Please consider registering
guest
22:06
26/05/2014
Ar skriešanu nodarbojos 4 gadus, ir sāpējuši muskuļi gan locītavās sāpes iemetušās. Tas viss gan nāk gan iet, taču sāpe vēderā jau pāris mēnešus neatlaižas. Trenējos 5..6 reizes nedēļā, skrienu pāris reizes nedēļā garos gabalus un tieši to dēļ ir iemetusies pastāvīga sāpe vēderā starp nabu un maziņo tuvu ādai. Reizēm pa vidu, reizēm drusku pa kreiso pusi. Laikam tā ir laktoze vēdera muskuļos vai vēdera plēvē, neesmu mediķis, grūti pateikt. Vēders sāpēja gatavojoties 110 km kalnu ultrai, ultras laikā tieši šī sāpe vēderā, nevis kājās, negatīvi ietekmēja rezultātu. Mēģināju 6 dienas pēc ultras neskriet, sāpes kājās izgaisa 3...4 dienu laikā, bet šī sāpe vēderā tikai daļēji. Vissāpīgāk ir tajos brīžos kad šķaudu vai klepoju, pilnīgi vēders ir jāpietur, cik sāpīgi. Vismazāk sāp tad kad lēnām skrien - skrienot starp 5 un 15 km, kad organisms ir jau iesilis un nogurums vēl nav licis par sevi manīt.
Varētu jau patērēties ar laiku un naudu pie speciālistiem ejot, bet gribu vispirms izmēģināt "izsprukt cauri pa vieglo" palietojot kaut kādus uztura bagātinātājus vai kaut kādus vingrojumus izpildīt. Vai varbūt pāris nedēļas pilnīgas atpūtas palīdzētu? Varbūt sporta mediķi regulāri sastopas ar šādiem simptomiem un es neesmu pirmais, kas sūdzas?
09:29
27/08/2010
10:02
22/04/2009
22:47
26/05/2014
nu common, varbūt kādam ir idejas, kas tā par lietu un kā ar to cīnīties, var būt garo skrējienu dēļ izstrādājušas kādas baktērijas vēderā, kas rada šo sāpi, vai neviens no skrējējiem tiešām ar šādu lietu nav saskāries? Sāpes rodas no garajiem treniņiem, kā arī ne tik daudz no ātrajiem. Pēc treniņa uzņemot šķidrumu, sāpes daļēji samazinās.
Pats dzīvoju Anglijā un tas dara ārstu vizītes sarežģītākas. Tuvākajos mēnešos uz LV neplānoju doties.
07:05
27/08/2010
09:10
06/08/2016
11:18
26/05/2014
Krustnaglina said
Nu pēc tāda apraksta, pie ārsta skrietu uzreiz, jo sāpes kuras tik ilgstoši nepāriet var liecināt arī par kaut ko ļoti nelāgu. Pašai pēc 17km+ sāk sāpēt vēders, bet sāp max 2 dienas. Savu vainu nojaušu. Bet kopumā tava problēma izklausās pēc trūces.
Urrā, beidzot vismaz viens cilvēks atzinās, ka viņam no garajām distancēm sāp vēders. Ticamāk, man arī ir tā pati mistiskā kaites par kuru Tu nojaut. Ja vien es zinātu, kas tā ir un kā ar to cīnīties. Nu protams, vienkāršākais veids ir samazināt garos skrējienus. Kādus vairākus mēnešus no vietas centos skriet pa 1,2, pat trīs skrējieni 30+ nedēļā. Gribējās būt starp krutākajiem pirmajā divīzijā. Taču nebiju līdz tam vēl izaudzis. Un sākās problēmas.
Par trūci vēderā, Krustnagliņa, Inga K, googlē tas izskatās tik nopietni, ka tad jau pat staigāšana sagādātu grūtības. Taču es spēju pilnvērtīgi piedalīties vidējo distanču sacensībās, ar garajām 40+ man sākas problēmas ar vēderu. Gan jau ka tas nav tik nopietni.
11:47
27/08/2010
Ugisdatavs said
Par trūci vēderā, Krustnagliņa, Inga K, googlē tas izskatās tik nopietni, ka tad jau pat staigāšana sagādātu grūtības. Taču es spēju pilnvērtīgi piedalīties vidējo distanču sacensībās, ar garajām 40+ man sākas problēmas ar vēderu. Gan jau ka tas nav tik nopietni.
Nu skaties, tas ir ne tik nopietni līdz iesprūst. Tad ir neatliekami.
http://veselam.la.lv/2015/03/02/truces-izliktas-lamatas/
12:17
06/08/2016
Ugisdatavs said
Urrā, beidzot vismaz viens cilvēks atzinās, ka viņam no garajām distancēm sāp vēders. Ticamāk, man arī ir tā pati mistiskā kaites par kuru Tu nojaut. Ja vien es zinātu, kas tā ir un kā ar to cīnīties. Nu protams, vienkāršākais veids ir samazināt garos skrējienus. Kādus vairākus mēnešus no vietas centos skriet pa 1,2, pat trīs skrējieni 30+ nedēļā. Gribējās būt starp krutākajiem pirmajā divīzijā. Taču nebiju līdz tam vēl izaudzis. Un sākās problēmas.
Par trūci vēderā, Krustnagliņa, Inga K, googlē tas izskatās tik nopietni, ka tad jau pat staigāšana sagādātu grūtības. Taču es spēju pilnvērtīgi piedalīties vidējo distanču sacensībās, ar garajām 40+ man sākas problēmas ar vēderu. Gan jau ka tas nav tik nopietni.
Nu man mistiskā kaite ir tāda, ka vairāk jātrenē korsetes daļa un jāskrien ar taisnāku muguru. Kad sāp tieši kuņģis, tad jādomā kā izbeigt ēst cielaviņu un baltos miltus :D jo tas baigi ietekmē manu vēderu un skriešanu. Tādos gadījumos dzeru BioGaia vai citus probiotiķus un ievēroju diētu. Bet es mūžīgi ar to mokos un arī stress ietekmē manu gremošanas sistēmu.
13:00
14/10/2016
Krustnaglina said
Ugisdatavs said
Urrā, beidzot vismaz viens cilvēks atzinās, ka viņam no garajām distancēm sāp vēders. Ticamāk, man arī ir tā pati mistiskā kaites par kuru Tu nojaut. Ja vien es zinātu, kas tā ir un kā ar to cīnīties. Nu protams, vienkāršākais veids ir samazināt garos skrējienus. Kādus vairākus mēnešus no vietas centos skriet pa 1,2, pat trīs skrējieni 30+ nedēļā. Gribējās būt starp krutākajiem pirmajā divīzijā.
Nu, Normundu vienalga nenoskriesi. :)
19:24
26/05/2014
12:13
26/05/2014
13:37
26/05/2014
Nu tā, ja kāds seko līdzi, var būt interesanti. Kādam pieredzei var noderēt. Biju pie ārsta. Pēc taustes ārsts neko neatrada. Ja asins analīzes sliktas, tas norāda uz kādu iekaisumu. Analīzes bija labas, tātad arī nekāda iekaisuma vēderā nebija. Ārsts saka, ka tās ir muskuļu sāpes un ieteica lietot ibuprefin.
Kā jau iepriekš rakstīju, ka es pārmērīgi daudz esmu skrējis garos gabalus, kā arī kilometrāža ir par lielu priekš manas sagatavotības. Tagad garos gabalus skrienu retāk, taču bet vēl joprojām man ir lielākais Renča skaitlis šajā saitā. Arī kilometrāžu esmu samazinājis - jau piekto nedēļu zem 100 km/ned. Līdz ar to vēdera sāpes paliek retākas un mazāk izteiktas Visa vaina nesaprātīgos trenniņos.
15:26
27/08/2010
00:17
26/05/2014
Rasels said
Varbūt jāsāk vairāk / daudzveidīgāk vēdera presi trenēt?
ārstam to jautāju, viņš atbildēja, diez vai. Bet tas ir Anglijas ārsts, kas strādā valsts sektorā. Tur jau strādā galvenokārt caurkrituši ārsti, uz kuriem nevar pārāk paļauties. Vo, kāds sporta ārsts varētu gan man padomu dot. Cerēju, ka forumā ir kāds zinātājs. Vēderā tā ir tā laktoze saucamā, kas rada sāpes. Man pašam šķiet, ka ilglaicīgi, pastāvīgi treniņi iemācīs organismu efektīvāk no laktozes atbrīvoties.
Paldies, Inga_K
06:44
13/11/2009
Ugisdatavs said
Vēderā tā ir tā laktoze saucamā, kas rada sāpes. Man pašam šķiet, ka ilglaicīgi, pastāvīgi treniņi iemācīs organismu efektīvāk no laktozes atbrīvoties.
Kaut kas man te nepatīk, šajā domu gājienā. Tik nevaru lāgā noformulēt (pārāk agrs, neesmu pamodies :) ...
Vai netiek sajauktas divas vielas (savienojumi, molekulas) ar līdzīgiem nosaukumiem?
