Home
Topic RSS
09:16
19/03/2012
Offline
Paldies,
essnee said
...Un nosvini, obligāti to nosvini...
Tika darīts, kompānijā ar diviem Džekiem - Danielsu un Rīčeru :)
Andulis said
Saistoša atskaite, kā jau parasti - bet ar īpašu rozīnīti šoreiz."plāns izdevās ļoti labi (ja neskaita „sienas” trūkumu)"
- šo varētu virzīt par nedēļas citātu jeb spārnoto teicienu :)
Pilnā mērā izbaudīju Sigņa korelāciju par "sienas atkarību no pakaļas plēšanas" - noskrēju ar prieku. Kā būs mačos - tad jau redzēšu...
RimantsL said
Apsveicu, Kuk! Cepuri nost, dzelžaina apņēmība - turēties pie zema pulsa!
Pateicos, turēšanās pie zema pulsa pilnā mērā saskan ar vēlmi izdzīvot :) Ja nopietnāk, tad pildu pērnā rudens apņemšanos strādāt pie bāzes krāšanas un neforsēt ar ātrumiem treniņos. Pagaidām izdodas. Pēc NRM gan jau sakārosies pastrādāt arī pie tempa/intervāliem - jācer, ka veselā saprāta robežās :)
Ar lēno skriešanu ir nedaudz cita kaite - grūti sevi samotivēt mačos "likties ārā" - gribās tāpat vien kā ikdienā paskriet ar baudu (tāpēc joprojām ir atklāts jautājums: "Kas notiks, ja mačos ieslēgšu pulsu virs 170sm?"; pagaidām mana atbilde "Nolikšu kedas...").
10:12
19/03/2012
Offline
Nedēļas 15/18 un 16/18
Iekavējies ziņojums par noslēdzošā mēneša pirmo pusi. Pāris vārdos – kilometrāžas nomešana, pēdējie garie skrējieni un cienīgi uzlabots PR pusmaratonā (3x pēc kārtas).
15.nedēļas atskaite:
- Biķernieku pusmaratona nedēļu izvēlējos atpūtai pēc iepriekšējās divās saskrietajiem kilometru rekordiem – jāatgūst svaigumiņš uz kalniņiem, kā arī jāatpūtina kājiņas;
- noskrieti četri no pieciem plānotajiem skrējieniem; nedēļas kilometrāžā trāpīts gandrīz perfekti;
- otrdien kopā ar kolēģiem izklaidējāmies Šmerļa mežā – izmetām 4 pilnus krustus Matīsa kalniņā plus vēl paskraidījām apkārt pa taciņām (iemaldījos vēl neatklātā dūksnājā pie sanatorijas...izrādās, arī mazajā Šmerļa mežā ir neizpētīti nostūri); visādā ziņā labs kalnu treniņš sanāca – kājas jutās visu atlikušo nedēļu :)
- nedēļas turpinājumā TNT! (ar mazuma piegaršu) un Cieņas cīņā pamatots riksis uz/no darbu (lai savāktu īso skrējienu punktus);
- Biķernieku pusītē apzināti briedu PR labojumam (ar klusu cerību pakļūt zem 1:35) – neizklaidējos ar skriešanu uz mačiem, bet atbraucu ar sabiedrisko; biju paņēmis notestēšanai divas jaunas želejas (lai padsmito kilometru beigās apātija neuznāk); iepriekšējās dienās atpūtos (piektdienas īsie rikši neskaitās) – visu frontei, visu uzvarai! :) Skrējienā sanāca saforsēt sākumu – lai izkļūtu no burzmas, pēc tam atlika tikai noturēt vienmērīgu tempu atlikušos trīs apļus – izdevās. Finišā gan nebija palikuši spēki spurtam – tad nu palaidu garām 3 skrējējus, kurus pirms tam biju noķēris un apsteidzis (pāris km pirms finiša garām paskrēja arī Geo – visu cieņu par perfektajiem negatīvajiem splitiem). Finiša laiks – 1:34:56!!! Bija labi un saglabājās pārliecība, ka gludajā Ventspilī rezultātu iespējams vēl palabot. Vakarpusē – lieliska pusmaratona pēcballīte Teikā...
