Home
Topic RSS
11:07
22/04/2009
Offline
Pikol, vari arī avotu iedot, no kurienes ņēmi šo gabalu?
13:16
24/04/2009
Offline
Man arī bija tādas aizdomas, jo problēmas radās tikai tad, kad es kaut ko sāku darīt savādāk nekā ierasts.
15:32
25/03/2010
Offline
Uz Latviju ziņa atnāca šādi:
Pētījums: Muskuļu stiepšana pirms skriešanas nesamazina traumu risku
22.febr., LETA--REUTERS. Muskuļu stiepšana pirms skrējiena nekādā veidā
neietekmē traumu risku, liecina amerikāņu ortopēdu veikts pētījums.
Pētījuma autori secinājuši, ka traumu risku ievērojami palielina
paradumu nomaiņa - atteikšanās no muskuļu stiepšanas vingrojumiem vai to
uzsākšana.
Kā skaidroja pētījuma autors Džordža Vašingtona universitātes
ortopēdijas profesors Daniels Pereless, šajā jautājumā pastāv daudz
pretrunu.
"Daži uzstāj, ka nepieciešams veikt muskuļu stiepšanu, citi saka, ka nē,
un katru reizi, kad es mēģināju novērtēt kādu pētījumu šajā jautājumā,
es atklāju, ka autori mēģina vispārināt rezultātus no vingrotājiem vai
cīkstoņiem, vai futbolistiem, vai sprinteriem, vai īso distanču
sportistiem, un nekas nebija saistīts ar skriešanu," norādīja Pereless.
"Es vienkārši vēlējos zināt, vai muskuļu stiepšana pirms skrējiena būtu labvēlīga tādiem neprofesionāliem skrējējiem kā man."
Pereless un viņa kolēģi veica pētījumu, kurā piedalījās caur internetu
pieteikušies 2729 brīvprātīgie vecumā no 13 gadiem, kas parasti noskrēja
vismaz 16 kilometrus nedēļā.
Pētījuma dalībnieki sadalīti divās grupās - viena grupa pirms skrējiena
nestiepa muskuļus, bet otra grupa trīs līdz piecas minūtes veica
vingrojumus ciskas četrgalvu muskuļa, augšstilba mugurējās grupas
muskuļu, liela trīsgalvu muskuļa un Ahileja cīpslas stiepšanai.
Pētījuma dalībnieki skrēja kā parasti, ziņojot par traumām, kas bija
definētas kā jebkādi apstākļi, kas viņiem neļāva skriet vismaz vienu
nedēļu. Pētījums ilga trīs mēnešus.
Kā liecina pētījuma rezultāti, kas šonedēļ prezentēti Amerikas
Ortopēdijas ķirurgu akadēmijas ikgadējā sēdē, abās grupās traumas guvuši
16% skrējēju.
Vislielākie traumu riska faktori bija hroniskas vai pēdējo četru mēnešu
laikā gūtas traumas, kas palielina atkārtotu savainojumu risku, kā arī
palielināts ķermeņa masas indekss.
Traumu risks palielinājās arī, ja skrējējs mainīja ierastos paradumus -
uzsākot muskuļu stiepšanas vingrojumus vai atsakoties no tiem.
Starp tiem skrējējiem, kuri parasti pirms skriešanas veica muskuļu
stiepšanas vingrojumus, bet pētījumā tika iedalīti grupā, kas muskuļus
nestiepa, traumu īpatsvars pieauga par 40%. Savukārt starp tiem
skrējējiem, kas parasti nestiepa muskuļus, bet pētījuma laikā veica
stiepšanas vingrojumus, traumu īpatsvars pieauga par 30%.
Visizplatītākās traumas bija augšstilba pievilcējmuskuļu sastiepums,
pēdu un potīšu saišu sastiepums un ceļu traumas, taču kopumā skaitliski
nebija novērota būtiska atšķirība starp abām grupām.
"Rezultāti ir mazliet jocīgi, es patiešām nezinu, ko no tā secināt," atzina Pereless.
"Cilvēks pierod pie sava režīma, un, ja to maina, tad palielinās
ievainojumu risks. Turklāt traumu risks kopumā bija krietni liels -
katram sestajam cilvēkam, līdz ar to skriešana ir samērā grūts sporta
veids," norādīja pētnieks.
22.02.2011
17:23
23/01/2011
Offline
Pētījuma dalībnieki skrēja kā parasti, ziņojot par traumām, kas bija
definētas kā jebkādi apstākļi, kas viņiem neļāva skriet vismaz vienu
nedēļu. Pētījums ilga trīs mēnešus.
Esmu skeptisks šā pētījuma sakarā. Ja pareizi saprotu, skrējēji skrēja kā parasti, respektīvi - "pētnieks" pats nestāvēja pie staipīšanās klāt. .... Kā nu kurš saprot to staipīšanos, cits arī "pārstaipīšnanos" uzskata par staipīšanos. Ar domu - jo pamatīgāk, jo labāk. Tas nebūt tā nav un ir nepareizi, kas, patiesi, rada traumu risku.
