23:21
29/01/2012
Sveiki skriešanas biedri,
Dotajā brīdī gatavojos savam pirmajam Maratonam ar interneta servisa Sportlyzer.com palīdzību. Mani mazliet mulsina tas fakts, ka treniņu ilgums nav lielāks par 1h45min.
Vai var sagatavotes maratonam (42km), treniņos vismaz pāris reizes nenoskrienot 30-35km?
Pagaidām mans mērķis ir tikai noskriet.
Ja to izdarīt nevar, tad varbūt ir kādi ieteikumi, pie kā vērsties un kas var palīdzēt šo treniņplānu sastādīt?
Paldies :)
00:21
30/11/2009
Ou, Janjiss, patiess prieks Tevi redzēt arī šeit līdzatkarīgo pulkā! 1:45 jau tā normāls pusmaratons trenētam cilvēkam. Protams, vajag pāris garos minimālajai programmai. Varbūt pēc Taviem datiem, kā jau rūdītam cilvēkam, tur sarēķināja kaut ko tādu.
Tomēr labāk uzticētos pārbaudītām metodēm nevis mistiskiem algoritmiem. Vari priekš sevis intensīvāk piekoriģēt kādu šeit (Uzdrošinies noskriet) atrodamo plānu. Un sekot forumam, tagad plāņi ir sākušies un diskusijas paliks arvien aktīvākas. Vēl jau kāds spēs par mani izskaidrot vairāk, nekāda stresa.
Kontaktos Sportlyzer.com ir Eesti, bet vai reāli tas nebija letiņu projekts? Kaut kāds treniņu virtuālais produkts bija latviešu izveidots.
08:07
13/11/2009
Labāk jau būtu šos pāris 30+ km skrējienus ieplānot, droši vien.
Tomēr uzdrīkstos apgalvot – "tikai noskriet" varēsi arī tāpat, bez tiem. Ja jau pusīte pieveikta 1:45. Un gadu nasta nav vēl īpaši liela. :)
Savu pirmo nojozu 23 gadu vecumā bez jebkāda treniņplāna, lai gan ar piecu gadu svētdienas skrējēja stāžu un puslīdz regulāru (ne katru dienu) skriešanu iepriekšējos mēnešos. Tajos stāža gados divreiz bija gan noskriets virs 30 km – bet galīgi bez kāda sakara ar plānu. :) Krietni agrāk, pirmoreiz >4 gadus un otrreiz 2 gadus pirms maratona. Psiholoģijai tās atmiņas laikam jau palīdzēja. …Jā, esmu nepareizais piemērs.
Artūro rakstīja:
Tomēr labāk uzticētos pārbaudītām metodēm nevis mistiskiem algoritmiem.
Nenocietos, pajautāšu: ar ko treniņu metode atšķiras no treniņu algoritma? (ja pēdējais ir gana detalizēti izstrādāts) Ne pēc definīcijas, bet pēc būtības.
Vispār jau interesants jautājums – treniņu plāni, izmantojot šādus interneta servisus. Varbūt kāds atceras – vai šeit (forumā) jau apspriests?
08:38
15/03/2011
Lasu un brīnos, no kurienes izpīpējāt, ka cilvēks pusīti var noskriet 1h45m? :O es sapratu, ka tajā piedāvātajā treniņu plānā neviens skrējiens nav ilgāks par 1h45m :)
Pašam ir sanācis izskriet 2x pa ~30km, sapratu, ka maratonu varbūt noskrietu, bet tam neesmu gatavs tā, lai spētu to izbaudīt, līdzīgi kā pusītes, nevis nobeigties pusceļā un tad rāpot līdz finišam :)
09:11
28/10/2011
Es kā iesācējs domāju, ka pirms pirmā maratona būtu labi pāris reizes noskriet 42km lēnā tempā. Tad būs psiholoģiski vieglāk sacensībās un mazāka iespēja iekrist pēcsacensību bedrē. Un visi tie treniņu plāni, kur uz apjomu 60km nedēļā iziet tikai dažas nedēļas pirms maratona, izskatās bīstami veselībai. Cilvēks maratonu finišēs un ievilks ķeksīti iekš bucket-list, bet ļoti nomocīsies un pēc tam pusgadu nevarēs uzvilkt skriešannas čibas dēļ psiholoģiskas vai fiziskas traumas.