16.nedēļas atskaite:
- šī nedēļa iesākās ar patīkamu atjaunošanos pēc Biķerniekiem – orientēšanās trases izlikšanu un novākšanu (sēņotāju tempā, bet pa Garkalnes pauguru takām un ciņiem);
- trešdienā TNT! rīta rosme – vēl viens krosa skrējiens, šonedēļ 36km savākti pa mežu!!!
- ceturtdien četri īsie skrējieni uz/no darbu, uzsilšana un atdzišana pirms mačiem un paša organizētā skriešanas seriāla darbavietā 1.posms – ļoti ticams, ka ātrākais noskrietais kilometrs manā mūžā 3:14 :);
- pēc tam paņēmu divas atpūtas dienas (nedaudz jūtīga kreisā potīte), bet svētdien izmantoju NRM treniņu, lai veiktu Noskrien! krekla testu (kāds mani sabiedēja, ka uz plikas miesas paliek slapjš, smags un noberž – 25km noskrēju bez bēdām – check!) un skrejambotu testu (bija šaubas par to, kuras izvēlēties – jaunās, ātrās, bet plānās vai vecās, bet biezākās; izlēmu par labu jaunajām; ja Biķerniekos šķita, ka mazliet atspiesta īkšķu spilventiņi, tad vakar bez problēmām). Pats skrējiens sanāca daudz labāks nekā plānots (biju domājis pa vidum vienu vai divus apļus noskriet 2MP) – finišā viss skrējiens pieveikts precīzi @MP ar patīkamu pulsu 139sm (pa vidu vienu Mežaparka apli noskrēju tempo @4min/km uzceļot pulsu līdz 166sm).
- nu ko, līdz NRM nepilnas divas nedēļas; nepieciešamā kilometrāža savākta jau tagad (plāns pārsniegts tieši par 100km); želejas un drēbes notestētas; pašsajūta un pārliecība – ir; atlicis tikai viens nezināmais – laikapstākļi (tā kā šo elementu nekādi nevaru ietekmēt, tad pārlieku nesatraucos – kādi nu būs, tādiem pielāgošos). Tagad atlicis tikai atpūsties, saglabāt labu noskaņojumu un veselību un Noskriet manu Pirmo ar prieku!
13:01
13/11/2009
Offline
Kuks ir zvērs, ko citu lai saka.. Laikam lauva :)
Visu cieņu par neatlaidīgu plāna īstenošanu, paralēli vēl arī citus ievelkot skriešanā!
17:02
22/10/2011
Offline
Lai izdodas cienīgi pabeigt iesākto. Rezultātos - zvērs! Un no 2012. gada Iesācējiem esi smuki izcēlies. :)
23:08
21/05/2012
Offline
ļoti interesanta dienasgrāmata :) Lai izdodas sasniegt izvirzīto mērķi ar smaidu uz lūpām :D
20:07
19/03/2012
Offline
Nedēļa 17/18
Nākamnedēļ šajā laikā būs vai nu smaids sejā vai seja dubļos :) Pēdējā nedēļa pirms maratona – kā vairākkārt šodienas NRM treniņā atkārtoja Nordu Aigars „Pēdējā nedēļā vairs neko nesatrenēsiet, atliek tikai izbaudīt skrējienu”. Tāpēc – šonedēļ baudīju divus mačus, koptreniņu, baso skrējienu un ātrāko Mežaparka apli :D
17.nedēļas atskaite:
- nedēļas plānotie skrējieni pieveikti un pārsniegti – plusā 20km (nu nemazinās kilometrāža tik smuki, kā plānā rakstīts);
- otrdien Juglas apļu atklāšana – nu jau sajutos kā pieredzējis dalībnieks; zināju kas un kā notiek; biju apgādājies ar personīgo (Biķernieku pusītes) numuru; uz starta nostājos priekšgalā (ha, šoreiz maz meitenes bija) un...un no starta atkal uzlēcu uz grābekļa... Aizrāvos līdzi fiksajiem, iesēdos astē basajam OreManam un pirmos 2km novicoju dullā tempā, pēc tam jau pienāca apgaismība (nosēdās baterija) un tālāk skrēju pieņemamākā tempā (jūtami palēninātā), ļaujot sevi apdzīt visiem, kam nebija slinkums. Ielas malā vēl „zaķi noķēru” – garšļaukus nostiepos – tiešām biju saforsējis tempu, ka vairs zem kājām nespēju paskatīties... Bija domas par finišu pēc pirmā apļa, taču saņēmos un norikšoju arī otro – laboju personīgo sasniegumu par dažām sekundēm, bet gandarījuma nekāda...nekas, sezona gara – gan iemācīšos arī Juglas apļus noskriet ātri un ar baudu.
