Home
Topic RSS
11:19
04/07/2011
Offline
Hmm, vai tas tā var būt? Vai patiešām neviens vēl nav paspējis izveidot šādu topiku?
Nu tā. Vakar pirmo reizi paskrēju basām kājām (skriešana pa pludmali neskaitās). Skrienot 1.5km līdz Biķernieku mežam, problēmu nebija. Bet tālāk gan palika grūtāk. Nenormāli visu laiku bija jāskatās, kur kāju likt. Tur pie Linezera slimnīcas sētas, kur mīkstās smiltis kādu gabalu bija, it kā viegli skriet, bet tomēr bija visādi gruži un saknītes noslēpušās. Skrienot pa saknaiņākām vietām, kāja dažas reizes drusku ieļodzījās. Skrēju ar ātrumu 10-12km/h, bet ja es mauktu uz 17-20km/h, tā jau varētu viegli savainot potīti. Skrienot ar apaviem, tām visām saknēm var mierīgi pāri skriet. Tālāk izskrēju uz Teikas veloceliņa. Nu tik viegli skriet pa tādu segumu bija! Te gan radās cita problēma. Cilvēki aiz manas muguras skaļi smējās un aprunāja mani (esmu gandrīz vai slavenība Teikā, un daudzi mani pazīst). Bet atskrienot atpakaļ uz mājām, es ar šausmām sapratu, ka mans viens līkais pirkstiņš ir galīgi noberzies, sitoties pret asfaltu. Principā, skrienot tempa skrējienus, piemēram ātri 3x3.5km, ar tas pirksts vienmēr noberžās, bet tik traki kā tagad ir pirmo reizi. Es nezinu. Man tas pirksts kaut kādās skavās jāliek. Vai varbūt striķītī jāiekar?
Traumas dēļ es treniņos bieži jau biju skrējis forefoot running stilā, un nekādu lielo atšķirību nesaskatīju, vai es tā skrienu ar apavu vai bez, ja nu vienīgi tas viens pirkstiņš, un var savainoties uz stikliņiem (Biķernieku mežs ir visai piecūkots). Faktiski pat nejūtu, ka būtu vakar vispār skrējis. Kājas vispār nesāp.
Varbūt baskāju skriešanas guru Oreman var kaut ko pakomentēt?
11:36
13/11/2009
Offline
Vai tas gabals (7,5 km!) nebija stipri par garu pirmajai basajai reizei?
Kaut gan... ja ir 'forefoot running' pieredze, tad varbūt citādi...
11:52
22/07/2009
Offline
Normālā gadījumā tas pavisam noteikti ir stipri par garu pirmajai basajai reizei. Protams, jāskatās individuāli - ja cilvēks ikdienā visu laiku staigā basām, tad jau pēdas apradušas vairāk. Ansis arī raksta, ka skriešana pa pludmali neskaitās, pēc kā secinu, ka pa pludmali jau arī basām skriets, tātad gluži pirmā reize tomēr nav.
Bet tās takas gar Biķernieku mežu ir tiešām ļoti sakņainas, pats tās izbaudīju nesenajā Biķernieku koptreniņā, pēc tam pēdas bija zilumos :) Tas, ka kāja izļodzās, ir pavisam normāli, skrienot pa šādu ļoti nelīdzenu segumu, taču labums ir tas, ka apavs kājai netraucē izļodzīties dabīgi, ja tā var izteikties. Ja kāja izļodzītos apavā, tad lielāka iespēja, ka kaut kas slikts notiktu, jo apavs no savas puses mēģinātu ieviest kādas korekcijas un kājai pašai nebūtu ļauts dabīgi novest izļodzījumu līdz galam..
Tas, ka kaut kas noberžas, arī, protams, ir pilnīgi normāli, it īpaši jau pirmajās reizēs. Man ir tulznas savulaik bijušas uz teju visiem kāju pirkstiem (ne vienlaicīgi gan), kā arī uz pēdu spilventiņiem un citur. Tas nozīmē, ka kaut kas vēl nav perfekti ar tehniku (kājas jāceļ vertikāli, lai mazinātu berzi), vai arī vienkārši pēdas vēl nav pieradušas pie tik lieliem tempiem vai tik lielas distances. Tas, ka jau iepriekš ir skriets forefoot/midfoot tehnikā ar apaviem kājās, šeit nekā nepalīdz, jo pēdu āra no tā stiprāka, elastīgāka nekļūst. Vienalga vajadzētu sākt pakāpeniskāk.
