Sveiciens visiem!
Es te atkal prātoju un nevaru saprast vai man ir nepieciešams pulsometrs. Nekad neesmu izjutis vajadzību pēc tāda un viemēr skrējienos jūtos lieliski, skrienu pēc savām izjūtām un nav nekāds problēmas bijušas.
Vai savos 22 gados man tiešām ir nepieciešams skrējienos pulsometrs?
Es vienkārši negribētu lai man pēkšņi tagad būtu jāskrien stipri lēnāk un jāuztraucas par visādām pulsa lietām. Gribas turpināt skriet kā tagad un neuztraukties par neko. Vai tomēr tas varētu būt bīstami un es varētu tikai nodarīt sev pāri?
Gribētu dzirdēt jūsu domas par šo.
Esmu daudz lasījies par kenijiešu dzīvestāstiem un vispār treniņiem kā tādiem. Faktiski visi kenijieši-elitnieki visu mūžu iztikuši bez pulsometra. Man arī yūtubā nav izdevies redzēt kaut vienu video, kur kenijietis būtu redzams ar pulsometru. Tas tikai parāda, ka lai ātri skrietu, var arī iztikt, tā vairāk tāda spēļmantiņa, ne reāls palīgs treniņos. Latvijā gan mēs dzīvojam grezni uni bagāti, un daudzi atļaujās mierīgi maksāt pat virs 100Ls. Ja pērc, tad tikai lētāko pulsometru ar digitālo signālu, lai papriecātos par cipariem sākumā, vienkārši ziņkārībai, var arī kā parastu rokas pulksteni ikdienā izmantot, pēc tam jau tāpat uz izjūtām zināsi, cik pulss arī neskatoties
12:58
26/03/2011
13:00
20/08/2009
C'mon, kas atļauts kenijietim, nav atļauts kuslam baltajam. Jautājums ir nevis - vai man vajag pulsometru, bet gan tikai - kādu labāk izvēlēties, dārgāku vai lētāku. Forumos iepriekš jau diezgan sarakstīts par pulsometra nepieciešamību un cik viegli var sačakarēt sirdi neskatoties uz pulsu.
Protams, ka var skriet bez pulsometra, var snovot vai braukt ar riteni bez ķiveres, var laivot bez peldvestes un lekt ar izpletni bez rezerves izpletņa. Tikai - vai vajag?
13:49
23/12/2011
Kaspars Milbergs said
Es vienkārši negribētu lai man pēkšņi tagad būtu jāskrien stipri lēnāk un jāuztraucas par visādām pulsa lietām.
Gribētu dzirdēt jūsu domas par šo.
Tu jau laikam pats uz savu jautājumu atbildēji: nevēlies skriet stipri lēnāk un uztraukties :D bet labi tā ir piekasīšanās pie vārdiem..
Ja negribas pirkt.. Varbūt aizņemies pulsometru no kāda drauga dažiem skrējieniem un paskaties, kas tur notiek ar pulsu, kad skrien un jūties labi, kad ne tik labi.. Ja jau rodas jautājumi, tad jāmeklē risinājums :))
P.S. Kaut gan pulsometrs jau tāda intīma lieta, katram savs un tuvu pie sirds..
13:51
22/07/2011
Amatieru/veselības sportā jebkurai papildus 'fīčai' ir svarīgi ne tikai, vai tā dod kādu reālu labumu, bet vai tā liek īpašniekam justies labāk, motivētākam vai kā citādi uzlabo garīgo? Nav svarīgi vai tas ir uberkruts skriešanas krekls, pulsometrs vai kedas kā kenijiešu supermeniem. Ja ir sajūta, ka vajag, tad pērc un lieto. Ja pašam negribas un ar veselību viss ok, tad nafig to pulsometru..
14:03
28/10/2011
Ja ir mazākās šaubas par sirds veselību, vajag uztaisīt kompleksās slodzes testu. Pie viena uzzināsi precīzu aerobā un anaerobā sliekšņa pulsu.
Bieži vien iesācēji (arī ar pulsometru) skrien pārāk ātri un visus skrējienus vienādā ātrumā.
Lai veiksmīgi skrietu garās distances, atkarībā no treniņa garuma ir jādiferencē slodze pēc pulsa zonām:
Z1 zem aerobā sliekšņa - iesildīšanās/atsildīšānās;
Z2 no aerobā sliekšņa līdz miksētās zonas vidum - garie gabali (bāzes krāšana);
Z3 no miksētās zonas vidus līdz anaerobajam slieksnim - vidējie (kardio) izturībai;
Z4 nedaudz virs anaerobā sliekšņa - īsie gabali (tempo) ātrumam;
Z5 tuvu pie maksimālā pulsa - intervāli sprintera īpašībām.
Katrā zonā (izņemot pirmo) tiek trenētas noteikta veida muskuļu šķiedras un tās visas ir vajadzīgas. Pat skrienot tikai 5km sacensībās, Z2 un Z3 zonās uztrenētās lēnās un vidējās muskuļu šķiedras palīdz pārstrādāt pienskābi, kuru lielā daudzumā saražo ātrās muskuļu šķiedras.