- trešdien TNT! – skaisti izlīkumojām pa Vidzemes priekšpilsētas dzelzceļa pārvadiem – skrējās viegli, pļāpājās nepiespiesti – forši!
- ceturtdien bija brauciens uz novada skriešanas seriālu – Siguldas apļiem. Šoreiz dalībnieki gāza apkārt pieteikšanās punktu, morgiem nācās pat gaidīt mazo bērnu finišu, lai čipus lielajiem izdalītu. Trase – kā 1.posma un pērnā gada kombinācija ar nogrieztu Tarzānkalna apendiksu – uzskriešana tajā paugurā OK, bet otrā pusē patiešām vārētu lidojumā aiziet – labi, ka tas posms ir noīsināts. Jāsagaida čipa laiki, bet pēc sajūtām bija OK skrējiens – šķiet, ka vienmērīgi un pārlieku nesaforsējot noskrēju. Temps 6.3km distancei gan tikai par 10sekundēm ātrāks kā pusmaratona temps – pie šī jāpiestrādā, bet – pēc NRM :)
- sestdienas rītā tik laicīgi pamodos, ka nebija variantu – bija jādodas uz 2.Latvijas baskāju draudzības skrējienu – baso sezonu atklāt :) Ne mirkli nenožēloju – turp izskrējos cauri Biķernieku mežam – sandalēs pa bezceļoem/netakām...mmm Galā ļoti, ļoti lietderīgs stāstījums no OreMana – pāris vingrinājumi, nedaudz teorijas un kļuva skaidrākas pavisam vienkāršas lietas, kā šo tehniku kādam citam parādīt/paskaidrot. Mājupskrējienā vēl noāvu sandales un Biķernieku mežu izskraidīju basiņām – lai pavasara asniņi pēdiņas pamasē :) Tā skraidelējot, sapratu vēl vienu lietu par „biezo papēžu kedām” – pat piezemējoties uz pēdas un tikai tad nolaižot papēdi, biezajās kedās Ahilejs īsti nenostrādā, jo apava papēža polsteris neļauj pēdas papēdim nonākt vienā līmenī ar pēdas priekšdaļu – paliek „gaisā parauts”. Vēl viens punktiņš par labu tam, lai uz minimālajiem apaviem pārietu...
- šodien (svētdien) dikti vēlu pamodos, bet „sutočņiki Holandē” motivēja – izrausties no migas un bez rīta rituāliem aizskriet uz NRM treniņu. Ierados tieši laikā, iesilis, mazliet pavingroju un skrējienā sadullojos – tik smuki skrējās, ka apdzinu vienu, otru, trešo...nākamo un tā tālāk, kamēr pavisam priekšā izrāvos – tā arī apli noskrēju ar tempu zem 4min/km – trešais tempa skrējiens šonedēļ, bet vispatīkamākais (atkāpei – pirms gada šādā ātrumā 3km uz normatīvu spēju tik tikko pievārēt). Un pie tam – noskriets nevis kedās, bet vecajās Ecco sandalēs (kas nav skriešanas apavi). Šoreiz bija treniņš ar ekstrām – uzrakstīju sev sveicienu NRM, izstaipījos, dabūju Rimi pastas salātus, papļāpāju ar Daryu un tad ļekatoju mājup – forši.
