15:53
30/11/2009
Kopīgi ar minikin aktīvi skatoties Siguldas pusīti, aizdomājāmies par to, ka pietrūkst kārtīgu maču Latgales pusē. Laikam vairs palikuši Daugavpils 50 km, un maratons (?) pat vairs nav.
Tā nu šodien cenšoties papētīt jau nākamā gada kalendāru, Sportlat web lapā uzgāju - Rēzeknes pusmaratons 2012. gada 30. septembrī. Akurāt pēc gada pa vidu Valmierai un Siguldai. Pagaidām tas laikam ir neoficiāli - jau izsludinātajā Skrien Latvija 2012 kalendārā tas neietilpst, bet, pieļauju, lai piesaistītu vairāk dalībnieku, tas varētu iekļauties Sportlat balva 2012 ieskaitē.
Esmu patīkami pārsteigts, nekad nav bijis tas gods šo pilsētu apmeklēt un sacensības būtu gana labs iemesls to izdarīt.
16:42
26/03/2011
22:56
15/03/2011
07:14
13/11/2009
Tad uzreiz ir jautājums – ko nozīmē "gana daudz"?
Ar 100 vai 200 maratonistu dalības maksām vien sarīkošanas izdevumus nosegt neizdosies, tam ticu. (Vismaz, ja taisa "mūsdienīgi"; var gan vēl strīdēties, cik % no visām izmaksām ir absolūti nepieciešamas.) Tātad jāmeklē pašvaldību atbalsts un jāpiesaista sponsori – līdzīgi, kā to darījuši pusmaratonu organizatori. Un jāreklamējas visos iedomājamos veidos.
Iznāk, ka nevaram runāt par vispārinātu skrējēju pulcēšanas spēju maratonam vai pusmaratonam kā tādam. Būtiska kļūst katra konkrēta pasākuma rīkotāju enerģija, izdoma, apsviedīgums… Kaut kā tā.
Negribas ticēt, ka Latvijā vienīgie maratonspējīgie :) organizatori ir tikai Rīgā (Norda k-gs un Co.) un Valmierā (jeb Sportlat'ā? neesmu iedziļinājies…).
Ar to gan netaisos kādam ko pārmest. Gribu tikai spuroties pretī šai nolemtības sajūtai – ka Latvijā vairāk par 2 maratoniem gadā sarīkot vispār "nevar"… Agrāk varēja, pat vēl šajā gadsimtā. :) Ticu, ka pēc dažiem gadiem atkal to pieredzēsim.
P.S. Patiesībā Siguldas kalnu maratons uzskatāms par trešo, jau tagad. Liekas, ir nostabilizējies un sekmīgi piesaista jaunus atkarīgos.
P.P.S. Atvainojos par ne-tēmu. :)
10:25
15/03/2011
gana daudz tas ir tik, lai nebūtu jāskrien cēlā vientulībā pāris km pēc starta? teorētiski pusītes var skriet ik pēc pāris nedēļām vai pat katru nedēļas nogali, maratonu gan reti kurais gribēs tik bieži skriet, tādēļ lai būtu vairāk par 2 maratoniem gadā vajag vairāk skrējēju, pie tam vēl tādu, kuri nepiedalās visādos alternatīvajos sportos, jo ir arī visādi velo, orientēšanās, slēpošanas, kalnu, u.c. maratoni, spēj tik piedalīties .. atrodot bagātus sponsorus skriet gribošie neuzradīsies no nekurienes vienā mirklī :) ja nu vienīgi jāimportē no ārzemēm :)
arī skatoties šobrīd uz sportlat seriālu, sanāk, ka vēl vienu maratonu nāktos kaut kur iestarpināt starp divām pusītēm :) vai arī pusīti pagarināt .. piemēram, karstajā Kuldīgā? :)
nezinu kā bija pagājušajā gadsimtā, bet vai nevarētu būt, ka tad rīkoja vairāk maratonus nevis pusītes?