Tas, ka kāds par Tevi smejas, tikai liecina kaut ko par to cilvēku, ne jau par Tevi, turklāt neko labu ;) Man tas ir stipri vienaldzīgi, bet varbūt kādam arī tas var traucēt, nepatikt. Nemāku te neko ieteikt :)
Pirmajām reizēm ideāls būtu gluds un ciets segums, piemēram, asfalts, veloceliņš. Arī cieta meža taka der, ja izdodas atrast tādu daudzmaz gludu, bez saknēm.
12:36
04/07/2011
Offline
OreMan said
Normālā gadījumā tas pavisam noteikti ir stipri par garu pirmajai basajai reizei. Protams, jāskatās individuāli - ja cilvēks ikdienā visu laiku staigā basām, tad jau pēdas apradušas vairāk. Ansis arī raksta, ka skriešana pa pludmali neskaitās, pēc kā secinu, ka pa pludmali jau arī basām skriets, tātad gluži pirmā reize tomēr nav.
Ikdienā es tiešām daudz staigāju ar basām kājām. Pa pludmali gan ārkārtīgi reti iznāk paskriet. Principā bija tā, ka es vispār nepiekusu un pa īstam vēl pat neieskrējos to 7.5km laikā. Tā lielākā problēma ikri man vispār nepiekusa (laikam jau labi trenēti). Es būtu vēl skrējis, ja ne maxima netaisītos ciet :D
OreMan said
Tas, ka kāja izļodzās, ir pavisam normāli, skrienot pa šādu ļoti nelīdzenu segumu, taču labums ir tas, ka apavs kājai netraucē izļodzīties dabīgi, ja tā var izteikties. Ja kāja izļodzītos apavā, tad lielāka iespēja, ka kaut kas slikts notiktu, jo apavs no savas puses mēģinātu ieviest kādas korekcijas un kājai pašai nebūtu ļauts dabīgi novest izļodzījumu līdz galam..
Varbūt no teorētiskā viedokļa tā arī ir, bet esmu maucis sprintus un kāpinājumus arī pa ļoti sakņainiem posmiem, uz visām saknēm virsū, bet tā īsti neatceros, kad man pat būtu tā nepatīkami izļodzījusies kāja, par traumām nerunājot.
OreMan said
Tas, ka kaut kas noberžas, arī, protams, ir pilnīgi normāli, it īpaši jau pirmajās reizēs. Man ir tulznas savulaik bijušas uz teju visiem kāju pirkstiem (ne vienlaicīgi gan), kā arī uz pēdu spilventiņiem un citur. Tas nozīmē, ka kaut kas vēl nav perfekti ar tehniku (kājas jāceļ vertikāli, lai mazinātu berzi), vai arī vienkārši pēdas vēl nav pieradušas pie tik lieliem tempiem vai tik lielas distances. Tas, ka jau iepriekš ir skriets forefoot/midfoot tehnikā ar apaviem kājās, šeit nekā nepalīdz, jo pēdu āra no tā stiprāka, elastīgāka nekļūst. Vienalga vajadzētu sākt pakāpeniskāk.
To, ka man tas viens pirksts riktīgi notulznojās, es patiešām kaut kā neievēroju. Varbūt tiešām vajadzēja mazāk skriet. Bet problēma tā, ka apavā tas pirksts man vienmēr notulznojās. Jau gadiem ilgi. Vai, skrienot basām kājām, es patiešām varu cerēt, ka tās tulznas uz tā pirkstiņi kādā brīdī vairs neparādīsies?
OreMan said
Pirmajām reizēm ideāls būtu gluds un ciets segums, piemēram, asfalts, veloceliņš. Arī cieta meža taka der, ja izdodas atrast tādu daudzmaz gludu, bez saknēm.
Biķernieku mežu pazīstu kā savu kabatu, bet nevaru tā uzreiz iedomāties tādu normālu maršrutu pa taciņām, kur nebūtu tās briesmīgās saknes. Varbūt patiešām tie izsmiekli man būs jāpacieš, jo Teikas veloceliņš ir patiešām baskāju paradīze!
