Esmu novērojis, ka pie noskrietā šeit parādās tādi virsraksti kā `atjaunošanas treniņš pēc maratona`, `pēc maratona skrējiens` un tml.. No tā secinu, ka pēc šādiem gariem skējieniem sacensībās tātad nevajag atpūtināt kājas, nedarot neko. Bet ko vajag darīt - skriet lēnu skrējienu? Cik lēnu? Cik garu? Uzreiz jau nākamajā dienā pēc pusmaratona? Un cik dienas pēc tā var atsākt trenēties normālā režīmā? Varbūt vajag darīt vēl kaut ko, lai savestu kājas kārtībā?
19:18
22/04/2009
Es ar tādus skrienu pēc 1/2 maratona sacensībām. Lēni, nepārāk garus, līdz 8 km.
Fizikas, ķīmijas procesus nevarēšu izstāstīt, tos gan jau izskaidros žinošāki cilvēki, bet pamatdoma atjaunojošajam treniņam ir dabūt stīvumu laukā, veicināt asinsriti, lai izkustas viss, kas sastāvējies.
Vari vilk paralēles ar dzeršanu: no rīta nedaudz iedzerot (salāpoties) pēc vakardienas lielās plostošanas paliek labāk.
23:19
24/04/2009
Par uzlāpīšanos salīdzinājums man nebija ienācis prātā!:) Bet atjaunošanās skrējiena būtību Krishjohn ir izstāstījis precīzi - pienskābe tiek izdzenāta no muskuļiem - tie tā nesāp un ātrāk atjaunojas darba spējas. Var jau paskraidīt tai pašā vakarā pēc sacensībām, pakarsēties pirtī vai vannā, izmasēt muskuļus, paskriet nākamajā dienā, pavingrot, pastaipīties - tas viss palīdz. Ātrums un attālums nav svarīgs - viss ir atkarīgs no pašsajūtas. Piemēram, pēc RM es nākamajā dienā lēni paskrēju, pastaigāju, atkal paskrēju, paplūcu pļavā puķes, pasēdējupavēroju sienāžus un atkal paskrēju - kopā kādus 6-7km. Beigās vidējais ātrums sanāca tikai ap 10 min/km, bet kādu stundu garais atjaunošanās treniņš savu mērķi sasniedza - es pēc tā jutos ļoti labi!:)
OKi, apmēram skaidrs, paldies. Par to `salāpīšanos` gan nekad neesmu sapratis - man vienmēr otrajā dienā alus liekas tik pretīgs, ka nevaru saprast, kā var gribēt ko tādu vēl dzert un tad vēl cerēt, ka jutīsies labāk :D
kad ikdienā nelieto alko un nejauc škirnes, tad nekas tāds arī nenāks prātā :) Tāpēc jau Krishjhon tādu salīdzinājumu ir ielicis - lāpīties jau var arī savādāk, kaut ar kefīru :) Te ir tā lāpīšanās ar mazajiem lēnajiem kilometriem. Pie Aivara teiktā piebildīšu - atjaunošanās (recovery) temps, aptuveni ir zemāk par garo lēno skrējienu tempu, zemāk par 50-60% no maksimālā tempa. Katram jau savas prasības uz atpūtu. Es pēc lielās kapāšanas, kā piemēram, RM, Kuldīgas pusīte, vai garie 30+ skrējieni, skrienu visai lēnā tempā, kādā vispār varu pakustēties. Visbiežāk izmantoju pludmali un zāli parkā.