tajā laikā par tādām pusītēm nezināja gandrīz neko - tika rīkoti 20km, tad vēl 30km skrējieni pa šoseju ... tikai ap 90.gadu sākumu iekš LV parādījās pirmie pusmaratoni - vienu no tiem es skrēju 94.gadā iekš Ozolniekiem, kas bija arī LV čempionāts
Maratonu daudzums bija visai apjomīgs, kaut ko varu atcerēties, bet labāk ir jautāt vairāk pieredzējušiem biedriem, tādiem kā aa_modris, vai pašam Jurim Bērziņam, kam droši ka būs saraksts ar visiem veiktajiem maratoniem
12:23
30/11/2009
Gan jau ka Rēzeknes pašvaldība, skaudībā uz citām pilsētām, pirmā vērsās pie Sportlat ar iniciatīvu (manas subjektīvās baumas, neapstiprinātas ar tenkām). Tas tomēr ir ļoti labs mārketinga pasākums. Līdz ar to par Madonu vai Gulbeni, kurš pirmais brauc (attopas), tas pirmais maļ.
Un datumi ir piemēroti, 2 nedēļas starp mačiem pietiek, lai atkal būtu gatavi vālēt pusmaratonu. Tiešām, cilvēkiem lielāka motivācija turpināt aktīvu sezonu. Neaizmirstot par katra maciņa "mūžīgo" biezumu, konkurenci.
Tiešām nezinu par maratoniem agrāk. Vai tie notika arī vasarā? Šis laiks ir ļoti piesātināts, turklāt gaisa temperatūra. Tad vai nu:
- rudenī. Cik nepieciešama pauze starp maratoniem? (pie tam 2 pusm. aizņēmuši vietu)
- Pirms, pēc NRM (pirms - gatavība, pēc - tūlīt Līgo)
Varbūt pārspīlēju, man nav ar ko salīdzināt.
13:29
25/03/2010
Rēzekni, acīmredzot taisa Sportlats. Skrien Latvija seriālā paliek tie paši mači, ir zināmi datumi nākamajai sezonai. Pievienoju LETAs ziņu:
Skrējienu seriālā "Skrien Latvija" uzvarējis Žolnerovičs un lietuviete Norgiliene
"Skrien Latvija" skriešanas seriālu veidoja seši Latvijas pusmaratoni - Rīgas pusmaratons, Ventspils Piedzīvojumu parka pusmaratons, Liepājas pusmaratons, SEB Kuldīgas pusmaratons, "Sportlat" Valmieras maratons un Siguldas pusmaratons.
Vīriešu ieskaitē Žolnerovičs tika pie 3977 punktiem, apsteidzot Jāni Viščeru (3863 punkti) un Renāru Rozi (3860 punkti).
Savukārt sieviešu konkurencē Norgiliene izcīnīja 3955 punktus, bet nākamajās divās vietās ierindojās Latvijas sportistes - Jeļena Ābele ar 3911 punktiem un Dace Lina, kura izcīnīja 3813 punktus.
"Skrien Latvija" ieskaitei dalībniekiem bija nepieciešami četri pieveikti skrējieni - četri pusmaratoni vai četri tautas skrējieni sezonas laikā. Visi dalībnieki, kuri pieveica vismaz četrus no sešiem seriāla pusmaratoniem, saņems prestižas piespraudes un īpašu sporta T-kreklu. Tikmēr naudas balvas pienācās gan katra posma labākajiem sportistiem, gan arī kopvērtējuma labākajiem.
Pirms seriāla sākuma organizatori bija plānojuši 10 000 dalībnieku, tomēr kopējais dalībnieku skaits sasniedza 8000. Bez Latvijas sportistiem sacensībās piedalījušies arī pārstāvji no Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Somijas, Īrijas, Vācijas, Baltkrievijas, Čehijas un ASV.
Jau šobrīd organizatori apstiprinājuši skrējienu seriāla "Skrien Latvija" 2012 sacensību kalendāru. Ieskaitē palikušas tās pašas sacensības, kas šogad: 29.aprīlis - Rīgas pusmaratons, 16.jūnijs - Ventspils Piedzīvojumu parka pusmaratons, 15.jūlijs - Liepājas pusmaratons, 4.augusts - Kuldīgas pusmaratons, 16.septembris - "Sportlat" Valmieras maratons un 13.oktobris - Siguldas pusmaratons.