13:01
22/07/2009
Offline
Ansis Ozoliņš said
To, ka man tas viens pirksts riktīgi notulznojās, es patiešām kaut kā neievēroju. Varbūt tiešām vajadzēja mazāk skriet. Bet problēma tā, ka apavā tas pirksts man vienmēr notulznojās. Jau gadiem ilgi. Vai, skrienot basām kājām, es patiešām varu cerēt, ka tās tulznas uz tā pirkstiņi kādā brīdī vairs neparādīsies?
Grūti pateikt, varbūt, ka tas pirksts ir tiktāl mehāniski deformējies, gadiem ilgi esot saspiests apavu šaurajos purngalos (kaut kā ne tā nolocījies vai tml.), ka tiešām tagad kaut kā vairāk ir pakļauts berzei pret segumu. Tad jāskatās, vai regulāra dzīvošana basām kājām pirkstam palīdzēs kaut cik atlocīties atpakaļ. Ir dabūnama arī tāda uzparikte, uz, piemēram, uz nakti var ielikt starp kāju pirkstiem, lai tie stāvētu tādā kā izplestā pozīcijā un ātrāk atkal pieņemtu šādu stāvokli. Pats jau arī kaut ko tādu var uzmeistarot. Domāju, ka šeit atbildi var dot tikai paša eksperimenti.
Ansis Ozoliņš said
Biķernieku mežu pazīstu kā savu kabatu, bet nevaru tā uzreiz iedomāties tādu normālu maršrutu pa taciņām, kur nebūtu tās briesmīgās saknes. Varbūt patiešām tie izsmiekli man būs jāpacieš, jo Teikas veloceliņš ir patiešām baskāju paradīze!
Varbūt Tu jauc izsmiešanu ar jautru, ieinteresētu uzjautrināšanos? :) Es parasti drīzāk tādu labvēlīgu pasmiešanos esmu novērojis, kāds vēl kādreiz uzsauc, vai nav auksti (gan ne vasarā), vai kājas nesāp (nesen viena veca tantiņa tā prasīja), lai turu tempu, bet tas viss tā labvēlīgi. Tikai ļoti retu reizi kaut kas nelabvēlīgāks gadās, piemēram, šī gada Vīlandes skrējiens pēdējā kilometrā kaut kāds latvietis tur kaut ko ne tā man noteica, kad paskrēju basām kājām garām viņam pa asfaltu ;)
13:08
24/03/2011
Offline
Man pirms nedēļas tieši Biķerniekos piespiedu kārtā sanāca pirmais šā gada basais. Skrēju pa Rīgas pusmaratona trasi un pa ārmalu (pa taciņu blakus asfaltam) pieveicu vienu apli - GPS uzmērīja 5,5 km. Zālītē pēdas jutās vienkārši lieliski, bet dažuviet ir pabārstīta grants, jāšķērso asfalts - tas nedaudz palēnināja tempu. Tāpat arī skujas sagulst mīkstā paklājā, vien jāizlaipo starp čiekuriem. Vidējais treniņa ātrums bija nedaudz lēnāks nekā šādi skrējieni apavos.
13:15
27/06/2009
Offline
OreMan said
Varbūt Tu jauc izsmiešanu ar jautru, ieinteresētu uzjautrināšanos? :) Es parasti drīzāk tādu labvēlīgu pasmiešanos esmu novērojis, kāds vēl kādreiz uzsauc, vai nav auksti (gan ne vasarā), vai kājas nesāp (nesen viena veca tantiņa tā prasīja), lai turu tempu, bet tas viss tā labvēlīgi. Tikai ļoti retu reizi kaut kas nelabvēlīgāks gadās, piemēram, šī gada Vīlandes skrējiens pēdējā kilometrā kaut kāds latvietis tur kaut ko ne tā man noteica, kad paskrēju basām kājām garām viņam pa asfaltu ;)
Mani viena tante regulāri reāli lamā: "negudra kaut kāda, kājas savainosi..." utt. :D
Bet vispār ar basām kājām uzmanīgi, var iestāties atkarība:) Man jau sāk tiklīdz kaut ko uzvelku kājās, tā kaut kur sāp :))
13:37
04/07/2011
Offline
OreMan said
Grūti pateikt, varbūt, ka tas pirksts ir tiktāl mehāniski deformējies, gadiem ilgi esot saspiests apavu šaurajos purngalos (kaut kā ne tā nolocījies vai tml.), ka tiešām tagad kaut kā vairāk ir pakļauts berzei pret segumu. Tad jāskatās, vai regulāra dzīvošana basām kājām pirkstam palīdzēs kaut cik atlocīties atpakaļ. Ir dabūnama arī tāda uzparikte, uz, piemēram, uz nakti var ielikt starp kāju pirkstiem, lai tie stāvētu tādā kā izplestā pozīcijā un ātrāk atkal pieņemtu šādu stāvokli. Pats jau arī kaut ko tādu var uzmeistarot. Domāju, ka šeit atbildi var dot tikai paša eksperimenti.
