Es arī tikko vakarā noskrēju 9.5km aerobā slodzē, biju atbilstoši ģērbies termo veļā un ar sejas masku - nekādu problēmu (ārā -20), tik pabrīnījos ka man kājas nesala ar Asics un parastajām sporta zeķēm... jo izejot ārā, iedomājos ka varbūt vajadzēja uzvilkt kko siltāku apavos, bet beigās izrādās nebija nekāda diskomforta
07:02
21/10/2009
Man nekad taa iisti nav bijis viegli elpot caur degunu skrienot, kaut zinu, ka taa ir pareizaak, turklaat man arii ir pierasts ka ziemaa mans deguns ir neprognozeejams (atkariibaa uz iesnaam), tapee elpoju car muti, turklaat jaatziist, ka man ir arii otra sheit mineetaa neveseliigaa kaite- elposhana sejas maskaa vai shallee, jo taa kaa deguns domaats, lai sasildiitu gaisu, tad caur muti elpojot aukstaa laikaa auksto gaisu nespeeju elpot, jo taa aatri sakjeru kaadu angiinu :D
dažus mēnešus atpakaļ, pagājušā gada otrā pusē atklāju, ka varu elpot treniņā caur degunu. Novēlu, lai jums katram pienāk tāds moments. Gaiss patiešām sasildās, kamēr iziet caur degunu.
Puņķi nedaudz degunā veidojas tāpat, tāpēc kabatas lakats līdzi vajadzīgs. Pilnīgi sauss deguns taču nebūtu īsi labi, vai ne?
Pagājšziem, kad vēl šī ekstra nebija atvērusies, ieelpoju caur cimdu, tā mazliet sasildot gaisu. Nedaudz mitrs, bet siltāks, manuprāt, tomēr ir labāks nekā kārtīgi auksts, bet sauss gaiss.
11:59
23/01/2011
Nu nezin kā ar tiem Didža pieminētajiem mīkstajiem cilvēkiem... Skrienot uz dullo var sanākt apmeklēt attiecīgās medicīniskās iestādes... Galvenais ir inventārs, tas ir fakts. Šajos laikapstākļos, kad temperatūra nokrīt jau zem -15C lieti varētu noderēt tā elpošanas uzparikte, ko reiz pareklamēja Gatis no Maratona, šķiet draugiem.lv. Svētdien noskrēju padsmitnieku, pēc tam atsilstot jau varēju sajust, ka aukstais gaiss savas zināmas pēdas uz elpvadu ir atstājis, kaut arī centos elpot uzmanīgi.. Jāmēģina arī šodien ko padarīt, kājas pašas dīdās un neļauj nostāvēt uz vietas.
12:43
23/10/2009
Šoreiz palikšu pie sava subjektīvā viedokļa, ka, ja neesi superizturīgs pret salu un nodrošinājies ar pareizo inventāru, -20 grādos tomēr navajadzētu skriet pa āru. Protams, ja esi rūdījies un -20 sals iestājās pakāpensiki (nevis 1-2 dienās), tad organisms būs kaut cik adaptējies utt. Tomēr šī brīža situācijā, manuprāt, jāizvērtē gan savas spējas, gan āra treniņa nepieciešamība. Par sevi skaidri zinu, ka labāk šo vienu nedēļu pa āru neskrienu, nekā skrienu un tad pēc tam neskrienu veselu mēnesi, ārstējoties no plaušu karsoņa.
13:14
21/10/2009
Es kaa cilveeks ar plaushu karsonja pieredzi varu teikt, ka skrienot vinju nedabuuju, bet gan nosaldeejot kaajas un muguru pastaigaajoties (cik atceros , jo tas bija veel tad, kad neskreeju) :D tapee mans viedoklis ir, ka ja skrienot kaajas mugura un kakls buus apgjeerbti un aukstais gaiss netiks pa taisno caur muti ievilkts plaushaas, tad plaushu karsonis nedraud,ja peec skrieshanas nav paredzeeta veel pastaiga aukstumaa... kaut gan daljeeji piekriitu arii minikin, jo katrs jau par sava organisma iipatniibaam vislabaak zina...
14:07
23/10/2009
druupijs said:
Es kaa cilveeks ar plaushu karsonja pieredzi varu teikt, ka skrienot vinju nedabuuju, bet gan nosaldeejot kaajas un muguru pastaigaajoties (cik atceros , jo tas bija veel tad, kad neskreeju) :D tapee mans viedoklis ir, ka ja skrienot kaajas mugura un kakls buus apgjeerbti un aukstais gaiss netiks pa taisno caur muti ievilkts plaushaas, tad plaushu karsonis nedraud,ja peec skrieshanas nav paredzeeta veel pastaiga aukstumaa... kaut gan daljeeji piekriitu arii minikin, jo katrs jau par sava organisma iipatniibaam vislabaak zina...
Ja zini, ka spēsi izsekot tam, ka kaut kādā brīdī neatvērsi muti un nesaelposies aukstu gaisu, tad vēl ir ok :) Tomēr skrienot reizēm sanāk aizdomāties un aizmirst par elpošanu... Vismaz man tā ir rugulāri. Es pat nevaru sakoncentrēties un nekļūdīgi saskaitīt stadionā noskrietos apļus, kur nu vēl domāt par katru ieelpu :D
No otras puses - veselīgāks ir tas, kas sporto un norūda sevi. Kad vispār neskrēju, tad varēju dabūt bronhītu kaut vai no nelielas izmirkšanas lietū vai ziemā vēdinot telpas... Kas bija pietiesi kaitinoši. Skriešana tomēr manāmi nostriprina imunitāti pat tad, ja skrien pavisam nedaudz - kā es.
