Forums

Patika, ka trase bija trīs apļos. Varēja gan būt nedaudz vēsāks, bet ko tu vasarā padarīsi. Pašu brīvprātīgie TT ar baloniem priecēja. Piekrītu, ka tik daudz mediķu es pašmāju mačos nebiju redzējusi. tas priecē. Pati trase patīkama ar vienu kalniņu augšup un tad lēzenu noskrējienu lejā. Man gan tālākā galā prasījās kādu ūdens punktu (iespējams, pateicoties saules apspīdētajām gabalam). Organizācijai nebija ne vainas, ja vien,ka startā neko nevarēja dzirddēt ko komentētājs runā. Iespējams būtu forši bijis, ja komentētājs būtu bijis arī finišā.

Atzīmi 500m līdz finišam gan varēja precīzāk nolikt, lai nemulsinātu tautu.

Baloni tomēr ir jāpiesien pie apģērba, nevis jāpiesprauž, jo pēdējo apli ļoti pietrūka "kompānija".

Man ar kaut kas jāuzraksta.. Jo 1. Liepājas pusmaratons ļoti patika..

Bija divas galvenās lietas, kas visvairāk iepriecināja:

1) Tiku pie jauna personīgā rekorda, iepriekšējo uzlabojot par apaļu pusminūti. Kripatu pa kripatai lēnām tuvojos maģiskajai pusotras stundas robežai. Prieks arī, ka nu atkal atjaunoju statusu, ka savu ātrāko pusīti esmu noskrējis Vibramos (jo esmu dzirdējis reizēm sakām, ka labi, labi, kādu laiku vari tajos paskriet, bet ātrumu nesasniegsi..). Priekš manis šis ātrums bija ļoti labs.

2) Trešajā aplī apdzinu Valēriju Jegorovu :) Nu labi, gan jau viņš droši vien arī bija noplīsis, bet nu nekas - reizi mūžā varu papriecāties, jo, kā Aivars703 saka - vienmēr vislielākais prieks apsteigt kādu, kuru nekad iepriekš vēl neesi spējis apsteigt.

Kas ne īsti patika - tās vairāk manis paša problēmas:

1) Ja pirmajā aplī skrējās tīri viegli, un vēl līdz pat 2. apļa beigām, lai arī ne ar grūtībām, tomēr vēl turējos 1:30 tempā, tad trešais aplis nāca ļoti smagi un ātrums tika nekontrolējami zaudēts. Raitim1898, Ervīnam un sarkanajiem baloniem līdzi turēt jau sen vairs nespēju un trešā apļa vidū jutos pilnīgi tā, kā pēc tam mani raksturoja jau minētais Aivars703, kurš vienā trases posmā skrēja man pretī: `Bezfilmā!`. Kaut kā vēl jāstrādā pie ātruma noturēšanas trenēšanas.

2) Grumbuļainais asfalts vairākās trases vietās bija ļoti jūtams caur plāno Vibramu zoli. Varēja jau gan labāk tajā trakākajā daļā laist mūs abos virzienos skriet pa ielu, nevis vienā virzienā pa trotuāru (iela tur bija gana plata un labāk arī varētu apskatīt pretim skrienošos). Citādi trasei nebija ne vainas, arī to vienīgo kalniņu tā sajutu tikai trešajā - grūtajā - aplī.

Vēl interesanti, ka pēdējā aplī lielākoties nācās skriet pilnīgi vienam, pa laikam vien apdzenot par apli atpalikušos - ne priekšā, ne aizmugurē neviens konkurents ik pa laikam nebija manāms vismaz 100-200 metrus. Kas tāds līdz šim man nebija gadījies. Protams, dalībnieku skaits nebija tik liels, kā arī ar šādām lietām laikam jārēķinās, ja grib skriet ātrāk kā iepriekš ;)

Ļoti foršs sanāca finiša sprints - es tur viens skrēju, ne arvienu jācīnās vairs nebija, bet ap finišu apkārt stāvošo skatītāju atbalsts bija grandiozs - visi kliedza, sauca mani vārdā, atbalstīja, un kā Tu šādos apstākļos neskriesi, cik ātri vien iespējams :) Tādu atbalstu arī neatminos nekur citur manījis..

Kopumā - liels prieks par pasākumu un tajā paveikto!