Man kreisā kāja drusku garāka pa labo, un tas pirksts kreisajai kājai blakus pie īkšķa ir drusku deformējies (no ielas apaviem noteikti). Ar kādiem apaviem/gumijas gabaliem tu ziemā pārvietojies ikdienā?
13:41
04/07/2011
Offline
ilksy said
Mani viena tante regulāri reāli lamā: "negudra kaut kāda, kājas savainosi..." utt. :D
Bet vispār ar basām kājām uzmanīgi, var iestāties atkarība:) Man jau sāk tiklīdz kaut ko uzvelku kājās, tā kaut kur sāp :))
Varbūt tas no tā, ka tu, uzvelkot apavus, kaut kā automātiski caur papēdi sāc skriet? Tās ceļgala locītavas jau praktiski nestrādā, skrienot pa pliko, tāpēc uzreiz nepierasta slodze, uzvelkot apavu
13:56
22/07/2009
Offline
Ansis Ozoliņš said
Man kreisā kāja drusku garāka pa labo, un tas pirksts kreisajai kājai blakus pie īkšķa ir drusku deformējies (no ielas apaviem noteikti). Ar kādiem apaviem/gumijas gabaliem tu ziemā pārvietojies ikdienā?
Pēdējoziem visu sezonu tā arī nostaigāju savās vissezonu sandalēs. Rudenī gaidīju, kad paliks aukstāks, bija doma tad arī pārstāt staigāt sandalēs un uzvilkt ko slēgtāku, bet ziema iestājās ļoti pakāpeniski, diži aukstāks nepalika, tāpēc ne reizi neko slēgtāku nesavajadzējās. Aukstākajās ziemas dienās gan drošības pēc kabatā paņēmu līdzi zeķu pāri, dodoties uz darbu vai kur citur ;) Izmantot gan par laimi ne reizi nenācās.
Tagad esmu nopircis Vivo Barefoot minimālos apavus, kas ir mani pirmie minimālie apavi ar slēgtu purngalu. Neesmu vēl tajos gan neko darījis - ne skrējis, ne gājis -, bet pirku tos ar domu par ziemu - ja nu tiešām kādreiz kaut kādos sniegputeņos dziļi sniegi jābrien.
12:01
04/07/2011
Offline
OreMan said
Pēdējoziem visu sezonu tā arī nostaigāju savās vissezonu sandalēs. Rudenī gaidīju, kad paliks aukstāks, bija doma tad arī pārstāt staigāt sandalēs un uzvilkt ko slēgtāku, bet ziema iestājās ļoti pakāpeniski, diži aukstāks nepalika, tāpēc ne reizi neko slēgtāku nesavajadzējās. Aukstākajās ziemas dienās gan drošības pēc kabatā paņēmu līdzi zeķu pāri, dodoties uz darbu vai kur citur ;) Izmantot gan par laimi ne reizi nenācās.
Tagad esmu nopircis Vivo Barefoot minimālos apavus, kas ir mani pirmie minimālie apavi ar slēgtu purngalu. Neesmu vēl tajos gan neko darījis - ne skrējis, ne gājis -, bet pirku tos ar domu par ziemu - ja nu tiešām kādreiz kaut kādos sniegputeņos dziļi sniegi jābrien.