Līdz maratonam atlikušas dažas dienas – 3 skrējieniņi. Šonedēļ patiešām atpūtīšos un briedīšu svētdienas skrējienam – visam jābūt čiki-piki un jāfinišē ar smaidu :)
P.S. Es neesmu zvērs, ne tuvu...zvēri skrien ātri un daudz. Joprojām esmu iesācējs; taustos, mēģinu un skatos, kas sanāks; uz sezonas beigām, cerams, kļūšu par amatieri :) bet līdz tam – jānoskrien!
20:39
22/07/2009
Offline
Kuks said
- ceturtdien bija brauciens uz novada skriešanas seriālu – Siguldas apļiem. Šoreiz dalībnieki gāza apkārt pieteikšanās punktu, morgiem nācās pat gaidīt mazo bērnu finišu, lai čipus lielajiem izdalītu.
Šis gan baisi skan.. :)
19:33
19/03/2012
Offline
Nedēļa 18/18
Tas nu ir nodarīts – oficiāls PIRMAIS maratons ir pieveikts, bet par to nākamajā ierakstā. Šajā – par pēdējo nedēļu LĪDZ.
18.nedēļas atskaite:
- negausība! Plānā paredzēti 15km (5+7+3), bet man pa nedēļu saskrējās maratons...
- otrdien – uz darbu, pa darbu (padalot kolēģiem baspēdošanas prieku nepilna kilometra garumā – šitos izbrīnītos skatienus kad mēs tā četratā pa teritoriju ļekatojām) un no darba...
- trešdien – lielisks teju 4h ilgs TNT! (OK, skriešana bija kādu stundiņu, pārējā laikā – saviesīga vakarēšana...); par spīti tam, ka sākumā pusstundu mūs apkalpojošais personāls vienkārši ignorēja, šis tomēr bija visizdevušamākais TNT! (un viskuplākais)! Liels prieks, ka gandrīz katru nedēļu kāds iepriekš neredzēts līdzatkarīgais izlemj piedalīties :)
- divas atpūtas dienas un...sestdienas rītā kkur veselais saprāts pazuda – uz pēdējo NRM treniņu izlēmu pa paradumam skriet (nevis pataupīties un braukt)...bija vērts – paskatīties tuvplānā uz salstošiem melnīšiem...ehhh, neviena lieka grama (par kilogramiem nerunājot), tikai āda, kauli un saites...tā nu ar mājupceļu kopā (bija jāizmet līkumiņš, lai sieviņai tulpītes vārdadienā sagādātu) man sestdien 3km vietā saskrējās 15km...
- pēcpusdienā lielais makaronu katls, nākamās dienas drēbju kārtas salikšana, pārdomas par to, vai viss kā nākas sagatavots, nelielas svinībiņas ar vīnogu sulu :), satraukums, kas īsti neļāva aizmigt; pa miegam daži sapņi – par nokavēto startu, par želeju, no kuras piemetās skrejamais, par ielidošanu finišā kopā ar A.Norda kungu...un vēl pāris, kurus vairs neatceros :) Un tad jau rīts – atspirdzinoši svaigs...
21:43
19/03/2012
Offline
Nordea Rīgas maratons 2013 – mans pirmais :)
Cerības, sapņi un pārliecība par plānoto rezultātu sāka šķobīties laika ziņu ietekmē jau kopš iepriekšējās nedēļas nogales – gribēt ir viena lieta, darīt, lai varētu, ir nākamā, bet laika apstākļus izgrozīt tomēr nespēju :) Godīgi – nav jau ko taisnoties (kā Ainārs raksturoja Gunčas sniegumu – ja esi gatavs, tad nekas nevar patraucēt), bet tomēr gribās uz kko neietekmējamu, uz kādu forsmažoru atbildību novelt.
