13:36
24/04/2009
Man visu laiku neliek mieru doma 14.augustā tepat blakus Helsinkos noskriet vēl vienu maratonu. Būšot 30. - jubilejas maratons...
Tā ir sestdienas pēcpusdiena - starts trijos pie Olimpiskā stadiona. Tas nozīmē, ka vienā dienā var aizbraukt, noskriet un atgriezties - gluži kā no Daugavpils! :)
Vai vēl kādam neliek mieru doma par vienu neplānotu maratoniņu? :)
14:40
14/09/2009
Vot šis man bij piemirsies,bet tagadiņ ļoti labi atceros,ka šis TEV neliek miera jau labu,labu laiciņu - ne velti atvedu TEV bukletiņu no BARSAS. AIVAR,šo gan NOVĒLU NORIKŠOT,ja nu vienīgi tas karstumiņš netrāpas,katrā ziņā , LAI IZDODAS(domāju,ka izdosies,ja jau tik ilgi esi par to domājis ,galvenais taču ir NOSKRIET) ! Kaut trāpītos laiciņš kādā vakar sanāca parikšot - tas tiešām bij riktīgs skriešanas kaifs.
14:29
24/04/2009
Tur jau tā lieta, ka nedēļas nogalē es atradu, Didzi, Tavu atvesto reklāmas bukletu un no tā brīža man vairs nav miera. :)
Iepriekšējās nedēļas nogalē esmu paspējis pieteikties Kuldīgas pusītei, bet .... bet Helsinki ir ļoti, ļoti vilinoši...
16:22
24/04/2009
Neplānoti maratoni ne ar ko labu nebeidzas (ir bijusi šāda pieredze).Maratons tomēr ir nopietna distance, kas prasa nopietnu sagatavošanos un tos nevajadzētu rikšot kad vien parādās kāda iespēja , jo tā ir ne tikai fiziska, bet arī psiholoģiska slodze ( ja vien neesiet 100 maratonu kluba biedrs vai plānojat par tādu kļūt tuvākajā nākotnē :), bet organisma resursi nav bezgalīgi.
Didzis said:
Protams,protams - zināma lieta,bet nu Aivars noteikti ir gatavs šim maratonam.Guncha,kā tev reaģēja Garmin uz Briseles maratona tuneli(laikam tev gan Garmin nebija,ja atmiņa nepieviļ) ? Tev jau noteikti ir pieredze ar tunelīšiem.
cits jautājums ir, cik gatavs ...
15:24
18/05/2009
Es Aivaram ieteiktu tomēr nopietni apsvērt. Vakar biju uz Imunoloģijas pētījuma rezultātu semināru un mans secinājums ir , ka maratona distance cilvēka organismam ir milzīga slodze un pēc katras tādas slodzes ir jādod pietiekami daudz laika tam atjaunoties. Zinu, ka, mums atkarīgajiem, to ir grūti pieņemt, bet kaut kā jāmēģina saglabāt skaidrs prāts un veselība jāliek pirmajā vietā:))))
17:10
13/11/2009
marciks said:
Vakar biju uz Imunoloģijas pētījuma rezultātu semināru un mans secinājums ir , ka maratona distance cilvēka organismam ir milzīga slodze un pēc katras tādas slodzes ir jādod pietiekami daudz laika tam atjaunoties.
Vai varētu uzzināt - ko tad stāstīja šajā seminārā? Komentēja arī atsevišķu cilvēku asinīs noteiktos konkrētos rādītājus, jeb tikai tā vispārīgi papļāpāja, tipa - "atkarīgie, skrieniet... bet uzmanīgi gan..."? :) Citiem vārdiem - kā tieši nonāci pie minētā secinājuma?
17:55
13/11/2009
guncha said:
Neplānoti maratoni ne ar ko labu nebeidzas (ir bijusi šāda pieredze).Maratons tomēr ir nopietna distance, kas prasa nopietnu sagatavošanos un tos nevajadzētu rikšot kad vien parādās kāda iespēja...
