Home
Topic RSS
23:29
28/10/2011
Offline
IevaR rakstīja:
Un ja skraida pa V-grāvi, Mežaparku paņemt kompānījā?
Tajā rajonā rīta pusē esmu noķerams pat divreiz nedēļā. Mans gliemeža temps (8:00-8:30) gan būs grūti izturams :)
09:51
22/12/2011
Offline
Aivars703 rakstīja:
IevaR, informācija par melno, kustīgo. Atdzīšos, lai pa to jau šoziem gandrīz pustūkstotis kilometru noskriets un iepriekšējos gados arī ziemas mēnešos regulāri skriets, īsti pieradis pie tās neesmu (tiesa, pa ledu un slideniem ceļiem man skriet patīk vēl mazāk). Man no viņas kaut kas līdzīgs 'jūras slimībai'. Protams, ne ļoti izteikti - slikta dūša nepaliek, bet dažreiz nokāpjot pamats zem kājām vēl kādu laiku līgojas (tas izteikti biežāk ir tad, ja uzlikts slīpums). Lai cik labi tie trenažieri būtu - viņi tomēr vibrē. Lētajiem, nolietotiem trenažieriem vēl viena vaina - tā lenta dažreiz 'buksē', tas ir, noraustās un tad solis var nojukt. Un paklupt uz lentas ir nepatīkami. Esmu pāris reizes redzējis cik sāpīgi tas iznāk. Tiesa, Reaktors ir nopietns klubs ar nopietniem skrejamceļiem, tur problēmām nevajadzētu būt. Ja šaubies, aizej pāris reizes pamēģini, un tad skaties vai ir vērts ņemt abonementu. Tikai pirmajā reizē neliec nekādu programmu. Vienkārši palaid 'ātro startu' un uzliec nelielu ātrumu. pirmajā reizē nevajag pārsteigumus - ka pēkšni celiņš sāk griezties arvien ātrākun ātrāk vai celties vertikāli augšā - un tad nevar saprast ko spiest lai tas viss apstātos. Ceru, ka Tevi nesabaidīju. NOSKRIEN!
Paldies,par ieteikumiem, šorīt biju Reaktorā uzkāpu uz tās lentas - ilgi stāvēju brīnījos.. sapratu ka jāspiež Start poga.. ātrumu arī atradu kur regulēt tikai nekļuva skaidrs, ko tas aparāts vēl tur rāda un cik ātri man vajag skriet. Un salīdzinājumā ar skriešanu ārā sajūta, ka attālums ko skrien vienkārši velkas...
10:57
24/03/2011
Offline
IevaR rakstīja:
Uz tām lentēm nēesmu skrējusi, bet varbūt ir kāds kas iet uz Reaktoru skriet?
Ir būts Reaktorā, forši, ka skrejceliņi novietoti iepretim spoguļiem un TV - var vai nu apbrīnot savu un blakus skrējēju atspulgu, vai arī noskatīties (izlasīt, ja ir titri) kādu seriālu vai raidījumu. Piešauties pie skrejceliņa ļoti ātri, pirmajā reizē var uzjautāt kādam no zāles treneriem, lai ierāda, kas un kā darāms/regulējams. :)
11:19
22/07/2009
Offline
Piešauties pie skriešanas uz celiņa ir viena lieta (faktiski nekāda šaušanās pat nav vajadzīgs, uzkāp un tik skrien), bet turpināt skriet kilometriem tālu uz tā - pavisam cita. Faktiski zinu tikai divus civēkus, kas, kā man radies iespaids, ar prieku skrien pa lentu - Aivars703 un kāds vīrs no Amerikas, kurš nokārtoja man huarachu veidojamo materiālu nosūtīšanu.. Pašam man baigi jāpiepūlas, lai nodarbinātu sevi ar kādām domām, rēķiniem, skaitļošanu, lai tie kilometri nevilktos kā nāve..
11:36
31/12/2011
Offline
No vienas puses uz celiņa skret, protams, ir vienmuļi un (ļoti) garlaicīgi, tomēr nav viss tik drūmi. Celiņu var aistāt ar velotrenažieri un airēšanas trenažieri, tādējādi var dažādot vienmuļos treniņus. kad būsi piešāvusies pie celiņa, varēsi sākt variēt tempu un skriet intervālus. Sporta zālē var vienkārši vingrot (ko mājās saņemties darīt ir grūti), kas arī ir kardio slodze + stiprina visu ķermeņa muskulatūru un uzlabo lokanību. Un galu galā, ar maziem hanteļu svariem un mazām pretestībām un slodzēm uz trenažieriem, arī ir iespējams panākt kardio treniņu, papildus stiprinot un attīstot muskulatūru.
pat ja tev nedēļā būs 5 treniņi nedēļā sporta zālē, noteikti varēsi panākt treniņu dažādību.