McMillan kalkulators (apstrādājot pusītes veikumu Biķerniekos) solīja kko līdzīgu kā Edgars un mans NRM numurs – 3:23 :)
Tad nu uz startu devos ar dažādiem plāniņiem azotē: A – 3:23 (ļoti optimistiskais); B – 3:30 (reāli cerētais); C – 3:40 (reālais); D – 4:00 (pieņemamais, bet cerams, ka nē)...
Pirms starta vēl rīta rituāli:
- sauļošanās aizsargkrēma uzsmērēšana ceļgaliem un pleciem (palīdzēja, lai arī iesauļojos, bet neapdegu un nekas nesūrst, nelobās);
- vazelīna ieziešana tumšās un ne tik tumšās, bet berzei pakļautās ķermeņa daļās (arī šajā ziņā viss OK – bez noberzumiem); par šo biju mazliet satraucies – ja pagājušajā sezonā līmēju plāksterus uz krūšu galiem, tad šosezon riskēju skriet bez (par spīti brīdinājumam, ka Noskrien krekls piemirkstot un beržot...testa skrējienos bija OK, tāpēc noriskēju) – paldies auduma izvēles komisijai!!! Pilnīgi nekādu sūdzību – man ļoti patīk un bija riktīgi ērts;
- atturēšanās no rīta kafijas (un pat tējas)...kas izraisīja organisma nesapratni – vai tiešām ceļos un veļos, vai došos atpakaļ gulēt (rezultējās veltos gājienos uz sirsniņtelpu mājās, kad šķiet, ka jābūt..., bet sanāk tikai pasēdēt :D);
- ūdens lakšana jau pāris dienu garumā – iekšējo rezervju veidošana...
Paldies sieviņai, kura pēc vārdadienas ballītes, bija gatava svētdienas rītā celties sešos un nākt līdzi mani atbalstīt, pētīt kartē dzēriena pasniegšanas vietas un saskaņot laikus, pavadīt visu rīta cēlienu uz kājām, pētot uzmundrini.lv mana punkta pārvietošanos pa trasi, lai paspētu šur un tur pamāt un uzsmaidīt :)
Pirms starta vēl izstaigājām atrunātās tikšanās vietas, tad gājiens uz sektas kopbildes vietu (gar Statoilu, kura tuvumā puncis beidzot bija pamodies un prasīja brīvību vakardienas makaroniem!), kur varēju ar prieku un interesi pavērot, kā startam gatavojas līdzatkarīgie :)
Pēc foto – atpakaļceļš uz starta koridoru ieejām, sava koridora atrašana, vietas ieņemšana „viņpus sētai”, veiksmes vēlējumi un...gaidas – dažas minūtes, tad jau vairs sekundes un...sākas skrējiens, lai paziņotu „Līksmojiet, atēnieši, mēs uzvarējām!”...
