19:01
18/04/2011
Andulis said
NoName26 said
Sveiki. Ir tā, ka pašreiz ir iestājusies kaut kāda man nesaprotama stadija - gribas skriet katru dienu - kaut vai 5 kilometrus, bet tomēr skriet. Tādēļ jautājums - vai ir vēlams skriet katru dienu vai tomēr sevi kaut kā ir jāsavalda un būtu vēlams skriet ne biežāk kā tieksim 5 dienas nedēļā??? Pašreiz mans režīms svārstās starp 3 līdz 4 reizēm nedēļā (kā nu kuro reizi), biežāk neskrienu tikai tāpēc, ka cenšos sevi arī atpūtināt.
Varbūt vēl kādi viedokļi? Papildus dot minētajam..
Nenosaki par obligātu skriet katru dienu, skrien katru dienu, kad vari, kad, lai to darītu nav jāziedo kaut kas svarīgāks vai jānodara sev pāri. Katrā ziņā nepamēģināsi, nezināsi, vismaz 50 dienas pēc kārtas es ieteiktu noskriet katram, jo tas ir foršs piedzīvojums, jo tu ej skriet tādos apstākļos kādos savādāk neietu.
09:38
22/05/2014
09:39
22/05/2014
09:46
13/11/2009
Iedomājies, ka NEESI no cukura :))
Nē, nu labi, ir jau pagrūti izvilkties lietū.. Iesildies istabā/kāpņu telpā, žigli izlec pa durvīm un sāc skriet, kamēr esi sauss. Ja pāris minūtēs vēl pilnīgi slapjš līdz ādai nekļūsi, tad ir izredzes. Hidrofobija kaut kur atkāpjas, vietā nāk prieks par savu dullību :)
09:48
16/06/2013
Es, iespējams, sev teiktu, ka iešu noskriet vien 2 vai 3 km, jo neesmu tik rūdīta, lai pa lietu skraidītu, bet ar kaut ko taču ir jāsāk. Lieli vīri taču skrien arī vētrās, ziemā, +30 un -30 (Un cits skrien pat slims esot), tad, kas gan ir lietus? It sevišķi vasaras siltais?
Nesen paeksperimentēju lietus laikā noskrienot 2km (pirmo reizi) un kājas nemaz nebija tik traki slapjas, kaut kājās bija ūdenscaurlaidīgi apavi :) Pati biju notuntulējusies, tāpēc virsbūve arī man nepalika slapja, cepuri uzliku galvā, lai aiztur lietu... Tā teikt- nav nepiemērotu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs :)
10:27
18/04/2011
Nav tik traki ar kājām, tās nemaz tā neizmirkst,. kad pagājušovasaru skrēju katru dienu, tad sanāca arī pa lietiem un, ja lija normas robežās, tad iekšā ūdens tiek tik cik, lai būtu slapjums pirkstgalos, bet ne tā, lai būtu žļurg žļurg un ne tā, lai sāktu veidoties kādi noberzumi, citreiz iekāpjot peļķē iešļakstījās vairāk ūdens, bet arī ne tādā mērā, lai tas sāktu traucēt, ja neskrien vairāk par teiksim 15km. Reizes, kad kurpes izmirka pilnībā un no katras varēja izliet pa puslitram ūdens bija pa kārtīgiem negaisiem ar visu zibeni un pērkonu, kad lietus lija tik spēcīgi, ka attaisot muti tā uzreiz pilna ar ūdeni un neredz, kur skrien, jo acis vaļā noturēt nevar. Tad, protams, tika samazināta plānotā distance, bet lielākā problēma bija sadūšoties skriet nākamajā dienā, jo maināmu apavu nebija un bija jāvelk kājās tie paši aukstie un slapjie.
Jā un pareizi Andulis saka, tās bailes no lietus ir tikai sākumā, ja tu esi noskrējis 5 minūtes un tad sāk līt, tad jau ir vienalga, jo prieka sajūta ņem virsroku.
Katrā ziņā tas tikai stiprina raksturu un pēc tam lietus vispār vairs neliekas tik briesmīgs bubulis.
10:30
18/04/2011
10:44
01/08/2011
Es teiktu, ka lietus diskomforts ir pieradumā un galvā. Ja ir piemērots apģērbs, kas tevi viscaur slapju pēc tavām izjūtām aukstā laikā saglabās siltu / ļaus nenoberzt kājas, tad ir vienalga līst / gāž vai nē.
Laika apstākļu dēļ pēdējos pāris gados neesmu izlaidis nevienu plānoto skrējienu, un pat ar iesnām un jutīgu kaklu viss ir bijis OK. Taču tas domājams ir pieraduma un pieejas jautājums
10:51
15/03/2011
Ja laukā ir silts, tad lietū skriet vispār nav nekādu problēmu, trakāk ir ja baigi gāž un ir auksts .. ķermenis siltumu jau saražo pats, tik cik tam vajag vairāk enerģijas - vairākas stundas skrienot lietū sāks salt bet tā līdz stundai enerģija siltumam noteikti pietiks :)
10:53
15/03/2011
11:03
02/02/2014
NoName26 said
Bet kā sevi lai piespiež apzināti skriet lietū, zinādams, ka skrējiena beigās vai pat visa skrējiena laikā kājas būs slapjas, izmirkušas un pats arī? :)
Organisms jāradina pie skriešanas pie jebkuriem laika, apstākļiem. Iedomājies, ka kādas no skriešanas sacensībām iespējams notiks lietainā dienā, un Tu nezināsi kā jutīsies, jo nebūsi skrējis pa lietu.