Forums

Es arii piekriitu, ka shis ir viens no ''naaveejoshaakajiem'' pusmaratoniem LV ... gan karstuma gan ne iipashi liidzenaa reljefa deelj ... Pats arii gan jutos ,gan,  peec liidzjuteeju vaardiem, izskatiijos peec zombija knapi velkot kaajas 3. aplii  :D ...jau saaku staigaat, bet tad viena jauka buutne, leenaam paskrienot garaam,  uzmundrinaaja, sakot, ka staigaajot buus gruuti atkal atsaakt skriet... uzzinaaju arii, ka vinjas viirs skrien kalnu maratonus un treneejas siguldaa, kur tam piemeerots reljefs :) veel paldies vieteejiem iedziivotaajiem par dushinjaam un aaboliishiem Ventas otraa krasta trases posmaa, kur organizatori nebija ieplaanojushi oficiaalu dzirdinaashanas punktu :) Treshais paldiess kurat par atvizinaashanu peec sacensiibaam uz Riigu, citaadi nemaz nezinu, vai buutu man laika liidz galam noskriet distanci, jo buutu jaaskrien uz satiksmes autobusu :P   nekad nebija arii startaa staavot uz vienas vietas apavu zoles pie miikstaa asfalta lipushas klaat :D lai gan jaasaka arii, ka pirmo reizi +30 graados starteeju sacensiibaas :D

Bet neskatoties uz visaam gruutiibaam, kopumaa Kuldiigaa man patiik skriet, jo Tur taada maajiiga atmosfeera juutama shaurajaas ielinjaas, saprotoshu vieteejo iedziivotaaju attieksmee, ir skaisti skati un veel bezmaksas t-kreklus pieshkjir organizatori ;)

Protams patiikami bij personiigi iepaziities ar nepaziistamajiem un atkal satikties ar paziistamajiem VSK noskrien biedriem :)

Veiksmīgi noskrēju savu desmito pusmaratonu (3. Kuldīgu). Šis bija ekstrēmākais skrējiens no visiem. Karsts un sutīgs. Pārbaude sirdij un gribasspēkam. Pēc 3. kilometra sapratu ka šoreiz rezultātam nebūs nozīmes - galvenais NOSKRIET ar cienījamu rezultātu (nu vismaz zem 2 stundām). No otrā apļa vidus  cīnījos pats ar sevi. No vienas puses gribējās vienkārši apstāties, riktīgi padzerties un pēc tam pāriet uz soļošanu (īpaši pēc tilta skrienot stāvumā Kalna ielā), bet sapratu - ja sākšu iet, tad sākt skriet būs dikti grūti, varbūt pat neiespējami (doma - ja nav - tad nav - un stājos ārā). Distances laikā atslābt neļāva ne radinieki, kas uz uz tilta 7x mani dzirdināja, filmēja, fotogrāfēja un uzmundrināja ne daudzie kluba biedru uzmundrinājumi kurus es apdzinu vai kuri mani apdzina (liels paldies Didzim).

Pēc skrējiena pārmiju pāris vārdus ar organizatoru - Ivaru Eglīti. Viņš piekrita ka šis ir ekstēms pasākums. Amerikā rīko maratonu (aizmirsu pilsētu), kas skaitās karstākais maratons pasaulē un viņā piesakās vairāki desmiti tūkstoši srējēju, lai pierādītu sev ka var maratonu snoskriet arī 40 grādos. Nevis uzrādīt ekstra klases rezultātu - bet NOSKRIET. Kuldīgas pusmaratons varbūt būs Baltijas KARSTĀKAIS un EKSTRĒMĀKAIS pusmaratons, kur mēs (vai ta mēs nīkulīgāki un vārgāki par amerikāņiem) varētu pārliecināties par savām spējām.

Paldies visiem kluba biedriem(un mūs bija ļoti daudz) kas bija klāt un uzmundrināja skrējiena laikā, jo šoreiz tieši psiholoģiski bija visgrūtāk - līdz trešā apļa beigām man nebija pārliecības ka izturēšu un pabeigšu distanci. BET ES TO PIEVARĒJU. Un nākošgad noteikti startēšu, jo šogad es esmu priekšā visiem, kam rezultātos rakstīts DNS vai DNF (pat ja tie ir ekstra klases skrējēji).