Forums

Diezgan individuāla padarīšana, daudz kas atkarīgs no muskuļu šķiedru sadalījuma. Jo vairāk oksidatīvo šķiedru, jo mazāk organisms "ieskābst" un biežāk šādus treniņus var veikt. Ja dauz glikolītisko šķiedru, tad iespējams īsi sprinti ar pietiekošiem atpūtas intervāliem ir mitohondrijiem draudzīgāks variants.

dot said

Ja daudz anaerobo treniņu, tad šīs šķiedras pārslēdzas anaerobajā režīmā, bet ja daudz aerobo treniņu, tad - aerobajā. Ja no dabas cilvēkam ir anaerobo šķiedru pārsvars, tad to var kompensēt ar gariem, lēniem aerobajiem treniņiem.

Tas iedalījums aerobajos un anaerobajos treniņos ir visai maldinošs. Īsti par anaerobiem var uzskatīt tikai spēka treniņus. Jebkuram intervālu treniņam ir jāuzlabo mukuļu aerobās spējas. Lai tas notiktu ar glikolītiskajām šķiedrām, tās ir jānodarbina, kas izraisa anaerobās vielmaiņas blakusproduktu uzkrāšanos. Un šeit visu izšķir doza. Ja mukuļi ir "ieskābēti" pārāk ilgi, mitohondriji iet bojā un tiek panākts pretējs efekts nekā bija treniņa mērķis.
Savukārt lēni treniņi līdzenumā aerobās spējas neuzlabo, jo nodarbina vienas un tās pašas šķiedras, kas jau ir uz savu spēju robežas. Vienīgā "kompensācija" ir lieko šķiedru atrofēšanās. Cita lieta, ja šajā lēnajā treniņā ir iesaistīts reljefs, un jo stāvāki kāpumi, jo labāk. Ar katru soli tiek nodarbināts dauz vairāk šķiedru, bet pie lēna tempa anaerobās vielmaiņas blakusprodukti daudz neuzkrājas un aerobās spējas pieaug.

Flinstons said

Tik daudz vārdu. Bet tā arī neviens īsti neatbildēja uz galveno jautājumu, var taisīt 2 ātrumtreniņus nedēļā vai nē? Tobiš VO2max+ANs vienas nedēļas ietvaros ilgstoši. Visos materiālos, gan grāmatās gan forumos iesaka veikt ne vairāk kā vienu ātrumtreniņu nedēļā! Bet kas tiek domāts ar ātrumtreniņu... VO2max protams ir ātrumtreniņš ar intensīvu slodzi, bet vai tāds skaitās arī ANs? Jautājums tiem kas nopietni piedomā pie saviem treniņiem, nevis vienkārši iziet paskraidīt pofigkādātempā: "Kā jūs plānojat savu treniņu nedēļu, ja nav noslēpums?"

Vēlreiz aplūkoju Ficingera grāmatu. Grāmata protams izcila, izklāsta un informācijas ziņā, bet patiešām pietrūkst konkrētu treniņplānu, tāpēc Flinstonam radās jautājumi. Nopietns treniņprocess ir komplicēta lieta, un īsi un izsmeļoši izstāstit laikam nav iespējams. Jāņem vērā specializācija, kvalifikācija, periods, veselība, iedzimtība, sadzīves faktori uttt.
Konkrēti atbildēt uz doto jautājumi nemaz nevar. Kas der Jānim, neder Pēterim.
Ja grib nopietni trenēties ir jātrenejas pie trenera.
Patstāvīgi trenēties var tad ja ir liela(milzīga) pieredze, un sportiskie panākumi ir sekundāra lieta, galvenais interese, tas ir pats treniņu un sacensību process.
Vēl ļoti laba grāmata, kurā tiek izrunātas daudzas treniņprocesa nianses, kvalifikācija, periodizācija, uzturs, atjaunošanās, sacensības ir 1983. g izdotā Pudova grāmata SOVETI BEGUNAM . izdevniecība FIS. 54 lapaspuses, cena 25 kapeikas. Tur kā reiz ir daudz konkrētu treniņplānu.
No šīs grāmatas tad arī uzrakstīšu vienu gargabalnieka nedēļas treniņcikla plānu decembrim, 3 sporta klases sportistam. Papildus treniņplānam, katru rītu ir specializēta rīta rosme (5-7km skrējiens +VFS aptuveni 15 min). Arī īstajos treniņos pēc skrējiena ir 15- 20 min VFS.

