Stipro skrējiens, 370+ sieviešu starts un nežēlīgā cīņa ar stikla kalnu! Galvenajās lomās ātrākās 7 dalībnieces, tai skaitā Heely (finišēja kā 4-tā)
http://youtu.be/Ng-gWi8Tl_E
Stipro skrejiens nu ir pieveikts!Mes to izdarijam ka komanda,tik tiesham vilkam un stumam viens otru!Pievienoshos zaichikam:paldies Noskrien.lv par shadu iespeju.Tas bija lielisks izturibas trenninsh,parbaudijums sev,ka ari super piedzivojums un tika ieguti jauni draugi:)!Paldies liels ari faniem par superigo atbalstu un dzirdinasanas punktiem:)!Paldies komandai:)Es peldesanas sezonas atklasanu biju iedomajies biku savadaku:),bet man patika:)Gaidu foto ar nepacietibu!
21:54
20/09/2010
Huh, izskaloju kilogramu dubļus no botām un drēbēm.
Jā, paldies VSK Noskrien par iespēju. Paldies foršajiem cilvēkiem un komandai - Zaichikam, Essnee, Enrico un atbalstītājiem. Kopā, caur dubļu jūrām, šķēršļiem un palīdzēšanu vienam otram, mēs to paveicām. Prieks. :)
Neskaitot skrējienu, šodien atklāta peldēšanas sezona, zemeņu ēšanas sezona, staigāšana ar basām kājām, apcepināšanās saulē un piknika sezona. :)
Plašāks apskats un fotoreportāža (ar komandu sarunāsim privāti, kā visi tiek pie visām bildēm) būs drusku vēlāk (šobrīd es ar nepacietību gaidu, kad izžūs mati, lai varu iet atplīst), bet es nevaru nepadalīties ar mūsu "pirms" un "pēc" :D
Pirms: http://content28-foto.inbox.lv/albums/e/essnee/nedela/Picture-170.jpg
Pēc: http://content28-foto.inbox.lv/albums/e/essnee/nedela/DSC-0479.jpg
essnee said
Plašāks apskats un fotoreportāža (ar komandu sarunāsim privāti, kā visi tiek pie visām bildēm) būs drusku vēlāk (šobrīd es ar nepacietību gaidu, kad izžūs mati, lai varu iet atplīst), bet es nevaru nepadalīties ar mūsu "pirms" un "pēc" :D
Pirms: http://content28-foto.inbox.lv/albums/e/essnee/nedela/Picture-170.jpg
Pēc: http://content28-foto.inbox.lv/albums/e/essnee/nedela/DSC-0479.jpg
Vispār jūs arī `pēc` nemaz tik pārlieku netīri neizskatāties :) Man tik labi saglabāties neizdevās - https://twitter.com/AkmensSuns/status/330737097092759552/photo/1
Jā, bet pasākums bija interesants, kā jau parasti. Tas notika piekto reizi, es tajā piedalījos jau ceturto reizi, trešo reizi šajā trasē, otro reizi basām kājām, pirmo reizi redzēju tajā vēl vienu baskāji. Tagad man šogad sacensības pa baso izvirzās vadībā pret pārējām sacensībām skaita ziņā - 3:2.. :)
Īsti nesapratu to lielo ažiotāžu ap stikla sienas šķērsli. Es kā pieskrēju, tā, sagaidot savu kārtu, vienkārši uzkāpu pa virvi bez jebkādas palīdzības no malas un miers. Citi esot traki mocījušies.. Man, savukārt, diezgan mokoši bija meža posmi, kur zari un asumi, kā arī līšana uz vēdera zem žoga likās nebeidzami garš ceļgalu un citu atklātu miesas fragmentu skrāpēšanas posms :) Kopumā, protams, diena nav veltīgi izniekota!
P.S. Forši, ka šogad bija sarūpētas dušas ar siltu ūdeni. Vēl foršāk gan būtu, ja pa tām arī ūdens būtu laukā tecējis, bet varbūt jau arī, ka visu nevajag uzreiz - to nākamgad!
viennozīmīgi foršs pasākums! :) Ļoti patika.
Bet jūs tiešām esat Tīri tikuši cauri :) pēdējā līšanā zem baļķiem man sanāca tā piedzīt visu ar māliem, ka nācās bez biksēm palikt uz atlikušajiem km, ne iztīrīt, ne īsti noturēt, pēc komentāriem 're kur viens lupatu nes!' nometu ceļa malā.. lai jau :)
Pagājušogad stikla kalns likās elementārs, šogad pirms starta arī, uzskrēju iizii ar kediņām, bet nu kaut kā, kad līdz viņam tiku, Bija problēmas, galīgi glumais striķis īsti nepatika, varbūt vajadzēja kārtīgāk ieskrieties, vai cimdos skriet.
tiksimies nākamgad, ātrāk spēcīgāk! :D
Man, no malas vērojot, šķita, ka Stikla kalnu pa īstam spēja novērtēt tikai pirmie skrējēji. Sākumā viss bija tik jauki ieslidināts, ka bija patiešām žēl skatīties, kā pirmās meitenes tur mēģina uzrāpties. Pēc tam jau virves bija sasietas mezglos, kalns noķēpāts ar smiltīm un dubļiem, un es pieļauju, pēdējiem skrējējiem vispār nebija problēmu tur tikt augšā. Pēdējiem skrējējiem toties bija iespēja tikt pie citiem šķēršļiem, kurus pirmie bija normāli ieslidinājuši.
