19:55
13/11/2009
Šorīt ~8:30
pastaigājos pa trases apli. Nebiju to redzējis kopš pērnā augusta. Stāvoklis nav ideāls (proti, nav gluži tāds kā vasarā),
taču skriet var; ir labāk, nekā gaidīju! Lielākā daļa sausa. Vietām seklas
peļķītes no kūstošā sniega, ir arī dažas nelielas ledus joslas vēl. Rīta pusē
būtiski likās: minētajām peļķītēm pa vēso nakti bija pārvilcies pāri jauns
ledus, kas bija visai slidens un līdz plkst. 9 vēl netaisījās izkust. Uz tāda
varētu arī nožauties, vismaz es… :) Taču pa dienu tas būs pazudis, un šī
nakts būs laikam siltāka - tātad jauns neradīsies.
Rekordus labot rīt
nevarēs, taču visumā OK. Īpaši ekstrēms (Latvijai, 27. martā) tas aplis nebūs.
Ledus/peļķu vietās nāksies drusku piebremzēt.
Pašā mežā vēl ir
pamatīga sniega sega! Tā būs jāizbrien, ja sagribēsies kārtot darīšanas starp
priedēm. ;)
Skatoties tikai uz stāvokli Mežaparkā - es noteikti skrietu rīt… Bet!
Nolēmu celi pasaudzēt vēl kādas 10 dienas vismaz. Gribas Rīgas maratonu
pieveikt bez lielas klibošanas, tas tomēr svarīgāks.
23:13
19/05/2009
Viisiem paldis par trases informāciju. Es sakravāju mantas sniegam, peļķēm, ledum arī asfaltam - gan jau kaut kā satelīta 5km tempo distanci noļepatošu. Uz rezultātu nepretendēju - šovakar tāda maza svinēšanaiznāca . Teicamniek, tev diploms, ne īsti orģināls, bet ar distances garumu, uzvārdu, datumu, vecuma grupu ut.t.t. BŪS. Tiekamies Mežaparka aplī.
16:30
22/04/2009
16:32
01/03/2010
16:43
13/11/2009
edGars said:
ņenakarkaj, viss atkarīgs kādi bijuši iepriekšējie personīgie rekordi.
LSC lapā jau parādījušies pirmie rezultāti, pagaidām gan - tikai labākajiem pusmaratonistiem.
edGar, laikam Tev taisnība. :) Dāmām - uzvarētāja šodien ir skrējusi manāmi ātrāk nekā pērn Kuldīgā, savu PR tiešām labojusi. Kungiem - ja nemaldos, par 4 sekundēm ticis labots šī pasākuma rekords (2007.-2010.)! Arī VSK Noskrien biedriem laiki nav tie sliktākie viņu biogrāfijā. Pagaidām redzami 3 kluba pārstāvji.
Izskatās, aplis bijis gluži OK; vakar esmu izteicies pārāk piesardzīgi. :)
16:53
01/03/2010
16:59
01/03/2010
18:26
24/04/2009
19:40
14/09/2009
Paši jau neko nesarunājām .Vajadzētu gan mums kautkādu lielāku kopību.Kas piecīti novicoja,tie visi izklīda,gan ar dažiem izņēmumiem,bet nu kaučkāds kodoliņš jau turas daudzmaz kopā.Mači jau tādi pavasarīgi,nebūtu tās dažas ūdeņainās,sniegoti ledainās vietiņas,tad vispār būtu SUPER.Prieks par visiem startējušajiem,bet skumīgi gan,ka dažu labu BIEDRU tā arī neieraudzījām-Pikolu(zinām viņa nostāju pret šiem mačiem),MOŠĶI-vispār nogājis pagrīdē,sm72-cīnās ar saviem kilogramiem.........
sm72: attaisnojums pieņemsts :) veselība dārgāka.
Tuksnesa vetra: kur kļūda? šobrīd tur rakstīts Andris Veiss. (laikam jau izlabojuši)
laumiic: paldies par pēdējās rikas dalīšanu
Aivars: Super! Paldies!
OreMan: noup, Tu nepaliki līdz beigām, fočējāmies beigās. Tas netika izziņots ;P tas bija jāsaprot… nu ok, sor, nepaziņoju.
20:09
19/05/2009
Man šie mači izvērtās grūti. Un tam ir vairāki iemesli. Šodien bija pirmā diena pēc 1.janvāra, kad skrēju svaigā gaisā. Zālē skrienot pēdējās nedēļas palielināju slodzi - apjoms, ātrums slīpums, ar vienvārdsakot ieguldītā nauda par abonementu atpelnīta ar uzviju. Skiešanas solis uz lentas ir savādāks - nu atkal jāpierod ka asfalts pats pretī neskries ja tu pacelsi kāju un drusku iepauzēsi) Sapratu ka pusmaratons man būs riktīgas mocības, jau pāris dienu atpakaļ zināju ka skriešu "bērnu distanci". Kā par nelaimi vakar bija svinampiekdiena. Dzerts tika tikai Alus, bet arī tas pārmērīgās devās kaitē veselībai un galvenais rezultātam. Ja skrējiena laikā kājas, plaušas strādāja kā nākas, tad galvenais motors - sirds taisīja tādus lēcienus ka man pie 3.km palika tā mazliet bail un es tempu drusku nometu (pulss uzleca līdz 187). Skrējiena vidējais pulss 176.
Par pašu skrējienu. Uzdevums bija noskriet 22:30. Nesanāca - gala rezultāts ap 22:47. Pirmais aplis(nepilnais2.33km) pēc grafika 10:27 -3s, pilns aplis (2.66km) pēc grafika 11:58 - 2 s. Un tad pulss 182, 185, 187. OreMan attālinās, mani panāk Teicamnieks un aiziet garām kā stāvošam. Tad izskrējiens caur pēdējām peļķēm(otrajā aplī nemēģināju skriet apkārt, bet kājas tāpat palika sausas) un finišs. Gribējās ātrāk.
Sirds arī pēc skrējiena tā drusku savādi uzvedās. Tapēc ātri taisījos mājās. Pēc pāris stundām sirds vēl pataisīja jokus, bet tad nomierinājās un tagad viss ir kārtībā.
Mācība - uz paģirām vai pat pēc mazas "jāņošanas" jāskrien ļoti uzmanīgi - ieklausoties sevī un NEKAD navajag mēģināt izdarī to, kam organisms īsti nav gatavs.
Visā pasākumā iepriecināja tas ka mūsu klubiņš jau ir kļuvis par lielu Domubiedru KLUBU, kurā ir ļoti zinoši, izpalīdzīgi un vienkārši baigi forši civēki. Ir vēlēšanās atkal un atkal skriet kopīgā pasākumā. Paldies atbalstītājiem un Fotogrāfam.
Varbūt pa garu, bet tā nu man sanāk - nekad nēesmu mācējis sacerējumus rakstīt.