Forums

Patriotu nedēļā atsāku plānveidīgu gatavošanos maratonam (23.decembra Kuka Ziemassvētku maratons :)) – pa nedēļu izskrēju 4 no plānotajiem 5 skrējieniem, kopgarumā pieveicot 56km (no 68). Pēc piezemētā plāniņa ir paredzēti trīs skrējieni pa nedēļas vidu un divi brīvdienās.
Pa nedēļu spēlējos ar īsām distancēm un pulsa/tempa attiecībām. Cenšos iesildoties nepārsniegt 130 (apmēram pāris kilometrus) – šobrīd tas nozīmē tipināšanu virs 7min/km. Atsildoties arī pāris km cenšos nostabilizēt līdz 130, principā – sāk jau izdoties :) Vidusdaļā nelaist virs 140 – ja atsākot tas nozīmēja turēšanos pie 6:45-7min/km, tad nu jau īsajos varu epizodiski paslīdēt ar tempu zem 6min/km (ja paskatās Kuldīgas pusītes laika nogriezni – tobrīd ar pulsu 140 varēju cilpot 5:33 tempā...nekas – vajag tik skriet :))
Piektdiena ir likumīgā brīvdiena, bet sestdienu izdomāju izlaist, lai vairāk spēka nedēļas garajam svētdienā (plānoti 32km). Svētdien pamodos nosacīti par vēlu, tāpēc nesanāca tradicionālā lēnā organisma atmodināšana (parasti cenšos piecelties vismaz pusotru stundu pirms iziešanas no mājas, lai nesteidzīgi veiktu rīta rituālus un sagatavotos dienai), lai nenojauktu pārējos dienas plānus, devos skrējienā jau pusstundu pēc izkāpšanas no gultas. Laikam jau tas arī bija pie vainas, ka pirmo stundu nācās tipināt ap 8min/km, lai pulsu noturētu plānotajā līmenī (zem 130 iesildoties 3km līdz Biķerniekiem un zem 140 jau rikšojot pa apli). Tikai pēc pieveiktiem 10+km (apmēram stundas ar astīti), pulss nomierinājās un jau varēju rikšot ar apmēram 7min/km (vairāk gan turot virs septiņām minūtēm). Sākotnējā plānā bija noskriet pa Biķerniekiem Rīgas pusīti – 4 apļus, it kā jau pat šķita, ka varētu, bet – tas būtu pārlieku ievilcies. Tad nu vienmērīgi pievārēju 3 pilnus apļus (apļu laiki - 40:29; 39:39; 39:48) un vēl pieķēru klāt vienu kalniņu apli, pēc tam devos atceļā mājup. Pieliktajā aplī mani vēlreiz skāra izlaistā rīta rituāla ietekme – pirms skriešanas nebiju iegājis sirsniņmājā pasēdēt, tad nu atceļā nācās taisīt lielo zaļo pieturu :)...neesmu pārliecināts, bet varētu būt, ka pastiprināta paškontrole, lai godam pieveiktu apli un tiktu piemērotā vietā mežiņā (kādi pāris kilometri), lika atkal sabojāties pulsa/tempa attiecībai – nācās atkal tipināt ar 8+min/km, lai nepārsniegtu 140 pulsu (lieki piebilst, ka pēc zaļās pieturas attiecība izlabojās – pat finišā atsildoties varēju pie 130 patipināt ar ātrumu zem 8min/km).
Iemācījos pāris lietas:
- No rītiem man vajag pusotru/divas stundas pēc pamošanās, lai varētu doties skrējienā (nedarot sev pāri) – būtiski un saskan gan ar šīgada NRM pusītes rīta rituālu (celšanos pirms sešiem uz startu astoņos), gan jāņem vērā pie nākamajiem rīta startiem (NRM’13);
- Svētdien izskrēju savu līdz šim ilgāko (ne garāko) skrējienu – 3h15min – nekādas vainas, lēnā tempā varu tādu laiku noskriet, tagad jāpastiepj vēl laiks līdz 4h un tad jāaudzē distance, kuru pieveikt tajā laikā.
Šonedēļ – atslodzes nedēļa ar īsiem skrējieniem darbdienās un diviem pusgarajiem nedēļas nogalē.

