14:30
08/03/2010
Sveiki,
Veicu nelielu info ievākšanu no pieredzējušākiem skrējējiem. Domājot par šī gada veiksmēm un neveiksmēm sāku skatīties nākamā gada virzienā un noteikti viens no plāniem būtu maratona pievārēšana un varbūt arī pirmo ultramaratonu. Vai maratons maijā un ultramaratons rudenī ir ok? Domāju par SKM, bet nedaudz baidos no tiem augstuma kilometriem. Piemērots liekas Zilonis tumsā, bet varbūt arī Cēsu eko trail, bet nelaime tāda, ka zilonis ļoti tuvu maratonam un Cēsis ir vasaras vidū, kam arī nepaspētu sagatavoties. Ir kādas alternatīvas bez manis pieminētajiem skrējieniem?
Runa protams, ir par nākamo gadu,
Sigulda manuprāt ir grūtākais no taviem minētajiem, salīdzinoši īsie, bet stāvie kāpumi sit ārā no ritma un kājas var nobeigt ļoti ātri un veiksmīgi.
Es Tavā vietā izvēlētos vai nu CET vai nu BBPU. Pirmais sanāk apmēram 12 nedēļas, otrais 15 nedēļas pēc LRM. Nav baigi daudz, bet ja pēc LRM neaiziet skriešanas atvaļinājumā, tad sagatavoties var gana labi. Bāzi un ātrumu vajadzētu ielikt jau uz maratonu, pēc tā pāris nedēļas mierīgāk un tad atkal pastrādāt nopietnāk līdz ultrai. CET salīdzinoši ar SKM relatīvi līdzens.
16:13
17/08/2012
Man pirmā ultra bija SKM 55km pirms 2 gadiem.
Pavasarī noskrēju LRM pilno, augustā CET vidējo distanci un septembrī braukāju uz Siguldu pa vakariem.
Pirmo ultru noskrēju 8h bez komas un mega tulznām.
Man SKM patika tas, ka kāpumos un noskrējienos strādā citi muskuļi un taisnajos gabalos vēl citi,
tā kā mainās slodze uz kājām
Basais 53km priekš pirmā varētu būt vieglāks. Neprasīs pampaku treniņus.
Tik, ja gribi skriet pa baso, tad attiecīgi arī jātrenējos
Bet vispār jā, var skriet maratonu pavasarī un ultru rudenī.
Tev izdosies!
16:23
13/11/2009
Pirmo varētu ņemt kaut ko plakanu un 50-60 km garu. Pa reljefu, 70+ kilometriem (SKM, CET) vai nakts treiliem (ZT) iztrakoties paspēsi vēlāk.
BBPU ir diezgan labs variants, tikai jārēķinās ar sānisko slīpumu vietām. Ja tas dikti netraucē, tad ieteiktu šo.
Arī in minētais igauņu riņķojums 31. decembrī, ~1 km garā aplītī. Tur gan laika apstākļi un apģērbs kļūst svarīgi, taču atmosfēra un sajūtas būs kaut kas iepriekš nepiedzīvots. Nedraud nomaldīšanās, atpalikšana, bada nāve :) Visu laiku var atrast kompāniju vai arī skriet lepnā vienatnē - kā labāk patīk. Var arī soļot, nūjot - ka tik uz priekšu tiek.
Vēl nezinām, par ko nākamajā gadā būs izvērties "Neiespējamais skrējiens" Valkā+Valgā. Vajadzētu būt ~50 km un ~100 km distancēm, attiecīgi divos un četros apļos... bet varbūt šī gada pieredze (12.11.2016.) liks kaut ko mainīt...
Kad es skrēju savu pirmo ultru, BBPU vēl nebija izgudrots, tāpēc nācās sākt ar ko citu - ar Daugavpils 50 km šosejas skrējienu. Domāju, ka tas bija gana labs skrējiens pirmajai ultrai, jo vistuvākais jebkurām citām standarta sacensībām - asfalts, skrienams apļos (līdz ar to vieglāk plānot ēdināšanu, nav nekas jāstiepj līdzi), līdzens (neskaitot nelielu kalniņu katrā aplī). Nu jā, bet tagad jau ir BBPU..
