Please consider registering
guest
Home
Topic RSS
15:53
27/10/2010
Offline
Man kaut kā liekas, ka svarīgi nevis tie sliekšņa cipariņi, bet gan tie cipariņi, kas parāda, cik ilgā laikā (un kādā slodzē) sasniedz to vienu vai otru slieksni.
16:29
03/03/2010
Offline
Kompleksās slodzes testi ir tikpat perfekti kā matemātika. Pirms testa jābūt atpūtai kaut ikdienā varbūt treniņus aizvadām noguruši pēc darba vai nepamodušies. ilgums līdz 1/2h, kuras laikā nevaram noskriet pat 10km. ir sacensības, kuras skrienam mugursomās. pirms gada uz Salacgrīvu skrēju ar mugursomu pie vidējā pulsa 129bpm, kas tobrīd bija arī Ae rādītājs sporta laboratorijā, nule kā Viļņā aizvadītais 11nieks tika noskriets līdzīgā tempā ar 118 pulsu bez mugursomas. Šovasar diez vai aiziešu līdz Sporta laboratorijai, bet nenoliedzu lietderību. Vien neredzu jēgu tērēt naudu un laiku, ja nespēju saņemties pulsa treniņiem, jo atceros, ka testa beigās man sazīmēja zonas, kurās jātrenē bāze, kurās temps, kurās ātruma izturība jeb intervāli. gada laikā nav sanācis skriet pēc norādītajiem cipariem. taču patika konsultācija kā tāda. mani cipari rodami blogsadaļā http://www.noskrien.lv/blogs/matiss/tads-ka-parads-vasarai-jeb/
22:12
28/10/2011
Offline
ilksy said
Nu vairs galīgi neko nesaprotu - tad labāk ka tie sliekšņi ir zemāki vai augstāki?
Teorētiski augsti sliekšņi ir labāki, jo skrienot ar konstantu tempu zem An pulss aug lēni, bet virs An - strauji. Bet parasti augstie sliekšņi ir jauniešiem, meitenēm un sprinteriem. Trenējot izturību sliekšņi pazeminās un var būt situācija, kad gargabalniekam pulss virs An aug lēnāk kā sprinterim zem An.
Ja ņem ļoti vienkārši, tad svarīgas ir divas lietas:
1) pulsa rezerve - maksimālā un miera stāvokļa pulsa starpība;
2) pulsa atjaunošanās ātrums - par cik 2 min laikā samazinās pulss no maksimālā.
Pirmais parametrs rāda cik liels ir kopējais resurss, otrs - cik liela izturība uztrenēta.
23:04
18/08/2009
Offline
dot said
ilksy said
Nu vairs galīgi neko nesaprotu - tad labāk ka tie sliekšņi ir zemāki vai augstāki?Teorētiski augsti sliekšņi ir labāki, jo skrienot ar konstantu tempu zem An pulss aug lēni, bet virs An - strauji. Bet parasti augstie sliekšņi ir jauniešiem, meitenēm un sprinteriem. Trenējot izturību sliekšņi pazeminās un var būt situācija, kad gargabalniekam pulss virs An aug lēnāk kā sprinterim zem An.
Ja ņem ļoti vienkārši, tad svarīgas ir divas lietas:
1) pulsa rezerve - maksimālā un miera stāvokļa pulsa starpība;
2) pulsa atjaunošanās ātrums - par cik 2 min laikā samazinās pulss no maksimālā.
Pirmais parametrs rāda cik liels ir kopējais resurss, otrs - cik liela izturība uztrenēta.
Es gribu apgalvot pretējo - trenējot izturību Ae paaugstinās, jeb tu vari skriet aerobi ar augstāku pulsu(tas vienlaicīgi nozīmē arī lielāku ātrumu). Ae jeb apakšējais slieksnis ir jo augstāks, jo labāk.
An principā arī augstāks ir labāks - (jo lielāka pulsa rezerve kā dot saka).
01:22
28/10/2011
Offline
kasio said
Es gribu apgalvot pretējo - trenējot izturību Ae paaugstinās, jeb tu vari skriet aerobi ar augstāku pulsu(tas vienlaicīgi nozīmē arī lielāku ātrumu). Ae jeb apakšējais slieksnis ir jo augstāks, jo labāk.
An principā arī augstāks ir labāks - (jo lielāka pulsa rezerve kā dot saka).
Kasio, manuprāt tu kaut ko jauc. Augsts vai zems Ae slieksnis neko daudz neietekmē, bet cik novērots tas mainās līdzi An slieksnim. Ja daudz skrien krietni virs An sliekšņa, An ceļas. Ja visu laiku skrien ar pulsu pie Ae sliekšņa, An pazeminās. Ja pareizi saprotu, robeža, pie kuras sliekšņi nemainās, ir 15% ātrumdarbu no kopējā apjoma. Regulāra piedalīšanās sacensībās arī kvalificējas kā ātrumdarbi un ceļ An slieksni. Trenējot tikai izturību ātrums palielinās uz efektīvākas aerobās sistēmas rēķina. Salīdzinot ar to mazliet zemāks An slieksnis ir nieks.
