Biedriem

Komanda piedalās

VSK Noskrien Facebook profils

Forums

Please consider registering
guest

Lost password?
Advanced Search

— Forum Scope —




— Match —





— Forum Options —





Minimum search word length is 4 characters - maximum search word length is 84 characters

Topic RSS
Aicinājums piedalīties un atbalstīt skrējiena «Baltijas ceļš» divdesmitgadi
25/07/2011
00:10
Toredo
Toredo
Zinātājs
Members
Forum Posts: 83
Member Since:
28/03/2010
Offline

Kaut gan mūsu valstij un visai Baltijai nozīmīga notikuma – Baltijas ceļa – divdesmitgade apritēja jau pirms diviem gadiem, šogad pēc nepilna mēneša, ļoti iespējams, notiks vēl pēdējā unikālā tā pieminēšana – ar stafetes veida skrējienu no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas caur Rīgu līdz Tallinai, kas būs jau 20.gadu pēc kārtas.

 

Šī stafetes veida skrējiena, kura iniciatori ir Lietuvas amatierskrējēji, vēsture sākās divus gadus pēc paša lielā notikuma – 1991.gadā. Piemiņas ideju par divu miljonu baltiešu toreiz veidoto «dzīvo» cilvēku ķēdi 600 kilometru garumā, realizējot ar skrējiena palīdzību, izlolojis Lietuvas Amatieru skrējēju asociācijas prezidents Romas Bernotas, kurš gan sava cienījamā vecuma un ilggadējo darba gaitu dēļ, visticamāk, šogad noliks sava amata pilnvaras. Līdz ar to, ļoti iespējams, ka vairs šādi piemiņas un atceres skrējieni par godu vienam no mūsu valsts brīvības atgūšanas simboliem vairs nenotiks, jo Lietuva tikai vienpusēji arī to nevar atļauties organizēt, kā bijis visus līdzšinējos gadus.

 

Savukārt tie daži Latvijas pārstāvji – pārsvarā skrējēju kluba (SK) «Ozolnieki» biedri - skrējienos piedalījušies tikai par saviem līdzekļiem, jo pēc vairākkārtējiem lūgumiem sniegt jelkādu atbalstu neviens nav atsaucies, kaut gan par to informētas pat augstākās valsts pārvaldes institūcijas un atbildīgās personas. Diemžēl arī aizpagājušajā gadā, kad Latvija pēkšņi «pamodās» ar pasākumu «Sirdspuksti Baltijai» (kā pamatā principā vien bija šī pati ideja – piemiņas skrējiens), arī tad jau šis ilggadējais skrējiens tika atstāts ēnā.

 

Atskats uz pagājušā gada – 19.skrējienu

2009.gada atstāsts par skrējienu kopā ar bilžu galeriju un foto parakstiem

Un bildes no senākiem skrējieniem

 

Par to, ka Latvijas pārstāvji vēl piedalās «Baltijas ceļa» skrējienos, jāpateicas SK «Ozolnieki» vadītājam Jurim Bērziņam, kurš pēdējos astoņus gadus ir organizējis Latvijas komandas dalību tajā. Tādēļ ikviens, kurš vēlas piedalīties šajā nesavtīgajā pasākumā, aicināts sazināties ar J.Bērziņu pa tālruni 26086671. Tāpat ikviens labvēlis un potenciālais atbalstītājs var ziedot SK «Ozolnieki» biedrībai (Biedrība "Skrējēju klubs "Ozolnieki""; reģistrācijas numurs – 40008172116; konta nr.: LV13HABA0551030334884, Swedbank). Finansiālo līdzekļu izlietojuma paskaidrojums sniegts pēdējā teksta rindkopā.

 

Oficiālā daļa par šī gada skrējienu:

 

20.Starptautiskais stafetes skrējiens «Baltijas ceļš» notiks no 19. līdz 21.augustam Lietuvas, Latvijas un Igaunijas teritorijās.

 

Šīs sportiskās akcijas galvenais mērķis ir atgādināt pasaules sabiedrībai par apkaunojošo un slepeno Molotova–Ribentropa paktu, kas paredzēja Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iekļaušanu PSRS, kā arī atgādināt par trīs Baltijas tautu vienotību un solidaritāti cīņā par savu brīvību un neatkarību.

 

Stafetes skrējiens atgādinās arī par 1989.gada cilvēku roku veidoto «Baltijas ceļu». Tāpat kā visus iepriekšējos 19 gadus, skrējēji atkārtos dzīvās ķēdes gaitu uz «Baltijas ceļa».

 

Stafetes skrējienā aicināti iesaistīties visi skriešanas entuziasti no Baltijas valstīm un Baltkrievijas.

