viņi pirmajā reizē noskrēja 6 jūdzes o.0 Tātad, apavi ir šķērslis? :-/
20:22
22/07/2009
Offline
Kaspar, es iesāku ļoti lēnām. Pirms gada pavasarī sāku reizi nedēļā pa mežu paskriet basām kājām ~1.65 km garu posmu. Tolaik vēl nebija doma palēnām pāriet uz baskāju skriešanu, tāpēc ar to arī aprobežojos. Pēc dažām nedēļām palielināju distanci līdz nedaudz virs 2 km, tad virs 3 km, tad vēl ik pa laikam noskrēju arī otru reizi nedēļā. Nu kaut kā tā. Pirms baskāju skriešanas nekādu `forefoot` nepiekopu, skrēju, kā man ieteica veikalā - caur papēdi. Tieši tāpēc arī satraumējos un sāku meklēt risinājumu, ko arī tagad esmu atradis.
Starp citu, tas `kāds guru`, kas tajā video ir `Born To Run` autors Christopher McDougall (video gan neesmu vēl noskatījis, jo te man nav skaņas, noskatīšos rīt darbā). Kādā citā intervijā viņš nesen stāstīja par savu neseno pieredzi. Kamēr viņš rakstīja to grāmatu, viņš no Tarahumara indiāņiem kārtīgi samācījās visu par baskāju skriešanu, pareizo tehniku utt. Pēc tam viņš skrēja ideāli pareizi. Taču pa ziemu viņš atkal apāva kājas parastajos apavos aukstuma dēļ, bet nu it kā jau turpināja skriet tajā pašā tehnikā. Taču pavasara pusē atkal iedzīvojās kaut kādās papēža sāpēs, kas viņu pārsteidza, jo baskājiem parasti nekas nesāp. Aizgājis pie fizioterapeita, kurš viņu pafilmēja skrienam, viņš bija šokā, jo nemanot bija zaudējis lielu daļu savas izkoptās tehnikas un lielā mērā atgriezies pie vecās traumējošās. Tā kā secinājums viens - var mēģināt izkopt tehniku, skrienot apavos, bet tas būs tā ļoti teorētiski. Tev nav variantu, kā pārliecināties, vai skrien netraumējoši vai traumējoši, jo kāja ir izolēta no zemes un tā nedod nekādu `feedback` uz smadzenēm. Tad nu it kā domājam, ka droši vien skrienam pareizāk, jo esam kaut ko pamainījuši, bet reāli.. fig viņu zin ;) Es to varētu salīdzināt ar mācīšanos peldēt internetā - varam teorētiski apgūt, kā jākustina rokas utt., bet kas zin, vai tiešām iemācīsimies pareizi, ja nepamēģinām reāli ;) Tā kā spried pats, vai apavi ir vai nav šķērslis :)
Bet šajā sakarā nav tāds visiem derīgs risinājums, grafiks vai tml., kā pāriet pie baskāju stila skriešanas. Ļoti daudz apstākļi var ietekmēt pārejas ilgumu - vai esi iepriekš ikdienā daudz laika pavadījies staigājot basām, utt. Bet parasti, ja grib pāriet, tad, palēnām darbojoties, pāris mēnešu laikā var jau panākt pieklājīgu progresu.
23:21
22/07/2009
Offline
Girts rakstīja:
Ko var domāt "dižu" par tehniku, kura vidējais ātrums ir ap 6:00min/km?
Kas tas par lielumu 6:00 min/km? No kurienes?
23:37
23/01/2011
Offline
Ir viens mīnuss baskāju skriešanai. Vairāk vai mazāk bet tomēr ir jāskatās zem kājām. Esmu sagriezies ar stikliem, nav tās patīkamākās brūces … Kamēr būs tādi dunduki, kas aiz gara laika un nekā nedarīšanas dauza pudeles, tādu iespēju nevar izslēgt. Var jau būt, ka ilgstošāk skrienot, āda uz pēdām paliek biezāka, grūti spriest, nav man tāda prakse bijusi.
Var, protams, izkopt savu skriešanas stilu daudzmaz pietuvinātu baskāju variantam arī ar parastajiem treniņu apaviem, tomēr salīdzinoši augstais papēdis to diezgan pamatīgi apgrūtinā. Tāpēc arī pieejami baskāju prasībām atbilstošāki apavi.