08:44
18/08/2009
Offline
Tā var būt. Kaut gan man pašam Ae slieksnis mainās tieši uz augšu pēc Aerobiem treniņiem, bet tas protams var būt arī testu kļūdas rezultāts jo izmaiņas ir, teiksim 5% robežās.
14:37
18/08/2009
Offline
Nu tā kā mani tomēr tas jautājums interesē un mana pārlicība bija savādāka es parakņājos pa googli.
Tomēr no tā ko izdodas atrast man ir jāpaliek pie sava - ka trenējot aerobo sistēmu (trenējoties pie Ae) pulss pie kura Ae tiek sasniegts palielinās. Tāpat arī palielinās ātrums pie kura Ae tiek sasniegts.
(nav gan ļoti autoritatīvs raksts, bet reālu pētījumu datus atrast vēl neizdevās)
Un viens pdf, kas gan arī nav reāls pētījums, kur var skatīt sadaļu: a) The Lactate Threshold.
exercise phisiology
Kā papildus argumentu var minēt, ka ir atrodamas ļoti daudz treniņu programmas kuru ir mērķis ir "pacelt" Ae.
Bez tam, ja mūsu mēķirs ir vairāk par 10 jūdzēm(16km kam vairs nepietiek tikai ar glikogēna rezervēm), tad nepiekrītu arī apgalvojumam ka Ae ir nebūtisks, jo šājā gadījumā tam ir jābūt mūsu treniņu galvenajam mērķim.
Un tātad atbilde uz jautājumu "Vai labāk ir Ae zemāks vai augstāks?" būtu - Jo augstāks Ae, jo labāk (ar piebildi ka skrienam vairāk par 16km jeb teiksim 1h30).
~
18:52
28/10/2011
Offline
Ir lasīts par to kā celt VO2max un An/LT slieksni. Būtu interesanti uzzināt arī par Ae celšanu. Lai arī esmu diezgan skeptisks par šo, vienmēr ir interesanti uzzināt ko jaunu.
15:55
27/03/2012
Offline
Lasīju savus pavasarī iegūtos cipariņus,lasīju jūsu sarakstītās hipotēzes. Visi cipari sajuka un no domāšanas galva tik sāka sāpēt. :o
Cipari pie kuriem skrienas komfortabli un cipari skrienot ātri ļoti nesaskan ar teoriju :) Sanāk,ka kautkur pa vidu ļurkājos.
23:26
13/12/2011
Offline
Piekrītu! Būtu baigi forši, ja kāds "spečuks" vienkāršā valodā paskaidrotu (uzrakstītu rakstu), kā interpretēt sporta laboratorijas rezultātus. Un veidot tiem atbilstošus treniņu plānus.
00:51
11/12/2010
Offline
Sporta laboratorijas (SL) rezultātus zināt ir ļoti labi, jo tie tomēr "kaut ko parāda", bet kā jau te iepriekšējos komentāros minēja - trūkst izpratnes. Jeb rezultāti zināmi un ko man tagad darīt tālāk, kā trenēties ņemot vērā savas īpatnības? Un kas ir interesantākais, iepazīstoties ar ~5 gab. SL rezulātiem un atbilstošajiem ieteikumiem - rezultāti var būt krasi atšķirīgi, bet ieteikumi vieni un tie paši, pat ieteiktie iesildīšanās un treniņu pulsi ir stipri līdzīgi (mazliet pavilkti klāt rezulātiem) - tas nekas ka šiem cilvēkiem Ae,An sliekšņi ir pat ļoti atšķirīgi. Var jau saprast arī SL - kāpēc viņi to iesaka, kāpēc "ieteikumi ir tik vienādi". Es teiktu tas ir parasts bizness un kvalitātes trūkums. Kvalitātes iespējams trūkst 2 lietās, pirmkārt pašos testu rezultātos, otrkārt viņu interpretācijā. Var jau būt ka es kļūdos, bet vai nevajadzēja rezultātus interpretēt tā, ka bāzes treniņiem jābūt pietuvinātiem Ae slieksnim un treniņus mierīgi atļaut līdz An? Divi gadījumi Ae=126 un otrs Ae=156, abos gadījumos bāzes skrējieni tiek ieteikti ar 130-140. Un vēl ja sportistam nav noteikts An slieksnis t.i. viņš fiziski to nespēj sasniegt - tad manuprāt tās ir superspējas (vai arī testa metodika ir kļūdaina/neprecīza) un tad jau var "maukt pat neieskatoties pulsometrā pa maksimumu", jo muskuļiem skābekļa pietiek ar atliektiem galiem pie visām slodzēm, tātad pienskābes īpaši neveidojas, bet pie kā tas viss novedīs? SL atkal piesardzības dēļ iesaka kaut ko "standartizētu", piezemētāku ar minimālu novirzi uz testa rezultātu pusi.
