16:19
15/04/2016
Man ir jautājums juristiem par to, cik daudz varu aizstāvēties pret suņiem, kuri netiek turēti saitē?
Man skrienot pa mežu pretī gāja bariņš cilvēku, kam līdzi bija saitē nepiesiets suns, kas ieraudzīdams mani taisnā virzienā skrēja virsū - atbildēju ar neprecīzu kājas spērienu, neko citu nezināju darīt.
P.S. Bet tas vēl sīkums, divi tēviņi palika pavisam agresīvi un draudiem nesāsa virsū - nolēmu bāzes treniņu pataisīt par sprinta treniņu, bet vienam no kungiem ar to bija par maz - vajadzēja sēsties pie mašīnas stūres un "dogoņaķ", bet pietika saprāta - jo sniegotu mežu grūti braukt.
Jautājums vēl par to vai var izmantot elektrošokus vai pipargāzes pret nepiesietiem suņiem un vai saimnieks kko var piesieties administratīvā veidā?
20:53
14/10/2016
Piekrītu, jābeidz auklēties! Piparu gāzi ģīmī gan sunim, gan vajadzības gadījumā arī saimniekam! Jo suņu saimnieki patiešām nereti jūtas lieli un vareni, un ieskaidro tādiem, ka ikvienam ir tiesības sevi aizsargāt (ja vien, protams, runa neiet par saimnieka privātmāju), bet es šaubos, ka kāds trenējās svešā privātīpašumā. Ar ko gadījums ar suni savādāks no gdījuma, kad tev uzbrūk cilvēks?
Nu, bet par to, ka sunim IR jābūt ar uzpurni/pavadu, un katram ir tiesības sevi aizsargāt... To var klarēt i Panorāmā, i Bez Tabu, i uz katra staba... Un vienalga atradīsies umņiks, kas nevis sajūtīsies vainīgs par suņa rīcību, bet vēl ar dūrēm ies suni aizsargāt, stāsti tu viņiem, cik gribi, kā pret sienu. Tādus labāk nofotogrāfēt un girezties policijā. Pāris reizes nomaksās soda naudu, varbūt sāks domāt.
21:11
27/08/2010
Lai gan klāt skrienošs suns var likt nobīties, ne vienmēr šāda suņa rīcība nozīmē uzbrukumu. Manā pieredzē tā lielākoties ir ziņkārība un vēlme vienkārši skriet līdzi. Jāatceras, ka, piemēram, man viens tips, kas gāžas virsū ar piparu gāzi, jo ir nobijies no suņa, arī var izsaukt pretreakciju. Neizstāvu nepievāktus suņus, bet tiešām tam visam ir jābūt samērīgam. Manuprāt, prātīgākais ir apstāties, un nogaidīt. Es pati gan parasti negaidu, vienkārši skrienu tālāk. Neviens līdz šim nav iekodis. Bet ir pašai gadījies, ka skrienot mežā nepiesaitētais mātes suns izdomā, ka viņai labāk patiks ātrākais skrējējs, un skrien līdzi, bez ļauna nodoma, bet šķiet vienreiz vienu puisieti tā nobiedēju, un tas nekas, ka suns maza auguma.
Pats esmu staipījis līdzi elektrošokeri. 99% gadījumos, suns apklusa un pazuda miglā. Tas nelaimīgais 1% neizraisīja nekādas emocijas lielam Kaukāzas tipa sunim. Viņš gan bija slēgtā privātmājas teritorijā (lucky me).
Man bija līdzīgs šādam modelim, tikai 10`000 kv: https://sikumi.lv/led-lukturitis-elektro-sokeris
atradu YT video, kas atbilst darbībai kā man izpaudās šokeris:
https://youtu.be/O-Lhwac9A6Q
Man kopumā tā staipīšana līdzi nebija ērta. Nebija traģiska, bet neērti bija. Process, lai atslēgtu no drošības pozīcijas un iedarbinātu, prasīja dažas sekundes. Ja kabatā nēsāju līdzi šokera gatavības režīmā, tad velkot ārā no kabatas, pastāvēja risks pašam "dabūt pa nagiem" ar lādiņu.
Pastaigām izcils variants.
22:05
11/02/2012
Nu jā, sešos gados nekas daudz nav mainījies
http://www.noskrien.lv/forum/diskusijas/ka-cinaties-ar-klainojosiem-suniem/
09:33
24/04/2009
pichonis said
Viktoriinii said
Tas nelaimīgais 1% neizraisīja nekādas emocijas lielam Kaukāzas tipa sunim. Viņš gan bija slēgtā privātmājas teritorijā (lucky me).
Vai pareizi saprotu, ka vienkārši izmēģināji elektrošoku uz suni, kas bija aiz sētas un tevi nekādā veidā neapdraudēja?
Jautājums pēc būtības, ja tā varētu teikt - interesants! Man ir pretjautājums - kā Tavuprāt skrienot var uzzināt, ka aiz kaut kādas sētas ir suns?!:)
09:39
18/04/2011
Inga_K said
Lai gan klāt skrienošs suns var likt nobīties, ne vienmēr šāda suņa rīcība nozīmē uzbrukumu.
Inga_K said
Manuprāt, prātīgākais ir apstāties, un nogaidīt.
Bet to jau nevar izzīlēt, kurā reizē būs uzbrukums un, kurā nē (ja vēl esi ar švaku redzi un to vai tas ir retrīvers vai kaut, kas stipri niknāks redzi tikai, tad, kad šis ir pavisam tuvu), vai tikai apostīs vai iekamps, un nogaidot, lai par to pārliecinātos var palaist garām iespēju aizstāvēties.
Un vispār man nepatīk, ka par kaitējumu tiek uzskatīts tikai uzbrukums, kāpēc man būtu jāpacieš, ka svešs suns mani aposta vai aplaiza, pēē vai kaut aiz priekiem nosmērē drēbes. Piemēram iepriekšēja pavasarī man bija gadījums, kad kaut kāds milzenis piesējās, ne jau, lai kostu, bet laikam sakarā ar marta mēnesi, es viņu paglaudu, šis priecīgs, krīt gar zemi, lai kasa vederu, kā es cenšos doties prom, šis uzreiz augšā un lec virsū gāž gar zemi, liek, lai paijāju, domāju biku papaijāšu nomeirināsies, bet nē, kā speru soli prom tā atkal lien virsū un ar katru tādu reizi uzbāzīgāk, un pieaugošu agresiju, ja man nebūtu gāzes baloniņa, tad būtu čābīgi.
Diemžēl mani ir stipri sakodis pat mazs taksis (tas gan braucot ar velo), tāpēc arī kaitina tie teksti "viņs jau maziņš."
Par apstāšanos un nogaidīšanu, tā var darīt, tad, ja tādas sastapšanās ir retu reizi, man tā ir tikpat kā ikdiena, tāpēc man reāli vairs nav motivacijas katrā skrējienā tā stāties un es vairs daudz nešķiroju, ja tas suns ir pienācis pārak tuvu manam privātumam, tad man sekundes laikā baloniņs ir rokās un es rīkojos, protams, ja blakus ir saimnieks, tad tik strauji nerīkojos un piedāvāju izvēlēties, kuram no viņiem abiem pūst to gāzi acīs.
09:56
27/08/2010
Nezinu, es praktizēju ignorēšanu. Es neaiztieku svešus suņus un viņi neaiztiek mani. Ja kāds deso līdzi, tā ir saimnieka problēma savākt. Iekampa man tieši vienu reizi Rīgā, bet tur jāsaka, tiešām pati biju vainīga - nobiedēju to suni. Suns bija pie saites, bet bija padaudz cilvēku uz ietves, un es tā klusi un cieši blakus apskrēju suni. Nekāda skāde nebija no tā koduma, ja neskaita sīku zilumu. Ārpus pilsētas vai mežā neviens nav meties virsū, ir tikai skrējuši līdzi.
10:02
18/04/2011
DK86 said Par juridiskām sekām
Piekrītu, jābeidz auklēties! Piparu gāzi ģīmī gan sunim, gan vajadzības gadījumā arī saimniekam! Jo suņu saimnieki patiešām nereti jūtas lieli un vareni, un ieskaidro tādiem, ka ikvienam ir tiesības sevi aizsargāt (ja vien, protams, runa neiet par saimnieka privātmāju), bet es šaubos, ka kāds trenējās svešā privātīpašumā. Ar ko gadījums ar suni savādāks no gdījuma, kad tev uzbrūk cilvēks?
Nu, bet par to, ka sunim IR jābūt ar uzpurni/pavadu, un katram ir tiesības sevi aizsargāt... To var klarēt i Panorāmā, i Bez Tabu, i uz katra staba... Un vienalga atradīsies umņiks, kas nevis sajūtīsies vainīgs par suņa rīcību, bet vēl ar dūrēm ies suni aizsargāt, stāsti tu viņiem, cik gribi, kā pret sienu. Tādus labāk nofotogrāfēt un girezties policijā. Pāris reizes nomaksās soda naudu, varbūt sāks domāt.
Par policiju starp citu varu pateikt, ka ir vērts pacensties, ja ir kāds suns, kurš vairākkārt neliek mieru, man viens kaimiņos regulāri "netišām izšmauca no pagalma" apnika ar viņu karot, sagādāju pierādījumus, uzdrukāju iesniegumu, vienu dienu mājinieki teica, ka savām acīm redzēja, ka bija ieradusies policija un redz, ja cilvēks ļoti pacenšas, tad jau var to sētu uztaisīt tā, lai suņuks laukā netiek un vairs šis laukā nav redzēts.
Pēc tās reizes arī sapratu, ka arī gāzes baloniņa pielietošanas gadījumā oficiāli neko daudz saminieks nevar padarīt, ja nav faktu iemūžinājis video. Cita lieta personīga izrēķināšanās kāda man tika piesolīta pagājušajā vasarā. Sapūtu sunīti, neviena cilveka nebija puskilometra attalumā, pēc pāris dienām skrienot no pagalma izmetās jukusi kundzīte un, ko tik man nepiesolīja, ja tas atkārtosies, jo viņi dabūjuši sunīti vest pie vetārsta un satraukušies, jo tas esot izstāžu suns (man gan radās jautajums, kapēc vērtīgs izstāžu suns vazājas apkārt nepieskatīts, tā jau var arī nozagt un otrs jautājums vai manas sacensību kājas ir mazāk vērtīgas), 15 minūtes centos ieskaidrot, ka suns tur nedrīkstēja atrasties un, ja viņa nebūtu pārkāpusi savus pienākumus, tad es gribot tam sunim neko nebūtu varējusi izdarīt, jo viņš būtu pagalmā. Kaut kāda brīdī likās, ka iebrauca faktā, ka mana rīcība bija rezultāts viņas rīcībai - suņa nepieskatīšanai, bet, tad atkal cerība pagaisa, bet tomēr turpmākās reizes suns ārpus pagalma nerādījās un izsitēji man tomēr uzsūtīti netika.
pichonis said
Viktoriinii said
Tas nelaimīgais 1% neizraisīja nekādas emocijas lielam Kaukāzas tipa sunim. Viņš gan bija slēgtā privātmājas teritorijā (lucky me).
Vai pareizi saprotu, ka vienkārši izmēģināji elektrošoku uz suni, kas bija aiz sētas un tevi nekādā veidā neapdraudēja?
Sanāca skriet visai tuvu sētai. Tāpēc bija vēlme nedaudz apklusināt to zvēru. Esmu 2x jau sakosts savulaik. Negribu atkārtojumu it nemaz.
10:26
18/04/2011
Inga_K said
Nezinu, es praktizēju ignorēšanu. Es neaiztieku svešus suņus un viņi neaiztiek mani. Ja kāds deso līdzi, tā ir saimnieka problēma savākt. Iekampa man tieši vienu reizi Rīgā, bet tur jāsaka, tiešām pati biju vainīga - nobiedēju to suni. Suns bija pie saites, bet bija padaudz cilvēku uz ietves, un es tā klusi un cieši blakus apskrēju suni. Nekāda skāde nebija no tā koduma, ja neskaita sīku zilumu. Ārpus pilsētas vai mežā neviens nav meties virsū, ir tikai skrējuši līdzi.
