Home
Topic RSS
01:52
10/08/2010
Offline
Paldies Noskrieniešiem par aliņiem,veslu maisu sadāvinājāt,pirtiņā labi noderēja,arī Corona tika tai maisā,paldies.....
05:06
02/05/2011
Offline
Pirms kādas stundas vai divām (nevar saprast vēl to jauno laiku) pārrados majās no skrējiena+ āfterīša- drēbes jau mazgājās, apavi notīrīti, vēl tik jāsatīra dzīvoklī sanestās smiltis un te nekas(jo medaļas nav) neliecinās, ka es biju Siguldas dubļos.
Skrējiens- vienā vārdā- BALLĪTE!!!! :D Ar lielisku kompāniju, uzsauktu dzērienu, pašas dziedātām dziesmiņām utt. Man patika, sevišķi abi pēdējie apļi! :) Un žēl, ka ātrajiem skrējējiem netika tumsas prieki ar dubļu vannām, kuras neredz, vientulīgo skrējienu pa mežu, kad šķiet, ka esi pēdējais, pelītēm, kas šķerso ceļu, sarunas ar cilvēkiem, ko nekad neatpazīsi, jo tumsā siluetus neatšķirt- neko tādu nekad iepriekš nebiju baudījusi un tā tiešām man bija bauda, pat aizmirsu, ka jāskrien :) Bet savu mērķi izpildīju- finišēju un iekļavos 9-ņās stundās, sagaidīju pēdējos finišētājus un forši pavadīju dienu :)
Paldies visiem, kas bija man šodien apkārt un padarīja šo skrējienu tik baudāmu! :)
09:38
21/07/2010
Offline
Labs darbiņš padarīts. Laika apstākļi visas dienas garumā priecēja acis un sirdi, nez vai vēl labākus varēja vēlēties. Jaunie Catmandoo apavi visā pilnībā attaisnoja uz tiem liktās cerības. Vitāli nepieciešamas visos 53 km izrādījās no Lauras aizņemtās nūjas un trešā apļa otrajā pusē arī no Laumīša aizņemtais lukturītis. Milzīgs paldies jums abām.
Sev paldies par neprātīgo domu pieteikties uz visu distanci. Variantu nekādu - atkāpties nemēdzu, tāpēc nācās vien pašai sev pierādīt, ka varu.
Pa tumsu skriet sanāca salīdzinoši nedaudz - tikai no bebru dīķa, taču tā izvērtās par vēl vienu piedzīvojumu stundu, tā, lai kliedētu ilūzijas, ka tūlīt jau finišs kā ar roku sasniedzams. Ceļā apdzinu vienu puisi, ko bija pievīlis lukturītis. Pa pirmsserpentīna dubļiem malāmies kopā, es ar vājo gaismiņu pa priekšu, viņš "manās pēdiņās".
Vēl tik serpentīna ceļš, tad Gaujas tilts, tad vēlreiz (4.x) kalns un esmu uzvarējusi sevi, viena kārtējā ambīcija ir apmierināta. Maza vilšanās par to, ka medaļu uzreiz nesaņēmu. Patiesībā tai bija liela loma, lai es izšķirtos par labu garajai distancei. Bet varbūt varam nodibināt jaunu virtuālo nozīmīti? Galu galā trešdaļa dalībnieku bija noskrienieši un tā arī īsāko (bet tāpēc ne mazāk novērtējamo) distanču veicēji tiktu pie vizmaz virtuālas medaļas>
09:41
27/10/2010
Offline
Airisa said
skola ir rokā – tie cimdi n apavi, šādos laika apstākļos ar šādu reljefu iekš Trabuco – never ever, tikai ar radzēm, lai gan pa tiem dubļiem...nez, nez...varbūt arī nūjas varētu apsvērt?!
Hmm, es biju Trabuco. 3 apļi - visi bez nūjām - nevienu brīdi pat neprasījās.
Cimdi gan - es skrēju ar velocimdiem, ar kuriem parasti līdz kādiem -7°C var skriet un rokas nesalst. Tiesa - īsākus gabalus un mazliet ātrāk :D Šoreiz pēdējā aplī sāka salt.