09:20
15/03/2011
Papētīju to lapu - interesanti, interesanti .. tādu treniņu plānu neesmu vēl nekur iepriekš redzējis. Viņiem ir arī iespēja sinhronizēt datus ar Garmin Connect.
Sākotnējās pulsa zonas viņiem ir nedaudz jocīgas, taču ir iespējams ievadīt savus Ae un An ciparus un tad viss kļūst smukāks :)
Treniņi arī ir interesanti - ir skrējieni, kuros ik pa 15 minūtēm ir jātaisa sprintiņš, ir tādi, kur skrējiena vidus daļā jāskrien max tempā 20..30 minūtes.
Ir arī interesanta papildus literatūra tur par vispārējiem vingrojumiem un iesildīšanos:
http://beta.sportlyzer.com/pdf/basic_module.pdf
http://beta.sportlyzer.com/pdf/dynamic_module.pdf
http://beta.sportlyzer.com/pdf/static_module.pdf
Es gan izvēlējos treniņu plānu priekš rezultāta, iespējams, ka otrs variants ir savādāks.
Pavisam noteikti ir par ko aizdomāties tagad, plāns izskatās ļoti ticams un, manuprāt, varētu būt pat ļoti labs
10:23
29/01/2012
Kontaktos Sportlyzer.com ir Eesti, bet vai reāli tas nebija letiņu projekts? Kaut kāds treniņu virtuālais produkts bija latviešu izveidots.
Sportlyzer.com ir Igauņu uzņēmums. :)
Lasu un brīnos, no kurienes izpīpējāt, ka cilvēks pusīti var noskriet 1h45m? :O es sapratu, ka tajā piedāvātajā treniņu plānā neviens skrējiens nav ilgāks par 1h45m :)
Sportlyzer.com lielākais treniņš ir 1.45 un jā, esmu noskrējis pusi 1.45 :)
Treniņi arī ir interesanti – ir skrējieni, kuros ik pa 15 minūtēm ir jātaisa sprintiņš, ir tādi, kur skrējiena vidus daļā jāskrien max tempā 20..30 minūtes.
Adrese ir tiešām laba. Dinamiskās un statiskās stiepšanās modulis ir ļoti vērtīgs. Arī vingrojumu modulī var atrast daudz ko interesantu.
Tomēr labāk uzticētos pārbaudītām metodēm nevis mistiskiem algoritmiem. Vari priekš sevis intensīvāk piekoriģēt kādu šeit (Uzdrošinies noskriet) atrodamo plānu. Un sekot forumam, tagad plāņi ir sākušies un diskusijas paliks arvien aktīvākas. Vēl jau kāds spēs par mani izskaidrot vairāk, nekāda stresa.
Apskatijos noskrien.lv treniņplānus, principā tie baigi neatšķiras no tā, ko man parāda sportlyzer.
Liels pluss sportlyzer.com r tāds, ka tur viss ir sadalīts par pulsa zonām un laikiem, nevis kilometriem.
Sākotnējās pulsa zonas viņiem ir nedaudz jocīgas, taču ir iespējams ievadīt savus Ae un An ciparus un tad viss kļūst smukāks :)
Ja drīkst zināt, tad kādā veidā Jūs uzzinat savas Ae un An ciparus?
10:55
22/04/2009
10:59
15/03/2011
11:13
27/10/2010
Pieļauju, ka tas maximālais ilgums 1:45 ir nācis no nedēļas kopējā laika apjoma, ko esi gatavs veltīt treniņiem. Nebūtu saprātīgi pagarināt garo treniņu, atsakoties no īsajiem. Noteikti ir minimālais ilgums par kuru īsāku treniņu plānā neiekļauj.
Salīdzinot ar my asics, man šis patīk labāk.
My asics pavaicā - dzimumu, vecumu, iepriekšējo sacensību rezultātu un vēlamo mērķi (finišēt vai finišēt noteiktā laikā), cik reizes nedēļā esi gatavs skriet, kurā dienā plānot garo skrējienu. Rezultātā iedod grafiku, kurā pasaka, cik km ar kādu tempu kurā dienā jāskrien.
Sportlyzer plusi (manā skatījumā) ir - tiek ņemtas vērā arī citas aktivitātes, to apjoms un intensitāte; plānā iekļauti arī vingrojumi; tiek norādīts pulss, kurā skriet.
