Please consider registering
guest
papucis said
sominens, sacensībās var piedalīties tāpat vien, prieka pēc, treniņa nolūkos, vienmēr jau nav jāiet uz rezultātu :)
Pilnībā piekrītu, pats arī šogad 1/2 maratonus esmu sācis skriet vairāk treniņa pēc, bet vismaz 1-2x gadā gan ir plānots pacīnīties par rezultātiem (cerībā pārspēt sevi pirms gada)! Vai to varēs saukt par "izžmiegt no sevis maksimumu" - ceru ka tā nebūs, jo kaut kādas dzīvības pazīmes ir jāsaglabā jaukam fotosmaidam pēc finiša līnijas :)
Nu man pusmaratonā vidējais temps bija 4:32, bet treniņos vidējais (!!!) temps bija nepilnu minūti lēnāks:
1) tempa treniņos skrēju 10 min iesildīšanos + 2 vai 3 reizes (15-20 min ātri + 8 - 10 min lēnāk) + atsildīšanās skrējiens. Rezultātā pāris ātrākie km tempa ziņā līdzinās pusmaratona tempam, bet vidējais ap 5:25
2) intervālos arī iesildīšanās, drusku ātrāki skrējieni + 6x(8min gandrīz uz pilnu klapi + 2min pastaigājos). Ātrākajos km temps zem 4min/km, bet vidējais tie paši 5:25 vien ir.
No šejienes mācība, ka pēc vidējā ātruma treniņos maz ko var saprast :)
Un otra mācība, ka nevajag nemaz treniņa procesā noskriet 21 vai 42 km sacensību tempā ... Garos es vispār skrēju vidēji uz 6 - 6:30, dažreiz pat lēnā ...
Man pirms pirmā pusmaratona vispār nebija nekādas kilometrāžas, jo vairāk par 1-1,5km nevarēju bez apstājas noskriet un skrējis nebiju vairāk kā gadus desmit, kad skolā obligātajās skriešanās standartā biju nesekmīgs. Nekādas citas sportiskas aktivitātes nebija, ja neskaita dažus lēnprātīgus kilometrus dienā uz velo.
2009. gada augusta sākumā no Liepājas braucot uz Kuldīgu vienīgā doma bija kontrollaiks 2h30min, lai dabūtu savas dzimtās pilsētas piemiņas medaļu un krekliņu. Rezultāts 2h12min bija pirmais, bet ne tas lēnākais, kurā esmu finišējis.
Piemēru gan nevajadzētu no manis ņemt, jo bija karsti un pēcāk nācās pat pāris dienas paklibot.
17:09
15/03/2011
Vidējais temps un tamlīdzīgi, tie ir ārējie parametri. Tāpat kā, cik katrs vispār ir trenēts un trenējies skriešanā.
Ir cita parametru pakete, kurus varētu saukt par iekšējiem. Tas ir, kā es jūtos iekšēji. Ja es skrienu treniņā, cik temps prasa no manis - maksimālu piepūli, vidēju vai gandrīz nekādu.
Citiem patīk skriet ar maksimālu jaudu, citiem nē. Mēs esam atšķirīgi. Ārēji to neredz, jo var novērtēt tikai mūsu izmērāmo ātrumu. Man patīk skriet ar maksimālu jaudu, kaut ārēji to redzēt nevar.
19:52
24/04/2009
Te vietā būtu palasīt un paskatīties:
a) UN1 akcija
plāni: http://www.noskrien.lv/uzdrosinies-noskriet-akcijas-dalibnieki/
noskrietais: http://www.noskrien.lv/uzdrosinies-noskriet-akcijas-dalibnieki/
b) UN2 akcija
plāni: http://www.noskrien.lv/uzdrosinies-noskriet-2-iepazisanas-ar-pusmaratonistiem/
noskrietais: http://www.noskrien.lv/uzdrosinies-noskriet-2-pusmaratonisti-noskrietais/
21:17
21/10/2011
Rainers said
Es savam sacensību tempam treniņos tuvāk par 40 sekundēm neesmu ticis...Kas tur pēc starta ieslēdzas tajā burzmā es nezinu...Bet tagad esmu secinājis,ka ar parastu paskriešanu tālāk tikt grūti,jo no 1:52 līdz 1:30 tiku četros mačos,bet tālāk stop,nelec tās sekundes nost...
Rainers, uztvēri ļoti precīzi. Treniņu tempi atpaliek no sacensību. Sacensībās kaut kas ieslēdzas, jā. Bet ar laiku nāk arī tādi treniņi, kad tiek sasniegts arī sacensību temps. Atsevišķas reizes varbūt tikai? Sportisti, kas trenējas ikdienā un lielos apjomos, droši vien pārzin to daudz labāk par mums.