Kādas konkrēti ir tās tavas vissezonas sandeles? Noteikti kaut kādas superdabīgās speciāli priekš baskājiem. Bet ko tad tu īsti vilki ziemā, kad ir -20C??? Skatos tavā dienasgrāmatā, ka skrienot tev reizēm pirkstiņi apsaldējās. Es jau nezinu. Varbūt tev tie labi attīstītie pēdas nervu receptori pasargā kāju no nosalšanas, ka ikdienā zābaciņi pie -20C nav vajadzīgi. Es jau nezinu
13:46
22/04/2009
Offline
Mans skriešanas partneris izlasīja Dzimuši lai skrietu un nopirka apavus, kas varētu būt pirmais solis uz baskāju skriešanu, kā arī skrienot centās skriet no pirkstgala. Viņa viedoklis pēc skrējiena bija šāds - baskāju skriešana ir priekš ātras skriešanas, jo kad lēni skrien, nevar uz to purngalu noskriet un dabū ik pa laika sasist papēžus.
14:44
22/07/2009
Offline
Ansis Ozoliņš said
Kādas konkrēti ir tās tavas vissezonas sandeles? Noteikti kaut kādas superdabīgās speciāli priekš baskājiem. Bet ko tad tu īsti vilki ziemā, kad ir -20C??? Skatos tavā dienasgrāmatā, ka skrienot tev reizēm pirkstiņi apsaldējās. Es jau nezinu. Varbūt tev tie labi attīstītie pēdas nervu receptori pasargā kāju no nosalšanas, ka ikdienā zābaciņi pie -20C nav vajadzīgi. Es jau nezinu
Nē, tās nav nekādas speciālās. Es tās tikai saucu par vissezonu, jo pārvietojos ar tām visās sezonās, bet reāli parastas sandales kā jau visas. Es gan šajā ziemā nekādos lielos pārgājienos negāju - tik cik līdz darbam (pieciešot apkārtējo skatus kā uz nenormālu trolejbusā, pieturā u.tml.) un veikalu vai ciemos aiziet vai nedaudz pastaigāt pa mežu u. tml. jau pietika. Domāju, ka tā visa ir vienkārši pierašanas lieta, un tieši pierašanai šī ziema bija ideāla, jo aukstais laiks neiestājās uzreiz, bet pat ļoti pakāpeniski.
Cita lieta ir skriešana, kad ārā jāuzturas reizēm pat ļoti ilgi - varbūt vairākas stundas. Tāpēc skrējienos aukstākajās dienās uzvilku arī slēgtus apavus, bet ne tik aukstās (kādus 15-20 grādus zem nulles), kad vēl skrēju Vibramos, tomēr ievilku arī zeķi. Bez zeķes, liekas, skrēju līdz kādiem -12 grādiem vai tml.
Lai vai kā, nav šeit viena pareizā padoma, katram jāeksperimentē ar sevi un savām sajūtām pašam.
14:46
22/07/2009
Offline
Signis said
Mans skriešanas partneris izlasīja Dzimuši lai skrietu un nopirka apavus, kas varētu būt pirmais solis uz baskāju skriešanu, kā arī skrienot centās skriet no pirkstgala. Viņa viedoklis pēc skrējiena bija šāds - baskāju skriešana ir priekš ātras skriešanas, jo kad lēni skrien, nevar uz to purngalu noskriet un dabū ik pa laika sasist papēžus.
Tas, iespējams, ir tādēļ, ka minētais kolēģis dabisko skriešanu mācījies ne basām kājām, bet (lai vai kādos) apavos. Tas varētu būt ļoti grūti. Bet reāli jau var paskriet arī ļoti lēnām normāli, paskaties manus skriešanas ātrumus rīta rosmēs pēdējos mēnešos..
Par to, cik viegli vai grūti apgūt pareizu tehniku, nedarot to basām kājām, gan man grūti spriest, jo pats mācījos tikai basām. Ivars laikam sāka uzreiz ar minimāliem apaviem, varbūt viņam būtu kāds komentārs, nez.
16:43
22/07/2009
Offline
Nevar manu baso dvēseli nepriecēt tas, ko redzu pie pēdējās septiņās dienās noskrietā. Meklējot pēc atslēgas vārda `bas`, nākas secināt, ka šajā lapā atrodami veseli 14 (!!) skrējieni, kuros mūsu biedri skrējuši basām kājām! Tas vēl, neskatoties uz to, ka daži (Artūro) savas basās kājas sauc par plicenēm, daži varbūt vēl kaut kādos citos slēptos vārdos, daži (OreMan) vispār šo faktu skrējienu nosaukumos nemin utt.