00:18
29/04/2009
Offline
Nju skaidrs, tas būtībā arī bija tas, ko vēlējos uzzināt. :) Izdomāju, ka skriešanas treniņos ļoti pakāpeniski palielināšu distances, sākšu ar tiem 500 metriem, un tad ik pa 100tiņam klāt, redzēs kā būs. Vēl pāris video noskatījos + vēl Aigars saka, ka nav nereāli ar botām to izkopt. Vienīgi, jā, ir jāpaskrien arī ar basām kājām, jāpamēģina tā izjūta "noķert"
Girt, te runa vairāk ir tieši par, kā to angliski sauc, "savainojumiem brīvu" skriešanas tehniku, tas jau skaidrs, ka par sīkām niansēm domā, tad kad tās tiešām ir būtiskas. :) Bet ir jau arī tādas nianses, kas, kā Makro rakstīja, kopā var uzlabot par 20-30% skrējienu laikus. Sirds un elpošanas aparāti man šobrīd vismazāk satrauc, jo tie ir vislabākajā kārtībā no visa. Kājas ir švakas, tāpēc arī tieši par tām domāju. :P
10:18
22/07/2009
Offline
Taisnība, Aigar, ir jāskatās zem kājām. Arī šī ir viena lieta, pie kuras jāpierod, ja esam paraduši skriet neskatoties. Parasti drazas var apskriet vai pārlēkt vai vnk izvairīties. Laikam jau ne vienmēr.. Man gan pašam vēl nav gadījies sadurties. Es tagad praktizēju tādu stilu - sāku skrējienu ar VFF, jo visvairāk stiklu un drazu ir tieši uz trotuāriem pie manas mājas. Kad tieku tālāk - uz veloceliņa vai mežā, velku VFF nost un stiepju rokās, tad skrienu basām. Mežā parasti stikllu nav tik daudz, lai nevarētu izvairīties, toties ir čiekuri, bet tie nekādu skādi nenodara, tikai norūda pēdu ādu :) Pēc tam skrējiena beigās atkal ar VFF atskrienu atpakaļ līdz mājai.
Kaspar, tieši tā - sāc ar mazumiņu un viss būs OK. Ja kaut kas sāk sāpēt, tad zini, ka kaut ko dari nepareizi, kaut kas jāpamaina. Tīri labi var piešauties.
13:26
22/04/2009
Offline
Girts rakstīja:
Tas tik bija abstrakts piemērs, nekā personīga.
pārāk abstrakts - iesācējam būtu jāmēģina to soli pagarināt ar pareizas tehnikas palīdzību - papildus problēma ir tā, ka Tu nemaz tik fiksi savu "lielo" soli nevari pielietot .... tā kā izmanto vien pareizos terminus :)
23:06
06/12/2009
Offline
Girts rakstīja:
Ko var domāt "dižu" par tehniku, kura vidējais ātrums ir ap 6:00min/km? Nezinu, manuprāt, galvenais sākumā ir nostiprināt muskulatūru un uztrenēt sirdi un, droši vien, arī nomest svaru, tad varēs domāt par tehnikas augstākajām virsotnēm. Nekā personīga ne par vienu.
Bet varbūt arī tehnika ir tik ļoti svarīga, jo, droši vien, tāpēc, ka zinu labi peldēšanas tehniku, parasti baseinā esmu viens no ātrākajiem, kaut arī regulāri nepeldu. :)
Protams pirmais ir jākrāj bāze,jāskrien daudz kilometrus lai izveidotu kapilāru tīklu muskuļos un nostiprinātu plaušas un sirdi un protams kāds fiziskais vingrinājums arī vajadzīgs lai veidotos muskuļi citādi kapilāriem nebūs pie kā veidoties.tehnika ir vajadzīga tiem kuri jau sacensībās skrien 10km ātrāk par 40 minūtēm.
14:54
20/08/2009
Offline
Forefoot gabaliņu ieviešana treniņos kaut arī ar parastajiem skriešanas apaviem nostiprinās ikru muskuļus, kas ir būtiski baskāju skriešanai. Kamēr man vēl nebija Merellu un ārā bija sniegs, šādi treniņi palīdzēja sagatavoties ( vismaz man tā liekas :) ) pārejai uz minimālajiem apaviem.
Un jāsaka, ka šīs sāpes, ko rada muskuļa pierašana pie jaunas slodzes, ir daudz patīkamākas par to murgu ceļgalā, ar kuru mocījos kopš pagājušā rudens un kurš sāka atkāpties tikai tad, kad pilnībā izslēdzu no savas "ēdienkartes" parastos skriešanas apavus...
21:58
27/06/2009
Offline
Vairākkārt teikts, ka no "forefoot" skriešanas sāp ikru muskuļi. Bet vai no šāda veida skriešanas var sāpēt pēdas virsdaļa? Liekas, man tā bija, bet nav pārliecības par īsto cēloni.
22:16
22/07/2009
Offline
ilksy rakstīja:
Vairākkārt teikts, ka no "forefoot" skriešanas sāp ikru muskuļi. Bet vai no šāda veida skriešanas var sāpēt pēdas virsdaļa? Liekas, man tā bija, bet nav pārliecības par īsto cēloni.
Jā, TOTF jeb `top of the feet pain` ir visizplatītākā sāpe baskāju iesācējiem, tā rodas no `too fast too soon` ;) Tā kā – visu palēnām, lūdzu! Bet šai sāpei it kā nav nekādu ļaunu seku - nogaidi pāris dienu, un tai vajadzētu pazust, tad var atkal atsākt baskāju skrējienus lēnā garā.
23:26
30/09/2010
Offline
skreeju basaam gar juuru un "pazaudeeju" laiku - nekas nesaapeejaa, skreejaas viegli, tik peedas juutiigas, citaadaak leliski! bet nu jau nedeelu ir piedziiti un sapiigi ikru muskuli, netieku valaa =( laikam sanaaca daudz par daudz pirmajai reizei ..