17:11
08/03/2010
paldies par atbildēm.
Par BBPU- laiks pēc LRM ir ok, manuprāt, bet mani baida segums un sāniskais slīpums. No pieredzes- mana kreisā potīte ļoti slikti panes smilšu segumu, es varu bez traumām noskriet SKM 35km, bet pa pludmali paskrienot man kreisā kāja beigta, tāpēc baidos riskēt un iespējamo skrējienu saraksā neminēju. Varbūt tās ir manas iedomas un būtu kādi 20km tā pa īsto jānoskrien pludmalē, lai saprastu ar ko īsti darīšana.
Pēc maratona asfalta vēl 50km skriet ultru pa to pašu segumu laikam nesaņemšos (zinu, esmu izlepis), tad principā mums paliek tikai basais skrējiens diapazonā ~50km un uz vasaras otru pusi?
Tādā ziņā nav arī slikti- pamēģināt ko šādu un tad CET/SKM atstāt saldajam ēdienam vēl gadu vēlāk, lai ir kur tiekties.
17:12
15/04/2016
Es šogad noskrēju savu pirmo maratonu un ultru. Liela kļūda bija ar maratonu kurā pārvērtēju savas spējas cenšoties noskriet 3:45:00 un iepriekšējā vakarā 2 izdzertie aliņi, beigās aizmocijos ar kkur 4:09:00. Pirmā ultra bija zilonis, lai gan lēni skrēju, tāpat pēc 40 km sāka sāpēt labā kāja un kādas 5h kliboju līdz finišam.
Bet tā vsp ja ir priekšā vēl nebijis daudzum km ko jāpieveic vienā reizē, tad nav paredzams vai neparādīsies kāda nezinām vājība kas ceļu līdz galam var padarīt ļoti grūtu.
Starp asfalta maratoniem un taku ultrām ir liela starpība grūtības ziņā. Viens ir tas ka kilometri ir vairāk, otrs tas ka takām segums grūtāk pārvarams - smiltis, dubļi, nelīdzenumi, pauguri utt. Taku ultras vairāk ir garīgs piedzīvojums dabā. Pas asfaltu skriet vairāk par 42 km ir diezgan nomācoši, vismaz man.
Ultras ir kaitīgas veselībai. Labāk izskrieties rīta rosmēs un uzturēt možu garu, jo veselā miesā mājos veselīga dvēsele. Vienas ultras laikā var izlasīt grāmatu un rūpēties par prāta spējām. Īsās ultras laikā (līdz 6h) var tikt cauri ar brošūriņu, garākas ultras (virs 30h) var tikt galā ar krietnu triloģiju.
Mana pirmā ultra bija Rīga - Valmiera nepilnu gadu pēc pirmā maratona. Izvēlējos emocionālu un perosnīgu apsvērumu dēļ. Bija ārprātā grūti, bet forši - tieši pa ziemu bija mierīgie, garie, skaistie skrējieni, nekādas sacensības netraucēja treniņiem un tā. Man, piemēram, vasarā ir grūti pienācīgi sagatavoties ultrai, jo pa vidam ir visādas sīkas gonkas, kurās gribas uzskriet.
19:16
26/05/2014
Māri, ar ultraskriešanu ir tāpat kā ar visām citām nodarbēm - tā ir JĀMĪL, tad veiksme nāks pati no sevis. Tas nozīmē, Tev ir jāsagādā bauda vairākas stundas no vietas sajust sevi tādā kā lidojumā. Mans ultramaratonu stāžs ir drusku vairāk par 1 gadu, tātad esmu vien tāds iesācējs, tāpēc daudz padomu nespēšu dot, taču dažus padomus varu dot nešauboties. Esmu piedalījies BBPU un 3 dažādu grūtības pakāpes 100 km skrējienos. Gatavojoties maratonam un jo īpaši ultrai ir jāskrien vismaz vienreiz, divreiz nedēļā garāki skrējieni. Nu vismaz 15 km, pakāpeniski palielinot tos vismaz līdz 20 km. Lai organisms pie ilgstošas slodzes pierod un iegūst izturību. Es skatos, ka Tev skrējieni virs 10 km ir pavisam maz un šādi trenējoties noskriet ultru būs ļoti ļoti grūti.