Šogad biju tuvāk startam – pārkļūšana pīkstulim prasīja tikai 13 sekundes, līdz ar to skriet varēju uzsākt gandrīz nekavējoties (pērn bija mīņāšanās un trajektorijas meklēšana līdz Valdemāra ielai). Mani baloni turpat netālu, sākums mazliet prātīgāks – līdz Valdemāra ielai iesildoties. Uz tilta jau pieāķējos aiz baloniem, tilta galā aizgāju priekšā un tā arī cilpoju (uz tilta vēl dzirdēju Maffijas provokāciju – „priekšā puisis ar uzrakstu KUKS – viņš skrien pirmo maratonu un plāno finišēt 3:23...” – tad temps bija tieši plānam A atbilstošs, bet, diemžēl, pieveikti tikai 5km...) Pie Bastejkalna franču (3 musketieru) maiznīciņas no sieviņas rokām saņēmu pirmo dzēriena pudelīti – izdzīvošanai uz Krasta ielas. Skrējiens uz Dienvidu tiltu – tīri patīkams, arī pats tilts un atpakaļceļš bija jaukāks/patīkamāks nekā atceros no pagājušā gada (paldies uzmundrinātājiem visos pretkustības posmos)! Atceros vēl turpceļā epizodi, kad OreMan devās pirmajā sirsniņmājiņas apmeklējumā – tā kā skrējām blakus kādus pāris km un tad pēkšņi viņš tā paātrinājās, ka es apstulbu – kas tad nu būs... Visu cieņu par sasniegto rezultātu, Rūdasvīr!!! Uz tilta sajutu vējiņu; šķita, ka arī saule tik traki nekarsē; dzirdināšanas punktos pa malkam ūdens – pārējais uz galvas. Tā pa druskai ar kādu līdzskrējēju tā kā pastīvējāmies, kādam es astē, kāds man blakus...baloni kādus 100m aizmugurē – vienvārdsakot, pusmaratonu noskrēju kā plānots – zināma lieta taču (pieredzējis esmu – manā uzskaitē jau 8 pusmaratoni mačos :D). Nu OK, nebija jau tik saulaini – vai tieši otrādāk, bija tieši saulaini, posmā no Mola līdz Akmens tiltam jau kāvos ar domām par to, ka šoreiz man te vēl nekas nebeigsies – nāksies skriet tālāk otrajā aplī...a varbūt tomēr „noraut pa labi” un griezt finišā – gan jau zaļo medāli man iešķiebtu (pat neskatoties uz sarkano numuru)...tomēr nē – noturējos pa kreisi un devos otrajā aplī (ehhh, laimīgie pusmaratonisti, kuriem viss jau beidzās)...
Otrais aplis – vientulīgāks (sāku jau ilgoties pēc zaļajiem numuriem – dzīvīguma trasē). Zem Vanšu tilta saņēmu otru dzēriena pudelīti – lai atgūtos pēc Krasta ielas cepešpannas. Tālāk jau īsti tā kā dzīvesprieka nebija, tā kā nekas netraucēja, bet...Eksporta ielas bruģītis, Pētersalas ielas ēniņas (kurās gribējās pakavēties ilgāk un nelīst laukā uz Ganību dambja)...un eku šeku – uz Ganību dambja dzirdu Aināra balsi – „Lēnām pievienojies!”. Bija vēl cerība, ka viņš ir aizmucis no maniem baloniem un tāpēc mani noķēris, bet – skatiens atpakaļ šo cerību atņēma – tepat jau bija arī pārējie baloni un Rūdasvīrs :) Novērtēju situāciju – pulss pie 170, galva tā kā nereibst, spēks tā kā pietiek, bet – ja tā turpinātu, tad pulss mazāks nepaliktu un pašam vieglāk nekļūtu; tad nu izvēles varianti:
- turēties pie baloniem un tad jau manīs, kad un kā finišēšu (ka sestdien pasmējāmies Mežaparka treniņā – „Startēt ar 3:30, dzīties pakaļ 3:15, finišēt NMP mašīnā...”);
- samazināt tempu un cerēt, ka ar to pietiks, lai nomierinātos un pēc tam varētu saņemties;
- izstāties...ai, godīgi sakot, šī opcija pat nebija opcija – „galvenais ir noskriet”!
