papucis rakstīja:
Mošķi, par tiem procentiem tā arī ir rakstīts visādos interneta resursos, bet dabā notestējoties man sanāca galīgi ne tā kā grāmatā:
līdz 83% atjaunošanās treniņš :)
83-89% garie lēnie izturības treniņi
89-92% intensīvie izturības treniņi
92-95% garie intervāli
virs 95% īsie intervālitādēļ uzskatu, ka ir vērts aiziet notestēties - ja skrietu pēc grāmatas, tad sanāktu kārtīga, mazrezultatīva slinkošana, ko arī biju darījis gandrīzvai visu laiku kopš pulsometra iegādes brīža :)
mans uzskats ir aptuveni tāds pats kā Tavējais, tik strikti nepieturos pie tiem procentiem ... baigi gribās uz ziemu notestēties ...
20:04
15/03/2011
man teica, ka sezonu beidzot, apmēram mēnesi jāatpūšās, tad jāpaskrien 3 nedēļas, 1 nedēļu atpūta un tad var nākt testēties ... kaut kā tā, ja atmiņa neklibo. Svaigi atpūtušamies nav jēga nākt, jo rezultāti neadekvāti būs, uzrādīs sliktāku sportisko formu nekā patiesībā ir
Šovakar pirmo reizi skrēju ar pulsometru, 9.7km distancē vidējais HR bija 170, max 180.
Pirmos 5km noskrēju apmēram 4.50min/km, pulss vidēji 173.
Samazināju ātrumu un 1km noskrēju 5.2min ar pulsu 166.
Vēlreiz samazināju ātrumu līdz 6min/km un pulss vidēji 160.
Te man apnika skriet lēni un palielināju tempu uz 4.40min/km, pulss pakāpās līdz 166. Tālāk ceļš kļuva smilšaināks un ātrums samazinājās (4.45), bet pulss palielinājās ļoti stabili līdz 177.
Vai šādi rādītāji ir veselīgi? Pašsajūta ir lieliska, arī ātrākie posmi nelikās ļoti grūti, skriet pārtraucu, jo šodien it kā paredzēts īsais skrējiens. Pēc tabulām izskatās, ka mans pulss ir pārāk augsts treniņa laikā, tādēļ gribētu zināt, ko darīt - skriet lēnāk vai arī pieņemt, ka interneta sirdsritma treniņzonu tabulas manā gadījumā atšķiras no realitātes?
09:14
15/03/2011
Viss atkarīgs no maksimālā pulsa, jo pulsa cipars ir relatīvs lielums - pamēģini kādā lielākā kalnā augšā paskriet vairākas reizes max tempā lai noskaidrotu max pulsu
Ja pulsometrs pareizi visu rādijis, tad vajadzētu būt, ka pirmos 5km skrienot pulss ~1km kāpj līdz sasniedz slodzei atbilstošu līmeni, pēc tam, kad jau esi iesilis, nedaudz nokrītās
Tavas zonas visticamāk ka atšķirsies no interneta treniņzonu tabulas. Daudzās vietās esmu lasījis, ka aerobais slieksnis no anaerobā sliekšņa atšķiras par 20 sitieniem - http://www.time-to-run.com/training/articles/components.htm arī man laboratorijā noteiktais uzrādija to pašu, taču tas varētu būt ļoti individuāli. No paša pieredzes, pulss mačos garajos gabalos ir 2..3 sitienus zem anaerobā sliekšņa. Varbūt vēl kāds var šo formulu apstiprināt vai noliegt?
Ieva rakstīja:
Sandij, vai tu NRM 10K skrēji kā ātru treniņu vai uz «cik vien var»?
Es pirms NRM biju noskrējis ne vairāk par 40km, tādēļ skrēju kā visus iepriekšējos treniņa km, bet pēdējos 2km, redzot, ka spēka vēl daudz pamazām sāku skriet ātrāk. "Cik vien var" skrēju varbūt no Rātslaukuma līdz finišam - 200, 300m.
sm72 rakstīja:
Sandij, varbūt pirmsskriešanas dzīvē esi nodarbojies ar kādu sporta veidu, kura laikā bieži un ilgi uzturējies anaerobā zonā, līdz ar ko sirds pieradināta pie tik augsta pulsa?
Pēdējo gadu - pusotru 5 dienas nedēļā no rītiem pa 30 min vingroju (10 min iesildīšanās ar ātrām kustībām, palēcieniem + 15 min ar hantelēm, atspiedieni un tamlīdzīgi, 5 min presīte). Diezgan intensīvi. Reizi nedēļā baseins. Ar nopietnu sportu nekad dzīvē neesmu nodarbojies.
Klasiskā atbilde būtu — tu skrien par ātru un čakarē sevi, labā pašsajūta norakstāma uz svaigumu, kas drīz vien «izbeigsies», bet neprofesionāli foruma padomdevēji jau tev iekšā ielīst nevar. Rīcības varianti — sākot no «metu pulsometru nost, skrienu, cik un kā gribās, un klausos pašsajūtā» līdz «eju testēties uz olimpisko vienību».
Tikai ņem vērā, ka laba pašsajūta skrienot pie tik augsta pulsa nav garantija, ka tava sirds katrā tavā treniņā jau nesāk uzvesties ne gluži tā, kā vajadzētu.
