Forums

Kāpēc ēst graudus ir ētiskāk, nekā gaļu? Gaļu var apēst tad, kad (vismaz teorētiski) dzīvnieks jau pēcnācējus ir atstājis! Manuprāt, vienīgais, ko daba ir paredzējusi tieši ēšanai, ir augļi.

ilksy said:

Kāpēc ēst graudus ir ētiskāk, nekā gaļu? Gaļu var apēst tad, kad (vismaz teorētiski) dzīvnieks jau pēcnācējus ir atstājis! Manuprāt, vienīgais, ko daba ir paredzējusi tieši ēšanai, ir augļi.

Mazliet smieklīgs salīdzinājums. Nevaram salīdzināt augu ēšanu ar nogalināta siltasiņu dzīvnieka ēšanu. Ja daba paredzējusi ēst augļus, tad, kas ir graudu vārpa? Auglis nav vienkārši debesu dāvana cilvēcei, tas ir posms tālākai sugas pavairošanai - ikviens auglis ir barības vielas nevis kādam citam, bet tieši sēkliņām, kas ir ikvienā auglī. Apēdot augli, mēs iznīcinām iespēju augam sevi tālāk pavairot, ja neskaita, ka nometam plūmes kauliņu zemē un tas brīnumainā kārtā ieaugas ;D. Sitasiņu dzīvnieks atkal ir cilvēkam ļoti tuvs, īpaši, ja vēl zīdītājs, ar tādu pašu attīstības ciklu kā cilvēkam un tiem pašiem fizioloģiskajiem procesiem. Un prakstiski reto dzīvnieku nokauj, kad tas atstājis pēcnācējus - parasti tie ir speciāli audzēti jaundzīvnieki, saprotamākā valodā - bērni.

Girts said:

Par uzturā lietojamām eļļām bija raidījums Latvijas Radio. Tur tika teikts, ka visveselīgākās tiešām esot nepiesātinātās taukskābes jebšu auksti spiestās augu eļļas, konkrēti - olīveļļa, saulespuķu eļļa utml. Tikai ne palmu eļļa. Fakts, ka auksti spiesta olīveļļa ir veselīga, vismaz būtu skaidrs. Pēc tam pēc "veselīguma skalas vērtējot" esot dabiskās piesātinātās taukskābes, laikam treknas zivis to skaitā, bet vissliktākais esot hidrogenētie tauki, augu tauki, palmu eļļa utt. Cūku tauki ir piesātinātas, bet dabiskas taukskābes, līdz ar to, nav tik neveselīgas kā, piemēram, margarīns. Starp citu, cūku taukus un speķi diezgan daudz lietoja mūsu senči, kad liekais svars un aptaukošanās vienkāršās tautas vidū bija liels retums, cik nu man zināms.

Mūsdienās jau modē ir veselīgie margarīni, ieej veikalā būs tev neskaitāmi veidi, protams, paši lētākie ir pēdējie draņķi, ar visām palmu eļļām un kaudzi konservantu, bet normālie Rama, Rimi, Delmi, somu benecol u.c. margarīni jau ir ar visu to labāko. Bet arī šajā ziņā cilvēki ir divās frontēs - vieni uzskata, ka sviests ir neveselīgs, otri uzskata, ka margarīns ir neveselīgs. Visgudrākie ir tie, kas uzskata, ka abi ir veselīgi, tikai saprāta robežās. :)

Girts said:

ro - nevaru piekrist. Augļu apēšana ir, vismaz teorētiski, to pavairošana. Dabiski tam vajadzētu notikt tā, ka tu noplūc augli no koka, apēd to un kauliņu vai nu izspļauj kaut kur zemē (kur tas izaug) vai arī apēd un tad izkakā to - tieši tā un tad tam ir mēslojums vēl dabiskais un tas aug griezdamies! :D

Tikai, ja augli neviens neapēd, tas nokrīt zemē pats un barības vielas ņem no augļa mīkstuma, kas satur visas barības vielas, lai sēkla attīstītos pilnvērtīgi.

ok, diskusija nav par augļiem.

Jā, mana veģetārisma pamatā bija ētika, taču tas veicinājis daudz domāt arī par sabalansētu un cilvēka organismam piemērotāku uzturu.

Aigars said:

Es domāju, ka derētu NODEFINĒT – kas tad ir veģetārisms?

Par tādu pilnīgu veģetārieti es uzskatu tādu, kurš no dzīvnieku (un citu dzīvo radību)  valsts produktiem nepatērē pilnīgi neko.

Tas jau sen kā nodefinēts un pieejams dažādos literatūras avotos.