09:46
04/07/2011
Offline
ing_a said
bildes no manis. piedodiet par nesafokuseetajaam un miglainajaam, visus gribeeju paspeet redzeet un juus bijaat tik aatri!
https://plus.google.com/u/0/photos/112694881241641695736/albums/5803964087989634545
Šis ir labs
https://plus.google.com/u/0/photos/112694881241641695736/albums/5803964087989634545/5804021812453746386
Pat oreman skrēja garajās biksēs un garajā kreklā, šis vispār bez krekla :D
10:09
22/10/2011
Offline
*skaļi nodomā, ka kāds varētu tomēr to medaļu nobildēt un ielikt, lai man paskauž, ka tādas nav*
10:33
27/04/2009
Offline
eees said
Man patika, sevišķi abi pēdējie apļi! :) Un žēl, ka ātrajiem skrējējiem netika tumsas prieki ar dubļu vannām, kuras neredz, vientulīgo skrējienu pa mežu, kad šķiet, ka esi pēdējais, pelītēm, kas šķerso ceļu, sarunas ar cilvēkiem, ko nekad neatpazīsi, jo tumsā siluetus neatšķirt- neko tādu nekad iepriekš nebiju baudījusi un tā tiešām man bija bauda, pat aizmirsu, ka jāskrien :)
Tad tomēr man nav rādījies - pelītes ir bijušas... Es ar` vairākas redzēju...
10:42
23/12/2011
Offline
Pasākums patika, sniegs un dubļi arī patika, lai gan tikai 14.1 km distance pieveikta! Ir doma par nākamo gadu ar'
Paldies inga_a par foto un atbalstu trasē ;-) Īpaši patīk šis inga_a foto, ar sniega sajūtu, bez dubļiem, ko varam tikai nojaust:
https://plus.google.com/u/0/photos/112694881241641695736/albums/5803964087989634545/5804029458761552946
11:07
13/03/2011
Offline
Pirmais aplis - skatos, kā apskriet lēnām veidojošos dublīšus, otrais aplis - izvairīties kļūst grūtāk (pēc trošu tilta dubļu vannās kājas tomēr piesmēlu, trešais aplis - visi dubļi mani. Labi ka piektdien pēc dzinchagreat 'sludinājuma' aizskrēju līdz arsenālam un nopirku garās sporta zeķes un neoprēna cimdus - kājas lai arī slapjas apm. 25 km tā īsti salt nesāka. Pirmajā aplī lēnām kāpjot kalnā dzirdēju stāstus par pazaudētiem nagiem 33km aplī, tāpēc domāju ka zeķes mani notekti izglāba no šādas atrakcijas.
Pēdējie pāris km sanāca pa tumsiņu, taču lukturīti vēl neizmantoju - visas takas no serpentīna pēdējā aplī jau zināju no galvas. Šorīt vienīgās atskaņas no vakardienas pasākuma ir neliels sagurums, taču nav problēmu ar pārvietošanus (arī pa kāpnēm uz leju), medaļa (tā kā finišēju ar tumsiņu, tad laikam biju viens no pēdējiem, kas sāņēma uz vietas) un dubļaini apavi (būs jāķerās pie tīrīšanas beidzot). Nākamgad vajadzētu iemēģināt nūjas, varbūt palīdz.
11:26
02/05/2011
Offline
vargans said
eees said
Man patika, sevišķi abi pēdējie apļi! :) Un žēl, ka ātrajiem skrējējiem netika tumsas prieki ar dubļu vannām, kuras neredz, vientulīgo skrējienu pa mežu, kad šķiet, ka esi pēdējais, pelītēm, kas šķerso ceļu, sarunas ar cilvēkiem, ko nekad neatpazīsi, jo tumsā siluetus neatšķirt- neko tādu nekad iepriekš nebiju baudījusi un tā tiešām man bija bauda, pat aizmirsu, ka jāskrien :)Tad tomēr man nav rādījies - pelītes ir bijušas... Es ar` vairākas redzēju...