LETA
Vai sezonas sākumā gadījumā netika teikts, ka pie tiem T-krekliem tiks tie, kas noskries vai nu četras garās distances, vai arī četras īsās? Vai arī es kaut ko nepareizi būtu sapratis? Tagad jau nolikumā redzams, ka tikai garās distances tiek skaitītas, īsajām neko nedod, vien skaita kopvērtējuma punktus. Vai nolikums būtu mainīts sezonas laikā??
15:09
30/11/2009
Citēju nolikumu: "Piemiņas balvas visiem, kas pieveikuši 4 no 6 pusmaratoniem - elitāra piemiņas nozīmīte, sporta T- krekls un sertifikāts."
Teksts ir par pusmaratoniem (pasniegts arī kā pusmaratonu seriāls, nevis skrējienu), tātad garā distance, un tā sapratu jau no paša sākuma. Diemžēl...
19:04
13/11/2009
Artūro rakstīja:
Tiešām nezinu par maratoniem agrāk. Vai tie notika arī vasarā? Šis laiks ir ļoti piesātināts, turklāt gaisa temperatūra.
Notika, notika. Pirmie pieci Rīgas maratoni (1991.-1995.) bija taisni vasaras vidū - jūlija otrajā pusē! Starts tika dots vēlā pēcpusdienā vai agrā vakarā (16:00-19:00), tā ka pēdējie grūtie km vairs nebija cepienā, bet jau samērā normālos apstākļos. Startējot ap 18:00, vasaras maratons hobijskrējēja ātrumā ir gluži patīkams! Zem tā varu parakstīties. :)
Sākot ar 1996. gadu, pasākums pārcēlās uz jūnija pašām pirmajām dienām (1996., 2006.) vai maija vidu/beigām. Tad nu sākām startēt ap 12:00.
Līdzīga pieredze ir ar dažiem Tallinas maratoniem (2001., 2003., 2006.), kas notika attiecīgi 30.06., 12.07. un 8.07. Arī tajos startējām dienas otrajā pusē.
Savukārt, LSC 1999. un 2000. gadā rīkoja maratonus Mežaparkā - jūlijā. Noskrēju. Pasilti jau bija, bet nekas nāvējošs. Iespējams, ka arī 2001. g. vēl bija vasarā - neatceros, jo tajā gadā nepiedalījos. Vēlāk tie notika pavasarī vai rudenī (2002.-2006.). ...Taču 50 km skrējiens Mežaparkā jūlijā gan notika līdz pat 2010. gadam, vien šogad to nojauca Daugavpils pasākums.
Jūrmalā (Dzintaros) no 1996. līdz (vismaz) 2000. gadam varēja skriet 100 km - augusta sākumā! Mazliet vairāk kā 3 km garais aplis bija daļēji koku ēnā. Divas reizes tur izstājos pēc 50 km - taču ne karstuma dēļ. Trešajā reizē nojozu drusku vairāk, tad atkal tomēr izstājos - bet laiciņš bija pavisam labs, mākoņains, vienu brīdi drusku lietus uzpilināja.
Daugavpilī daži maratoni rīkoti augustā. Vienu reizi - 17.08.2008. - izstājos pēc puses, likās pārāk karsts/tveicīgs, negribēju mocīties. Starts, šķiet, bija 12:00, ne tajā labākajā laikā. :( (Gluži apzvērēt gan nevaru, jāpārbauda būtu.)
Taču šogad 3. jūlijā piecdesmitnieku tur veicām itin labā laiciņā, tikai pirmajos km sauli drusku jutām. Pēc tam - komfortabli nomācies. :)
Mošķis reizēm piemin Ēdoles maratonu astoņdesmitajos gados. Laikam arī tas notika vasarā??
Par šī laika (vasaras) piesātinātību ar skrējieniem varētu strīdēties. Ja skatās Eiropas mērogā maratonu skaitu pa mēnešiem, tad vasaras vidū ir pieklusums. Jūlijā šogad tikai 26 bijuši. Aktivitātes maksimums sanāk septembrī (80) un it īpaši pašlaik - oktobrī (113).
Protams, ja ņemtu citas distances vai skatītos tikai uz Latviju - iespējams, aina atšķirtos.
pietrūkst vēl daži:
Tautas Dziesmas maratons - Biķernieki (oktobra sākums) - aplis ~5.6km meistarklase + tautas klase ierobežojums - 8 apļi - ļoti populārs maratons
Skrundas maratons - marta beigas - notikuši 3 maratoni
Skrējiens Rīga-Valmiera, liekas arī maratona distance bija
pa Jāņiem - Viesītes maratons- starts vakarā
Ēdoles maratons - augusta beigas - ar dažādām distancēm
Ogres maratons - maratona stafete
Jelgavas (Ozolnieku) maratons - masveidīgākais maratons Latvijā tieši maratona distancē
21:48
14/09/2009
Agrākos laikos tiešām bijuši padaudz garo skrējienu.Skrējiens Rīga - Valmiera startēja no Brīvības pieminekļa pusnaktī,distance gan šķiet tikai viena.No viena vecāka aktīvista esmu dzirdējis ,ka vienā gadā noskrieti 13 maratoni ! Tak lielākā daļa noteikti tepat Latvijā domājams.Vispār interesanti būtu parakņāties pa vēsturi.Domāju,ka Andulis un Mošķis jau diezgan ierakušies.
22:14
24/04/2009
Jāāāāaaa… tagad pat grūti iedomāties, cik gan daudz garo distanču skrējējiem vajadzēja būt, jeb citiem vārdiem cik gan populāra agrāk bija skriešana, ka visām šīm sacensībām pietika dalībnieku (un organizatoru, sponsoru, tiesnešu, palīgu…)! Kaut gan, kur tad Gunārs Akerbergs spētu savākt 272 (rakstu pēc atmiņas nepārbaudot šī skaitļa precizitāti) noskrietus maratonus, ja to nebūtu pietiekamā skaitā pašu mājās. Tikai ārzemēs to nevarētu sakrāt.
22:16
13/11/2009
Rīga-Valmiera tiešām iztika bez satelītdistancēm. Atšķirībā no mūsdienu NRM. ;) Kaut gan... "satelīts" 42,195 km garumā būtu jau visai cienījams satelīts. :)
Ja nemaldos, no Brīvības pieminekļa Rīgā līdz Sīmaņa baznīcai Valmierā skaitījās 107 km? Didzis varbūt zinās precīzāk.
13 maratoni gadā varētu būt bijuši G. Akerbergam... iespējams, arī G. Jermolajevam... V. Valdmanim... bet laikam jau viens vecāks aktīvists šoreiz ir vēl kāds cits, ja?
22:29
24/04/2009
Didzim jau no 13 maratoniem gadā vairs nav tālu - vairāk par pusi jau šogad viņš no šī skaita būs sasniedzis. Mazliet vairāk nekā viens maratons mēnesī - it kā jau nekas īpašs... :) Atceros, ka lasīju kā Gunārs Akerbergs sestdienā, noskrējis maratonu Varšavā, devās uz staciju un naktī ar vilcienu pārbrauca uz Prāgu, lai svētdienā skrietu tur nākamo.
22:43
14/09/2009
Šķiet ,ka Andulis diezgan precīzi minēja Rīga - Valmiera skrējiena garumu. Manās piezīmēs ir atzīmēti šādi aktīvākie maratonu pievārētāji : nelaiķis G.Akerbergs - 273,V.Valdmanis-165,G.Jermolajevs - 143,J.Bērziņš- 126.Tas 13 maratonu pievārētājs vienā gadā ir Raitis Lērme no Valmieras,kura kontā ir 64 maratoni,arī labs soļotājs.Interesanti būtu uzzināt cik maratonus pievārējis mūsu Andulis - domāju,ka arī vajadzētu būt pieklājīgam ciparam.