Skatos, ka, reģistrējot skrējienus, esam šo stipro skrējienu reģistrējuši katrs ar citādu kilometrāžu - robežās no 8 līdz pat 9 km. Kāds varbūt zin, cik tur īsti gara tā distance bija, varbūt kāds kaut kā izmērīja?
aspruds said
Man, no malas vērojot, šķita, ka Stikla kalnu pa īstam spēja novērtēt tikai pirmie skrējēji. Sākumā viss bija tik jauki ieslidināts, ka bija patiešām žēl skatīties, kā pirmās meitenes tur mēģina uzrāpties. Pēc tam jau virves bija sasietas mezglos, kalns noķēpāts ar smiltīm un dubļiem, un es pieļauju, pēdējiem skrējējiem vispār nebija problēmu tur tikt augšā. Pēdējiem skrējējiem toties bija iespēja tikt pie citiem šķēršļiem, kurus pirmie bija normāli ieslidinājuši.
Arī starp vīriešiem un komandām tika eļļa nolieta vēlreiz, tā ka arī pirmās komandas dabūja pacīnīties ar stikla kalnu
Pasākums bija izdevies un to pašu var teikt par laika apstākļiem. Vismaz nebija pa sniegu vai ledu jāskrien. Dubļi meziņā īsi jau pēc starta gan bija īsts killeris - man kā "asfalta skrējējam", bet pēc tam kaut kā izdevās atgūties. Protams komandu skrējienā jau svarīgākais bija komandas saliedētība, un sajūta, ka Tu vari paļauties.
Pielieku linku uz daļu no vakardienas bildēm: varbūt kāds noskrienietis sevi atpazīs: http://failiem.lv/u/uchpqjv
Tur arī redzama pirmo meiteņu cīņa ar Stikla kalnu. Ļoti maz jau trūka, lai ātrāk tiktu augšā...
Jāsagaida rezultāti, un tad jau varēs pievienot vakardienas skrējienu!
P.S. Par mazgāšanās iespējām nevarēja sūdzēties - daudz un dažādas. Dušās gan nebija siltā ūdens (varbūt, ka pirmajiem ) :) bet idejiski jau labs risinājums.
22:34
02/04/2011
Esmu viens no tiem, kam Stikla kalns sagādāja problēmas. Vai nu bija spēki beigušies, vai pareizu tehniku neatradu. Tikt līdz tām virvēm jau bija problēma, kad tur tik daudz to gribētāju bija. Nezinu kā tur citiem, bet es laikam trāpījos kaut kādā brīdī, kad neviens no tiem, kas bija tikuši augšā nemaz nepalīdzēja. Jo biju pieveicis pusi no tā stikla kalna un prasījās neliela palīdzība, bet neviens neatsaucās. Kā rezultātā paslīdēju un tā nokritu, ka zvaigznes pašķīda un tā kā biju virvi aptinis ap plaukstu, krītot tā savilkās un pamatīgi savilka roku. Pēc tam jau vairs nebiju nekāds līdējs un aizskrēju garām šķērslim, diemžēl :( . Protams nedaudz jau krempt šitā aizskriet garām šķērslim, bet nu nekas, vismaz pārējo distanci ar godu noskrēju.
Piedalījos pirmo reizi, pašam baigi patika. Bet ja pēc divām nedēļām jāskrien Nordea maratons, tad īstenībā labi jāpadomā vai piedalīties "Stipro skrējienā", traumas ļoti viegli nogrābt. Kā jau te iepriekš teica, saknes mežā kā arī baļķi un akmeņi ūdenī pamatīgi var apskādēt kājas. Pats ielecot ūdenī ar celi atsitos pret akmeni, jau domāju, ka skrējiens būs beidzies, bet pēc 100 m kāja jau kustējās.
Kopumā pasākums labs, nākamgad arī piedalīšos, tik tagad daudzās lietās būšu gudrāks ;) .
P.S. Vienu baskāju skrējēju redzēju, kas zina, varbūt tas biji tu OreMan ;) .
Oi, man pirmajā stikla kalna piegājienā arī zvaigznes pašķīda brīdī, kad biju pāris soļu līdz augšai! Tad vienkārši nolaidos lejā, palaidu komandas biedrus pa priekšu, un tad jau biju atguvusies un varēju uzrāpties augšā, komandai palīdzot.
Traumas varēja viegli gūt, tas gan, it īpaši lamatveidīgajos posmos, kur bija kaut kādi paslēpti baļķi un dubļos slīkuši akmeņi. Arī domāju par Nordea, bet galvenā doma bija - kas būs, būs, ka tik dzīva palieku! :)
Ņemot vērā trases malā mētājošos botu un citu atribūtu daudzumu, baskāju finišā bija daudz:D Un arī bezbikšu!
Ja kas, blogu uzrakstīju par šito visu, tagad tik jāgaida, kad kāds apstiprinās:)