Es skrienot pie sevis pasmējos, ka man rādās "baltās pelītes" :D
11:31
28/03/2011
Offline
Nu labi ... īsumā, kamēr referats vēl nav uztapis. Es priecajos, ka nevienā brīdi nebija doma nepiedalīties neskatoties uz to, kas darījās ārā aiz loga piektdienas dienā, kā ari pirms tam. Tējas un sviestmaižu runas kadu laiku iepriekš rezultēja lidz tam, ka tika nolemts skriet trasi kopā un ar GunuO komandā tikt līdz finišam bija tīrais nieks. Tā kā vēl kādu tādu pasākumu skriet es esmu gatavs nevis par galvu pa kaklu, bet gan uzturot jautru garu un kompaniju. Tāpat līdz finišam pirmais es neaizskriešu, tad atliek vien baudīt labā kompānijā.
Ļoti liels prieks par paveikto un katru finišētāju un jebkuru, kurs uzdrīkstējās, bet varbūt nesasniedza finišu. Par tām traumam jau ar ja tā padomā, tad ikvienam ir tā iespeja aizķerties aiz kādas saknes, labi, ka tas rnepiepildās bieži. Man pašaml lai arī ir dažas tulznas un rokas trauma, kas līdz kāzam noteitki sadzīs, no tā, ka nūjošanas treniņu nav bijis jūtos gana labi un spirgti. Cerams, ka citus gurdums arī nav tik ļoti skāris.
Trasē prieks par tiesnešiem, kas emocionāli bija ar dalībniekiem un ne tikai atbalstīja, bet atjokoja pretīm. Dzēru tikai siltajos dzirdināšanas punktos. No līdzpaņemtā neapēdu praktiski neko, jo pietika ar visu to, kas trasē bija pieejams.
Paldies atbalstītājiem un fotografiem.
P.S. Līdz kādam 30 km, kad arī trasē vēl nebija kā jūra līdz ceļiem un tā bija laipojama, kājas ar jauanjām hidro zeķem bija pilnīgā sausumā un komfortā. Pēc tam arī šī tehnoloģija nobeidzas un finišēju jau ar mitrām kājām. Nūjas nebīju līdz šim pasākumam testējis, bet izpētītās tehnikas un dabas dotais instinkts ļāva ļoti labi ar tam operēt un tās visas trases garumā bija neatsverams papildrīks.
11:35
28/03/2011
Offline
eees said
Es skrienot pie sevis pasmējos, ka man rādās "baltās pelītes" :D
Ehh dabas mīļi Jūs. Es tikai divkājainus un skrienošus dzīvnieciņus redzēju. :D
12:22
25/03/2010
Offline
Kopš pirms četriem gadiem sāku skriet, vienmēr ir bijusi interese par Siguldas maču. Pirmajā gadā pēc pāris mēnešu patipināšanas vēl nejutos gatavs, otrajā gadā mocīja kāda trauma, bet jau bija ambīcijas. Pāgājušogad pārtenējos un nedēļu pirms Bolderājas kāpā paplēsu ceļa sānu saiti, bet gribēšana bija un pirmo apli pat nomocīju, tad gan stājos ārā, jo netiku lejā no kalna. Šogad nolēmu pa kalniem treniņos nemocīties, pēc formas pīķa jūlijā, augustā to atkal drusku atgūt un skriet pēc sajūtām.
Nopietnāk pēc atpūtas paskraidīju tikai pēdējās divas nedēļas, bet drusku vieglumu atpakaļ dabūju.
Mačs ļoti patika, pirmais aplis pa vēl sasalušo sniegu vispār ekselents, reāls plīsiens bija otrā apļa mazajā cilpā, kad pat mazos kalniņus kāpu soļos, bet pirms trešā apļa no galdiem nedomājot lasīju visu, ko varu aizsniegt, atžirgu un atkal varēju funkcionēt.
Sanāca labi, bez spēku izsīkuma. Īpaši liels paldies visiem ceļabiedriem, ar katru no kuriem kādu mirkli paskrējām kopā Druupijam, Edgaram Simanovičam, Valteram Kaminskim un, protams Laimonim, ar kuru kopā skrējām pēdējā apļa trešdaļu, apzināti finišējām sinhroni un tādejādi drusku radījām problēmas organizatoriem:)
13:56
24/04/2009
Offline
Trase forša, balta. Dikti patika. Gan dublīši, gan lapas zem sniega segas. Sauvus 20km izbaudīju par visiem 100%. Pēcāk neiztrūkstoša atbalstīšana kalna galā, jo kā zināms atbalsts un uzmundirnājumi trasē ir vajadzīgi ikvienam.
