Forums

VM11 sagaidīju bez stresa. Pateicīgs, ka dabūjis Garmin 405 no pulsometrs.lv. Sarunājoties mierinu Gitu, kam šis skrējiens būs pirmais pusmaratons.

Šoreiz sev kā TT atzīmi lieku neapmierinošu. Dikti paškritisks biju.

1) tā tempa raustīšana. no 4:15 līdz 5:15, vidēji uz km no 4:40 līdz 5:20. Nav brīnums, ka daudzi netika līdzi. Bet kāds tomēr pēc finiša pateica paldies.

2) mazrunīgs kāds biju tāds paliku. Zinu, ka vajadzētu par kko nepiespiesti papļāpāt, bet tas nesanāk. Zinu arī, ka ar turamajiem nevajag daudz runāt, viņiem pašiem pēc tam būs grūtāk. Tāpēc nodomāju (skaļi) ka jāmācās dziesmas, ko dziedāt skrienot :)

Vismaz labi, ka pēc aklajiem kilometriem 2. aplī, kad rādījumi no ekrāna vispār nozuda, finišējām gana tuvu prasītajam 1h44:46. Ir gan aizdoma, ka aklajos km uzkurinājām tempu, bet statistika rādīja, ka vidēji pa 4:40 ātrāki kilometri nebija.

Ja nebūtu atzinīgu vārdu pēc skrējiena, pats nodomātu, ka vairs neskriešu kā tt.

Prieks, ka ja ne runāšana, tad darīšana cilvēkus iepriecināja. Balonu kopā sasiešanās :)

Pašam viss likās labi, kas ar skrējienu saistīts. Laikam tāpēc, ka nebija gaidas. Analizējot gan šķiet, ka šoreiz organizatoriem bijis jāiztiek ar mazāku budžetu tāpēc,

finišā bija vien banāni, ne apelsīni un melones, kā pagājušo gadu.

dzirdināšanas punktos bez enerģijas dzērieniem. (kas viņos tāds, sālsūdens? :) 

medaļa bija vienkārša, līdzīga Kuldīgas medaļai.

numuri sanākuši plīstoši. (tas varbūt arī ir eksperimenta rezultāts)

Toties brīvprātīgās meitenes trasē gan bija visenerģiskākās, kādas esmu jebkad manījis. Ar tarkšķiem un aplausiem. 

Mums taču visiem tika nosponsorēti krekli, aš 12.

Akcijas dalībnieki un pārējie iesācēji malači, diemžēl nejutu sevī enerģiju īpaši atbalstīt pēc sava finiša, vien noskatījos, kā braši skrien!

Tiekamies… jau Siguldā, 15. oktobrī.

"Skriešana ir dāvana, kuru es sev pasniedzu ik dienu."

(c) Gunārs Akerbergs