Home
Topic RSS
21:21
22/07/2009
Offline
Šodien gan baigi kvadricepsu (augšstilbu priekšējie) muskuļi sāp. Nemaz neatminu, kad pēdējoreiz tie man sāpējuši, kaut kad baigi, baigi sen.. Jau trasē otrā apļa beigās visos noskrējienos lejup jutu, ka šie muskuļi tiek reāli nodarbināti un noteikti vēlāk sāpēs. Sāp ar! Forši! :)
21:59
04/07/2010
Offline
Nu tad beidzot es ar esmu tikusi pie iespējas izteikties.
Man patika! Brīžiem gan nācu pie atziņas, ka laikam tomēr esmu taisno, līdzeno gabalu skrējēja.
Augšupceļi sagādāja zināmas grūtības, pat bez pulsometriem varēja pateikt, ka sirsniņai slodze pa lielu. Pa brīdim celī parādījās neliela, dīvaina sāpe, kas skrienot parastos pusmaratonus nekad nenotiek. Un tie 4 kāpumi katra apļa beigās pamtīgi izsūca spēkus no kājām.
Rēķinoties ar to, dzeramais būs pēc 11 km, paņēmu līdzi 125ml pudelīti ar dzeramo, kuru dzerampunktos uzpildīju ar ūdeni. Man pietika.
Mērķis izpildīts - kontrollaikā iekļāvos. Lieliski pavadīta diena, izbaudīts īsts Siguldas rudens. Tomēr visspilgtāk atmiņā paliek 3.aplis, kuru skrēju jau tumsā ar lukturīti. Viena. Klausoties, kā čaukst lapas.Mazliet baisi, bet tik un tā forši. Laikam jau vēl esmu vientuļā (vai neatkarīgā) skrējēja. Te paskrienu ar vienu bariņu, te ar otru un tad atkal viena.
Rūpējoties par savām kājām, nepažēloju naudu, nopirku ziedi pret noberzumiem. Tas atmaksājās - nevienas tulznas. Mazliet sāp kāju muskuļi.
Paldies daudzajiem atbalstītājiem. Bija patīkami dzirdēt jūsu balsis.
Un šovakar gribu teikt, ka dzīve ir arī pēc 55 km :)
22:18
05/03/2010
Offline
pats dīvainākais ir tas, ka muskuļi man sāk sāpēt tikai tagad uz vakar pusi. vakardien vakarā bija tikai "noguruma sāpe". šorīt izdevās mierīgi piecelties un pavisam nesāpīgi lēnām noskriet dažus km, bet tagad uz vakaru kājas palikušas galīgi stīvas. :( kaut kāda novēlota reakcija. (ar vienas dienas novēlošanos līdzīgi bija pēc Siguldas un Ozolnieku pusmaratons)
22:27
29/09/2009
Offline
sm72 rakstīja:
No komentāriem man liekas var atrast divus diskutablus jautājumus:
1) Kas grūtāks- kalnu skrējiens-gājiens vai maratons.
Man šajā sakarā grūti dot savu vērtējumu, jo lielākie kalni, kurus esmu pārvarējis ir Romas maratonā ap 38 km. Taču liekas, ka arī šeit varētu darboties pamatprincipi- Mūs nenogalina distances garums un pat ne kalni, bet gan ātrums.
2) Vai ir ētiski piemēslot trasi ar pudelēm, glazītēm un želeju papīriņiem.
Maratonos parasti organizatori uzņemas atbildību par trases sakopšanu pēc maratona. Vai "raidos" nedarbojas uz tiem pašiem principiem? Visticamāk, ka šis varētu būt nolikumā aprakstāms punkts, kuru pārkāpjot iespējamā sankcija varētu būt ne tikai līdzskrējēju nosodījums, bet gan diskvalifikācija. Es gan noslinkoju un Siguldas nolikumu neizlasīju, varbūt jau tur, kas par to teikts.
