10:48
10/08/2009
Pats priekš sevis pieņēmu izaicinājumu noskriet 100 km nedēļā. Teikšu tā, ka nav tik viegli. Šodien pie noskrietiem 77 km jūtu vispārēju nogurumu, piekusušas arī kājas, it sevišķi ahilu un ikru rajonā. Visvairāk jau baidos no kaut kādas traumas. Nav jau pieredzes īsti par labajām un sliktajām sāpēm muskuļos. Jebkurā gadijumā esmu gandarīts, jo necik sen biju priecigs, ja varēju noskriet vienu divdesmitnieku nedēļā un tad ari trīs dienas bija jāatpūšas. Ja kļūs vēl karstāks būs jāskrien naktī ar makšķernieku lukturīti :)
Malacis, Teicamniek, ja ir tāda apņemšanās, tad ir vieglāk trenēties, novēlu novicot iecerētos 100km, bet tad gan Tev atpūta būs labākā blava ;)
P.S. Arī es nesen aizdomājos par ko tādu, bet tādā karstā laikā nu nē, pagaidīšu septembri vai oktobri, pēc lielās sacensību sezonas :)
13:05
19/05/2009
Arle said:
Malacis, Teicamniek, ja ir tāda apņemšanās, tad ir vieglāk trenēties, novēlu novicot iecerētos 100km, bet tad gan Tev atpūta būs labākā blava ;)
P.S. Arī es nesen aizdomājos par ko tādu, bet tādā karstā laikā nu nē, pagaidīšu septembri vai oktobri, pēc lielās sacensību sezonas :)
Esi uzmanīgs teicamniek, diezgan bieži kvalitāte sit kvantitāti:)
Super plāns, ko pats pāgājušo gadu biju uzstādijis un tiku līdz 120Km!!!
Kā es cīnījos ar sekām ko Teicamnieks aprakstīja.
1) Dzert slodzē electrolyte (sāļu) sporta dzērienus.
2)Pēc slodzes Recovery
3) Ikriem un arhiliem es ieteiktu kompresijas zeķes kas veicina muskuļu saudzēšanu un ne tik traki piedzen ar skābēm.
Esi stiprs garā un izdosies!!!
Skatoties kolēģu noskrietās distances varu tikai apbrīnot cilvēkus, kas spēj piecelties ap 06:00 un skriet 10,15 un vairāk kilometrus (nereti ,spriežot pēc rakstītā arī tempa treniņus), lai gan pietiktu ar parastu 15-20 minūšu jogging un pamata slodzi veikt vakarpusē.Manuprāt īsti pareizi joņot jau 06:00 ar pilnām burām īsti pareizi nav ne tikai no treniņu viedokļa, bet arī no dabas likumiem.Organisms vēl nav īsti pamodies, bet jau tiek uzlikta tāda neadekvāti liela slodze, bet katrs dara kā uzskata par pareizu.Ar kilometrāžu arī nevajadzētu forsēt, un apjomus vajadzētu pielikt pakāpeniski, nevis vienu nedēļu skriet 40-50km, bet nākamajā jau censties noskriet 100km, uz tūlītēju rezultātu maratonā nevar cerēt, bet traumās gan var iedzīvoties.Nezinu, kāda ir Teicamnieka skrējēja pieredze, bet ieteiktu vairāk ieklausīties savā organismā, pārtrenēšanās,veicot neadekvāti lielu slodzi, var atsaukties uz rezultātiem atlikušajos startos, pie tam iespējams iedzīvoties dažādās traumās, kas ir vēl sliktāk, tāpēc nevajadzētu akli pieturēties tiem mistiskajiem 100km.
P.S. Gatavojoties šai sezonai man labi ja 2-3 nedēļas kilometrāža pārsniedza 100km nedēļā, bet rezultāts maratonā tika uzlabots par 8 minūtēm salīdzinot ar iepriekējo gadu, kad 2 mēnešus biju skrējis vismaz 100km nedēļā.Viss nāk ar laiku un pieredzi.Apjomi (kilometrāža) pamatā tiek krāti starpsezonā, kad esiet brīvs no startiem n-tajos mačos, bet ja pa vidu vēl centīsieties labot savus apjomu rekordus, tad var gadīties, ka gaidītais rezultāts var arī netikt panākts, bet it kā ir veikts milzīgs treniņu darbs, kā saka kas par daudz, tas par skādi.