Pulsu var mērīt ar rādītājpirkstu pie miega artērijas (un daudzi tā joprojām dara), bet ar pulsometru tomēr ērtāk.
14:41
17/12/2012
Ilgu laiku skrēju bez pulsametra, tagad jau gadu skrienu ar, bet pulksteni pirku galvenokārt lai ierakstītu noskrieto distanci un mērītu distances garumu. Varu pateikt ka principā visas tās zonas var pateikt uz izjūtām, kā arī iepriekš darīju, tagad pulss vienkārši ir kā vēl viens rādītājs, kam pasekot un redzēt savu progresu/regresu. Piemēram, man ir interesanti redzēt ka sākot trenēties konkrētu gabalu konkrētā tempā skrēju ar pulsu 160 un tagad tas pats gabals tajā tempā uz 150. Speciāli konkrētā pulsā neskrienu kā arī tempu nost nemetu ja pulss ir pāris sitienus augstāks nekā vajadzētu būt, tas nosit visu prieku skriet.
No pulsametra esmu ieguvis daudz interesantas informācijas, piemēram, skrienot uz pohām pulss ir vidēji 10 sitienus minūtē augstāks :)
Kaspara gadījumā jo īpaši pulsometra izmantošana ir lieka. Tagad galvenais pamazām drīzumā sākt baspēdošanu, turpināt krāt minimālos kilometrus. Šobrīd šie faktori ir galvenie, kas ierobežo un limitē slodzes.
Ar tiem kenijiešiem gribēju tikai parādīt, ka ir kas skrien arī bez pulsometriem :D Nekāda brīnumnūjiņa tas pulsometrs nav
Arī ar tādu pašu jautājumu, kā šī temata ierosinātājam, tomēr nopirku pulsometru: tomēr elektronikas laikmets un ir vismaz vēl viena lieta, kur nodarbināt smadzenes, kamēr skrien :) Tomēr pulsa sakarā radās jautājumi, varbūt kāds var iekomentēt pēc kaut kur dzirdētā vai personīgi pieredzētā.
Informācijai: Skriet esmu iesācis pēc ilga laika, iepriekš esmu vairāk nodarbojies ar orientēšanās sportu, kādreiz arī normāli trenējies, kad maratonu noskrēju pat īpaši tam negatavojoties. Tagad ir "pieēsti" klāt kādi 10 lieki kg un fiziskajām aktivitātēm ziemā esmu spēlējis futzālu, tas nozīmē, ka fiziski īsti neesmu līķis, bet ar fizisko formu arī dižoties nevaru.
Nopērkot pulsometru saliku endomondo un vēl dažās vietās standarta info, kas man rāda, ka atbilstoši vecumam un svaram max pulss 178. Kad mēģinu skriet fat burning režīmā, tad nespēju paskriet tik lēnām, lai to noturētu, jo visticamāk tas būtu pie kādām 7 min. uz km. Pa vakariem pirms pulsometra nopirkšanas uzskrēju pa 5-7 km un tīri sakarīgi jutos pie skriešanas ātruma 5:20-5:40 uz kilometru un pēc skrējiena bauda no paveiktā. Ar pulsometru pie šāda ātruma man pulss tuvojas maximumam. Pirmajā brīdī bija doma, ka man fizioloģiski varētu būt, ka max pulss ir augstāks kā tās standarta tabulas (formulas) rēķina, bet vienlaikus jāsaka, ka tuvojoties tiem 178 nejūtos arī īpaši labi, pie tam tā sajūta rodas strauji, pietuvojoties šai robežai. Jautājums, vai ir jēdzīgi tādam atsācējam skriet 85-95% robežās no max pulsa? Vai un ko tas dod trenētībai, vai es pat tad nededzinu tos taukus un jau ķeros pie citām enerģijas krātuvēm?
Atceros kādreiz, kad vajadzēja trenējoties iet uz sporta laboratorijām, tad būtisks parametrs trenētības līmenim bija atgūšanās laiks no slodzes. Vai kāds var iekomentēt arī par šī parametra praktisko pamērīšanu, jo tas būtu lielisks veids, kā sekot saviem sasniegumiem formas uzlabošanā.
P.S. Saprotu un jau lasīju, ka būtu jāaiziet samērīties individuāli uz kādu no laboratorijām.
jurisok said
Atceros kādreiz, kad vajadzēja trenējoties iet uz sporta laboratorijām, tad būtisks parametrs trenētības līmenim bija atgūšanās laiks no slodzes.
Es šādai samērīšanai izmantoju t.s. recovery heart rate - uz treniņa beigām uzskrienu sprintu, pietuvojoties max pulsam, tad pārejot uz soļošanu (vai ļoti-ļoti lēnu tipināšanu), skatos, cik strauji krītas pulss minūtes laikā. Ja starpība ir lielāka par 15-20 sitieniem, sirds veselības riska nav, ja virs 25 - esot laba forma.