Izvēlējos otro variantu – gandrīz līdz Arēnai vēl noturējos skriešus (mierīgākā tipināšanā), pēc tam nākamais zaudējums sev/sevis žēlošanas uzvara – pāreja soļos; tad jau nākamais un nākamais soļošanas posms (paiešos pa šo ēniņu, tad tur saulītē paskriešu... :)). Laikam Lāčplēša ielas dzirdinātavā vnk apstājos pie galda, lai uzpildītu savu dzerampudeli – personāls padeva lielo Vichy, lai nav no glāzītēm jālaistās – PALDIES!!! Ar jaunām ūdens rezervēm varēju turpināt ceļu (ai, nu kurš tik līkumotu trasi sastādīja – pa taisno taču būtu ātrāk/tuvāk), vērojot kā mani apsteidz tie, kurus atstāju putekļos pirmajā pusē... Pie Vanšu tilta Auļi un sieviņa (patīkams iemesls apstāties) – motivācija pievārēt kāpumu tiltā (to pašu, kurš skrējiena sākumā pavisam niecīgs šķita). Un tad – Ķīpsala...Ostas skati...ko lai te saka – tieši Ķīpsalā mani apsteidza TT3:45 komanda un iRUN (APSVEICU – Lūk Tu esi ZVĒRS!)... Iešanas pauzes izvērtās arvien garākas/biežākas, bet skriešanas kļuva arvien mazāk. Dullākais, ka nekas nesāpēja, pašsajūta tā kā normāla, pulss jau bija nokrities pie 140, bet sevis žēlošana neļāva saņemties un skriet (viss ir galvā!)... Kkā izkļuvu laukā uz Vanšu tilta, jau varēju saskatīt finiša zonu, bet vēl 4km jāpievar... Otrā tilta galā atkal sagaidīja sieviņas smaids, mazs pitstops un tad sākās skrējiens uz finišu!
Pa Basteja bulvāri vēl tā (OK, dzirdinātavai izskrēju cauri), bet iegriežoties Vecrīgā skrēju kā no jauna piedzimis (vismaz pašam tās likās, nez kā no malas izskatījās) – ar katru soli arvien ātrāk, veiklāk un spēcīgāk (jāsagaida Sony bildes pie Rātsnama – tajā posmā teju desmit līdzbiedrus apsteidzu). Pēdējā līkumā vēl Raselu pamanīju trases malā, bet tad jau mani bija eiforija noķērusi – sajūta pēdējos 300m ir tā, kuras dēļ esmu gatavs kaut šonedēļ (labāk jau gan nē :P) vēlreiz izdzīvot pārējos 41,9km – kad tā kā asaras salec acīs no laimes, kājas pašas nes uz finišu un sirdī šķiet, ka esi pasaules karalis!!! (Atvainojos par maniem bālajiem epitetiem, bet sajūta tiešām neaprakstāma – varbūt kādreiz, kad būšu vairāk pieradis /cerams, ka nē/)...
Pārvēliens pāri pīkstulim, medaļa, maisiņš, pulkstenis rāda 3:53 (nav jau gluži 3:23, bet tikpat skaisti)...eiforija vēl kādu brīdi un tad – dzīves realitāte :) Bet par to, atziņām pēc Pirmā maratona un gatavošanās gada kopsavilkums – nākamajos ierakstos!
Šobrīd izbaudu – esmu MARATONISTS!!!
P.S. Atvainojos par palagu - īsāk nesanāca :)
22:05
03/03/2010
Offline
Pirmais zem 4h ir vairāk nekā cienījami
22:14
21/05/2012
Offline
apsveicu ar maratonu!man jau neticas, ka Tu NRM tik daudz gāji, ja rezultāts tik labs :) ar interesi sekoju visiem ierakstiem un, kad sākšu gatavoties pirmajam maratonam, pārlasīšu atkal!
22:35
21/10/2011
Offline
Dikti līdzīgs scenārijs manējam...tikai man tie manis plānotie laika baloni garām gāja diezgan ātri :)...arī man pulss brīžam bija zem 140,bet uz priekšu neiet...sastapu Tevi 2 reizes-kādā padsmitā km aizgāji man garām diezgan strauji(nu man tā likās),bet pašās beigās pie pēdējā 180 grādu pagrieziena pirms vanšu tilta atkal atguvu vadību:)...mēs ,ja nekļūdos esam vienā komandā-jāgaida kā tas izskatīsies :)
22:55
11/09/2011
Offline
Biju bezgala lepna, redzot tevi finišā! Jutos tā, it kā maratonu būtu finišējusi daļa no manis, jo veselu gadu tak sekoju un jutu līdzi tavām gaitām :)
23:16
30/11/2009
Offline
Kuk, vecīt - high 5! TU ESI MARATONISTS!