Manas domas:
1) kalnu skrējiens-gājiens grūtāks viennozīmīgi. tāpēc jau viņš ir pa pusei gājiens, jo skriet vairs nav iespējams. kalns lejā, kalns augšā ir papildus izklaide. maratonā tā vairāk vai mazāk var izplānot savu skrējiena tempu, kalnos/pauguros grūtāk. un protams...ātrums nogalina. var gan to gan to komfortabli pieveikt, šeit vnk darbojas attālums, ātrums, laiks sakarība.
2) galīgi nav ētiski. vnk cilvēkiem ir dažādas samaitātības pakāpes. cits uz ielas nomet colas pudeli un nemaz neiedziļinas. cits domā, ka iemetīs krūmos želejas iepakojumu un domās, ka orgi to sameklēs un savāks. utmb organziātori piešķir speciālu sietiņu toletes papīru savākšanai, lai mātei dabai nenodarītu skādi un aicina nepiecūkot. pie mums maisiņus nevajadzētu dot, bet varbūt organizatoriem sacensību nolikumā vajadzētu par nepiesārņošanu atgādināt(es gan nolikumu neizstudēju, palabojiet ja kas :) )
22:53
20/08/2009
Offline
Aizvadīts kārtējais skaistais pasākums domubiedru pulciņā, kājas smeldz, bet uz ledusskapi iemītā taciņa jau pamazām sāk izplēnēt. Finišā pateicu paldies savam veselajam saprātam, kas mani atturēja no 55 km, jo arī jau pēc 33 spēki bija krietni izsīkuši, skrienampulvera pietika tikai pirmajam aplim, tālāk sekoja "nūjošana". Ir kur tiekties. Visu cieņu jums, kuri pieveica garo.
Manuprāt ļoti labi noorganizēts pasākums, visi tie cienasti dzeršanas punktos, mmm, noderēja patiešām. Tā kā savu dzērienu no kā ieraut pa malciņam nesu līdzi arī visos civilizētajos un plakanajos pusmaratonos, tad dzeršanas punktu trūkumu neizjutu.
Ainar, novēlu Tev ātrāk tikt uz strīpas, te nu ir skaidri redzams, ka skriešanas bacilis pat pieredzējušiem skrējējiem liek pārsteigties.
Un paldies visiem fotogrāfiem!
23:53
19/05/2009
Offline
Šis bija visgrūtākais skrējiens manā ne visai garajā skrējēja karjerā. Sākumā skrēju dikti pa ātru, pārāk biju sacerējies uz labu rezultātu. Jau pēc pirmā apļa beigās tas atspēlējās. Esmu skrējis Maratonu, gājis gan 12 stundas, gan diennakts Rogainā, gan 33km un 55km Siguldas kalnu skrējienā - un pateikt kas ir grūtāk nevaru. Fiziski visgrūtākais bija šis pasākums. Pasākumi, kas ir garāki par 6 stundām, svarīgāk par fizisko sagatavotību ir psiholoģiski būt gatavam. Vakar no 25.kilometra apsvēru domu par izstāšanos un atdzīšos man palika bail par tiem trīs beigu kāpumiem apļa galā (pa galvu griezās domas ka ja ne otrajā tad trešajā aplī es vienkārši augša netikšu). Bet es saņēmos uz izturēju. Kad otrajā aplī 35.km pie dzirdināšanas izdzirdēju ka pēdējie dzirdināšanā ienāks aptuveni pēc stundas, liku to apkalpojošam personālam atkārtot vairākas reizes - tas tā sasilda sirdi. Otrajā aplī noskrienot no Kaķīša tā sapriecājos ka redzama jau Bobsleja trase, ka galīgi apstulbu uz sāku skriet pa ceļu uz to - labi ka trases tiesnese sabļāva mani un aizvadīja pareizā virzienā. Paldies kluba biedriem kas mani atvizināja, aizvizināja un kopā nogāja (tad skriešana sen bija pārgājusi uz lēnu pārvietošanos) pa tumsu pēdējos 9 kilometrus līdz finišam. Paldies fotogrāfiem par smukajām bildēm un uzmundrinājumiem no atbalstītājiem. Ja vakar vēl domāju ka nekad vairs neiešu 55km, tad tagad, vakarā, jau citas domas - nākošgad jāuzlabo rezultāts un vismaz 3 dalībnieki jāatstāj aiz sevis savā grupā. Šoreiz paliku 15.vietā - diemžēl tikai 16 dalībnieki pabeidza distanci. Nu un kas ka šovakar arī 15 pakāpieni teātrī man sagādāja mežonīgas mokas un visi skatījās uz mani kā invalīdu kas iekāries lenterē mēģina nokāpt pa trepēm.
00:09
19/05/2009
Offline
Pāris piebildes par kalnu skrējiena noteikumiem un kultūru. Manuprāt kalnu skrējienos, piedzīvojumu sacensībās un rogainā darbojas līdzīgi noteikumi:
1. Nemēslo - visi atkritumi - papīri, pudeles, iepakojumi ir jāvek sev līdzi kamēr var izmest oficiālā miskastē (parasti dzirdināšanas punktos tās ir) - ne veli Monblāna skrējienā obligātā inventārā ietilpst miskastes maisiņš;
2. Dzirdināšanas punkti ir diezgan reti un tev ir jābūt gatavam stiept līdzi palielu dauzumu. (dažreiz rogainā jārēķinās pat ar 5 stundām kas ir 2-3 litri šķidruma);
3. Neviens neliedz lietot dābā pieejamās rezerves - strauti vai upītes ūdeni, ābolus ceļmalās vai ogas (ja tas nav privātīpašums);
4. Trases marķējums ir viennozīmīgs (tas neattiecas uz rogainu), bet tam ir jāseko - nebūs saliktas barjeras.
Ar to es gribēju uzsvērt ka Kalnu skrējieni atšķiras ne tikai ar trases kofigurāciju, bet arī atšķirīgiem spēles noteikumiem.
01:06
02/09/2011
Offline
Pamanīju, ka ir daži, kas sūdzas par to, ka reti dod dzert.. Atbilde jau skanēja - esam brīdināti, ar to bija jārēķinās!!! Tomēr, ir atsevišķi indivīdi (numurus piefiksēju, zinu kur dzīvo), kuriem ne tikai ir paslīdējis gar ausi tas, ka nebūs nekādi dzērieni biežāk kā reizi 11 kilometros, bet arī šis tas, ko visticamāk viņiem stāstījusi mamma vai bērnu dārza auklīte. Ļoti nepatīkamu situāciju piedzīvoju aptuveni 4km pirms finiša, kad man onkulis X bez vārdiņa "lūdzu" prasīja, lai es šim iedodu bišku padzerties. Esam taču visi vienādi, skriešana vieno, un būt cilvēcīgam ir forši kaut vai tikai tāpēc, ka tas baigi uzlabo tavu karmu, bet onkulis par to nebija dzirdējis, iztrekterēja gandrīz visu manu pudelīti un pat paldies nepateica. Tā nu ar rūgtumu sirdī un trīs malkiem ūdens dabūju lauzt pēdējos kilometrus.. Mācība, ja tu redzi trasē onkuli bez jebkādām pudelītēm, kurš tev prasa padzerties, netaisies par baigi humāno tipu un sūti viņu d...., tev tak nav jānēsā ūdens arī priekš citiem.
09:48
18/10/2009
Offline
Sveiciens visiem, kas piedalījās..vai kāds zin, kur ir skatāmi rezultāti?
09:57
27/04/2009
Offline
Rezultāti raid.lv, bet patreiz nav apskatāmi, jo tiek precizēti...
10:12
27/04/2009
Offline
raitis1898 rakstīja:
pats dīvainākais ir tas, ka muskuļi man sāk sāpēt tikai tagad uz vakar pusi. vakardien vakarā bija tikai "noguruma sāpe". šorīt izdevās mierīgi piecelties un pavisam nesāpīgi lēnām noskriet dažus km, bet tagad uz vakaru kājas palikušas galīgi stīvas. :( kaut kāda novēlota reakcija. (ar vienas dienas novēlošanos līdzīgi bija pēc Siguldas un Ozolnieku pusmaratons)
Man tieši tāpat. Ja no rīta izkāpt no gultas un pārvietoties nebija nekādu problēmu – tikai mazliet juta augšstilbus, tad pēc viegla skrējiena un dušas pārvietoties jau bija manāmi grūtāk. Uz vakaru jau doma vien, ka vajag apsēsties vai pietupties, sagādāja diskomfortu. Augšstilbi protestē…
11:03
13/04/2011
Offline
He, he, skrienot kalnā pirms finiša, nodomāju, nu nekad vairs mūžā, taču pēc 2 stundām tas jau pārgāja un gribējās vēl :) skrēju tikai mazo distanci, kad bija garākais un ilgākais skrējiens/gājiens mūžā, taču man nenormāli iepatikās, adrenalīns baigais! Manai meitenei pat naktī sapņos kalniņi rādījās :) domāju ka abi esam saslimuši ar šito :)
Par dzeršanu - man jau bija aizdomas, ka bez dzeramā nekādi neizvilkt, lai gan draudzene teica ka 10nieku takš varot mierīgi noskriet! Paņēmu 0.5 pudeli līdz, bez tās diez vai izvilktu!
11:08
11/12/2010
Offline
Pievienojos raitis1898 un vargans - arī es nākamajā dienā mierīgi noskrēju rīta rosmi, bet jebkāda diskomforta, sāpēm utml, bet vakar vakarā un šodien no rīta es pārvietojos mazliet dīvaini :)
11:53
19/05/2009
Offline
xorix rakstīja:
Pievienojos raitis1898 un vargans - arī es nākamajā dienā mierīgi noskrēju rīta rosmi, bet jebkāda diskomforta, sāpēm utml, bet vakar vakarā un šodien no rīta es pārvietojos mazliet dīvaini :)
Man tas pats - nokāpt pa trepēm šodien ir īpaši sāpīgi. Vienīgais mierinājums - ceļu sāpes bija tikai mača laikā kāpjot vai skrienot no kalna - tagad ceļi nemaz nesmeldz.
12:12
30/09/2010
Offline
arii man tas pats! =D tachu vieniigi muskuli, kuri saap - lielie augshtilbu prieksheejie - tas no noskreejieniem lejup! bet no saguruma gan vairs ne veests, tas bija mazliet sestdienas vakaraa =)
13:47
25/03/2010
Offline
Manas pārdomas par sm 72 uzstādītajiem diskusijas jautājumiem
1) Pēc laika Siguldas 55 būtu tas pats, kas šosejas 70-75 km. Kas grūtāks? Divas dažādas disciplīnas. Šoseja ir vienmērīga, vieglāk prognozējama un plānojama, patīkami meditatīva pat turot augstu tempu. Te nepameditēsi, jāskatās, kur kāju liek. Visu laiku tiek raustīts temps, elpošana, nodarbinātas citas muskuļu grupas. Un iešana jau arī iestājas tikai tad un tur, kur fiziski uzskriet nevar. Un ir daudz interesantāk nekā šosejā. Bet nu vīriem tāpat vinnēja tie, kuri ir stipri arī plakanajos gabalos. Ne velti es aicināju pirms nedēļas Ozolniekos leišus nogurdināt:)
2) Piedzīvojumu mačos ir bijis tāds precedents, ka par mežā atrastām, saplacinātām un iznestām pet pudelēm var dabūt papildus punktus. Var, protams, nolikumā ierakstīt, ka nevajadzētu uzvesties kā cūkām, var jau tā arī operas programmās rakstīt. Kas ir gatavs tukšo želejas papīru mest zemē, tam raksti vai neraksti. Abos barošanas punktos bija normālas misenes, kur savas želejas pakas arī izmetu. Ja jau ir kāda kabata, kur želeju līdzi nest, tad ir arī, kur tukšo papīru iebāzt. Pašiem vien savi līdzpilsoņi jāaudzina.