14:12
30/07/2012
Kaspars Milbergs said
Es vienkārši negribētu lai man pēkšņi tagad būtu jāskrien stipri lēnāk un jāuztraucas par visādām pulsa lietām. Gribas turpināt skriet kā tagad un neuztraukties par neko. Vai tomēr tas varētu būt bīstami un es varētu tikai nodarīt sev pāri?
Gribētu dzirdēt jūsu domas par šo.
Ar pulsometrs ir kā ar termomentru. Es, piemēram, lietoju, jo pēc sajūtām neko noteikt nevaru, tās pie jeblura ātruma sākumā ir ideālas, bet beigās nogurums. Sirds veselībai izšķirošs ir treniņa sākuma un beigu slodze, kuru vēlams pēc iespējas labāk kontrolēt un regulēt. Saistībā ar veselību, ātrumam vispār nav nozīmes. Ātrums nepieciešams tikai un vienīgi, lai apmierinātu ambīcijas, t.i. izcīnītu labu vietu sacensībās, Tad par veselību parasti neviens nedomā t.i. dara sev pāri.
gix said
Es, lai skrietu fat burning režīmā 10km distanci skrienu virs 8 min/km, var tik lēni paskriet, var. Jāpierod.
Es nesaku, ka nav iespējams paskriet tik lēni, bet tad nejūtu kaifu no procesa. Tāpēc arī jautājums, vai ir nozīme pieturēties pie tā ko saka pulsometrs vai ja jūtos labi pie tā tempa 5:40, tomēr skriet tāda? Saprotu, ka palielinot savus gabalus līdz 10 km, tik ātri pašlaik paskriet nevarētu.
a Tu pamēģini noskriet savā vajadzīgajā zonā. un tad salīdzini. Es Arī esmu nesen sācis tā skriet, izturība nav liela, un ikdienišķos skrējienus skrienu 6km ar laiku uz 7:30/km, agrāk skrēju 3km uz 6min un salīdzinot sajūtas pēc skrējiena agrāk un tagad ir divas dažādas lietas. Jēga iztērēt visu spēku vienās 25 minūšu skrējienā, kur pēc tam izdzerot vienu tēju dabūsi visu atpakaļ, nebūs arī gandarījuma.
Izmēģini sajūtas un jāsāk saprast savs organisms.
Prieks un gandarījums - ir arī iekšējās emocijas, ne tikai noguruma sajūta ;) Arī es skrienu rīta rosmes 7:30 + (ziemā pat līdz 9:00 min/km - gandrīz soļos). Un prieks rodas no tā, ka nav jāsteidzas, ka var pameditēt skrienot vai pamosties un izdomāt, kāda būs diena (rīta rosmes parasti ir īsas: 3-4km). Prieks, kas rodas no ātriem skrējieniem, ir citādāks - tas ir gandarījums par to, ko varu.
Pamēģini pamiksēt - dažreiz lēni un ilgāk, dažreiz ātri un īsāk, lai nezūd arī skriešanas prieks, ka visu laiku jātipina :)
Jekaterina said
Pamēģini pamiksēt - dažreiz lēni un ilgāk, dažreiz ātri un īsāk, lai nezūd arī skriešanas prieks, ka visu laiku jātipina :)
Šodien pamēģināju skriet 75-80% pulsa līmenī no max. Sajūtas tiešām ir citādas, jo 10 km paņēmu bez problēmām un tādā ātrumā varēju arī 20 km skriet. Pēdējos 600 m uzspiedu uz tā brīža maksimumu, sasniedzu pulsu 168 (likās jokaini, ka pulss pieaug ļoti lēnām, lai arī temps bija uz 5:10), minūtes laikā nokrita uz 135. No iepriekšteiktā izriet, ka it kā trenētība nav slikta. Tagad vēl lielāks jautājums, pie kāda pulsa mēģināt skriet, jo tas 7 min/km nodrošinot 80% no max likās nu ļoti lēnām (laikam iepriekšējā skriešanas pieredze traucē :) ). Laikam jāpapēta, varbūt jāsāk kaut ko miksēt ar intervālu treniņiem, lai varētu tomēr sevi pamocīt ... Lai arī skaidrs, ka pašlaik tomēr 10 km ar 6 min/km laikam būtu smagi.
P.S. Daudz visādu jautājumu tikai tāpēc, ka ir pulsometrs :)
23:32
15/03/2011
par miksēšanu var pasmelties idejas te: http://www.nordearigasmaratons.lv/lv/ka-treneties/treninu-plani/nordea-rigas-maratona-skriesanas-skolas-trenera-romana-meldera-treninu-plani/
20:37
28/10/2011
jurisok said
Tagad vēl lielāks jautājums, pie kāda pulsa mēģināt skriet, jo tas 7 min/km nodrošinot 80% no max likās nu ļoti lēnām
Ja 80% no HRmax liekas lēni, skrien garākus gabalus. Pats skrienu garos ar vidējo pulsu 65%-70%, vidējos ar 75%-80%, īsos intervālus 90%-95%. Tikai % ir pārrēķināti pēc slodzes testā iegūtajiem Ae un An sliekšņiem - Ae=60%, An=80%. Varbūt Tev An slieksnis ir augstāks kā teorētiskie 80% HRmax?