11:48
15/03/2011
Nav nekas slēpjams – man ir gandrīz 32, attiecīgi pēc formulas max pulss ir 188. No rīta pēc pamošanās pulss ir 60-63.
Izdomāju papildināt - pēdējo 10 gadu laikā mans svars nemainīgi ir ap 65kg pie 182cm auguma, tādēļ nupat veicu pārbaudes pie parasta ārsta komplektā ar ļoti daudzām asinsanalīzēm - visi rādītāji ir normas robežās vai ļoti labi. Acīmredzot organisms tā iekārtots, ka pa spīti tam, ka ēdu daudz, svarā nepieņemos. Sanāk, ka principā visu laiku dzīvoju tauku dedzināšas režīmā.
14:27
03/03/2010
Sveiks, vārda brāli! :)
Es arī vairāk sliecos uz variantu - Tu skrien par ātru!! Man arī pašsajūta pie augstiem pulsiem ir OK un man nepatīk skriet lēnām, bet kā jau iepriekš minēts - vienā brīdī nāks lūziens (varbūt pēc pāris mēnešiem) un traumas!
Pulsam vajadzētu būt pat zem 160 vismaz 80% no treniņu apjoma (orientējoši).
Ja es vēlreiz sāktu skriet no jauna - es tempa treniņus un intervālus vispār pirmajā gadā neskrietu. Tikai lēnā garā, lai sāktu veidot aerobo bāzi un rezultātus gaidīt vēlāk.
12:38
14/10/2010
Labdien!
Jautājums no iesācēju repertuāra - vai kaut ko daru nepareizi? Konkrēti - ar domu par savu pirmo pusmaratonu pavasarī šobrīd vienu skrējienu nedēļā taisu garāku: pirms divarpus nedēļām 14 km, pagājušajā nedēļā 15 km. Pirms tam garākais noskrietais gabals bija 12 km. Skrējieni bija sestdienās no rīta, temps - 7:20-7:30 min.km, vid.pulss abas reizes - 137 (man max pulss pēc formulas - 180). Pašsajūta skrējiena laikā laba, pēc skrējiena arī, bet dienas gaitā abas reizes sāka sāpēt galva (pieaugoši dienas gaitā) un sestdiena paiet darbojoties ar "norautu rokas bremzi". Svētdien viss pilnīgā kārtībā. Ok, es saprotu, ka par galvassāpēm ir jāsūdzās ārstam, bet tā kā man galva gandrīz nekad nesāp un šie 2 izņēmumi sakrīt ar garajiem skrējieniem, tad tomēr pajautāšu - varbūt iemesls ir kāda kļūda treniņos - temps, pulss, apjoms? Šobrīd nedēļā skrienu 24-32 km, vidējais pulss pārsvarā zem 140.
13:41
15/03/2011
Galvas sāpes var būt tādēļ, ka glikozes līmenis asinīs ir nokrities zemāk nekā vajadzētu - garos gabalus skrienot tiek patērēts vairāk enerģijas (glikozes). Medicīniski to laikam sauc par hipoglikēmiju. Pēc skriešanas, ja sāp galva, nopērc aptiekā glikozes tabletes ar C vitamīnu, bet vispārīgi pirms un pēc garā skrējiena uzņem ogļhidrātus, ja arī ar to par īsu, tad var skrējiena laikā uzēst/uzdzert.
13:48
31/12/2011
man izskatās, ka puls neliecina par pārslodzi, bet distance, ja neesi trenēts, varētu būt, ka izraisa pašsajūtas problēmas. iespējams vajadzētu samazināt distances un pakāpeniski kāpināt garos gabalus ,piemēram, samazināt garo skrējienu līdz 7-10 km un ar katru nedēļu likt klāt 0.5-1 km, tādējādi ļaujot adaptēties organismam pie lielām slodzēm. 15 km tomēr ir ļoti nopietna slodze. protams, vislabāk būtu notestēties pie sporta ārsta, kurš tev varētu pateikt vai nelec ārā kāda kaite pie šādām slodzēm vai vienkārši ķermenis nav adaptējies.
13:54
14/10/2010
papucis rakstīja:
Galvas sāpes var būt tādēļ, ka glikozes līmenis asinīs ir nokrities zemāk nekā vajadzētu - garos gabalus skrienot tiek patērēts vairāk enerģijas (glikozes). Medicīniski to laikam sauc par hipoglikēmiju. Pēc skriešanas, ja sāp galva, nopērc aptiekā glikozes tabletes ar C vitamīnu, bet vispārīgi pirms un pēc garā skrējiena uzņem ogļhidrātus, ja arī ar to par īsu, tad var skrējiena laikā uzēst/uzdzert.
Ja skrējiens ir 7 no rīta, tad, kā sapratu, ogļhidrāti būtu jāuzņem iepriekšējā vakarā un pēc skrējiena brokastīs. Ogļhidrāti, cik saprotu ir makaronos, rīsos, maizē. Vai pareizi sapratu?
14:02
15/03/2011
14:06
28/10/2011
14:25
15/03/2011
Protams, ka galvas sāpēm var būt dažādi iemesli
sagooglēju vēl arī šadu te info:
http://www.fitsugar.com/You-Asked-Long-Runs-Headaches-3299460
-- minēti iemesli: par maz šķidruma vai arī nepareiza stāja, saspringti pleci skrienot
http://beginners.runnersworld.com/2009/01/why-am-i-still-getting-headaches.html
-- manis minētais iemesls