Nesmādējam 10niekus ;)
Ja 10km skrējienus veic 12 reizes dienā ar tikpat daudzām vienas stundas ilgām atpūtām pa starpām, tad atkārtojot pāris reizes šādus treniņus ik pēc dažām nedēļas nogalēm, varētu noskriet pasaules līmenī 24h. Vienīgi jāprot izvairīties no traumām, kas nozīmē, ka pirms tam derētu uzaudzēt apjomu iztikas minimuma apmērā. Medaļa 24h garantēta, Laulasmā ultriņā arī neaizmigtu
20:11
13/11/2009
matiss said
Nesmādējam 10niekus ;)
Ja 10km skrējienus veic 12 reizes dienā ar tikpat daudzām vienas stundas ilgām atpūtām pa starpām, tad atkārtojot pāris reizes šādus treniņus ik pēc dažām nedēļas nogalēm, varētu noskriet pasaules līmenī 24h. Vienīgi jāprot izvairīties no traumām, kas nozīmē, ka pirms tam derētu uzaudzēt apjomu iztikas minimuma apmērā. Medaļa 24h garantēta, Laulasmā ultriņā arī neaizmigtu
matiss, vai negribi savākt interesentu grupiņu un uztrenēt uz PČ? Kļūsi slavens :)
Atlikušais laiks varētu tieši būt pietiekams. http://statistik.d-u-v.org/eventdetail.php?event=34866
Nenoliedzu ideju kā tādu. Droši vien, ka būtu derīgi.
20:48
08/03/2010
Ugisdatavs said
maratonam un jo īpaši ultrai ir jāskrien vismaz vienreiz, divreiz nedēļā garāki skrējieni. Nu vismaz 15 km, pakāpeniski palielinot tos vismaz līdz 20 km. Lai organisms pie ilgstošas slodzes pierod un iegūst izturību. Es skatos, ka Tev skrējieni virs 10 km ir pavisam maz un šādi trenējoties noskriet ultru būs ļoti ļoti grūti.
Vienīgi man šeit nav atjaunota statistika pasen un garie skrējieni man aptrūkās šogad pirms LRM ģimenes apstākļu dēl kad nebija iespējams trenēties. Plāni tika mainīti piespiedu kārtā uz ilgāku brīdi un nav bijusi vajadzība regulāri skriet 20km+ skrējienus. Man tagad ir regulāri ~20km skrējieni nedēļas nogalēs un bukus (izņemot pēdējo) arī esmu skrējis. Mana grūtako skrējienu pieredze ir SKM pusmaratona 35km distances, kuras es 2x skrēju lēni, bet cītīgi, iekļaujoties zem 5h.
Tādā ziņā, ja jāizvēlas- es labprātāk pieņemu treila izaicinājumu zinot, ka tas ir krietni smagāks pasākums. No otras puses arī mācoties no savām kļūdām gribas vispirms aprunāties ar gudrākiem un pieņemt saprātīgu izaicinājumu. (1. skrējiens SKM bija absolūti stulba ideja toreiz, bet galā tiku un biju apmierināts. Bet šaubos vai 50+km treila vai BBUP pasākums tik vieglprātīgu attieksmi piedos)
21:18
29/10/2012
Māris said
paldies par atbildēm.
Par BBPU- laiks pēc LRM ir ok, manuprāt, bet mani baida segums un sāniskais slīpums. No pieredzes- mana kreisā potīte ļoti slikti panes smilšu segumu, es varu bez traumām noskriet SKM 35km, bet pa pludmali paskrienot man kreisā kāja beigta, tāpēc baidos riskēt un iespējamo skrējienu saraksā neminēju. Varbūt tās ir manas iedomas un būtu kādi 20km tā pa īsto jānoskrien pludmalē, lai saprastu ar ko īsti darīšana.
BBPU lielākā slodze ir labajai kājai. Man arī ir problēma ar kreiso potīti, bet tas nav traucējis noskriet iepriekšējos gados.