Home
Topic RSS
12:48
24/04/2009
Offline
Ja nopietni. Man šī trase patika daudz labāk nekā pagājušā gada trase. Sākums pagāja ar moto, lai tie jaunie skrien, jo man vēl bija nedaudz ko skriet. Forši kalniņi, trepītes. Upītes šķērsošana 2m augstumā pār pārkritušu balķī (11km jau bija nogriezušies), pāris lēzeni kalniņi augšā lejā, koka dēļu laipiņas. No rudens lapām vienā brīdī jau metās raibs gar acīm. Mazas smukas dubļainas taciņas, kājinieku tlts. Atkal mazas dubļainas taciņas augšā lejā. Dzeršanas punkts pēc 13km, kas var būt labāks par šo. Atkal kalniņi, trepītes, dēļu tiltiņi, laipiņas, serpentīns uz augšu. Otrā cilpa – džungļu takas cienīga. Augšā lejā, sagāzti koki un viss aizaudzis komplektā ar dubļu vannu. Upītes šķērsošana pār pārkritušu balķi. taciņas, kalniņi, dublīši. Izskrējiens caur vienas mājas pagalmu, pagājušā gada eglītes dubļainais noskrējiens. Pārsimts metri pa asfaltu un trepītes, lai tiktu augšā uz Panorāma ratu. Ēšanas pauze. Otrais aplis bez nūjām, kā viņas pietrūka tajos kalniņos. Otrais aplis tā teikt gāja ar moto: te ir jāskrien, kalnā jārāpjas. Pirms trešā mazā apļa tiku nedaudz pasēdēt. trešais mazais aplis ar nūjām, un kājas pašas lidoja uz priekšu. trasē apdzinām savu leišu kompāniju no iepriekšējā apļa (onkaspieklājīgā vecumā), secinājām,ka mazajam aplim izpalika pats labākais no trases. Ēšanas punkts, pateicāmies par pusdienām visas dienas garumā. Skrējās labi, jau kādu laiciņu lamiņas pavadībā. Serpentīns uz leju un finiša taisne. Finišā smaids līdz ausīm neskatoties uz to ka medaļas jau bija beigušās.
Divarpus apļu garumā bija kompānija, puisis kurš arī skrēja garo gabalu. Patika.Tas bija tā vērts.
Tiem kam intersē šodien tīri komfortabli pārvietojos arī pa trepēm, bija arī pāris tulznas, kuras vakarā mājās tika lividētas un šodien par sevi vairs neliek manīt.
p.s. Pirmā apļa laikā nevarēju saprast vai nu es skrienu šausmīgi lēni, vai Inga pietiekami ātri, jo abas tur pat vien blakus bijām. Aivara703 muguru sākumā redzēju kādus 100-200m pa preikšu skienam, bet tas bija tikai kādu neilgu laiciņu.
14:22
19/05/2009
Offline
Visu cieņu Kalniešiem un īpaši Kalnietēm:)
14:38
27/06/2010
Offline
55km pa elles lokiem.
Mazs priekšstāsts.
Viss iesākās ar to, ka par šo maratonu biju dzirdējis (precīzāk lasījis
tīmeklī), bet nu tas bija kauč kad vasaras viducī, bet nu bez jebkādas informācijas
par to vai šis pasākums šogad būs. Tā nu pāris dienas intensīvi apmeklēju
raid.lv bet bez īpašiem panākumiem. Prātā gan rezervēju vietu Siguldas
maratonam, bet nu laikam ejot kaut kā izkrita no galvas, nu laikam jāiesaka
organizatoriem - pie reklāmas būtu jāpiestrādā, jo nu informācijas bija maz.
Manuprāt, tas veicinātu ne tikai sportisko konkurenci, bet arī orgu finansiālo
lādīti.
Tad nu 26. oktobra vakarā mēģinot ieiet draugiem.lv portālā sanāca mazliet
pārrakstīties un "dr" vietā uzspiedu vienkārši "r" un redz
tīmekļa pārlūkprogramma atcerējās, atšķirībā no manis, raid.lv.
Jā, ko lai saka apskatījos, apskatījos vēlreiz. Jāskrien.
Lai gan patiesībā man nebija nekādas nojausmas par to kas tas ir un kā tas
garšo. Arī pēdējais treniņš, laikam mazliet jāsarkst būtu, bija mēnesi atpakaļ
reaktorā uz trenažiera vien kādi 12km, ja pareizi atceros. Par ekipējumu vispār
nerunāsim. Ne man nūju, ne pieklājīgu apavu skriešanai kalnos. Par tādām
"želejām" un citu astronautu paiku biju dzirdējis tikai tur kaut
kur - katrā ziņā no manis ļoti tālu. Tad vēl lasu, 33km un 55km
skrējējiem var būt nepieciešams lukturītis, nu okey braucam uz veikalu pakaļ.
Nu nopirku es to portatīvo prožektoru. Laikam jāsaka paldies, jo citādi trešo
apli būtu jātausta. Kādreiz man skolā mācīja, ka būtībā Latvijā nav kalnu un
tīri teorētiski laikam tā ir, bet nu Siguldā viņi IR un pie velna
ģeogrāfus ar viņu teorijām.
Nu re, atbraucu. Jāiet reģistrēties. Apmaiņā pret 12ls saņēmu Sport2000
sertifikātu, Nike dāvanu karti un ļoti interesanto numuru - 6001. Kāpēc
interesants? Zinātājiem skaidrs uzreiz, bet nu tomēr. Bija trīs distances 11km,
33km un 55km. Viss bija diezgan vienkārši, tie kas skrēja 11km numurs sākās ar
1, savukārt 33 ar 3 un 55 ar 5, bet nu dažiem tika ar seštūkstošie numuri. It kā
nekas īpašs, bet trasē vismaz reizes desmit man krūtīs ieurbās neizpratnes
pilni dalībnieku un trases tiesnešu skatieni. Sajutos īpašs.
Tad nu starts. Nē, 3 minūtes pirms tam, man kā pilnīgi svešam no kalnu
maratona, garastāvoklis pacilāts, apkārt daudz smaidīgu seju un visādā citādā
ziņā patīkams noskaņojums valda. Tad nu beidzot starts. Pēc 20 metriem
skrējiena kalnā es sapratu kur ir mana vieta - joki mazi. Tad nu no iespaidīgā
starta kuru gribējās palika pāri vien čuššš, bez tam vēl, pļak - pļak pavadībā.
Dubļi, dubļi, dubļi - skrējiena moto. Pēc minūtēm desmit mani apavi bija
pārvērtušies līdz nepazīšanai, apmēram tā - divi betona krāsas kluči. Pirmais
kritums, laikam aiz Siguldas dzemdību nama ja nemaldos, bija interesants ar to,
ka skrējēju bija daudz un sanāca neliela drūzmēšanās starp tiem kas nesās pa
galvu pa kaklu, un tiem kas centās bremzēt. Protams māsa inerce
"palīdzēja" visiem. Bija šauri. Būtībā vēlāk šo problēmu atrisināja
trase, tā vienkārši mūs izsijāja.