Citēju:

"Veģetārisma jēdziens ir ļoti plašs. Tā definīcijas ir dažādas, sākot no vienkārša paraduma neēst gaļu un beidzot ar filosofiju dzīvot tā, lai neradītu ciešanas ne dzīvniekiem, ne augiem. Pastāv dažādi veģetārisma varianti:

- ovolaktoveģetārisms ir izplatītākais veģetārisma paveids Eiropā un Latvijā. Ovolaktoveģetārieši neēd produktus, kas iegūti no nokautiem dzīvniekiem, tajā skaitā zivis, dzīvnieku taukus un pārtiku, kurā ietilpst šie produkti, taču uzturā iekļauj olas un piena produktus;

- laktoveģetārisms nepieļauj no nokautiem dzīvniekiem iegūtu produktu un olu izmantošanu uzturā, taču laktoveģetārieši lieto pienu un piena produktus. Laktoveģetārisms ir pasaulē visizplatītākais veģetārisma paveids;

- ovoveģetārisms nozīmē, ka uzturā netiek lietoti produkti, kas iegūti no nokautiem dzīvniekiem, un piena produkti. Ovoveģetārieši ēdienkartē iekļauj olas;

- vegānisms ir atsacīšanās no visu dzīvnieku izcelsmes produktu lietošanas uzturā. Vegāni neēd ne produktus, kas iegūti no nokautiem dzīvniekiem, ne olas, ne piena produktus, reizēm arī medu. Vegānus nereti sauc par īstajiem veģetāriešiem;

- frutārisms ir visstingrākais veģetārisma paveids. Frutārieši ēd tikai tos augu izcelsmes produktus, kurus var iegūt, nekaitējot augam, turklāt parasti tos ēd svaigā veidā. Frutārieši ēd augļus, sēklas un dažus dārzeņus, piemēram, tomātus un gurķus, taču neēd augus un tādus dārzeņus kā, piemēram, kolrābji, sīpoli un kartupeļi. Frutārieši parasti neēd graudus un graudaugu produktus, jo graudi tiek ievākti, nocērtot augus.

Par veģetārieti sauc jebkuru cilvēku, kura uzturs atbilst kāda veģetārisma paveida kritērijiem. Cilvēki, kuri uzturā nelieto zīdītāju jeb tā saucamo "sarkano" gaļu, taču ēdienkartē iekļauj mājputnu gaļu un/vai zivis, ir daļēji veģetārieši, kurus reizēm dēvē arī par semiveģetāriešiem vai pescoveģetāriešiem. Šādi cilvēki nereti ir nolēmuši kļūt par veģetāriešiem un no gaļas izmantošanas uzturā atsakās pakāpeniski.

Tātad veģetārs uzturs pilnībā izslēdz tādus pārtikas produktus, kuru izcelsme nāk no nokautiem dzīvniekiem, ieskaitot zivis, dzīvnieku taukus un pārtiku, kurā ietilpst šie produkti. Veģetārietis ir cilvēks, kurš lieto veģetāru uzturu."

Tātad veģetārietis nav tikai tas, kas neēd neko no dzīvnieku valsts. Tas, precīzāk, būs vegāns, kas ir veģetārisma paveids.

Pienāks bada laiki, tad ēdīs visu. Arī veģetārieši.

Girts rakstīja:

Kareivīgajiem veģetāriešiem un dzīvnieku tiesību aizstāvjiem, jo sevišķi, vegāniem, ieteiktu izlasīt šo rakstu:
http://www.apollo.lv/portal/sieviete/articles/233754

Tas vien liecina, ka dzīvnieku izcelsmes produkti ierobežotos daudzumos tomēr cilvēkam ir nepieciešami...

Mani, pirmkārt, pārsteidz, ka Girts lasa sievietēm domātas portāla sadaļas :D. Otrkārt, atcerēsimies, ka sievietes un jebkura zīdītāja piena sastāvs, atkarībā no sugas, protams, ir ar samērā nemainīgu sastāvu, jo dabā paredzēts tā - ja sievišķajam īpatnim, mātei, trūkst kādu vielu uzturā, šīs rezerves tiek ņemtas no mātes organisma, līdz ar to pirmajai, kam būtu jāsaslimst no kādu vielu iztrūkuma, būtu māte. Pat govs piens gandrīz vienmēr ir ar sabalansētu sastāvu, mazāk atkarīgs no ēdināšanas, vairāk no šķirnes, ģenētikas. No uztura būs atkarīgs piena daudzums un tauku saturs. Runa drīzāk varētu iet par to, ka sievietei trūcis kādu vielu grūtniecības laikā un līdz ar to bērns nav pietiekoši attīstījies. Jebkurā variantā, gan gaļēdājai, gan veģetārietei, gan vegānei tikai jāņem vērā, ka bērna attīstībai jāuzņem pietiekami daudz olbaltumvielu, lai var bērns var ne tikai augt, bet viņām pilnvērtīgi attīstītos arī smadzenes. Ja ēdīsim tikai salātlapas, šāds arī var būt rezultāts. Cilvēks, kas nav grūtniece, zīdītāja, var ēst tikai salātlapas un nekas slikts nenotiks :D (arī tikai hipotēze, protams)