14:17
15/11/2010
Par ko liecina šāds zoles nodilums (kayano16), kāds pēdas tips izteiktāks (pronācija vai kā tur viņu sauca)? Vai pēc tā var aptuveni noteikt vai skrienu pareizi? Jo pašam liekas, ka piezemējos uz papēža, bet nodilis vairāk purngals, jocīgi!?
Šeit mēģināju ilustrēt: http://www.bildites.lv/images/82dozfb1ih8reg257stz.jpg
21:21
15/11/2010
Kaspars rakstīja:
Otra bilde jau tā pati. Ieliec bez tiem saviem ķēpājumiem. :)
Bez tiem ķēpājumiem jau nevar lāgā to nodilumu saskatīt, bet var mēģināt
21:40
23/01/2011
Cik zinu, jāteic, nodilumu skatās netikai zoles priekšpusei bet arī papēdim. Šajā gadījumā, jā, iespējams, ka pronate.
Šeit ir aprakstītas 5 galvenās kļūdas iegādājoties skriešanas apavus. Es no savas puses tomēr ieteiktu apmeklēt kādu no specializētajiem veikaliem - veikt pēdas pārbaudi, konsultēties un piemeklēt pareizos apavus tur, nevis nodarboties ar pašeksperimentēšanu.
22:00
15/11/2010
Aigars rakstīja:
Cik zinu, jāteic, nodilumu skatās netikai zoles priekšpusei bet arī papēdim. Šajā gadījumā, jā, iespējams, ka pronate.
Šeit ir aprakstītas 5 galvenās kļūdas iegādājoties skriešanas apavus. Es no savas puses tomēr ieteiktu apmeklēt kādu no specializētajiem veikaliem - veikt pēdas pārbaudi, konsultēties un piemeklēt pareizos apavus tur, nevis nodarboties ar pašeksperimentēšanu.
Pēda ir testēta un konsultēts esmu gana, tā ka ar to viss kārtībā. Vienkārši to nodilumu tikai nesen pamanīju un tad aizdomājos, ka tās sajūtas ko domāju kā tieši es skrienot lieku pēdu īsti nesaskan ar to ko es redzu uz zoles. Bet skrējējiem esot tāds teiciens "zole nekad nemelo" :D Un tad mani pārņema šaubas... jau trešo nakti neguļu, domāju visu laiku....palīdziet tikt skaidrībā!
22:40
23/01/2011
Ja skrienot (un pēc tam) nav nekādu problēmu, tad es nesaprotu par ko ir stāsts. Ja tomēr neesi pārliecināts, ka tava pēda notestēta pareizi, apmeklē kādu citu veikalu un pārbaudies vēlvienreiz, lai būtu pilnībā drošs.
Varu teikt, ka pirms gadiem 10 skrēju īpaši nedomājot, kas man kājā, arī ar visparastākajām tenisenēm. Arī armijā ir skrietas garās distances ar armijas zābakiem. Nekad nekādu traumu šajā laikā nav bijušas, ja neskaita nobrāzumus, līdz pat šai ziemai. Bet šī ziema, tas ir atsevišķs stāsts... Pie skriešanas apavu izvēles sāku piedomāt tikai pēdējā pusotra gada laikā, kad sāku audzēt distanci. Srienot mazākas distances, teiksim līdz 8 km, 2-3 reizes nedēļā, diezvai var saķert kādas traumas. Tad jau, ikdienā staigājot ar laķenēm, var satraumēties daudz nopietnāk.
Tas, ko vel vēlējos piemetināt, ka apaviem un dažādām spēļmantiņām tiek pievērsta pārspīlēti liela uzmanība, nepelnīti novārtā atstājot skriešanas tehniku. Pat labi apavi pilnībā nepasargās no traumām. Itkā jau diezgan daudz un dažādos resursos apskatīta šī tēma, bet tādu labu video atradu arī pirātu līcī, šeit. Varbūt noder. Lai veicās! :)