Polar plānos arī tiek norādīts pulss, bet kopā ar laiku un distanci. Kas rada jautājumus, uz ko tad īsti skatīties, jo iesācējiem norādītajā tempā pulss ir daudz augstāks.
11:28
15/03/2011
Man maksimālais ilgums dažiem skrējieniem bija 1h50m, tiesa gan tas bija priekš pusītes gatavošanas
Minimālais laiks laikam bija kādas 25min.
Nez kāpēc, man ir aizdomas, ka Sportlyzer dinamiski piekoriģēs treniņu grafiku atbilstoši reālajam veikumam?
Vienīgais slikti, ka nav iespējams norezervēt dienas regulārajiem sporta veidiem, piemēram, svaru zalei, badmintonam, volejbolam, vai ko nu tur katrs dara papildus skriešanai, ja jau to nodarbi ņem vērā treniņu grafika plānošanai?
dot rakstīja:
Es kā iesācējs domāju, ka pirms pirmā maratona būtu labi pāris reizes noskriet 42km lēnā tempā. Tad būs psiholoģiski vieglāk sacensībās un mazāka iespēja iekrist pēcsacensību bedrē.
visai personisks apgalvojums – personīgi es NEieteiktu skriet maratonu treniņos, it īpaši, ja tas ir pirmais tāds pasākums … + sacensībās skriet to ir vienkāršāk – tu vari iesēsties kādam astē, kad nav spēka, skatītāju uzmundrinājums un daudzas citas nianses, kas maratonu padara nevis par ikdienišķu pasākumu, bet gan par skriešanas svētkiem, lai cik grūti vai viegli tur neietu. "Pēcsacensību" bedrē var iekrist tā vai tā, ja neesi gatavs kilometrāžas dēļ, vai esi pārķēris tempu.
Un visi tie treniņu plāni, kur uz apjomu 60km nedēļā iziet tikai dažas nedēļas pirms maratona, izskatās bīstami veselībai. Cilvēks maratonu finišēs un ievilks ķeksīti iekš bucket-list, bet ļoti nomocīsies un pēc tam pusgadu nevarēs uzvilkt skriešannas čibas dēļ psiholoģiskas vai fiziskas traumas.
60km nedēļā nav nemaz tik maz – galvenais ir kvalitāte un vienam no skrējieniem ir jābūt "garajam".
Esmu lasījis grāmatas, kur tiek apgalvots, ka ir nepieciešama kilometrāža pēdējos 2 mēnešos pirms maratona 180-220km apmērā (vismaz), lai tas pasākums nebūtu ar lielām mocībām. Protams, ar nosacījumu, ka temps ir saprātīgs - kam es būtībā piekrītu.
Par spēju noskriet maratona distanci, piekrītu apgalvojumam, ka skrējējām treniņos ir jāspēj noskriet 2.5-3h viena treniņa ietvaros, tad šis skrējējs līdz finišam tiks.
Piekrītu dot par 60 km nedēļā lietu, bet nepiekrītu par 42 km skriešanu treniņos.
Ar 60 km nedēļā var sagatavoties daudz maz kvalitatīvam pusmaratonam, ne jau nu maratonam. Protams, šeit jau cilvēkam nav nekāda kvalitātes mēra (finiša laika ziņā vai citādi), varbūt tad tā arī varētu, bet, manuprāt, vienalga, tā ir sevis mocīšana – skriet tikai 60 km veselas nedēļas laikā un tad uzreiz pēkšņi maratonu vienā dienā.
Bet, kā teica Mošķis – maratons taču ir svētki! Kāpēc pārvērst to par ikdienu? Ja būsi jau tādu distanci noskrējis treniņos, kāda vēl jēga pēc tam skriet sacensībās vēlreiz? To varētu darīt, ja būtu vēlme, piemēram, noskriet ātrāk, bet šeit jau cilvēks grib vienkārši noskriet. Es pat pusīti ne reizi nenoskrēju, gatavojoties savam pirmajam pusmaratonam. Vēl vairāk – arī turpmākajā treniņu procesā, kamēr vēl nebiju ticis līdz maratona treniņiem, bet trenējos tikai pusītēm, ne reizi treniņos netiku skrējis tik daudz kā pusmaratona distanci.. Varbūt pārspīlēju, bet tas rada papildus bijību pret distanci, papildus prieka sajūtu sacensībās, ka nu tagad tas būs kaut kas nopietnāks, kaut kādi lielāki svētki, nevis tikai kārtējā ikdienišķā distance..