23:40
19/03/2012
Offline
Paldies, kā jau es sevi tagad iepriecinu - šo rezultātu būs vieglāk uzlabot (un personīgo trases rekordu NRM'14 ietvaros pārsist) :) Vislielākais paldies noskrien.lv (idejai, lapai - Signim) un jums, Noskrienieši, ka nu jau nedaudz ilgāk kā gadu varu arī sevi saukt par noskrienieti - kas to būtu domājis, kas tam būtu ticējis...vēl pērnajā Valentīndienā (piemēram) :)
P.S. Artūro, šķiet, ka saskriesimies pie braļukasiem pēc pāris nedēļām :)
P.P.S. Cipari mani vajā: numurs 323; finišēju ar laiku 3:53; ieņemot 333.vietu...ja kāds acīgais atradīs NRM'13 ietvaros ar mani saistītu ciparu kombināciju 343 - saņems trīs Ēlandes eklēru komplektu :D
09:38
22/10/2011
Offline
Tās prasības pret sevi... Kad pateici, ka esi noskrējis "tikai" 3:53 un to skābo ģīmi. Saprotu, ka gribēji par pusstundu ātrāk, bet tas tak ir lielisks rezultāts pirmajam maratonam! Tagad 100km? 8h? :) Un skābais ģīmis, ja būs 10h.... :D
Lasot palagu, man uzplaiksnīja atmiņā 2 momenti no paša pieredzētā:
1. Sajūtas manā pirmajā pusmaratonā, kad Biķernieku 4. aplī dēls pēkšņi sāka skriet blakus - pilns enerģijas un ātrā tempā. Nez kāpēc sagribējās iedot viņam pa kaklu, jo pats jutos kā izspiest citrons :D
2. Sajūtas NRM finišā. Šogad esmu skrējis izcili maz. Finišā lieliska padarītā darba sajūta. Gandarījums. Šo sajūtu dēļ vien ir vērts pamocīties. Lai arī ar savu 2:27 esmu ieskaitīts fiziskās nabadzības klasē :D
PS Gaidam no Tevis atkal jaunus palagus un sasniegumus. :)
10:13
14/10/2010
Offline
Kuk! Tu nolēmi. Darīji. Un izdarīji. Cepuri nost Tavā priekšā! Apsveicu!
10:40
23/12/2011
Offline
Kuk, pievienojos jupem un Uldzham - apsveicu! Tava mērķtiecība un izaugsme no "VSK Noskrien Iesācēju" bandas ir vienkārši lieliska :)) Mēs jau te ar Uldzhu Tevi nelielā saraksē pieminējām :D APSVEICU! Un zini, Tava dāvana joprojām gaida, no rudens :D
10:52
21/10/2011
Offline
Rainers said
Dikti līdzīgs scenārijs manējam...tikai man tie manis plānotie laika baloni garām gāja diezgan ātri :)...arī man pulss brīžam bija zem 140,bet uz priekšu neiet...sastapu Tevi 2 reizes-kādā padsmitā km aizgāji man garām diezgan strauji(nu man tā likās),bet pašās beigās pie pēdējā 180 grādu pagrieziena pirms vanšu tilta atkal atguvu vadību:)...mēs ,ja nekļūdos esam vienā komandā-jāgaida kā tas izskatīsies :)
izmuldējos,tomēr neesam komandas biedri,laikam notikušas pārbīdes,bet tas taču nav tik svarīgi... :)
11:34
24/09/2012
Offline
Sveiks MARATONIST!
Apsveicu ar 1mo(oficiālo)!!!
Galvenais mērķis ir sasniegts - maratona garša ir nobaudīta! Tīri tā neko, vai ne!? (:
Par cipariem nebēdā - vēlamais rezultāts noteikti būs nākamajā reizē - Tu to vari!!!
Tava dienasgrāmata ir noderīga, lai saprastu, salīdzinātu visādas ar skriešanu un tās blakus efektiem saistītas nianses. Tā ka ņem vērā: daudzi gaidīs turpinājumu! (:
Un vēlreiz paldies par koptreniņiem(Teika nemirst)! (:
Priekā! (:
