Forums

Paldies visiem, kuri komentēja šo maratona neplānotās, spontānās izvēles aspektu.

Pilnībā piekrītu Marčikam, ka gatavošanās maratonam un vēl jo vairāk pašam maratonam, ir ļoti maz saistības ar veselīgu dzīvesveidu. Daudz veselīgāks un nesalīdzināmi patīkamāks ir brīvais skriešanas režīms laikā, kad vēl nav sācies kārtējā maratona sagatavošanās cikls. Tad var skriet tad, kad ienāk prātā, tā, kā ienāk prātā un tur, kur deguns rāda. Un var vispār neskriet.

Es mēģinu nekur tālu neaizklīst no šīs veselības un skriešanas prieka formulas, bet tajā pat laikā tomēr arī skriet maratonus. Tāpēc es parasti nemocu sevi ne treniņos, ne arī sacensībās – skrienu bez piespiešanās. Kad kļūst grūti, piebremzēju. Nemēģinu kaut ko izdarīt par katru cenu. Protams, gadās arī recidīvi, bet arī tad ir zināma robeža piepūlei, kuru es nepārkāpju. Es domāju, ka tas ir apmēram tas, par ko domā Andulis, kad runā par diezgan bieži skrietiem maratoniem sacensībās. Sacensības, atšķirībā no treniņiem, nav darbs, tie ir svētki un tos ir jāprot izbaudīt! Izbaudīt ar prieku un smaidu, nevis putām uz lūpām! :)

No šī aspekta raugoties, mūsu kluba devīze, vismaz man, labāk patiktu "skrien" nevis "noskrien", bet pēdējam jau arī nav nekādas vainas…:)

Ja jau esmu nokavējis pieteikšanos, tad jau vairs nav vērts par to šogad vairs domāt. Karstums un arī mikrotraumas mani visu laiku atturēja no reģistrēšanās. Pilnīgi pietiks šogad ar diviem maratoniem.

Didzis said:

Nu,tad ko ? Gatavojies un briesti SAVAM PIRMAJAM ārzemju MARATONAM ! Noteikti,ka pēctam būs lielāks smeķis un nemiers dīdīs vairāk.Aivar,ceru TEVI redzēt Valmierā PUSĪTĒ -Mošķis jau PIETEICIES !

Nāks tuvāk, Didzi, tad paskatīšos, kas tur rudenī ar datumiem un treniņplāniem sanāk.