11:45
22/12/2011
Offline
Jā, tas gan, ka novietojums labs, tikai tas TV hokeju visu laiku rāda :) :) :)
11:50
25/03/2010
Offline
Katrs, protams, var darīt, kā viņam tīk. Es īsti neredzu argumentāciju, kāpēc man nieka -10 - -15 būtu jātup telpās. Pie tam šādā temperatūrā mitrums jau drusku izsalst, elpojas viegli un dabā ir vienkārši skaisti. Ziemā skrienot jau drusku tiek darbināti citi muskuļi - gan līdzsvaru turot, gan slidinoties, gan kājas katrā solī izspolē.
Bet vispār jau pašlaik visiem kopējai trenētībai būtu jākāpj uz distancenēm. Skrējējiem labāk klasika, riteņbraucējiem cisku ar slidsoli uztrenēt.
11:57
22/12/2011
Offline
triscilveks rakstīja:
pat ja tev nedēļā būs 5 treniņi nedēļā sporta zālē, noteikti varēsi panākt treniņu dažādību.
Paldies, ņemšu vērā :)
09:27
Age:26
Weight:100
03.05.2012
HR.Max=186
HR.Average=170
Total runntime=34min
Distance=6.37
calor=700
Lūk kāds izskatās man pirmais treniņs , visi dati protams nolasīti no pulsometra Sigma rc 1209 ko nesen nopirku, kedas ir , mūzika skrienot arī. Vienīgais kas mani šokē ir tas HR ka tik man tas nenodara pāri vairāk nekā dod labumu. Varbūt kaut ko vajag labot , doma ir 3x30 min nedēļjā un pat vairāk
09:37
15/03/2011
Offline
Vari mierīgi tempu nomest nost no 5:20min/km uz kādiem 6:15 .. 6:30 min/km vai pat vēl lēnāk vismaz pirmajās pāris nedēļās, ar šādu pulsu vari mačos skriet, treniņos no tā nav nekāda labuma :)
10:48
28/10/2011
Offline
Es gan skrējienos vairāk skatītos uz pulsu nevis tempu - mēģini garajos gabalos nepārsniegt pulsu 135 un īsajos 155. Īsos, ātros sākumā var vispār neskriet, jo no tiem nebūs jēga kamēr nav savākta vismaz 200 km bāze. Kad būsi savācis jau pieklājīgu bāzi, varēsi pamazām paaugstinat pulsu īsajos gabalos.
10:59
22/04/2009
Offline
Es gan ieteiktu skatīties uz sajūtām. Skriet lēni, pulsu turēt zemu, bet pārlieku nesaspringt. Es pat ejot nevaru dabūt 135, bet skrienot ar 160 jūtos vienkārši lieliski un baudu skrējienu. Bet pie 100kg pirmajā treniņā skriet uz 5:20min/km ir par ātru.
11:23
15/03/2011
Offline
Iesācējiem ir tāda fīča, ka sākumā uzsākot pārāk ātri skriet pulss uzlec debesīs un pēc tam to nevar dabūt lejā ne par kādu naudu, ja turpina skriet un nepāriet soļos. Ja iesildās lēnā tempā kādas 10 minūtes, tad pulss nelec augšā tik traki un var turēt augstāku tempu ar zemāku pulsu nekā tad, ja uzreiz uzņem ātro tempu.
Ar konkrētiem pulsu cipariem nevajag aizrauties, katram tie cipari ir savi, ne vienmēr atkarīgi no gadiem un dzimuma.
Ja pieņem, ka zibenszellis ir skrējis no visas sirds, tā, ka ātrāk nevar, tai pat laikā visu laiku skriets vienmērīgi, tad var pieņemt, ka An ir 170bpm bet Ae = An - 20bpm = 150bpm, attiecīgi lēnos var skriet uz 150bpm, bet var arī aiziet notestēties lai uzzinātu savus sliekšņus :)
11:27
11/02/2012
Offline
Ak, es arī visulaiku bakstos ar tiem pulsiem. Mulsina tas, ka man miera stāvoklī tas pulss irdiezgan augsts ap 80-90, staigājot pa istabām jau ir 100 un 110.