* Ilglaicīgi, pastāvīgi treniņi varētu iemācīt organismam atbrīvoties no laktāta (lactate) jeb pienskābes (lactic acid). Tiek arī uzskatīts (gan ne "vienbalsīgi"!), ka pienskābe liek sāpēt muskuļiem pēc intensīva treniņa... Vai domāts bija tā?
https://lv.wikipedia.org/wiki/Piensk%C4%81be
https://en.wikipedia.org/wiki/Lactic_acid#Exercise_and_lactate
* Laktoze (lactose) ir pavisam cits savienojums. Tiesa, zināms - bioķīmisko pārvērtību nosacīts - sakars ar laktātu/pienskābi tai ir. https://lv.wikipedia.org/wiki/Laktoze (vairāk EN versijā)
Populāra kļuvusi laktozes nepanesība (lactose intolerance), kas tiešām rada vēdera problēmas - lai gan drusku citādas. https://lv.wikipedia.org/wiki/Laktozes_nepanes%C4%ABba (vairāk EN versijā)
Ar to saprot laktāzes (lactase) trūkumu organismā. Tas ir laktozi šķeļošais ferments jeb enzīms.
17:35
26/05/2014
Andulis said
Ugisdatavs said
Vēderā tā ir tā laktoze saucamā, kas rada sāpes. Man pašam šķiet, ka ilglaicīgi, pastāvīgi treniņi iemācīs organismu efektīvāk no laktozes atbrīvoties.Kaut kas man te nepatīk, šajā domu gājienā. Tik nevaru lāgā noformulēt (pārāk agrs, neesmu pamodies :) ...
Vai netiek sajauktas divas vielas (savienojumi, molekulas) ar līdzīgiem nosaukumiem?* Ilglaicīgi, pastāvīgi treniņi varētu iemācīt organismam atbrīvoties no laktāta (lactate) jeb pienskābes (lactic acid). Tiek arī uzskatīts (gan ne "vienbalsīgi"!), ka pienskābe liek sāpēt muskuļiem pēc intensīva treniņa... Vai domāts bija tā?
https://lv.wikipedia.org/wiki/Piensk%C4%81be
https://en.wikipedia.org/wiki/Lactic_acid#Exercise_and_lactate* Laktoze (lactose) ir pavisam cits savienojums. Tiesa, zināms - bioķīmisko pārvērtību nosacīts - sakars ar laktātu/pienskābi tai ir. https://lv.wikipedia.org/wiki/Laktoze (vairāk EN versijā)
Populāra kļuvusi laktozes nepanesība (lactose intolerance), kas tiešām rada vēdera problēmas - lai gan drusku citādas. https://lv.wikipedia.org/wiki/Laktozes_nepanes%C4%ABba (vairāk EN versijā)
Ar to saprot laktāzes (lactase) trūkumu organismā. Tas ir laktozi šķeļošais ferments jeb enzīms.
Jā, es biju domājis laktāta (lactate). Gremošanas traucējumus, kas saistīti ar laktozi, jau vienkārši konstatēt.
17:49
21/02/2015
Ugisdatavs said
Nu tā, ja kāds seko līdzi, var būt interesanti. Kādam pieredzei var noderēt. Biju pie ārsta. Pēc taustes ārsts neko neatrada. Ja asins analīzes sliktas, tas norāda uz kādu iekaisumu. Analīzes bija labas, tātad arī nekāda iekaisuma vēderā nebija. Ārsts saka, ka tās ir muskuļu sāpes un ieteica lietot ibuprefin.
Buushu riebiiga un teikshu - ieteikt lietot pretsaapju liidzekljus, lai mazinaatu muskulju saapes ir kaa teikt - uzliimee plaaksteri uz atveertas bruuces. Redzeet nevarees, bet tas nekaadi nepaliidz atbriivoties no probleemas ceelonja.
Paziistu skreejeeju, kursh skrien aatri un daudz, bet shobriid praktiski netrenee papildus veedera jeb torsa muskuljus, arii taada pati probleema. Pati neskrienu nedz daudz, nedz baigi aatri, taapeec nav taadu probleemu pashai. Tikai, kad skreeju 200 m sprintus stadionaa, peec tam viss rumpis saapeeja. Tas paraada, ka skrieshana lielos apjomos un intensiivi (speeciigi) kopumaa nodarbina nevis tikai kaajas, bet arii visu torsu (paskatieties uz pasaules maratona chempionu presiiteem, ne jau smukuma peec taas tur ir).
Mans ieteikums (ko es dariitu, ja man buutu shaada probleema) - treneet papildus skrieshanai arii dazjas reizes nedeeljaa torsu. Nezinu, vai tas tieshaam paliidzees, bet par sliktu noteikti nenaaks. Konkreeti - taisi plankingu, tas visaptveroshaak nodarbina gan seklos, gan dziljos veedera muskuljus.