Un tātad:

1d. Kross 10-12km pulss līdz 150. Lecieni 8-10X80-100m . Ritmiski kāpinājumi 8-10X80-100m. Viegls skrējiens 2km.

2d. 4-5km lēni. VFS Kāpinājumi 5-6X100m 5-6X1000m caur 400m lēni, vai 3-4X2000m caur 800m lēni, vai 3000m+2000m +1000m caur 1km lēmi. Pulss tempa nogriežna beigās līdz 170. Atsildīšanās 2km.

3d. Vienmērīgs kross 16-18km

4d. Atpūta. Tāpec garāka ir rīta rosme 8km

5d. 4-5km lēni. VFS Kāpinājumi 5-6X100m. Tempa skrējiens 8-10km. Pulss beigās līdz 170. Atsildīšanās 2km.

6d. Vienmērīgs kross 16-20km.

7d. Atpūta aktīva saprotams.

Skrējienu ar maksimālo skābekļa patēriņu ka redzam šajā periodā nav. Tāds darbs varētu būt otrdien, ziemas sacensību periodā. Maksimālā skābekļa patēriņa darbs parādās pavasarī, krosa laikos. Vasarā var būt pat 2 šādi darbi otrdien un piektdien, ja nav sacensību cikls. Bet tas viss ir stingri individuāli
Cikls saprotams nav dogma un atkarība no reālajiem apstākļiem var tikt veiktas izmaiņas.

dot said

baskaajis said
Jebkuram intervālu treniņam ir jāuzlabo mukuļu aerobās spējas. Lai tas notiktu ar glikolītiskajām šķiedrām, tās ir jānodarbina, kas izraisa anaerobās vielmaiņas blakusproduktu uzkrāšanos.

Glikolītiskajām (IIb tipa) škiedrām nav aerobo spēju, tātad nav ko uzlabot. Bet ar treniņiem šīs šķiedras var konvertēt par vidēji ātrajām, aerobajām (IIa tipa).

Iesaku izlasīt: http://www.higher-faster-sports.com/muscletyping.html Ja vajag detalizētāk, varu pameklēt nopietnākus avotus.

Nesen lasīju par izturības trenēšanu spēka sporta veidu pārstāvjiem http://www.turnik.org/forum/10-3573-1 Tur bija teikts ka var radīt mitohondrijus glikolītiskajās šķiedrās, nezaudējot muskuļu spēku.
Un vēl no šī raksta par šķiedru klasifikāciju http://ptjournal.apta.org/content/81/11/1810.full "This classification technique leads to 3 fiber types: fast-twitch glycolytic (FG), fast-twitch oxidative (FOG), and slow-twitch oxidative (SO).2,3 Although a good correlation exists between type I and SO fibers, the correlations between type IIA and FOG and type IIB and FG fibers are more varied.3,10 Therefore, the type IIB fibers do not always rely primarily on anaerobic/glycolytic metabolism, nor do the type IIA fibers always rely primarily on aerobic/oxidative metabolism.5 Although, in general, fibers at the type I end of the continuum depend on aerobic/oxidative energy metabolism and fibers at the type IIB end of the continuum depend on anaerobic/glycolytic metabolism, the correlation is not strong enough for type IIB and FG or type IIA and FOG to be used interchangeably."
Pilnīgi iespējams, ka uzskats par to ka IIb šķiedrām mitohondriji nav iespējami, ir nepamatots. Vai ir pētījumi, kas parāda, ka IIb tipa šķiedras var tikt "aerobizētas" tikai kombinācijā ar to saraušanās ātruma samazināšanos?