Mans kārtējais pusmaratons – galvenā daļa sākās pēc 17:00 =) … dēļ tās vien ir vērts šādos pasākumos piedalīties, bet līdz tam vēl bija 2:17:58  garš ceļš pa lielisko Piejūras parku, bez kura es nespēju iedomāties Liepāju .. nu, kā sacīt jāsaka – mājas trase līdz kurai man tikai mazliet vairāk  par 100m :)

Pirmā iepazīšanās tūre pie starta laukuma – daudzus jau biju manījis iekš Ventspils, vēl daudzus tikai centos iepazīt … bet Aivara703 un Dainas kopražojuma lielais plakāts – tas ir vienkārši šedevrs, kurā mēs katrs piedalāmies! :)  Maza sūdzība Signim, atkal aptrūkās nozīmītes – mani atkal aptīrīja! :)) Starta koridors, kā jau zaļajiem baloniem pienākas – novietojos pie lēnajiem -  apmainījos ar laipnībām ar reto ārzemnieku – vācietis ieradies sagatavoties uz savu nākamo maratonu … skriešot uz 2:00-2:05 – viens otram novēlam veiksmi. Startu tikai dzirdu – noskan šāviens – pilsētas mēru tā arī neesmu sagaidījis. Žēl – šāds pasākums tomēr ir viena no labākajām pilsētas vizītkartēm.

Lai pārējiem būtu vieglāk skriet, iztiekot bez pārgurušā Sigņa, uzņēmos tempa turēšanu ar mērķi: 2:15. Gandrīz visu distanci skrēju kopā ar vienu bloga īpašnieku, kas izrādās ir arī mūsu klubiņa biedrs, kuram kādreiz tiku ierakstījis dažu komentāru … gāja pa ceļam visādi … Skrēju ar labām emocijām, jo "dīvaini" jutos vien pie vējainākās parka vietas aiz rezerves stadiona – izrādās tur vējš bija paņēmis brīvdienu un saule to aizvietoja. Apmeklēju gandrīz visus dzirdināšanas punktus – par to piekodinot savus pavadoņus … paldies arī vīriem uz Ūliha ielas, kuri paši piedāvāja "Mangalīti " – kā man likās, tad tā būtu bijusi labāka vieta otrajam dzirdināšanas punktam … vai tas bija realizējams, tas ir cits jautājums … uzmundrināju, kā nu spēju – tempu turēju visai vienmērīgu, bet tomēr atzīšos, būtu bijis vieglāk, ja uz rokas būtu bijis mans mīļais Garmin. Pirmie 2 apļi gāja visai vienmērīgi ~45 minūtēm. Pēdējais mazliet lēnāks, bet tur es varu "taisnoties" ar to, ka tie, kas skrien ap 2:15 ir mazāk pieredzējuši (ar retiem izņēmumiem), vai arī savu sākuma tempu neizturējuši … tāpēc bija patīkami, kad kāds kājāmgājējs atgriezās atkal pie skriešanas … ar vienu no šādiem Aivara703 meža kolēģiem kopīgi nofinišēju izlaižot pēdējo ūdenspunktu – biju ap 100m aiz muguras, bet finišā noķert neizdevās – zaudēju 0,1 sekundi … laikam mazākā starpība uz 21097,5m distanci manā praksē :)

Saņemu nopelnīto medaļu. Intensīvi lietoju ūdeni. Nu jau nav ko taupīt laiku. Kamēr atjēdzos no finiša pārdzīvojumiem, finišē mani aizbilstāmie – saņemu vairākus paldies – bez manis tie vēl ilgi kultos – tas, laikam, ir labākais tempa turētāja gandarījums.

Organizēts labi – trasi biju izpētījis jau iepriekš, nezināju vien barjeru izvietojumu un galapunktu Roņu ielā – un kā lai te nomaldās, ja visu ceļu kāds rāda uz kuru pusi lai skrienu – pie 4.6km zara pats galvenais tiesnesis tevi uzmundrina un parāda pareizo virzienu!

Lietas kas pietrūka:

1) starpfiniša vai finiša pulkstenis, lai arī ir personīgais pulkstenis, baigi gribās redzēt rezultātu

2) varētu kāds no runas vīriem sagaidīt finišētājus un uzmundrināt starpfinišos

3) starpfiniši iekš Kuldīgas/Ventspils bija daudz foršāki – nezinu, cik tas ir vienkāršāk vai vieglāk tiesnešiem, kas skaitītu apļus … varbūt tā pat bija labāk

4) nezinu, kā domā ciemiņi, man jau liekas, ka ciemiņiem mačus skriet foršāk būtu sestdien, lai nākamā diena būtu brīva

Paldies organizatoriem par ieguldīto darbu!  Lai arī tas bija pirmais, ceru, ka nākamgad atkal būs šis skrējiens:)