Please consider registering
guest


10:04
31/12/2011

Labdien,
problēma radās vakardien, kad biju ieplānojis lēnu un mierīgu skrējienu ar sirdritumu ap un zem 145 (~75% no maksimālā), tomēr forumā salasījos ierakstus par augstu kadenci (180 un augstāk) un tās pareizību gargabalu skriešanā, tāpēc nolēmu to izmēģināt. Izmēģinājums izdevās, jo, nepalielinot vidējo pulsu (~155) skriešanas temps nokritās no 5:35-5:40 uz 5:00-5:05! tiktāl viss labi, tomēr skriešanas ar 155 neatbilst vieglam skrējienam. Lai kā centas saīsināt soļa garumu, nesamazinot kadenci pulsu zemāk par 150 nevarēju dabūt. Tāpēc jautājums - kā savienot augstu kadenci ar lēniem un, vēl būtiskāk, atjaunošanās skrējieniem, kur man sirdsritmam jābūt zem 130 (Ae slieksnis)? Vai lēnos un atjaunošanās skrējienos nedomāt par kadenci vai tomēr mēģināt īsināt vēl soli, lai krīt sirdsritms?
Paldies par padomiem!
Tā gan ir, ka augstāka kadence, ja pie tās nav pierasts un tā nenāk dabiski, arī nedaudz paaugstina pulsu. Taču es, kad skrienu zemā un ekstra zemā pulsa skrējienus, kadenci vienalga saglabāju parasto - ap 180-185, jo man tas gluži vienkārši ir jau gana ierasts. Sanāk likt īsus, mazus solīšus. Droši vien, ja temps krītas jau ārkārtīgi zems (piemēram, virs 7:00 min/km vai tml.), tad varbūt arī par kadenci domāt vairs nav tik būtiski (neesmu gan par to cītīgi domājis, tā tikai tāda mirkļa iedoma). Galvenais, skaties, lai solis nesanāk pārāk garš, lai piezemēties iznāk zem sevis un tad jau - kāda tā kadence būs tik lēnā skrējienā, tāda būs.
Laika gaitā situācija uzlabojas. Man, uzsākot skriešanu, kadence bija ap 160-170, ne vairāk. Kad pirms mēneša vai diviem sāku pievērst tam uzmanību un turēt kadenci vismaz 180, pulss kāpa augstāk un nācās nomest tempu. Tagad jau bez piedomāšanas arī iesildoties skrienu ar kadenci ap 180, bet pulss un temps tāds pats, kā pirms tam.