 

20.Starptautiskais stafetes skrējiens «Baltijas ceļš» startēs 19.augustā pulksten 10 Katedrāles laukumā Viļņā. Pa ceļam paredzētas vairākas apstāšanās vietas (pats skrējiens nekad neapstājas – kāds vienmēr turpina iesākto stafeti), kur notiek dažādi piemiņas brīži un skrējiena dalībnieku sveikšana. Ap pulksten 21 skrējēji nonāks Pasvalē, kas atrodas netālu no Lietuvas un Latvijas robežas.

Nākamajā dienā ap plkst. 6 skrējēji turpinās ceļu no Pasvales un ap plkst. 8 nonāks Saločai-Grenstāles robežpunktā. Ap plkst. 11.30 dalībnieki ieradīsies Bauskā, plkst. 15 skrējēju delegācija noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa Rīgā (kur atvēlēts laiks tikties ar sagaidītājiem Latvijā), bet ap plkst. 21 sportisti finišēs Salacgrīvā.

Stafetes skrējiena pēdējā dienā, 21.augustā, plkst. 6 skrējēji startēs no Salacgrīvas, plkst. 7.15 šķērsos Latvijas un Igaunijas robežu, bet 600 kilometru garās distances finišs paredzēts ap plkst. 18 Tallinā, laukumā pie Igaunijas Republikas parlamenta ēkas.

 

Īsumā vēl galvenās lietas: dalības maksa skrējienā ir 200 litu (40 latu), par ko katrs dalībnieks saņems formu, kas paredzēta, lai svinīgi ieskrietu pilsētās un ko pēc tam varēs paturēt par piemiņu. Maksā ietilpst transporta izdevumi (autobusu nodrošina lietuvieši), daļa ēdināšanas, taču arī pašam jāņem līdzi pārtika. Noslēgumā paredzēta apbalvošana – ar medaļām, pateicības rakstiem, suvenīriem un svinīgo pasākumu. Katru dienu dalībniekam jāveic vismaz divi vai trīs etapi, neskaitot svinīgo ieskriešanu pilsētās (ļoti mazi šie kopējie posmi) – katrs var izvēlēties - skriet 5 vai 10 km posmus un arī skriešanas partnerus.

 

Skrējiena nolikums kopā ar detalizētu tā grafiku un arī oficiālo uzaicinājumu elektroniski apskatāms ŠEIT. Šī gada nolikums nav tulkots, taču var palasīt 2009.gada, jo būtība jau nemainās, tikai datumi.

24/08/2011
23:41
Toredo
Toredo
Zinātājs
Members
Forum Posts: 83
Member Since:
28/03/2010
Offline

Mūsējie ar gandrīz 1000 noskrietiem km pieveikuši Baltijas ceļu!

 

Ar Lietuvas prezidentes uzrunu un saņemto mācītāja svētību deviņi skrējēji no Jelgavas un Rīgas no 19. līdz 21.augustam piedalījās gadskārtējā – nu jau 20.jubilejas – 600 kilometru garajā piemiņas skrējienā par godu pirms 22 gadiem notikušajai akcijai «Baltijas ceļš».

 

Šī stafetes veida skrējiena, kura iniciatori ir Lietuvas amatierskrējēji, vēsture sākās divus gadus pēc paša notikuma – 1991.gadā. Sportiskās akcijas galvenais mērķis ir atgādināt pasaules sabiedrībai par apkaunojošo un slepeno Molotova–Ribentropa paktu, kas paredzēja Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iekļaušanu PSRS, kā arī atgādināt par trīs Baltijas tautu vienotību un solidaritāti cīņā par savu brīvību un neatkarību.

 

Piemiņas ideju par divu miljonu baltiešu toreiz veidoto «dzīvo» cilvēku ķēdi 600 kilometru garumā, realizējot ar skrējiena palīdzību, izlolojis Lietuvas Amatieru skrējēju asociācijas prezidents Romas Bernotas, kurš šī gada skrējiena noslēgumā tika sveikts 70 gadu jubilejā. Cienījamā vecuma un ilggadējo darba gaitu dēļ, visticamāk, viņš šogad noliks sava amata pilnvaras. Līdz ar to, ļoti iespējams, ka vairs šādi piemiņas un atceres skrējieni par godu vienam no mūsu valsts brīvības atgūšanas simboliem vairs nenotiks.

 

Stafetes veida skrējiens, kā visus iepriekšējos gadus, sākās Viļņas Katedrāles laukumā, tālāk vijoties caur Latvijas galvaspilsētu, kur tika nolikti ziedi pie Brīvības pieminekļa, un noslēdzoties Tallinā pie Igaunijas Parlamenta.

 

Stafetes skrējienā tika aicināti iesaistīties visi skriešanas entuziasti no Baltijas valstīm un Baltkrievijas, taču bez akcijas rīkotājiem no Lietuvas atsaucās tikai latvieši.

 

Par to, ka Latvijas pārstāvji vēl piedalās «Baltijas ceļa» skrējienos, lielā mērā jāpateicas Skrējēju kluba (SK) «Ozolnieki» vadītājam Jurim Bērziņam, kurš turpat desmitgadi ir organizējis mūsu valsts komandas dalību tajā.

 

Šogad skrējienā piedalījās seši jelgavnieki no SK «Ozolnieki» un četri rīdzinieki. No «Ozolnieku» vīriem vislielāko kilometrāžu «saskrēja» Jānis Marčinkus – 176,7 km, kurš bija arī visizturīgākais starp visiem lietuviešiem. Viņš «Baltijas ceļa» skrējienos piedalījies septiņas reizes. Otrais ar vislielāko kilometru «bagāžu» bija rīdzinieks Pēteris Cābulis (158,9 km), kuram šī bija otrā dalība skrējienā. Visčaklākais to dalībnieks ir Arnis Vērmels (11 reizes), kā arī pats J.Bērziņš (10 reizes). Sesto reizi skrējienā piedalījās Uldis Neilands, piekto reizi Rolands Bartaševics, trešo – Dace Kovaļevska. Attiecīgi šogad triju dienu laikā dalībnieku pieveiktā kilometrāža: Rolands – 95,2 km, Dace – 92,5 km, Uldis – 84,2 km, Juris un Arnis – 75,2 km. Visā 600 km garajā stafetē skrēja vēl divi rīdzinieki – Aleksandrs Daukste (84 km) un SK «Ozolnieki» biedrs Māris Pakārklis (84,3 km), bet viens skrējējs – Valdis Ņilavs – ar pieveiktajiem 18 km akcijas dalībniekiem kompāniju sastādīja Rīgas robežās. Tātad kopumā visi Latvijas skrējēji pieveikuši vairāk nekā 925 kilometrus.

 

Katru dienu katram dalībniekam bija jāveic vismaz divi vai trīs etapi, neskaitot svinīgo abu valstu pārstāvju ieskriešanu pilsētās. Skrējiens dienas laikā bija nepārtraukts, proti, visu laiku stafeti turpināja vismaz viena skrējēju grupa (ierasti – autobuss izlaiž vienu etapu, aizbrauc noteikto attālumu uz priekšu, kur izlaiž nākamo grupiņu un sagaida iepriekšējo, un tad dodas tālāk).

 

Pa ceļam Lietuvas teritorijā skrējiena dalībniekus ar priekšnesumiem, dažādiem suvenīriem un našķiem, kā arī laba ceļa novēlējumiem sagaidīja vietējo ciematu un pilsētu pārstāvji.

Katru no nākamajiem rītiem skrējēji ceļu tupināja jau no pulksten sešiem, neraugoties uz laika apstākļiem, vai spīdēja saule vai lija lietus.

 

20.augustā dalībnieki šķērsoja Lietuvas-Latvijas robežu, izskrēja cauri Bauskai un Iecavai, ap pulksten 15 nonākot līdz Brīvības piemineklim, kur īsu uzrunu teica Rīgas pašvaldības izpilddirektors Juris Radzevičs. Tās pašas dienas vakarā skrējēji nonāca Salacgrīvā, kur pārnakšņoja vietējā skolā, bet nākamajā rītā turpināja ceļu, kas lielākoties, protams, bija Igaunijas teritorijā. Ap pulksten 18 divdesmitais piemiņas skrējiens svinīgi noslēdzās Tallinā pie Igaunijas Republikas Parlamenta.

 

SK «Ozolnieki» kolektīvs pateicas atbalstītājiem, kuri palīdzēja piedalīties šajā pasākumā – SIA «E Lats», SIA «Apdrošināšanas aģentūra 777» un Rīgas domei.

 

Bilžu galerija, kas vēl tiks papildināta, apskatāma ŠEIT.

25/08/2011
00:00
sm72
sm72
Rīga
Admin
Forum Posts: 1986
Member Since:
19/05/2009
Offline

Cepuri nost ultra skrējēju priekšā. Jautājums par estibois- vai nepaspēja viņi saģērbties?:)

25/08/2011
00:21
OreMan
Valmiera, Rīga
Admin
Forum Posts: 1617
Member Since:
22/07/2009
Offline

Lieliski, ka ir tāds skrējiens. Cerams, ka tomēr šis nebija pēdējais gads.. Varbūt kāds cits pārņems tā vadību..?

The harder the surface and the less between your feet and the ground, the softer the landing.. –> www.youtube.com/v/kpnhKcvbsMM
25/08/2011
00:45
Andulis
Rīga
Admin
Forum Posts: 3559
Member Since:
13/11/2009
Offline

Gribētu domāt, ka starp lietuviešiem atradīsies jauns līderis. Kāpēc lai tas nevarētu būt nākamais Lietuvas Amatieru skrējēju asociācijas prezidents?

Ja tomēr ne - tad arī Latvijā ir viena diezgan daudzskaitlīga amatieru organizācija, kura šādā gadījumā varētu pārņemt stafeti ??

[Neko nezinu, tikai prātoju.]