No Ziediņkalna augšas bija intersanti vērot gan finišētājus rāpjoties pa kalnu augšā, gan Gaujai otrā pusē pusceļā esošos dalībniekus breinot pa pļavu (tumsā lapmiņas spīdēja arī starp kokiem).
14:16
13/11/2009
Offline
Ir rezultāti 53 km distancē - http://www.raid.lv/piedzivojums/sac/027raid_mar12/mar12_en_resu.htm.
Klubiņš uzvar, kā jau pēdējā laikā parasts. :)
14:39
02/06/2011
Offline
Es pati tam vēl īsti neticu, bet man izdevās pirmoreiz pievarēt 53 km distanci. Viss bija vienkārši izcili, man ĻOTI patika. Laiks bija ļoti labs, Sigulda skaista, sniedziņš bija tīrā bauda, dubļi arī jau beigās bija tik pierasti, ka pat sāka patikt. Visu distanci bez jebkādām problēmām noskrēju ar gludiem asfalta apaviem un bez nūjām - nevienu brīdi pat neprasījās ko citu.
1. aplis bija baudāmais aplis, jo skatījos apkārt, vēroju dabu. 1. apļa beigas nebija foršas, jo es sāku meklēt savu lukturīti, kuru nekādi nevarēju atrast. Vēl joprojām nespēju saprast, kur tas ir, jo nevienā somā nebija, mājās arī nebija palicis.. Bet liels paldies Laumai, kura man iedeva savējo!
2. aplis bija psiholoģiski grūts, jo gandrīz visu apli es biju pārliecināta, ka vairs nevaru iekļauties kontrollaikā, lai pabeigtu. Bet man bija spēks skriet vēl daudz, tāpēc nolēmu vismaz tos 40 km pabeigt. Bet tad ap 30. km dzerampunktā kādai meitenei pajautāju "kā tev šķiet, vai varam vēl paspēt laikā?", un viņa ļoti pārliecinoši atbildēja, ka varam gan. Tas mani iedrošināja, ka varbūt vēl viss nav zaudēts. Uzreiz pēc tam bija 6 km cilpa, kur mēģināju pielikt soli, jo tik ļoti, ļoti gribējās iekļauties kontrollaikā un noskriet tos visus 53 km.. Kad es skrēju 2. apļa cilpu, tur tie lejupejošie stāvie kalniņi bija tādos dubļos, ka es laidos uz dibena, bet neaprēķināju, cik ļoti lielā ātrumā beigās sanāks tur nošļūkt - labi, ka netrāpīju nevienā kokā, bet sabijos gan. 2. apļa beigas jau bija drusku cerīgākās krāsās, jo biju nez no kurienes ieguvusi daudz spēka un biju apņēmības pilna cīnīties līdz galam. 2. apli pabeidzu tieši 7 stundās un īsajā pauzē paspēju ar acs kaktiņu vērot apbalvošanu, un ļoti nopriecājos par 53 km uzvarētājiem.
3. aplis jau bija pilnīgā tumsā. Nogurums bija mazāks kā 2. aplī. Sākumā skrējām ar meiteni, kas mani iedrošināja, ka varam vēl paspēt. Kaut kādā brīdī gan es aizskrēju pa priekšu un panācu MRX, ar kuru pēc tam kopā praktiski visu apli noskrējām. Arī viņš iedrošināja, ka varam paspēt laikā. Tāpēc centos turēties viņam līdz, jo zināju, ka tad paspēšu. 3. aplī dubļi bija ārprātīgi, bet tas vairs nebija svarīgi - skrēju visiem cauri. Kājas jau sen bija slapjas, pēc 2. apļa arī bija slinkums pārvilkt apavus.
Finišs bija ļoti pacilājošs. Viss pēdējais aplis bija tāds, ka nejutos tā, kā, man šķita, vajadzētu justies cilvēkam, kas skrien 53 km. Bija pat kaut kādā mērā vieglāk nekā pagājušā gada 33 km. Nezinu, kāpēc tā. Jauki, ka finišā bija vēl cilvēki, kas uzmundrina un uzgavilē! Tas uzreiz padarīja tās sajūtas vēl daudz labākas. Žēl vienīgi, ka medaļas nebija, bet nu neko, visu jau nevar gribēt.