Pirmais aplis 22km bija tāds kā iepazīšanās, tur es pirmo reizi ieraudzīju
visus kāpumus un kritums, īpaši atmiņā palika viens kritums ko nodēvēju par
"eglītēm" - ļoti slidens dubļains pie tam vēl stāvs kritums, kuram
abās pusēs bija mazas zaļas eglītes. Otrā apļa beigās eglītēm bijām atņēmuši
ievērojumu daudzumu skuju. Jāatvainojas. Tālāk seko enerģijas punkts, jā, ar
ēšanu un dzeršanu viss bija kārtībā. Liels paldies. Mazliet iestiprinājies
turpinu distanci, pirmie soļi pēc pauzītes smagi, pat ļoti. Tomēr iekustos un
atkal uzņemts mērķtiecīgs solis. Kāpums, kritums, kritums, kāpums - tie nomaina
viens otru, nemaz nedomājot par skrējēju spēkiem. Pēdējās trepes, pietrūka
tikai Eye of the Tiger fonā. Nu jau redzi teltis, tātad
aplis ir pabeigts. (2h43:13) Godīgi sakot, pat nezināju vai tas ir
iemesls, lai priecātos. Jo no vienas puses par vienu apli mazāk, no otras
puses tikai par vienu apli mazāk - vēl 33km. Tas ir daudz. Kārtīgi iekodu, izdzēru
savu litru šķidruma un aidā otrajā divdesmitdivniekā. Pirmais secinājums,
skrējēju krietni mazāk, dubļu gan vairāk, jo pāri auļojuši daudzi kāju pāri.
Šoreiz posms līdz enerģijas punktam likās garāks un smagāks, nogurums dara
savu. Ik pa brīdim paskrējām kopā ar Laumiic un vēl vienu puisi, tā mēs
tur viens otru mudinādami un mazliet sūkstoties tutinājām uz priekšu. Takas nu
jau pazīstamas, bet tik un tā sanāca kādu kilometru noskriet pa virsu - ar
leiti neievērojām vienu nogāzi un aizvilkām taisni, kopā galvas salikuši,
meklējām pareizo ceļu. Atradām. Pēc kāda laika sasniedzu enerģijas punktu. Mazliet
uzkavējos un devos tālāk kopā ar garās bizes īpašnieci un vēl vienu puisi. Kā
nu bija, kā nu ne, bet acu priekšā stāvēja trepes, garās trepes pirms
panorāmas, otro reizi. Bija doma saskaitīt pakāpienus, bet tiklīdz sāku kāpt
prāts nenesās uz skaitīšanu. Startfinišā dabūju pat krēslu un minūtes septiņas
pasēdēju, padzēru tēju un sazagos cukurgraudiņus (visa šokolāde jau bija
nofenderēta).
Šis aplis tika pievarēts 3h26:15, tas no manis paņēma daudz, bet apziņa, ka
vairs tikai 11km lika pasmaidīt un palīdzēja atrast sevī spēkus un papildus
motivāciju. Trešajā aplī devos ar labu noskaņojumu, pilnu kabatu cukura, smagām
kājām un galvas lukturi bagāžā. Skrēju pēc iedomāta modeļa "mīnuss
viens" ar domu, ka katrs solis ko lieku pietuvina mani finišam. Ap 5-6km
palika tumšs un tad visas dubļu peļķes bija manējās, kaut ko normāli saskatīt
bija gandrīz neiespējami. Kad nonācu līdz bruģētajam celiņa bija palicis
pavisam maz, celiņa vidū stāvēja suns, jā, diezgan iespaidīgu izmēru vācu aitu
vilku suns, viņš mani nopētīja un par laimi es šim neiepatikos. Face Control`u
izturēju. Trepes pēdējo reizi - uzsākām kopā ar Laumiic, bet mani kaut kas
dīdīja un liku soli pēc soļa, lai ātrāk tiktu ar šīm "Rokija" trepēm
galā. Pēdējie metri un jā - FINIŠS!!!
Mazliet vairāk par astoņām stundām (8h09:19) man bija vajadzīgas lai
sasniegtu finišu manā pirmajā kalnu maratonā. Sajūtas lieliskas, super, es to
izdarīju! Par spīti "kuplajam" sagaidītāju pūlim un medaļu
izlaupītājiem, garastāvoklis pacilāts.
Sasniegts neticamais - Siguldas kalnu maratona finisš.
14:49
24/04/2009
Offline
Apsveicu visus kas tika līdz finišam! Zvēri!
Te būs vēlāk ielādējušās dažas bildes:
15:00
19/05/2009
Offline
Top bilde: "Vīrietis ar sunīti". Izklausās pēc klasikas:D
16:54
27/10/2010
Offline
Visumā nebija slikti.
