Forums

Ceļā no Liepājas uz Cēsīm par dabas untumiem varēja tikai pabrīnīties. Taisni neticas, ka nieka 300km, kas šķir Liepāju no Cēsīm, šoreiz bija kā lēciens klimata joslās. Izbraucām dzestrā, bet saulaini pavasarīgā rītā, bet tuvojoties Cēsīm patiess prieks bija, ka vēl neesmu nomainījis automašīnai ziemas riepas uz vasaras. Jo pretējā gadījumā mūsu ceļojums varēja beigties kādā grāvī. Vienā mirklī mūs apņēma sniega stihija. Viss bija balts – koki, pļavas, šoseja. Par Cēsu Pavasara skrējienu šajā brīdī runājām jau ar indīgu ironiju – baigais pavasaris, jopčik.
Tomēr, kaut kur pie pašām Cēsīm, sniegs tomēr nebija snidzis. Labi ka tā.
Skriešanas pasākums notika pēc ierastā scenārija – numuru saņemšana, sarokošanās un dažu vārdu apmaiņa ar kluba biedriem un paziņām, pārģerbšanās, iesildīšanās, pirmstarta drudzis un starts. Skrējās labi, tāpēc tik maucu cik spēju. Vidējais ātrums distancē 3:36 min/km. Baigi labi!
Tālāk atkal atsildīšanās, parunāšana, pafilozofēšana kā būtu, ja būtu... un tālais ceļš 300km mājup ... uz jau īsto pavasari Liepājā, kuru visu dienu bija sildījusi saulīte.

Dažas bildes  no skrējiena "Cēsu pavasaris" ir arī šeit: