18:34
27/04/2009
Te uzreiz rodas jautājums - kā ir labāk - skriet vēsumā vai tomēr šad tad paskriet arī dienvidū, kad saulīte spožāk spīd un "cepina"? Pēc Kuldīgas pusmaratona ēdot "talona pusdienas", pie blakus galdiņa sākās divu puišu diskusija par šo tēmu. Kuldīgas karstumu domāju atcerās visi, kas todien skrēja... Viens apgalvoja, ka viņš karstumā neskrien un tas esot maldīgs uzskats, ka, ja starts esot karstumā, jātrenējas līdzīgos apstākļos. Viņš skrienot tikai un vienīgi pa vēsumu. Otrs tomēr teica, ka šad tad tomēr paskrienot karstākā un zinot, kā organisms uzvedas karstumā, lai nebūtu pārsteigumu. Diskusija bija diezgan spraiga, bet, tā kā biju apēdusi savu ēdamo, turpinājumu nedzirdēju... Kādi ir Jūsu viedokļi?
atļāvos šo diskusiju pārcelt uz citu sadaļu, jo ir gana aktuāls jautājums
Trenējos gandrīz pie jebkura karstuma, pat pie +30C un tas man arī dod savus plusus:
1) kaut kādu imunitāti pret karstumu
2) izturību
3) rūdu raksturu, kas noder jebkuros apstākļos un dzīves situācijās
4) ja ir garāks gabals, izmantoju līdzpaņemto dzeramo
Protams, ir savi blakus apstākļi, bet no saules neizvairos. Ir slikta pieredze, kad pēc ilgstošiem treniņiem vēsumā (pēc 21.00) ir bijis problemātiski piedalīties sacensībās, kur nav tā vēsuma ... pat pie mazas saules ietekmes paskriet bija tik grūti - vienkārši mans organisms bija atradis no tādien apstākļiem
22:13
Mošķis said:
Juri, kas ir normāli noskriet un kas notiek, ja skrieni tādos apstākļos kā Kuldīgā?
Ar normāli noskriet es domāju pieveikt distanci, uzrādot laiku, kas ievērojami neatpaliktu no tā laika, kādā es to pašu distanci noskrietu sev piemērotos laika apstākļos. Ja skrienu tādos apstākļos kā Kuldīga, tad jau pēc dažiem kilometriem uznāk šausmīgs nogurums un turpmākā skriešana nav diez ko patīkama.
04:22
19/05/2009
Es parasti skrienu, kad saule necepina. Taču pēdējais maratons Rovaniemi man iekrita +27 grādos. Protams skriet karstumā ir grūti pats par sevi, taču nedomāju, ka būtu vieglāk skriet, ja es visu laiku būtu trenējies saulē. Galvenais, lai būtu galvas sega, lai nedabīti saules dūrienu. Tajā pašā laikā pilnīgi izvairīties no sliktas dūšas un "dialogu ar vēju" pēc tādas distances man neizdevās, kas liecina par to, ka organisms protestē šādā karstumā pret šādu izklaidi, taču arī 2.vietas ieguvējs pasaules čempionātā maratonā nupat Berlīnē distances beigās veda nopietnu "diologu ar vēju".
00:59
06/12/2009
Es teikšu to ko pac esmu piedzīvojis un izbaudījis un ko man stāstīja Jeļena Prokopčuka ar savu vīru Aleksandru.Tātad: Visi tie kuri domā ka skrienot karstā laikā pieradinās organismu pie karstuma nopietni maldās,pirmkārt katrs cilvēks ir piedzimis savādāks viens var izturēt karstumu cits nevar,otrkārt jo jūs aktīvāk skrienat jo ķermeņa temperatūra paceļās pat līdz 41 grādam un ne katra cilvēka ķermenis to izstur jo tas ir atkarīgs no jūsu treniņu stāža,jo vairāk gadus skrienat un biežāk jo organisms spēj pielāgoties karstumam bet vienalga izvarot sevi nevajag ar skriešanu puzdienlaikā. Prokopčuka karstajā laikā skrien treniņos no rītiem starp 9.00 un 11.00. vakarā pamata darbus(ātruma treniņus) pilda pēc 19.00.tas tāpēc lai nesabojātu visu ko tu esi izdarījis iepriekšējos treniņos,Ļena labāk izvēlējās neskriet šogad Kuldīgā pusmaratonu karstuma dēļ jo kā pati man teica lai nesabojātu visu ko ielikusi sevī mēneša laikā,skrienot karstā laikā jūs nevis sevi pieradināt pie karstuma bet izvarojat savu organismu kā rezultātā var iestāties pārtrenēšanās(muskuļšķiedru un sarkano asinsķermenīšu nograušana) un tad jums atkal vajadzēs trenēties mēnesi lai atgriestos pie iepriekšējās formas,es pac muļķīgi izdarīju ka skrēju to pusmaratonu un nožēloju jo sasniedzu sliktāko rezultātu pēdējo 6 gadu laikā un sagrāvu fizisko formu dēļ kā atguvos tikai pēc 2 nedēļām tāpēc mans ieteikums neskriet vasarā Jūnījā,Jūlījā,Augustā maratonus un pusmaratonus jo laba rezultāta nebūs,tā vietā labāk skrieniet distances no 1500 līdz 5000m jo tas jums palīdzēs uzlabot ātruma īpašības rudenim un tad rudenī sasniegsiet tiešām labu rezultātu pusmaratonā vai maratonā. M.P.