Secinājums: SL jau nav personīgie treneri, kuriem būtu mums jāsagatavo treniņu plāni, viņi darbojas savas kompetences ietvaros, jo nepārzin patreizējo sportista treniņu grafiku/plānu u.c. īpatnības. Ar šiem rezulātiem būtu tālāk jādodas pie izglītota personīgā trenera un tad jau kopā varētu nonākt līdz sakarīgam treniņu plānam un atbildēm uz šiem neskaidrajiem jautājumiem! :)
01:01
19/03/2012
Offline
Savā prātā savilku sekojošo:
- vai nu skrien kamēr "noliksi kediņas" (savulaik jau visi noliksim jeb "gaisā neviens nav palicis");
- vai arī sildi ekonomiku - regulāri (jo no vienas reizes jau neko sakarīgu nevar izsecināt) apmeklējot slodzes testus, tad stiepjot izdrukas pie personīgā trenera, konsultējoties pie personīgā sporta ārsta, barojoties atbilstoši personīgā dietologa ieteikumiem...
- cik daudz no iepriekšējā punktā minētā ir nepieciešams *(lasi - lietderīgs) "fiziskajai nabadzībai" (nav runa par "nice 2 know")??? Ja slinkums ieklausīties sevī, tad var klausīties citos...par attiecīgu ieguldījumu Latvijas Veiksmes stāstā :)
08:21
13/11/2009
Offline
Kuks said
Ja slinkums ieklausīties sevī, tad var klausīties citos...
+1 jeb Dienas citāts! :)
10:28
28/10/2011
Offline
Vai starp mums ir vēl kāds bez manis, kas uz tehnisko apskati (slodzes testu) iet ne retāk kā reizi gadā?
xorix, parasti treniņiem nosaka 5 zonas:
1.zona - zem Ae, iesildīšanās/atsildīšanās;
2.zona - no Ae līdz miksētās zonas vidum, bāzes treniņi;
3.zona - no miksētās zonas vidus līdz An, trenē sirdi un VO2max;
4.zona - no An līdz anaerobās zonas vidum, (5..21km) sacensību tempa treniņi;
5.zona - no anaerobās zonas vidus līdz HRmax, (īso) intervālu treniņi.
Parasti no Ae līdz An ir 20..40 sirdspuksti un no An līdz HRmax vēl tikpat. Ja An ir ļoti tuvu HRmax vai vispār nav noteikts, tad ir ziepes, jo 2.-5. treniņu zonām vajag paredzēt 40..60 sirdspukstu intervālu.
P.S. sportlab.lv ieteiktie treniņi ir interesanti pirmās divas reizes. Pēc tam jau sāk likties dīvaini, ka Ae un An ir krietni mainījušies, bet ieteicamās treniņu zonas nav.
10:28
22/04/2009
Offline
Dot, ir kāds pamats to darīt regulāri?
10:34
27/10/2010
Offline
dot said
Vai starp mums ir vēl kāds bez manis, kas uz tehnisko apskati (slodzes testu) iet ne retāk kā reizi gadā?
Jā. Bet vai tas [ka šo uzzini] ko maina? :D
Signis said
Dot, ir kāds pamats to darīt regulāri?
Neesmu dot , bet viedoklis ir.
Tie sliekšņi mainās. Atkarībā no nabas kasīšanas intensitātes. Ja 2 gadus laists lunis, tad nav prātīgi paļauties uz 3 gadus veciem datiem. Ja kaut ko kustas ikdienā, tad jau ar laiku iemācās pēc sajūtām zināt, kad pie sliekšņa piegājis.
10:57
08/03/2011
Offline
dot said
Vai starp mums ir vēl kāds bez manis, kas uz tehnisko apskati (slodzes testu) iet ne retāk kā reizi gadā?
Jā
10:57
28/10/2011
Offline
Signis said
Dot, ir kāds pamats to darīt regulāri?
Protams, jo sliekšņi mainās. Mainās arī relatīvā jauda W/kg un VO2max ml/min/kg. Man gada laikā sliekšņi izmanījās par 10 sitieniem. Tas ievērojami maina treniņu pulsus.
11:17
08/03/2011
Offline
Kuks said
- regulāri (jo no vienas reizes jau neko sakarīgu nevar izsecināt) apmeklējot slodzes testus, tad stiepjot izdrukas pie personīgā trenera, konsultējoties pie personīgā sporta ārsta, barojoties atbilstoši personīgā dietologa ieteikumiem...
Pirmā reize tieši ir pati noderīgākā, jo uzzini abus sliekšņus un treniņu zonas. Katra nākamā ir ar daudz mazāku pievienoto vērtību, vismaz manā gadījumā tā bija. Un nav vajadzīgi nekādi treneri, ārsti, utt., lai iegūto informāciju varētu izmantot.
Kuks said
...par attiecīgu ieguldījumu Latvijas Veiksmes stāstā :)
Ekonomikas tēmas labāk atstāsim citiem portāliem un forumiem :)
11:25
08/03/2011
Offline
dot said
Ir lasīts par to kā celt VO2max un An/LT slieksni. Būtu interesanti uzzināt arī par Ae celšanu.
Man Ae slieksnis ar katru gadu samazinās (lai arī darbaspējas pie šī sliekšņa palielinās dēļ labākas trenētības), nezinu kāpēc tā. Varbūt tāpēc, ka garos treniņus skrienu zem Ae pulsa?
