Ja mērķis ir tikai noskriet, tad IMHO pašsajūta + pulsometrs ir gandrīz ideāls pēc kā vadīties. Treniņos piefiksē pulsu, pie kura sāk palikt grūti skriet (un nevari ilgi izturēt) un sacensību sākumā mēģini neiekrist azartā un turies zem tā pulsa. Ja vari 7km noskriet ar pulsu 150 un pēc tam ir sajūta, ka tālāk vairs nevarētu, tad rēķinies, ka sacensībās jāskrien ar zemāku pulsu.
15:42
19/03/2012
Rakņājos, rakņājos un uzraku šo: http://izkusties.lv/lv/aktuali/1/izturibas_trenini_un_garo_distancu_treninu_programmas/20 .
Īpaši interesants un aktuāls likās sekojošais variants:
"Dettinger 400s
Tā vietā, lai izmantotu par atskaites punktu maratona laiku, kā to dara Yasso 800s gadījumā - lietojiet pusmaratona laiku. Tātad, ja pusmaratonu vēlaties noskriet piemēram 1h:40s, tad trenniņos skrieniet 10 x 400 metrus 1 minūtē un 40 sekundēs. Starp 400 metru skrējieniem iekļaujiet lēna skrējiena atjaunošanās periodus, kas ilgts tikpat ilgi cik 400 metru skrējiens. Iesākumā sāciet ar 4 x 400 un pakāpeniski audzējiet atkārtojumu skaitu līdz 10 reizēm."
Atšķirība no manā plānā aprakstītā ir atpūtas laikā...pēc manējā sanāk, ka atpūta ir atkarīga no distances (cik m tempā, tikpat atpūtā), bet šis treniņš šķiet prasīgāks - jo ātrāk noskrietu tempā, jo mazāks laiks atpūsties/nomierināties.
Un, lai arī pie šī konkrēti nav minēts, bet ne vairāk kā 1x nedēļā kombinējot ar lēnajiem skrējieniem.
Te arī manas otrās pārdomas - tie 80/90% lēno skrējienu nedēļā mērās distancē vai laikā???
16:41
25/03/2010
Acīmredzot distancē. Jebkura no aprakstītajām metodēm der, lai katrs pats varētu apmēram sarēķināt, kas darāms. Sīkumi īsti nav svarīgi, galvenais droši vien ir iekļaut ātruma treniņus programmā vispār. Bet tas atkarīgs no mērķiem. Piemēram, es pirmos intervālu treniņus mūžā noskrēju pirms divām nedēļām. Līdz tam mierīgi skraidīju savā nodabā, kādā ātrumā kad sanāca.
17:24
19/03/2012
Paldies... Man jau ar šķita, ka distancē tā sāls... Pareizi esmu sapratis, ka reāli uz pusīti treniņos skrejamā distance ir 16-18km robežās...bet regulāri, ja?? Tātad, brīdī, kad ar labām sajūtām varēšu noskriet 18km, tad nav liela jēga stiept skrējienus garākus, lietderīgāk ir pielikt vēl vienu skrejamdienu nedēļā? (vismaz tik ilgi, kamēr nebūs vēlme pilno 42nieku pamēģināt)?
Tā kā pulsometra joprojām nav (un neceļās roka par to šobrīd tērēties), tad skrienu pēc savām izjūtām un aptuveno slodzes līmeni mēru pēc tautas metodes
- varu sarunāties brīvi
- varu pateikt atsevišķus saliktus teikumus
- varu izspiest atsevišķus vārdus
- varu tikai elsot (tā šogad īsti nav bijis)
17:36
15/03/2011
17:44
25/03/2010
16-18 km regulāri, ik pa laikam pieliekot ko garāku jau izskatās pēc maratona. Pusītei atliektiem galiem pietiktu ar pāris 8-10 km skrējieniem pa nedēļas vidu un pakāpenisku brīvdienu garā pieaudzēšanu līdz tiem pašiem 18km. Ja gribi vairāk skrējienus nedēļā, tad liec klāt vēl vienu īso. Bet jautājumi un sajūtas pazīstamas - es arī tā viegli skraidīju, līdz sapratu, ka pusīte mani vairs neinteresē, mans pirmais oficiālais starts sacensībās bija uzreiz maratons. Tas nav aicinājums.
11:21
14/09/2009
Ainars said
16-18 km regulāri, ik pa laikam pieliekot ko garāku jau izskatās pēc maratona. Pusītei atliektiem galiem pietiktu ar pāris 8-10 km skrējieniem pa nedēļas vidu un pakāpenisku brīvdienu garā pieaudzēšanu līdz tiem pašiem 18km. Ja gribi vairāk skrējienus nedēļā, tad liec klāt vēl vienu īso. Bet jautājumi un sajūtas pazīstamas - es arī tā viegli skraidīju, līdz sapratu, ka pusīte mani vairs neinteresē, mans pirmais oficiālais starts sacensībās bija uzreiz maratons. Tas nav aicinājums.