Protams, būtu forši notestēties kādā labaratorijā, bet 1) šķiet ka vēl jāpaskraida tāpat vien, 2) naudiņas arī pagaidām žēl.
12:05
22/10/2011
Offline
Savulaik pētīju dot skrējienus un nekādi nevarēju saprast, kā vispār var paskriet tik lēni (8-10min/km). Kad pamēģināju, tad man visas malas rāva krampjos. :) Pie 150-160 pulsa bija labākās sajūtas, ātrums ap 6 min/km. Un tikai tagad esmu iemācījies skriet ar zemāku pulsu un lēnāk. Tagad arī saprotu, ka var skriet ar pulsu 120. Gan jau pēc laika noticēšu, ka var arī skriet ar pulsu 100-110 :D
15:49
28/10/2011
Offline
Ir viena metode kā noteikt An bez labotratorijas testiem vienkārši skrienot ar pulsometru. Bet vispirms mazliet teorijas. Zem Ae, jeb aerobā sliekšņa pienskābe praktiski neražojas un, ja arī iepriekš organismā ir uzkrāta pienskābe, tad šajā režīmā pienskābes līmenis krītas līdz minimumam. Miksētajā zonā starp Ae un An pienskābe uzkrājas, bet tās līmenis ir stablis pie vienmērīgas slodzes. Virs An, jeb anaerobajā zonā pienskābes līmenis nepārtraukti ceļas pat pie vienmērīgas slodzes. Tāpēc anaerobie, jeb ātruma treniņi ir īsi, bet garie treniņi notiek miksētajā zonā un atsildīšanās - zem aerobā sliekšņa.
Anaerobo slieksni skrienot var noteikt šādi. Pirms testa iesildoties jānoskrien viens kilometrs ļoti lēni. Tad sāk skriet ar pulsu, kas noteikti ir zem An, piemēram 125. Ar šādu pulsu noskrien divus kilometrus. Vidējais temps otrajā kilometrā nedrīkst būt zemāks par vairāk kā 5 sekundēm kā pirmais. Teorētiski nevajadzētu būt zemākam pat par vienu sekundi, bet ir jāatstāj vieta statistikas kļūdai :) Nākošos divus kilometrus skrien ar pulsu +5 un tā turpina līdz otrais kilometrs intervālā ir vismaz par 5 sekundēm lēnaks par pirmo. Tajā ir pārkapts An, jeb anaerobais slieksnis un iepriekšējā intervāla pulss ir vistuvāk An.
Pārbaudīt vai tas tiešām ir An var nākošajā treniņā - skrienot ar šādu pulsu tempam nevajadzētu kristies divas stundas no vietas līdz ir iztērētas glikogēna rezerves un temps krītas, bet pulss uzkāpj pats no sevis.
Testu vislabāk veikt stadionā mierīgos laika apstākļos vai vēl labāk manēžā.
16:21
13/12/2011
Offline
Šitas tests ir kautkāds neriktīgs. Pieņemot, ka An varētu būt 160. Tad no 125 līdz 160 būs nocilpoti 16km un kādas 2 h. Kaut kā neticās ka tur kas pat aptuvens var tikt iegūts. Galu galā arī pulsu nokontrolēt precīzi sitienā nav nemaz tik viegli - pat pulsometra apskatīšana ietekmē pulsu.
Man pievilcīgāks šķiet Konkoni tests. Tur tiek viekti 200m gari gabali arvien pieaugošā ātrumā.
Mīnuss ir tāds, ka šis tests skaitās precīzs profesionāļiem. Amatiieriem kļūda ir10 līdz 20 sitieni atkarībā no līmeņa.
16:25
22/04/2009
Offline
Vēl viena metode ir Sporta labaratorija vai LOV.
17:04
28/10/2011
Offline
Tobish said
Šitas tests ir kautkāds neriktīgs. Pieņemot, ka An varētu būt 160. Tad no 125 līdz 160 būs nocilpoti 16km un kādas 2 h.
Ja tu domā, ka tavs An ir pie 160, tad sāc testu ar 150 un nebūs jaskrien vairāk par 7 km :)
17:12
28/10/2011
Offline
Signis said
Vēl viena metode ir Sporta labaratorija vai LOV.
Ir jau ir, bet uz turieni negribas iet biežāk ka vienu vai maksimums divas reizes gadā. Ja man An mainās par vienu vai diviem pulsa sitieniem mēnesī, sanāk, ka laboratorija būtu jāapmeklē vismaz reizi trīs mēnešos.
