Forums

Vargan, kas tie par tādiem gājieniem. Ceru, ka neesi apvainojusies sakarā ar viedokli, kurš varbūt neatbilst Tavam viedoklim. Katram cilvēkam ir savs testerona līmenis organismā, kas ir dabisks priekšnoteikums sacensību garam. Parasti tie, kuri ar šo sacensību garu nav apveltīti, nav gatavi piedalīties sacensībā. Bet ja esi iemaldījies sacensībās, tad ir jāspiež gāze grīdā, jo sacensības priekš tā arī ir, lai sacenstos. Cits jautājums, ar ko mēs esam gatavi sacensties atkarībā no sagatavotības līdzekļa. Līdz brīdim, kamēr mēs neesam gatavi sacensties ar līdzatkarīgajiem, mēs sacenšamies ar trases garumu. Savukārt arī šajā lietā apetīte rodas ēdot. Es personīgi domāju, ka tie, kuri apgalvo, ka atnākot uz sacensībām, nevēlas sacensties un uzlabot savu rezultātu vienkārši kautrējas atzīties citiem par saviem mērķiem, bet varbūt vienkārši māna sevi:) Bet jebkurā gadījumā tas ir tikai mans viedoklis, kas balstīts uz manu dzīves pieredzi un novērojumiem.

Par to Valmieras maratonu runājot, viss tiek vērtēts salīdzinājumā. Es saprotu, ka Sportlat ir baigie kingi Latvijas skriešanas segmentā, taču es  šķaudu uz viņiem no piektā stāva un tādēļ nekautrējos paust savu viedokli. Jo vairāk tāpēc, ka pats esmu dzirdējis, kā viņi savā starpā sajūsminās, kādus tik nav apgrūīnājumus ielikuši krosa trasē. Protams piekrītu viedoklim, ka bez viņiem nenotiktu vesela virkne sacensību, kuras notiek Latvijā, taču ne jau skrējēju dēļ viņi šīs sacensības taisa, tas ir viņu marketings un neslikts marketings, ja kāds skrējējs uzskata, ka viņa dēļ Sportlats tā plēšas :D

Man personīgi ir interesanti maratonu noskriet pēc iespējas dažādās vietās, gūstot jaunas emocijas, nevis meklēt vecās emocijas, atkārtoti skrienot vienu un to pašu distanci vairākas reizes:)

Jebkurā gadījumā es esmu par to, lai šeit būtu viedokļu daudzveidība un lai neviens neapvainojas par to, ja kāds pauž citu viedokli. Es pat cienu Mošča "žūžošanu", ar ko es saprotu to uzmundrinājumu, kas neapšaubāmi līdzatkarīgajiem ir nepieciešams:)