Sveiciens,Ainaram ! Mēs visi(cilvēciņi) esam tik dažādi,ka katram ir sava distance : vienam 5-tis pa daudz,cits pat ar maratona distanci vairs negrib niekoties,... SKRIENAM KATRS SAVU DISTANCI,BET SKRIENAM ! NOSKRIEN !
12:20
01/01/2012
Ainars said
16-18 km regulāri, ik pa laikam pieliekot ko garāku jau izskatās pēc maratona. Pusītei atliektiem galiem pietiktu ar pāris 8-10 km skrējieniem pa nedēļas vidu un pakāpenisku brīvdienu garā pieaudzēšanu līdz tiem pašiem 18km. Ja gribi vairāk skrējienus nedēļā, tad liec klāt vēl vienu īso. Bet jautājumi un sajūtas pazīstamas - es arī tā viegli skraidīju, līdz sapratu, ka pusīte mani vairs neinteresē, mans pirmais oficiālais starts sacensībās bija uzreiz maratons. Tas nav aicinājums.
Vai tad, maratonam gatavojoties, nebija vismaz 2-3 reizes jānoskrien 32-35 km treniņos?
Šobrīd 16 km ir diezgan regulārs pasākums, vēl apmēram reizi nedēļā tiek skrieti 18-21 km, un tas viss nešķiet pārāk grūti. Bet tai pašā laikā liekas, ka pilnajam maratonam vēl galīgi nebūtu gatava.
13:06
25/03/2010
LasmaO said
Ainars said
16-18 km regulāri, ik pa laikam pieliekot ko garāku jau izskatās pēc maratona. Pusītei atliektiem galiem pietiktu ar pāris 8-10 km skrējieniem pa nedēļas vidu un pakāpenisku brīvdienu garā pieaudzēšanu līdz tiem pašiem 18km. Ja gribi vairāk skrējienus nedēļā, tad liec klāt vēl vienu īso. Bet jautājumi un sajūtas pazīstamas - es arī tā viegli skraidīju, līdz sapratu, ka pusīte mani vairs neinteresē, mans pirmais oficiālais starts sacensībās bija uzreiz maratons. Tas nav aicinājums.
Vai tad, maratonam gatavojoties, nebija vismaz 2-3 reizes jānoskrien 32-35 km treniņos?
Šobrīd 16 km ir diezgan regulārs pasākums, vēl apmēram reizi nedēļā tiek skrieti 18-21 km, un tas viss nešķiet pārāk grūti. Bet tai pašā laikā liekas, ka pilnajam maratonam vēl galīgi nebūtu gatava.
Viss jau sākas galvā :) Tu jau tagad noskrietu maratonu. Garos treniņus vēl drusku pastiepjot, tu maratonu noskrietu ar smaidu un labu rezultātu. Jā, gatavojoties maratonam, pāris reizes kādi 30+ km treniņi ir vajadzīgi.
Tevis citētajā atbildē es vienkārši norādīju, ka pusmaratonam tas jau ir par daudz. Labāk patrenēties nedaudz mazāk nekā pārtrenēties.
13:21
13/11/2009
LasmaO said
Bet tai pašā laikā liekas, ka pilnajam maratonam vēl galīgi nebūtu gatava.
Vajag pārbaudīt, tad būs skaidrība šajā jautājumā. :)
Jā, noteikti labāk būs, ja arī tos 30+ km skrējienus pieveiksi. Taču, raugoties uz reģistrētajiem treniņiem, uzdrīkstos apgalvot - arī pilnais maratons ir sniedzamības (= noskriešanas) robežās.
Vēl jo vairāk - ja paraugāmies arī uz maču rezultātiem, kur redzam: tieši garākajā un grūtākajā distancē nesen ir kāpts uz pjedestāla! :)
14:07
24/04/2009
Andulis said
LasmaO said
Bet tai pašā laikā liekas, ka pilnajam maratonam vēl galīgi nebūtu gatava.
Vajag pārbaudīt, tad būs skaidrība šajā jautājumā. :)
Jā, noteikti labāk būs, ja arī tos 30+ km skrējienus pieveiksi. Taču, raugoties uz reģistrētajiem treniņiem, uzdrīkstos apgalvot - arī pilnais maratons ir sniedzamības (= noskriešanas) robežās.
