Sveiki! Arī manā dzīvē ir pienācis brīdis, kad botas, kuras mani ir nesušas ntajos treniņos, pirmajā pusmaratonā, maratonā un pat Siguldas kalniniekā ir nogurušas no savas misijas. Reciklēt, kremēt, aprakt dārzā ar kapakmeni, kur norādīti no līdz datumi un veikumi, vai atpakaļ kastītē, lai gaida, kad kādreiz "varbūt" aizceļos uz kādu sporta veikalala stendu: "Ar šīm botām skrēja..." Padalies! ;)
Manām senākajām skriešanas botām pagājušo gadu Rīgas pusmaratona ietvaros veiktā pēdas testa laikā testa veicējs paziņoja skarbu diagnozi: "Morāli un fiziski izbeigušās." Sava taisnība viņam varēja būt, jo lielais pirksts izskatījās, ka drīz varēs vērties apkārtnē, protektors arī diezgan padilis. Lai arī pēc tam iegādāju jaunus apavus, šos bija žēl izsviest un pa laikam kādā treniņā tos uzvilku. Tagad gan, kad esmu piedzīvojusi pāris kāju traumas, bez žēlastības novietoju pieminēto botu pāri blakus miskastei. Tā nu viņas tur stāv kādu trešo dienu un gaida savu pēdējo gaitu.
16:26
01/01/2012
Parasti jau skriešanas botas funkcionāli nolietojas ātrāk nekā zaudē normālu paskatu. Tā kā vēl var izmantot uz velo vai vnk pastaigājoties.
Ir mēģināts skriet orientēšanās mačus ar vecajām, bet tomēr asfalta botas mežā nav ērtas.
Protams, lauki, dārzi arī ir variants.
Kad galīgi cauras, tad jau gan svinīgi jāatvadās ;)
22:18
26/03/2011
Es savEjās pensijā aizsūtu ar domu vēl kādreiz nostaļģijai izskriet kādu kilometru slīkstot atmiņās par laikiem, kad skrējām un ko sadarījām. Un doma ir nemest ārā un likt atpakaļ kastē un likt Fort Noxā