Zinu kā ir, kad skrien līdzi, tas ir pavisam savādāk tie arī parasti, nemaz pavisam klāt nelien, ir pat bijis, ka noskrienu 6km ar svešu suni, viens retrīvers, kurš vairākkārt skrēja ar mani vienreiz arī aizsargāja mani no cita niknuļa, kurš mērķtiecīgi gribēja pagaršot mani, kā reiz toreiz brīnumainā kārtā biju aizmirsusi gāzes baloniņu.
11:53
14/10/2016
Mārtiņ š said
Inga_K said
Lai gan klāt skrienošs suns var likt nobīties, ne vienmēr šāda suņa rīcība nozīmē uzbrukumu ...
Ne visi pazīst suņus un saprot, ko suns domā, un cik noprotu, tad likums man neuzliek par pienākumu zināt suņu uzvedību šādās situācijās.
Vot, vot, labi, mēs jau haļavščīki, bet kāds nopietna līmeņa skrējējs, kurš kaut vai sētas mačos, bet par uzvarām cīnās, vnk fiziski nevar atļauties pie katra suņa apstāties, pakoķetēt (sunīt, es neesmu garšīgs, esmu sviedrains!). Ne velti Žolnerovičs skrien ar piparu gāzes baloniņu un pie vienas vietas viņam tā suņu psiholoģija... Vnk nevar atļauties "nodibināt cilvēciskas attiecības" ar katru kranci.
13:10
24/04/2009
Atkārtoju savu 2012.gada 20.janvārī rakstīto -" iedomājieties, kā reaģētu suņa saimniece, ja es viņai uz kādas klusas ieliņas bļaudams mestos klāt pie stilbiem un mēģinātu tos ar savu degunu pabakstīt un ar mēli nolaizīt?! :) Vai viņa man noglaudītu galvu un teiktu labs, labs, vecīt, esi... un vēl ar kādu cepumiņu pabarotu?:))) Man ir aizdomas, ka nē, ka viņa kliegtu nelabā balsī un par maniaku vai, mazākais, par huligānu mani nosauktu. Ar mani kopā tajā brīdī skrienošais sm72 varētu līdz aizsmakumam mēģināt viņai iestāstīt, ka Aivars ir ļoti labsirdīgs un nekad nevienam nav iekodis, ka viņš vienkārši izrāda savu dabisko ziņkāri un simpātijas... :D Vai tad tiešām niknā suņa saimniecei kaut mirkli būtu ienākusi prātā doma, ka es ar saviem zobiem iekodīšos kādā no viņas mīkstumiem?:) "
13:24
18/04/2011
Aivars said
Atkārtoju savu 2012.gada 20.janvārī rakstīto -" iedomājieties, kā reaģētu suņa saimniece, ja es viņai uz kādas klusas ieliņas bļaudams mestos klāt pie stilbiem un mēģinātu tos ar savu degunu pabakstīt un ar mēli nolaizīt?! :) Vai viņa man noglaudītu galvu un teiktu labs, labs, vecīt, esi... un vēl ar kādu cepumiņu pabarotu?:))) Man ir aizdomas, ka nē, ka viņa kliegtu nelabā balsī un par maniaku vai, mazākais, par huligānu mani nosauktu. Ar mani kopā tajā brīdī skrienošais sm72 varētu līdz aizsmakumam mēģināt viņai iestāstīt, ka Aivars ir ļoti labsirdīgs un nekad nevienam nav iekodis, ka viņš vienkārši izrāda savu dabisko ziņkāri un simpātijas... :D Vai tad tiešām niknā suņa saimniecei kaut mirkli būtu ienākusi prātā doma, ka es ar saviem zobiem iekodīšos kādā no viņas mīkstumiem?:) "
haha, šis ir labais, tas tik būtu kadrs šito izmēģināt.
Būs pie nākamās izdevības kādam ostītāja saimniekam jāpajautā vai es arī drīkstu viņu paostīt un pataustīt.