11:56
28/10/2011
Mošķis rakstīja:
60km nedēļā nav nemaz tik maz – galvenais ir kvalitāte un vienam no skrējieniem ir jābūt "garajam".
Protams, ja skrien tikai 60km nedēļā, tad garais gabals nevar būt lielāks par 30km, jo vidējie gabali nepārsniedz 15km.
Mošķis rakstīja:
Esmu lasījis grāmatas, kur tiek apgalvots, ka ir nepieciešama kilometrāža pēdējos 2 mēnešos pirms maratona 180-220km apmērā (vismaz), lai tas pasākums nebūtu ar lielām mocībām. Protams, ar nosacījumu, ka temps ir saprātīgs. Es drīzāk nosliecos uz to, ka skrējējām treniņos ir jāspēj noskriet 2.5-3h viena treniņa ietvaros, tad šis skrējējs līdz finišam tiks. Pie šāda nosacījuma 240km pa mēnesi pat ir ļoti pieņemama lieta.
Jāierēķina mēnesī arī viena atslodzes nedēļa un tad pie 60km nedēļā sanāks tikai 200km mēnesī.
Savukārt es personīgi domāju, ka skrienot sešreiz nedēļā – divus īsos 13km un trīs vidējos 20km, garo var uzaudzēt pat līdz 40km. Un tie jau ir 500km mēnesī. Protams, tas nav ieteicamais minimums, bet no tā skriešanas svētki nekļūs mazāk baudāmi :)
12:01
30/11/2009
janjiss rakstīja:
Apskatijos noskrien.lv treniņplānus, principā tie baigi neatšķiras no tā, ko man parāda sportlyzer.
Liels pluss sportlyzer.com r tāds, ka tur viss ir sadalīts par pulsa zonām un laikiem, nevis kilometriem.
ēē, nuja.... man kā skrējējam vulgaris gana labi ir bez šīm gudrajām lietām :) Tiešām uzticos, ko man organisms čuksta priekšā un skrienu atkarībā no kuras puses saule spīd, patētiski izsakoties. Trasē tāpat nāksies paļauties uz saviem fiziskajiem un mentālajiem spēkiem.
Līdz Nordea vēl ir gandrīz 4 mēn., un protams var izmantot palīglīdzekļus, tomēr labāk neaizmirst, kas ir galvenais pamats un motivācija skriešanai.
Piekrītu Mošķa rakstītajam, tā manuprāt ir recepte, kas nepieviļ (vidējo skrējēju?).
dot rakstīja:
Protams, ja skrien tikai 60km nedēļā, tad garais gabals nevar būt lielāks par 30km, jo vidējie gabali nepārsniedz 15km.
stop, katru nedēļu nav jābūt 30km - visam ir jābūt pakāpeniskam ...
Jāierēķina mēnesī arī viena atslodzes nedēļa un tad pie 60km nedēļā sanāks tikai 200km mēnesī.
ar šiem 200km mēnesī pietiks, lai nofinišētu laikā 3:30h-5:00h, atkarībā no vecuma un sagatavotības un nebūt "fiziskajā bedrē"
Savukārt es personīgi domāju, ka skrienot sešreiz nedēļā – divus īsos 13km un trīs vidējos 20km, garo var uzaudzēt pat līdz 40km. Un tie jau ir 500km mēnesī. Protams, tas nav ieteicamais minimums, bet no tā skriešanas svētki nekļūs mazāk baudāmi :)
nepārķer jēgu - tas ir pirmais maratons ... Tu jau sāc spriest "Kampara-Makro" kategorijās, kad šāda kilometrāža ir vitāli nepieciešama augstiem rezultātiem ...
Normāls treniņplāns pirmajam maratonam būtu ar 4 treniņiem nedēļā, no kuriem viens būtu garais ... par pārējiem var pastrīdēties ...
12:21
28/10/2011
OreMan rakstīja:
To varētu darīt, ja būtu vēlme, piemēram, noskriet ātrāk, bet šeit jau cilvēks grib vienkārši noskriet. Es pat pusīti ne reizi nenoskrēju, gatavojoties savam pirmajam pusmaratonam.