Tomēr šī brīža laika apstākļus priekš sevis pieskaitu pie skriešanai ekstrēmiem. Protams, nav runa par nelieliem, saprātīgiem mīnusies līdz apmēram -10 grādiem. Tad ar skriešanu viss ok :)
P.S. Drūpij, plaušu karsoni var dabūt visādos interesantos veidos, piemēram, patērējot daudz auksta šķidruma un saldējuma +35 grādu karstumā vasarā. Visstulbākais, ko izdarīt šādā karstumā, ir saslimt ar plaušu karsoni... :D To es arī izdarīju. :) Joprojām uz saldējumu skatos ar zināmu piesardzību... :D
14:36
21/10/2009
14:40
23/10/2009
Girts said:
Interesanti, vai tad skrienot nejūti, ka var dabūt plaušu karsoni? Laikapstākļi ir visai skarbi, bet paskriet speciālā tērpā, kas nosedz visas ķermeņa jūtīgās vietas, mierīgi var, tad jau bērni kombinzonos arī saaukstētos 3 stundas ņemoties pa kalniņiem!
Īsti neizpratu Tava jautājuma būtību. Bet tomēr... Protams, jūtu, ka varu dabūt plaušu karsoni. Tieši tādēļ mana izvēle ir -20 grādos pa āru neskriet. Kā jau ieprieš uzsvēru, tas ir mans subjektīvais viedoklis, kas balstās uz manām sajūtām, jo uzskatu, ka cilvēkam ir jāmāk ieklausīties savā organismā.
Starp citu, bērni tiešām reizēm mēdz saaukstēties pēc 3 stundu ņemšanās pa kalniņiem, ja tas notiek -20 grādu salā ;) Bet es nevēlētos iesaistīties šīs tēmas attīstīšanā :D
14:45
23/10/2009
druupijs said:
nu es vasaraa dzerot aukstu uudeni tikai balsi ciet esmu dabuujis , bet plaushu karsoni vasaraa tieshaam jaamaak dabuut - Tev ir talants minikin :D
Aha :D Es ceru, ka skriešana būs palīdzējusi iznīdēt šādus "burvju trikus".
15:47
19/05/2009
Es tagad cenšos izvēlēties tādu kā vidus ceļu. No rīta rīta rosmi paskriet kopā ar "lauski", bet vakarā paskriet pa lentu, jo ar pilnībā neizžāvētām drēbēm skriet šādā salā nav prāta lieta:) Pēc šā rīta skrējiena atgādināju sniega vīru, jo biju pilnībā nosarmojis un matus rotāja sviedru lāstekas:) Piekrītu, ka katrs no mums labāk zin savus organismus. It kā pieredzējuši skrējēji saka, ka gaisa temperatūra nedrīkst atšķirties no temperatūras, kas iedarbojas uz kaklu, taču tomēr psiholoģiski prasās uzlikt šādos mīnusos uz kakla "trubu", kas labi pasargā no vēja. Bez tam, ņemot vērā to, ka skrienu airobajā tempā pārsvarā cenšos elpot caur degunu. Kad tempi augs, elpošu noteikti caur muti.
18:25
24/04/2009
18:28
23/01/2011
Jā, par to norūdīšanos, varētu būt tiesa, jo šis aukstuma vilnis uznāca pēkšņi - četrās (?) dienās. Pagājušoziem skrēju, it kā bez īpašām problēmām, ja neskaita dažu labu delikātāku mantu vieglu apsaldējumu un nācās padzert zāles.. :D Bet tas gan bija slēpošanas rezultātā, jo tajā procesā ir pavisam citi pārvietošanās ātrumi. Šajā ziņā apakšveļai ar winstopper kārtu ir neatsverama vērtība. Gudrākie mācās no citu kļūdām, es šoreiz - no savējām ...
Didzis said:
"NAV SLIKTI LAIKA APSTĀKĻI - IR MĪKSTI CILVĒKI !" Katros laika apstākļos ir atiecīgi jāsataisās-jāsaģērbjas,jāiekrēmojas un uz priekšu !
Jāpiekrīt Didzim - vnk attiecīgi saģērbjamies un dodamies skriet! Galvenais, lai, izejot ārā, būtu kaut nedaudz auksti - ja auksti nebūs, tad skrējiena laikā būs par karstu, pastiprināta svīšana un pārējās sliktās lietas. Savukārt, skrējienu vislabāk izplānot tā, lai finišēt sanāk kaut kur uzreiz pie mājas, lai nav pēc tam sasvīdušam tālu jāiet. Un staipīšanās (īpaši jau pēc skrējiena) atliekama uz iekštelpām. Tas arī viss, kas jāņem vērā, manuprāt. Ja netrako un seko līdzi pulsam nevis tempam, tad var mierīgi skriet aerobajā režīmā, ieelpas veicot caur degunu, un visas problēmas atkrīt.
14:52
30/11/2009
Man līdzīki kā Kamparam, problēmas ar rokām, šī problēma jau sena, jau pēc dažiem km šādos apstākļos varu palikt bez pirkstiem. Atcerējos labu padomu-vingrinājimu aktīvi purināt rokas un tad jau (vakar) bija baigi okei, asinsrite atgriezās. Vienkārša vingrināšana gan nelīdzēja, lūk tā.
Pārējais rumpis aukstumā problēmas nekad nesagādā, ja nav mitrums piezadzies, tāpēc šobrīd cenšos pārāk nesasvīst.