Berjoskins said:
2)Pēc slodzes Recovery
Kas tas ir? Kaut kāds dzēriens, ja? Esmu dzirdējis, ka pēc treniņa vajadzētu uzņemt olbaltumvielas un ogļhidrātus attiecībā 1:4. Vai tā ir? Vai šāds dzēriens to nodrošina? Vai tas ir kas cits?
Runājot par strauju apjoma kāpināšanu, nevar nepiekrist guncham - ar to jābūt ļoti uzmanīgam. Pašam man februārī sanāca sakāpināt apjomu līdz 80 km vienā nedēļā, kas bija krietni par strauju, un tad sačakarēju kāju. Tagad kāpinu ļoti lēnām. Taču teicamnieks pasvieda man ideju un nu 100 km pieveikšana vienā nedēļā (lēnām līdz tam progresējot) pievienota manam darāmo darbu sarakstam :)
Berjoskins said:
Super plāns, ko pats pāgājušo gadu biju uzstādijis un tiku līdz 120Km!!!
Kā es cīnījos ar sekām ko Teicamnieks aprakstīja.
1) Dzert slodzē electrolyte (sāļu) sporta dzērienus.
2)Pēc slodzes Recovery
3) Ikriem un arhiliem es ieteiktu kompresijas zeķes kas veicina muskuļu saudzēšanu un ne tik traki piedzen ar skābēm.
Esi stiprs garā un izdosies!!!
kaut kā pārāk optimistisks esi ar tiem 120km iekš to nedēļ ... nedrīkst pārāk strauji pielikt kilometros - negribu baidīt, bet tas var nākt atpakaļ ar lielām problēmām .... un nekādas kompresijas zeķes par Ls 45,- nepalīdzēs ... atjēgšanās var ilgt visai ilgi un dikti - man tas reiz prasīja pusgadu ...
17:07
20/08/2009
Par treniņu slodzēm laikam gan ir visplašākais temats šajās diskusijās, lai ar kādu virsrakstu tā sāktos, galā nonākam pie jautājuma - kas tad ir optimālā treniņu slodze, kā nepārtrenēties, utt.
Tiem, kuriem skriešana ir hobijs, atslodze pēc darbadienas vai lādiņš labākai darbadienai, t.i. amatieriem, pie kuriem pieskaitu arī sevi, visgrūtākais ir noturēties šajā šaurajā posmā starp brīdi, kad tu vēl skrien ar prieku un priecājies par progresējošiem rezultātiem un to, kad, skatoties uz kolēģu rezultātiem, ieslēdz sev neadekvātus mērķus un būtībā sagandē visu prieku ar traumām, nezināmas izcelsmes sāpēm, vai organisma piebāšanu ar nepamatotu vitamīnu un minerālvielu daudzumu, par ko mēs šodien nezinām, kādu iespaidu tie atstās uz mums pēc 10 gadiem.
Jā, kādā brīdī rezultāti vairs paši no sevis neprogresē, bet tad jāuzdod sev jautājums - ko man vairāk vajag - tās 5 minūtes ātrāk noskriet maratonu un ceļā uz to sabeigt sevi, vai noskriet maratonu ( pusmaratonu, 10, 5 vai 1 km) ar prieku...
21:29
10/08/2009
Paldies, draugi!!! Teikšu, ka visi jūsu viedokļi ir vērā ņemami un pareizi. Kad paies nedēļa, uzrakstīsu kā man veicās. Protams, ka būtu patīkami berjoskinu { atpazinu tak beidzot} apskriet Kuldigā, ko nespēju Ventspilī. Bet tas nav pašmērķis. Vairāk saista agrs rīts, pludmale un reizēm tie daži dīvaiņi, kurus dzīve ar reiz ir situsi, līdzigi kā mani. Hai!!!!!