Es arī ielūkojos LasmaO reģistrētajos skrējienos un man atliek tikai piekrist - pēc viena vai divu 30-32km skrējienu pieveikšanas, viņa var droši, turklāt ar labiem panākumiem, skriet maratonu!:)
15:03
25/03/2010
LasmaO said
Paldies par uzmundrinājumiem!
Laikam ir vnk jāuzdrošinās, kā arī jau tuvākā laikā jāieplāno 30+ treniņš.
Nordea vai Valmierā debitēt, tas gan vēl jāizlemj...
Ieteiktu nestiept garumā. Rīgā tas būs vienkāršāk - vairāk cilvēku, Valmierā tomēr pēdējie apļi, kad pusmaratonisti jau noskrējuši, mēdz būt stipri vientulīgi. Arī trase bez atkārtošanās psiholoģiski ir vieglāka. Bez tam, ja tu tagad pieņem lēmumu, tad uzreiz ir jāseko darbībai (tavā gadījumā kādam 30+ km treniņam), otru garo uztaisi mēnesi vai 3 nedēļas pirms. Garš nobriešanas, prātošanas, neizlēmības, atlikšanas periods neko nedod. Par 90% tu būsi noskrējusi jau brīdī, kad pieņemsi lēmumu un piereģistrēsies skrējienam.
15:18
22/04/2009
15:45
01/01/2012
Laumiic - jā, šī man ir gana liela un pazīstama problēma ;)
Ainars - pilnībā piekrītu, īpaši par trasi, vienīgais attiecībā uz NRM - čekošu laika prognozi. Atlikšu, ja solīs lielu karstumu (negribu atkārtot Ušakova "varoņdarbus"), tāpēc arī reģistrēšos pēdējā mirklī.
Signis - līdz tam laikam droši vien būtu jāiegūst īpašumā arī fiziski taustāmu dzelteno nozīmīti :)
11:37
19/03/2012
Tātad šodien realizēju vakardienas izlaisto treniņu. Plānots vnk desmitnieks, bet atkal biku pamainīju, lai rīt būtu vieglāk, tad paņēmu rītdienas tempa treniņu šodien. Pēc nepilnām 4 nogulētām stundām un vieglā ziemelītī sanāca tīri OK :)
Izskrēju pirmos divus iesildīšanās kilometrus, un tad uzņēmu hronometru, lai patrenētos plānoto distances tempu (uz 1:45 pusītei tas man būtu jātur mazliet zem 5min).
Izlēmu, ka skriešu tempam 40min, un tad jau manīs cik būšu noskrējis (apmēram jau attālumi zināmi, bet tas nu tā). Skrējās diezgan labi, pēc tautas metodes - atsevišķa teikuma izrunāšanas līmenī. Noslēgumā likās, ka vēl ir rezervītes, tāpēc pēdējā kilometrā vēl uzkāpināju nedaudz un tas arī sanāca visātrākais - 4:27, bet visā visumā 40 minūtēs nocilpoju 8,25 kilometrus, tā ka plānotajā tempiņā iekļāvos.
Noslēgumā vēl kilometrs atsildīšanās un staipīšanās. Elpa aizsitusies nebija un arī sirds veiksmīgi nomierinājās. Tā ka - laikam jau mērķis NRM pusīti paņemt 1:45 būs reāls. 5min tempa izjūta šķiet gandrīz noķerta (lai gan pēc tam SportsTracker uzrādīja, ka vienu km skrienu 4:45, nākamo 5:15 un tā visus 8 km - ātrāks-lēnāks-ātrāks), tagad tikai atliks distances stiept garākas :)
Darba režīms šonedēļ vēl biku jauc prātu, bet nekas...rīt lēnais desmitnieks un tad svētdien brīvdiennieks, bet pēc tam jauna nedēļa :)
16:36
29/01/2010
papucis said
pulsometrs palīdz neslinkot, ar izjūtām skrienot reizēm temps var kristies pavisam nemanot :)
Vari šito mazliet paskaidrot? Vai tiešām temps (temps=ātrums?) ir tieši proporcionāls pulsa ritmam un krītot pulsam, krītas arī ātrums? Kā pulsometrs (kas rāda tikai pulsu) palīdz neslinkot un nezaudēt uzsākto tempu?
17:30
15/03/2011
Pa lielam, lielāks pulss = lielāks ātrums, proporcija gan mainas atkarībā no noguruma u.c. apstākļiem. Nogurumam pieaugot, var aug arī pulss un kristies ātrums.
Ja, piemēram, sacensībās optimālais pulss ar kuru skriet ir 165bpm, tad ja palaidies un pulss nokrīt līdz 155bpm, temps noteikti nebūs tas pats, kas pie 165bpm.
edit: citiem vārdiem sakot, skrējējam pulsometrs ir tas pats kas auto tahometrs :)