Lai vai kā - ļoti iepriecinoši! Kas ko tādu varēja iedomāties pirms gada? Kaut pirms pusgada! :) Tā tik turpināt! Lai biežāk mājās aizmirstas velo beņķi (xorix)! ;)
17:34
04/07/2011
Offline
OreMan said
Nevar manu baso dvēseli nepriecēt tas, ko redzu pie pēdējās septiņās dienās noskrietā. Meklējot pēc atslēgas vārda `bas`, nākas secināt, ka šajā lapā atrodami veseli 14 (!!) skrējieni, kuros mūsu biedri skrējuši basām kājām! Tas vēl, neskatoties uz to, ka daži (Artūro) savas basās kājas sauc par plicenēm, daži varbūt vēl kaut kādos citos slēptos vārdos, daži (OreMan) vispār šo faktu skrējienu nosaukumos nemin utt.
Lai vai kā - ļoti iepriecinoši! Kas ko tādu varēja iedomāties pirms gada? Kaut pirms pusgada! :) Tā tik turpināt! Lai biežāk mājās aizmirstas velo beņķi (xorix)! ;)
Esmu satraucies, ka tavā skriešanas dienasgrāmatā ir 4 tukšas dienas pēc kārtas!!! Tas taču nav saistīts ar kādu traumu?!
17:51
22/07/2009
Offline
Ansis Ozoliņš said
Esmu satraucies, ka tavā skriešanas dienasgrāmatā ir 4 tukšas dienas pēc kārtas!!! Tas taču nav saistīts ar kādu traumu?!
Nav, nav, nesatraucies tik ļoti :D
18:42
15/03/2011
Offline
OreMan, papēti skrējēju apavu sarakstu, ir ļautiņi kuriem basās kājas ir reģistrētas kā apavi :)
20:47
27/06/2010
Offline
Nu tad tā.
Iesākumam jāatzīst, ka jau ilgāku laiku domāju par skriešanu pa baso, nu vismaz par mēģināšanu to darīt.
Šodien apmeklējot noskrien.lv forumu man atlika vien palasīt "atsauksmes par baso skriešanu" un vēlreiz mazliet par to aizdomāties, tad atkal veiksmīgi noglabāju "šito štelli" kaut kad jāpamēģina un aizmirsu. Itkā.
Izgāju ārā uzskriet, padomā kā jau ierasts ap mežciemu 10,5 km aplis.
Uzsākot skriet, nu nezinu kādēļ, bet pēc apmēram 100 metriem vienkārši apstājos, atsēju vaļā šņores saviem Gel Kayano 17 novilku zeķīšus, tie ar no Asics :D :D
Un aidā pa baso.
Pirmajā brīdī jutu katru akmentiņu, katru asfalta rieviņu, tomēr šmerļa meža segums, manuprāt, ir gana pateicīgs šādiem riksīšiem.
Noķēru ļoti daudz "lielās acis"! Cilvēki bija pārsteigti, bet tikai un vienīgi pozitīvi :)
Tad vēl manā kontā 3 Tū tūūū no automašīnām! Forši! :)
Par pašu skriešanu, pirmais ko uzreiz sajutu, pareizāk sakot nejutu, lecot pāri apmalēm vai citiem šķēršļiem, nejutu nekādu triecienu!
To vienkārši nebija. Lai gan parasti mans 2x operētais kreisais ceļgals izjūt katru lēcienu. Šoreiz tā nebija.
Noskrienot apmēram pusi distances sāku just, ka tiek bersti kāju otrie pirksti (nu tie kas pirmie aiz īkšķa), tāda mazliet dedzinoša sajūta bija.
Bet to jau laikam vajadzēja gaidīt, ja ņem vērā, ka pēdējo reizi pa baso skriets kaut kad bērnībā pa pļavu :)
Tagad pēdas bišķ surst, bet sajūtas ir labas. :)
Par ātrumiem runājot:
10.50km
45m:59sek
04:22min/km
13.70km/h
Jāiegādājās Vibrami un tik uz priekšu :) :)
P.S. Mazgājot pēdas, saskāros ar ļoti interesantu parādību, tās nekutēja! Un nekutēja nemaz, nemaz! :P :P