Viena lieta ir noskriet (noiet, norāpot) distanci, bet cita - noskriet kontrollaikā. Pirms pirmā un pagaidām vienīgā "īstā" pusmaratona biju pieveicis vienu mazliet garāku gabalu. Zināju, ka līdz finišam tikšu, bet nebūt nebiju pārliecināts, ka varēšu iekļauties trīs stundās. Tiem, kas joņo ar tempu 5:30, tas liekas pašsaprotami, bet gliemeži reizēm nevar finišēt, jo finišs ir novākts un tiesneši jau mājās dzer tēju.
12:37
28/10/2011
Mošķis rakstīja:
nepārķer jēgu - tas ir pirmais maratons ... Tu jau sāc spriest "Kampara-Makro" kategorijās, kad šāda kilometrāža ir vitāli nepieciešama augstiem rezultātiem ...
Normāls treniņplāns pirmajam maratonam būtu ar 4 treniņiem nedēļā, no kuriem viens būtu garais ... par pārējiem var pastrīdēties ...
Četras reizes nedēļā ir minimums, ja mērķis ir tikai noskriet maratonu nu viss. Bet, ja no pirmās treniņu dienas sāk ar sešam reizēm, 50km nedēļā un pirms pirmā pusmaratona jau ir 75km nedēļā?
Vai drīkst skriet 150km nedēļā, ja netrenējas speciāli maratonam, bet skrien tikai sava prieka pēc?
dot rakstīja:
Četras reizes nedēļā ir minimums, ja mērķis ir tikai noskriet maratonu nu viss. Bet, ja no pirmās treniņu dienas sāk ar sešam reizēm, 50km nedēļā un pirms pirmā pusmaratona jau ir 75km nedēļā?
Vai drīkst skriet 150km nedēļā, ja netrenējas speciāli maratonam, bet skrien tikai sava prieka pēc?
dot, daudz kas ir atkarīgs no indivīda sagatavotības un tieši skriešanas jomā + treniņu intensivitātes
Viss ir jādara pakāpeniski – kā jau pats rakstīji, ir jābūt "atpūtas" nedēļām, kad tā kilometrāža krītas uz pirmo mēneša nedēļu
Tu jau vari dragāt savus 150km nedēļā, bet es neticu, ka to varēsi darīt tempā 7:00/km – pat soļošanai ir nepieciešams liels sagatavošanās posms, jo lielākā problēma iesācējiem ir tieši lielā kilometrāža pie neatbilstoša tempa! Katram tas slieksnis ir savādāks. Cits nevar bez apstāšanās noiet 1km, citam nav problēmu noskriet 20km un vēl runāt ar kaimiņu …
Tu mazliet pārspīlē garo treniņu nozīmīgumu – tie ir domāti, lai stiprinātu sirdi un varētu turēt ilgstoši slodzi. No tā augs ātrums, bet līdz zināmam slieksnim – lai to slieksni paceltu augšā ir nepieciešami ātrumtreniņi – te arī ir atbilde par "gliemežu" rezultātiem, lai cik nebūt grūti, ātrumtreniņi (fartleks/tempo & citi paātrinājumi) ir nepieciešami, lai pāreja no zemāka uz augstāku tempu būtu daudz vienkāršāka un efektīvāka … trenējoties uz ātrumu (pēc "teorijas" tiem nav jābūt vairāk par 20% no kopējā apjoma) nemanot aug arī vidējais ātrums garajiem skrējieniem.
Kad es gatavojos SF maratonam, es neskrēju speciālus ātrumtreniņus, bet izmantoju tiem sacensības. Pieeja pirmajam maratonam pēc atgriešanās skriešanā nebūt nebija slikta, toties tur kur bija nepieciešams lielāks ātrums (5km/10km/pusmaratons) bija problemātiski. Kā piemēru varu minēt 2009.gada NRM, rezultāts pusmaratonā bija ļoti labs (ap 1:53), bet reāli no manis tas prasīja daudz – pirmā pazīme, tāds kā tukšums, spiediens uz diafragmu – muskuļi bija piedzīti, bet tur nav nekādu problēmu, jo nedēļas laikā tiku galā … bet tas iekšējais tukšums man saglabājās 2 nedēļas, kas ir uz ātruma rēķina, jo elpošana netiek līdzi kājām ….