Principā piekrītot, tomēr gribētos arī precizēt:
1. Kas īsti ir plānots, kas neplānots? Ja Aivars ieplānotu 14. augusta Helsinku pasākumu šodien (22. jūlijā) - tas būtu jau par vēlu?
2. Man kaut kā gribas domāt, ka atjaunošanās perioda ilgums varētu nebūt visiem vienāds. Ja profesionālis skrien 2:30, 2:15 vai vēl ātrāk, tad, protams, viņam ļoti rūpīgi jāpārdomā, kad un cik reizes gadā startēt, lai sevi galīgi nenomocītu.
Aivars, vismaz pagaidām, ir drusku lēnāks. :) No otras puses, gana trenējies arī viņš ir, un nav vairs iesācējs. Varbūt pietiktu ar dažām nedēļām - kā nobriešanai Helsinku iekarošanai amatiera tempā, tā atpūtai pēc tiem?
Par psiholoģisko slodzi runājot - sapratu viņa šeit stāstīto tā, ka Helsinki jau taisni noņemtu to spriedzi (sauciet, kā gribat). Citiem vārdiem – šī spriedze rodas no domas, ka Helsinki varētu paiet garām. :)
Uz sevis esmu pārbaudījis, ka, vēlākais, pēc divām nedēļām, ja vien nav trauma saķerta, jūtos un rikšoju atkal normāli. (Tūlīt jāprecizē - skrienu 4 stundas vai ilgāk.) ...Pērn Valmieras maratonā 27.09. uzrādīju savu pēdējo gadu labāko laiku - bet tas notika tieši 2 nedēļas pēc nesteidzīgi pieveikta kalnu maratona 13.09.! Pats biju pārsteigts.
18:02
18/05/2009
Katram izdalīja asins izmeklējumu pārskatu pirms un pēc maratona ar 24 rādītājiem. Seminārā Dace Reihmane par katru rādītāju mēģināja mums skrējējiem, cik nu iespējams saprotamā valodā, izskaidrot katra rādītāja lomu, svarīgumu un lielo izmaiņu ietekmi uz mūsu organismu. Detalizēti nemācēšu atstāstīt, bet Dace solīja šo iegūto datu prezentāciju pārsūtīt uz e-pastu (vēl 2 rādītāji jāiegūst, jo laboratorijā bija saplīsusi iekārta, bet nu ir salabota un rādītāji tuvākajā laikā tiks iegūti) un tad es drošvien varēšu pārsūtīt arī citiem intresentiem. Viņa grafiski parādīja pusmaratonistu un maratonistu vidējos rādītājus.
Atklāti runājot, es pati, gatavojoties savam pirmajam maratonam, jau sapratu, ka tam ko es daru vairs nav nekādas saistības ar veselīgu dzīvesveidu un vakardienas seminārs to apstiprināja ar konkrētiem, zinātniski pamatotiem faktiem.
Negribu teikt, ka nekad vairs neskriešu maratonu, bet tā ir viela pārdomām:)
18:24
14/09/2009
Katram sava taisnība.Piekrītu visam,bet jautājumu tāpat ir bezgalīgi daudz bez atbildēm,bet kas īsti ir veselīgs dzīvesveids ? Manuprāt CILVĒKS ir tas,kas bez atkarībām vispār eksistēt nespēj,nu mums tāda ir SKRIEŠANAS ATKARĪBA. Vairāk no te izskanējušām domām gribās piekrist Andulim.Gunča tomēr jau ir citas klases skrējējs(maratonu skrien zem 3 stundām),bet nu mus domāju,ka ir citi kritēriji.Protams,ka profi,kas skrien augstākā līmenī - par 1-2maratoniem gadā vairāk arī neskrien.
18:29
13/11/2009
Ahā, interesanti... tad jau tam pasākumam ir bijusi kāda jēga... :)
Skaidrs, ka maratona laikā daudzi rādītāji stipri izmainās. Interesanti, cik ilgā laikā tad tie atgriežas normas robežās.
To prezentāciju varbūt varētu pat ielikt noskrien.lv (ja nav pārlieku slepena)?? Signis vai Mošķis droši vien palīdzētu.