Afterpārtijs arī bija ļoti jauks, biju gan nogurusi, bet bija forši ieiet pirtiņā, un labi, ka bija iespēja palikt pa nakti. Paldies visiem par lielisko kompāniju un atbalstu trasē!
Es jau nevaru sagaidīt nākamā gada Siguldas kalnu maratonu! :)
14:42
22/05/2011
Offline
Līdz šim mans skriešanas rekords bija ap 25km pa asfaltu nesteidzīgā tempā. Jāatzīst, ka īsti nezināju, uz ko "parakstos", piesakoties Siguldai. Tomēr, par spīti visam, izdevās veiksmīgi nofinišēt. Mūžīgais jautājums par "ko es te mežā, naktī, tumsā daru?" parādījās tikai uz dažām minūtēm kaut kur pēdējās cilpas laikā. Tagad, skatoties rezultātus, redzu, ka dažbrīd biju atpalicis no maffijas tikai par dažām sekundēm. Būtu zinājis jau trasē, noteikti mēģinātu noķert :)
Paldies noskrieniešiem par jauko pirts pasākumu. Bija prieks daudzus no iepriekš virtuāli satiktajiem redzēt arī reālajā vidē.
14:47
24/03/2011
Offline
jupe said
Visu saprotu, bet kam Gunai 4 nūjas vajadzīgas bija? ;)
PS Izskatās varens pasākums bijis
:) Es palīdzēju biedram brītiņu panest nūjas.
Man īsti šoreiz nav, ko teikt, vien to, ka lepnums neizmērojams par paveikto un ka laikam atkārtot gan negribētos. Malači dalībnieki, malači fotogrāfi, malacis Dzintars, ka saorganizēja afterpārtiju. Pirts bija tieši tas, kas pēc kalnu dubļu vannām bija nepieciešams. Maču skarbumu visvairāk jaušu šodien, kad pieķēros maisiņam ar vakardienas ekipējumu...
14:58
30/07/2012
Offline
Kaut kas tik foršs kā vakar Siguldā bieži negadās. Piedalījos pirmo reizi, tādēļ skrēju mazo apli. Visā pilnībā izbaudīju Gaujas senlejas sniegoto zelta rudeni. Kalniņos uzrāpties bija reāli grūti. Vajadzēja centīgāk apmeklēt Matīsa organizētos serpentīna koptreniņus, noteikti būtu bijis daudz labāks rezultāts. Bet savu mērķi noskriet zem 2h izpildīju, tā kā esmu nenormāli apmierināts un nākošgad ceru noskriet garāku distanci. Paldies visiem par draudzīgo VSK atbalstu. Īpašs apsveikumi mūsu uzvarētājiem!
15:10
22/03/2011
Offline
Fantastisks pasākums! Nespēju beigt smaidīt! :) Mani 33km šogad pa sniegu un dubļiem šķita vieglāki par pagājušā gada 11km pa nosacīti sausu trasi. Tomēr atrodoties trasē vairāk par tiem 33km arī negribējās.
Pirmajā aplī skrēju ar mūziku, kas skan galvā un, kā jau paspēju dažiem pēc finiša sastaptajiem biedriem pastāstīt, tā bija Andra Ērgļa "Ripoja akmens", to noķēru kādā no noskrējieniem un neatlaidās kamēr neiespraudu ausīs mp3 atskaņotāja ausis. Otro apli man palīdzēja skriet kaut kas smagāks un angļu/vācu mēlē dziedošs.
Prieks par garās distances uzvarētājiem - Mārtiņu un Ingu! Un, protams, arī par pārējiem, kas to pieveica. Un arī pašai par sevi. Kad sajūtas jau "nosēdušās", šķiet, ka esmu ļoooti ātri noskrējusi, pati nesaprotot, kā man tas izdevās, jo otrajā aplī bija fiziski grūti - kā jau ierasts - kājas gura. Tomēr kopumā bija jūtama serpentīnu treniņu pozitīvā ietekme - pirmā apļa pirmajos 3 kalnos uzrāpos bez lielām problēmām.
Ļoti patika garās distances V40 uzvarētāju koleģiāli sinhronais finišs! :)
P.S. ir nedaudz skumji, ka tas ir beidzies.