19:56
25/08/2009
Nevajag skriet nemaz. pilnīgi pieteik ja strādā par profesionālu desantnieku armijā. Tur diennakts norma uzdevuma izpildei ir 50 km diennaktī ar pilnu uzkabi bezceļu apstākļos. vēl var strādāt par krāvēju gaļas kombinātā un katru dienu pārcilāt augstā tempā ap 30 lidz 40 tonnām. tie kuriem nav piejami tik intenšivi fiziski darbi atliek vienīgi pa vakariem skriet.
10:45
14/10/2010
Dainis said
Formula varētu būt diezgan vienkārša: kādā tempā ir uzkrāta kilometrāža, ar tādu jāskrien garā distance, pusmaratons/maratons. Katram jāseko ne tikai kopējai kilometrāžai, bet tai sadalītai pa tempu joslām.
Par šo lietu.
1.http://www.noskrien.lv/pusmaratona-noskriesanas-plani-nordea-riga-maratonam-2011/ zem plāniem, piezīmēs:
"pats galvenais ir brīvdienu garais skrējiens, kas trenēs sirds un organisma izturību uz ilgu skriešanu, te nav svarīgs skriešanas ātrums, bet ilgums;
ja tu pusmaratonā gribi sasniegt konkrētu rezultātu, vienu no darba dienu treniņiem vari aizvadīt skrienot ātrāk – skrienot vēlamajā sacensību ātrumā vai tuvu tam."
2.http://www.noskrien.lv/kapec-vajadzigs-pulsometrs/ par pulsa zonām:
"Vidējas slodzes zona. Garo treniņu slodzes zona vai aerobā zona. .. (70% - 80% [no MSR])"
"Augstas slodzes zona. Intervālu un tempa treniņu slodzes zona. Paaugstina skābekļa uzņemšanas efektivitāti un palielina anaerobo slieksni. Ilgstoši atrodoties šajā zonā, pat trenēti sportisi zaudē darba spējas. (80% - 90% [no MSR])".
Cik saprotu, tad 1.rakstā ir norādīts, ka sacensību ātrumā ir jāskrien tikai vienu treniņu nedēļā un tas nav garais treniņš. Diez vai tādā veidā trenējoties visa uzkrātā kilometrāža varētu būt sacensību tempā. Kaut kā nesanāk... Saskaņā ar 2.rakstā aprakstītajām pulsa zonām arī sanāk, ka ar 80-90% MSR pulsu ir jāskrien tikai tempa treniņi, tātad saskaņā ar 1.rakstā minēto - reizi nedēļā. Un, kā minēts, tempa treniņu skrien vēlamajā sacensību ātrumā.
Atgriežoties pie citāta augšā - ja jau sacensībās jāskrien tādā tempā kādā uzkrāta kilometrāža, tad sanāk, ka sacensībās ir jāskrien lēnāk nekā tempa treniņā, tātad lēnāk par vēlamo sacensību tempu un visdrīzāk ar pulsu ne augstāku par 80% no MSR.
Kaut kas te neiet kopā...Vienkārši, gribas tikt skaidrībā par šo lietu.
11:22
13/11/2009
a) Dainis par saviem treniņiem saka: "Man patīk skriet ar maksimālu jaudu". Ja tā - tad viņa princips "kādā tempā ir uzkrāta kilometrāža, ar tādu jāskrien garā distance" ir saprotams.
b) Tomēr vairumam skrējēju, domājams, tempa treniņos (sacensību ātrumā) uzkrātā kilometrāža nav pārāk liela daļa no kopējās. Tad sanāk tā, kā Uldzha izklāstīja. ...Varbūt tas arī viss? :)
12:21
28/10/2011
Atļaujiet piemest savus divus santīmus.
1) Sacensību pulsi diezgan ievērojami atšķiras. Finišā cenšos sasniegt vismaz 97% (no MaxHR). Lai noturētu daudzmaz vienmērīgu tempu, sākuma un vidējie pulsi atšķiras atkarībā no distances garuma. Pēc pēdējo maču datiem: maratona pirmā kilometra pulss - 78%, vidējais - 84%; pusmaratona pirmā kilometra pulss - 83%, vidējais - 89%; 5 km pirmā kilometra pulss - 86%, vidējais - 91%.
2) Treniņu plānā ir jāparedz reizi nedēļā arī viens garais ar pulsu 60%-70%. Tas iemācot muskuļu šūnām ražot enerģiju no taukiem un ultragarajās distancēs tas ir ļoti svarīgi. Pagaidām grēkoju un tik lēni neskrienu, bet domājot par ultrām pie šī būs japiestrādā papildus.
18:17
28/10/2011