Man ar šo skrējienu sāk veidoties interesantas personiskas attiecības. Pirms diviem gadiem, kad tikko biju sācis skriet, gribēju skriet 22 km (pēdējais gads, kad bija 11 km aplis un varēja skriet, cik apļus grib). Tās man būtu bijušas pirmās oficiālās sacensības vispār. Bet sačakarēju muguru un nācās izlaist. Pagājušajā gadā pēc vairākiem veiktiem maratoniem gribēju skriet pilno distanci, bet sāpēja kāja, sapratu, ka klibam kalnos nav ko darīt, un nepieteicos. Šogad biju nobriedis un pat speciāli gatavojies. Jau pēc Valmieras nokāpu no asfalta, darba dienas skrējienos ieliku kalnus, reizi nedēļā skrēju apmēram 30 km pa Bolderājas un Balto kāpu. Tur arī nedēļu pirms mača sačakarēju ceļa sānu saites. Pirmdien, otrdien kliboju, darbā braucu ar liftu, ko nekad nedaru. Trešdien, kad vēl sāpēja, bet varēju paiet neklibojot, nolēmu, ka mēģināšu skriet. Pirmajā aplī līdz karjeram gāja kā smērēts, bez lieka sasprindzinājuma turēju normālu tempu, kāju jutu, noskrējienos centos to nenoslogot, bet viss bija kārtībā, turējos +/- 55km 10niekā. Noskrējienā pirms baļķīša pār upi saiti atkal atplēsu riktīgi, vēl varēju skriet pa līdzenu vai kāpt kalnā, bet lejā tikšana bija stipri sāpīga, Kaķītī un Pilsētas trasē man gāja garām kā stāvošam. Normāli vēl pa beidzu apli un nolēmu, ka turpinu bet jau Siguldas rudens baudīšanas režīmā. Un tiku līdz pus kalnam... Dabūju traversēt nogāzi un kāpt vien atkal atpakaļ. Redzēs kas būs pēc gada, man nav nevienu citu sacensību, kuras mani šādi tīri fiziski nelaistu klāt:)
14:16
13/11/2009
Offline
Laikam tā ir diezgan vispārēja parādība, ka muskuļu sāpes visvairāk jūtamas divas dienas pēc sacensībām. T.i., pirmdien - pēc sestdienas mačiem, vai otrdien - pēc svētdienas.
Par sevi varu ziņot, ka locītavas kārtībā, toties kāju muskuļi gan smeldz jeb velk, visi bez izņēmuma. Pāries, nav tas sliktākais variants... :)
14:48
13/11/2009
Offline
vargans rakstīja:
Rezultāti raid.lv, bet patreiz nav apskatāmi, jo tiek precizēti...
Joprojām ir redzami "live" rezultāti - http://www.vola-racing.com/skipro/ba2/
Spiediet uz Start list - visi, nesakārtoti (precīzāk - sarindoti pēc starta numuriem). Savukārt, Ranking - var apskatīt 33 km rezultātus sakārtotā veidā. Tas viss ir neoficiāli...
15:26
13/11/2009
Offline
Vizbuliite rakstīja:
Laikam jau vēl esmu vientuļā (vai neatkarīgā) skrējēja.
Ierosinu drusku īsināt, atstājot būtisko. Jau esmu neatkarīgā skrējēja. Ka tik tā nav pareizāk? :)
Un šovakar gribu teikt, ka dzīve ir arī pēc 55 km :)
Tāds paziņojums jau izklausās nopietni... Cik tālu aiz 55 km atzīmes šī dzīve varētu vēl turpināties? :)
16:56
04/07/2010
Offline
Aivars703 rakstīja:
xorix rakstīja:
Pievienojos raitis1898 un vargans - arī es nākamajā dienā mierīgi noskrēju rīta rosmi, bet jebkāda diskomforta, sāpēm utml, bet vakar vakarā un šodien no rīta es pārvietojos mazliet dīvaini :)
Man tas pats - nokāpt pa trepēm šodien ir īpaši sāpīgi. Vienīgais mierinājums - ceļu sāpes bija tikai mača laikā kāpjot vai skrienot no kalna - tagad ceļi nemaz nesmeldz.
Aivar703! Tev vismaz darbs ir 1.stāvā! Es jau pusdienlaikā gribēju Tev zvanīt, lai palīdzi tikt man lejā no 3.stāva :) Un šovakar man tur vēlreiz jākāpj un jātiek arī lejā! :)