Tikai pirmajā aplī sāka sāpēt kāja, jau pie dzeršanas punkta.
Tas arī ieviesa negribētas korekcijas. Beigās vēl izmanījos nepareizi aizskriet pēc serpentīna, 10 minūtes kalnā lielajā aplī...
Tā nu trasē pavadīju kādu stundu virs cerētā laika...
17:24
19/05/2009
Offline
Paldies Kampar par bildēm. Tu jau esi uztaisījis veselu fotoreportāžu par manu svara atjaunošanas programmu.
18:26
03/09/2009
Offline
Interesanti, bet shodien esmu dzivs, vienigais guleju pa nakti neipashi labi. KAut ari noskreju atrak, neka planoju, bet tomer tagad galva analizeju, kur vareju noskreit vai noiet atrak.. Skreju pirmo reizi tadu distanci (55), bet bija diezgan interesants piedzivojums. Zhel tikai ka nebus bildes no istas trases, kad skrejam pa mezha takam..
21:00
11/06/2010
Offline
Trase, neskatoties uz dubļiem, tiešām izrādījās negaidīti ātra salīdzinot ar pagājušo gadu, noskrēju 33 km zem 3h. Garāks aplis arī bija labi, nebija 3x jāskrien to pašu. Pirms skrējiena cieši apņēmos sākumā nesteigties, sākt mierīgi, protams iznāca padrūzmēties pirmajā kritumā. Pēc tam jau dalībnieki izsijājās un varēja cilpot lejā pa nogāzēm izmantot gravitāciju lejātikšanai. Izdevās noskriet diezgan stabili, tikai pedējos kilometros palika grūtāk turēt tempu. Ganrīz visu laiku tikai apdzinu, baudot lēna starta priekšrocības.
Protams, nākamgad jāskrien atkal!
10:13
18/06/2010
Offline
Es esmu sajūsmā par šo skrējienu. Šogad pieteicos 33 km distancei, jo nebija jausmas kā veiksies un vel šādas tādas problēmas ar acīm. Dakteri teica, lai neskrien, jo pēc Ozolniekiem bija pasliktinājums, taču es to nevarēju laist garām. Iekšējā bals teica, ka būs labi. Biju rēķinājies ar vismaz ar 4 stundām. Kā ne kā Siguldas kalni, kas man nav sveši un vēl dubļi.
Pirmais aplis pagāja diezgan raitā solī, taču otrā apļa sākumā aplī pēkšņi atnāca viņš- Lūzums. Padoties netaisījos paskrēju mierīgākā riksī, padzēros un atguvos. un daudz lēnākā tempā piebeidzu otro apli.
Rezultāts mani patīkami pārsteidza 3:19.
Secinājumi- Botas jāsasien ciešāk, ja negibās tās trasē pazaudēt. Bet visādi citādi ar šosejas botiņām arī var tīri labi skriet pa mežiem.
Nākamgad esmu noskaņojies noskriet 55 km.
10:37
18/10/2009
Offline
Sveiki :) Arī es esmu gandarīts par sacensībām.. 55 km pievarēju 6h47:01.3, nogurums gan jūtas vēl šodien, bet tas liek atcerēties katru pavadīto mirkli trasē :) Bija ļoti, ļoti forši, paldies visiem, kas piedalījās un viens otru atbalstīja trasē. Kārtējo reizi pārliecinājos, ka cilvēki, kas skrien ir nedaudz savādāki-tuvāki-un tamdēļ arī pēc šīm sacensībām vēl vairāk saprotu, ka "skrējējiem pieder pasaule" :)
11:04
03/09/2009
Offline
Ka parejiem ir ar miegu? Man kaut ka no ritiem gruti pagulet, nezinu, vai tas ir saistits tikai ar plkst pagrieshanu, vai tomer ari slodze liek par sevi manit?
11:42
18/10/2009
Offline
ir, ir tāds transa stāvoklis :) arī pa dienu, slinkums kustēt :)
11:44
21/08/2010
Offline
Paldies Aivars703 par vērtīgiem ieteikumiem pirms starta, kā arī MAKRO,
par dažāda veida palīdzību pārtraukumos - starp apļiem! (ja tā visa nebūtu
- skrējiens, pavisam noteikti, būtu bijis daudz grūtāks un sarežģītāks).
Paldies par atbalstu no OreMan un minikin, kuri ar jautriem
saucieniem atbalstīja otrā apļa sākumā! Uzreiz pēc tam, mani pamanījās
nofotogrāfēt Kampars, kas bija ļoti pozitīvs moments! Paldies par
bildēm! :)
Noskaņojums jau no paša rīta, kad devāmies uz Siguldu, bija labs. Vēl vairāk
to uzlaboja jautrā saruna ar MAKRO un Mihailu Seļivanovu, kamēr gājām līdz
trasei/reģistrācijai. Baigi jautri! Tāda sajūta, ka dodamies uz tusiņu nevis uz
kalnu maratonu!
Tātad par pašām sacensībām. Pēc pašsajūtas, pirmais aplis pagāja diezgan
ātri.. it sevišķi līdz pirmajam "krustojumam", kur sadalās 22/11.
Tālāk, pamazām, cilvēki jau sāka izretoties. Skriet bija patīkami. Skrēju bez
steigas un bez stresa - "atpūtas tempā", jo nebija plānots skriet uz
kaut kādu rezultātu, apdzīt kādu utt. Man mērķis bija finišēt un iekļauties 10
stundās.
Ieraugot smilšu karjeru, biju super pārsteigts - skats iespaidīgs! Bet
izrādījās, ka viss nav tik traki, jo visā trasē, kopumā ņemot - bija daudz
sarežģītākas vietas. Visnepatīkamākā vieta priekš manis bija, lielā apļa pēdējā
"cilpa", kur vienā vietā bija dubļu un ūdens savienojums
proporcijās 50/50 un nebija nekādas taciņas, vien zari un krūmi utt. Cīnoties ar to
posmu, es atcerējos lielu daļu zināmos lamu vārdus (it īpaši otrajā aplī), jo
biju piesmēlis botas ar ūdeni un man ļoti negribējās saslimt, uzberzt tulznas
utt.
Otrais aplis - mazliet lēnāk kā pirmais... biežāk sāk gribēties dzert,
biežāk gribas piestāt un atpūsties uz īsu brīdi. Var just nogurumu muskuļos,
bet nav neizturami. Šajā aplī cilvēki jau bija izklīduši pa trasi
stipri vairāk. Diezgan reti sanāca skriet ar kādu blakus - it īpaši apļa otrajā
pusē.
Pēdējie 11km. Tiek paņemts lukturītis (iegādāts pa 2.88ls ar 3 spožuma
režīmiem un 3AAA baterijām - itkā izklausās labi. (Nevarēju arļauties labu Petzl lukturi pa 50ls).
Šis lētais īstenībā ir baigais draņķis! Krēslā vispār neko nedod un kad ir
tumšs, tad, manuprāt, viņš ir paredzēts tikai iešanai jeb arī skriešanai pa
līdzenu asfaltu bez šķēršļiem. Skrienot pa mežu, tumsā, pa dubļiem un
uzmanoties no zariem, kas lien sejā - nav iespējams šo visu nokontrolēt! Līdz
ar to ātrums bija daudz lēnāks diemžēl - kaut gan spēki bija un fiziski varēju
maukt daudz ātrāk.
Pabeidzot skriet pēdējā apļa pirmo 1/4 vai 1/3 sāk jau krēslot...
Uzkāpjot augšā
pa pirmajām trepēm ieraugu tiesnešus, kuri dodas prom. Aizdomājos.
Skrienu
tālāk. Pēc kāda kilometra vairs neredzu trases marķējuma lentas! Šis
mani
sarūgtināja visvairāk! Skrēju tīri pēc atmiņas līdz pašam Isostar
dzirdināšanas
punktam, turklāt pa ceļam man pretī braucošā mašīna (ar prom
braucošajiem
tiesnešiem) apžilbināja un es aizskrēju pa nepareizo ceļu - apmaldījos.
Dusmīgs
ne pa jokam. Meklēju ceļu atpakaļ uz trasi. Zaudēju vairākas minūtes +
spēkus,
jo sāku mazliet ātrāk skriet un aktīvāk mēģināt tikt uz pareizā ceļa.
300m
pirms Isostar dzirdināšanas punkta ieraugu 2 meitenes (tiesnešus), kas
man nāk
pretī pa tumsu un vāc nost marķējumus! uz manu jautājumu - kāpēc tas
tiek
darīts, ja visi nav finišējuši, viņas man atbildēja - tā mums lika
organizatori! Es biju šokā! Es teicu, ka es nevaru atcerēties visas
taciņas un
kalnus, turklāt pēdējā aplī, pēc vairāk kā 6.5-7 stundu skriešanas,
prāts
nefunkcionē tik aktīvi kā startā, un tumsā visa uztvere ir daudz
savādāka un
sarežģītāka). Ja trases laika limits ir 10h, tad kāpēc ir jāvāc lentas
nost
ātrāk? Kas notiktu, ja man gadītos kāda trauma, samaņas zudums vai būtu
pamatīgi apmaldījies un man būtu nepieciešama palīdzība? (Ar veselību
man viss
ir kārtībā un nekas nav atgadījies – es tikai spriežu teorētiski).
Meitenes
palīdzēt nevarēja, un es arī viņām neko nepārmetu, jo tā nebiju viņu
pašdarbība, bet gan viņas izpildīja organizatora rīkojumu. Beigās no
viņām saņēmu priecīgu ziņu, ka līdz galam tikšu jo tur lentas vēl nav
noņemtas - pagaidām. Pieskrēju
pie Isostar dzirdināšas punkta. Prasīju, kas par lietu, kapēc tā utt.
Dzirdinātājs sazvanījās ar organizatoriem un noskaidroja to, ka
marķējumi esot
sākti ņemt nost jo, pēc organizatoru domām jeb kaut kādiem mistiskiem
aprēķiniem vai pieņēmumiem, visi dalībnieki "ITKĀ" jau ir finišējuši! Nu
tātad, šeit parādās organizatoru vieglprātība un neprofesionalitāte, kas
manurpāt ir ļoti rupja kļūda! Tajā momentā man vispār trūka vārdi un
nezināju
ko, lai saka. Atmetu ar roku visām diskusijām un pateicos par Isostar
dzērienu
- skrēju tālāk. Kilometru pirms finiša "saskrējāmies" ar MAKRO un
eskorta pavadībā tiku līdz finišam. Laiks: 8:35:57. (Ar rezultātu esmu
apmierināts, un būtu apmierināts arī tad, ja tas būtu 9:59:59! Kā jau
teicu,
man nebija mērķis skriet uz rezultātu. Es skrēju "mierīgā/vieglā
atpūtas" tempā. Turklāt piebildīšu, ka pa kalniem nekad neesmu skrējis
un
krosu pēdējo reizi skrēju 3km 9.klasē. :)
Pēcskrējiena sajūta baigi labā! Nekas nesāpēja. Pēc pāris stundām likās, ka
varu vēl skriet. :) Apsveicu visus, kas skrēja, finišēja! It īpaši Laumiic! :)
11:54
24/04/2009
Offline
Vakar visu dienu nezkāpēc gribējās ēst, ēst un gulēt. Šorīt vēl jo projām nāk miegs. Kustības prieks sāk lēnām atgriezties. Ar velo arī var pārvietoties (braukšanas uzsākšana neskaitās).
Ā šķiet, ka šis gads būs viens no tiem retajiem, kad īsti neizjūtu pulksteņa pagriešanu pateicoties Siguldas skrējienam.
17:03
29/09/2009
Offline
Feins skrējiens sanāca teikšu Jums tie, kuri dažādu iemeslu pēc nepiedalījās. piedalījos pirmo reizi Siguldā un tik garu distanci nebiju vēl skrējis. kādam nepatīk, ka skrējiens bija skrienams, bet man gan šķita, ka viss kārtībā. Bija gan taisnie gabali, gan dubļi, gan kalni lejā, gan augšā, gan trepes lejā, gan trepes augšā, gan karjers, gan feina meža taka ar sūnām klāta, gan asfalts. manuprāt varēja gan mocīties gan baudīt. Nu kas tas par skrējienu- trepes augšā lejā. Tad ir jāregjisttrējas tam USA skrējienam uz to debesskrāpi pa trepēm. "Indīgs" manuprāt bija strautiņš, kuram vajadzēja tikt pāri pa nogāztu koku. Es kā ieraudzīju, ka tieši pirms manis pirmajā aplī aukstajā h2o ieveļas viens cits 55 km cīnītājs, nolēmu šo šķēršli šķērsot tikai četrāpus. vēl man patika tāda extra, ka pēc pirmo nopietno trepju pievarēšanas pavērās skats uz Gaujas senleju, das deva spēkus doties talāk.
Skrēju es ar parastajiem skriešanas apaviem, nenožēloju. iztiku bez incidentiem. bija slidens. varēja būt arī savādāks iznākums. īsajiem šortiem ar nebija ne vainas, pirms tam protams ieziedu kājas ar sildošo smēri. iztiku bez krampjiem
2.5 apļu formāts- manuprāt perfekti. varēja vēl vienu dzeršanas pitstopu ierīkot, vismaz ūdeni. laika apstākļi ar super.
tas bija lielisks veids, kā pabeigt skriešanas sacensību sezonu. atliek vien izgulēt nogurumu, nosvinēt kārtīgi un lieta darīta, var sākt pikoties.
19:46
17/10/2009
Offline
Apsveicu visus finišētājus...... Man gan liekas, kad 11km skrējēji šogad pamatīgi tika apkrāpti... :)
22:35
19/05/2009
Offline
Ir pieejamas jaunas bildes. Piefiksēju Oreman, Laumiic, Inga kas min man uz papēžiem, Armands (ar numuru) .... http://foto.inbox.lv/ainars58/ACG2010
23:01
23/10/2009
Offline
Arī es pievienojos sveicieniem - prieks par visiem, kas uzdrošinājās izbaudīt šo pārgalvīgo skrējienu :)
Īpaši liels prieks par drosmīgajām meitenēm - laumiic un Ingu :) Es, patiesību sakot, pat nevaru iedomāties, kā kaut ko tādu var dabūt gatavu! ;)
Pati skrēju mazāko distanci - 11 km, kas man (izteiktai līdzenumu iemītniecei) tāpat likās pietiekami smags un mokošs skrējiens. Skrēju lēnām, noskrēju aptuvenu pusotrā stundā, taču pirmo reizi bija tā, ka pusotras stundas skrējiens noskrējās tik pat kā tās būtu tikai 15 min... nē, trase noteikti nelikās īsa, tomēr ne reizi neradās brīvs brīdis, lai sāktu garlaikoties. Kopumā ļoti patika :) Taču uzreizi pēc finiša biju stingri apņēmusies šādos ārprātos vairs nepiedalīties... :D
23:34
22/07/2009
Offline
Aivars703 said:
Ir pieejamas jaunas bildes. Piefiksēju Oreman, Laumiic, Inga kas min man uz papēžiem, Armands (ar numuru) .... http://foto.inbox.lv/ainars58/ACG2010
Liekas, ka arī imy ticis piefiksēts - 15. bildē. Arī minikin un Indra - 56. bildē. Pats sevi jau arī varēji piefiksēt 123. bildē :) Liekas, ka berjoskins redzams 231. bildē.