Slinkum, slinkum, laid mani vaļā! jeb Atslābumam, JĀ!
Pagājušajā nedēļā pieveikti 3 (no 5) skrējieni 32km kopgarumā. Nedēļas vidū viss gāja pēc plāniņa – otrdien īss, bet veiklāks skrējiens; trešdien nedēļas vidus mierīgais; ceturtdien pavisam prātīgs relaksējošais. Un pēc tam...pēc tam uzsniga sniegs un pienāca ziema :) Mazliet tā kā pieķēru iesnas, mazliet tā kā sabijos no aukstuma, mazliet tā kā palaidos slinkumā un atradu vēl vismaz 20 citus iemeslus, lai nedēļas nogalē izlaistu ne vien īso sestdienas paskrējienu (jāatpūšas pirms svētdienas garā), bet arī svētdienas garo nemaz neuzsāku (ārā taču auksts, sarīšos gaisu un apārstētās iesnas būs atpakaļ)... Mjā...nu jūtos vainīgs...galvenokārt jau savā priekšā :)
Lai kompensētu šo slinkuma uzplūdu, pārliku ziemassvētku testa maratonu nedēļu vēlāk (ha, dabūšu 29.decembrī riņķot pa kilometrīgajiem Bn apļiem) un pārkopēju pagājušās nedēļas plānu uz šo nedēļu. Gan jau, ka prātīgi darīts – pirms tam bija trīs nopietnas (manam līmenim) nedēļas ar 50+km katrā, tad nu pagājušajā atpūtos :)

Sveicieni Jaunajā gadā, lai piepildās viss, kas savēlēts!!! :)
Gada nogale tradicionāli ir brīdis, kad rodas vēlme atskatīties uz paveikto, savilkt bilanci un saprast, ko no tā mācīties un kurp doties tālāk. Tad nu turpinājumā daudz maz loģisks manas 2012.gada skriešanas pieredzes kopsavilkums.
Iesākumam (un lasītāju intereses nokaušanai) nedaudz skaitļu: 2012.gada skriešanas sezona (mana pirmā) aizsākās 6.martā ar ideju – vajag paskriet un realizāciju 10km/1h10min, noslēdzās – 18.decembrī ar realizāciju 9.5km/1h2min un ideju – rīt skriešu atkal (rīts pienāca ar nepatīkamu pārsteigumu vēdervīrusa formā...). Kopumā gada laikā pievārēti 1418 kilometri, skrienot pavadīta 141 stunda, līdz ar to sanāk, ka, lai kā būtu sprintojis vai kavējies atsevišķos skrējienos, gada kopgriezumā vidējais temps stabili bijis ap 6min/km :) No teorētiski iespējamajiem 10 mēnešiem (neskaitu JAN un FEB), skriet izdevies deviņos (septembri nācās izlaist pavisam). Kilometriem bagātākais padevās aprīlis ar 290 (dulli), knapākais – oktobris ar 37 (atkopjoties pēc dīkstāves).
Sezonas laikā pamanījos piedalīties 13 mačos (oppā – liktenīgais vella ducis pie vainas) – gan dižpārdokļa NRM pusītē, gan romantiskā lokālseriālā Juglas mežos. Iegūtas 5 pusmaratonu finišētāja medaļas un pirmā trofeja – Skrien Latvija’12 finišētāja krekls :) Uzstādīts (pārvarot pirmo zīmīgo robežu – 2h) un pēc tam uzlabots (pārvarot nākamo robežšķirtni – 100min) PR pusmaratonā.
Gada laikā esmu ticis pie skriešanas inventāra. Pirmo apavu iegādi patiešām veicu pēc principa „jo lielāks amatieris, jo krutāks inventārs” – pie Sportland plauktiem uz konsultanta ieteikumu par apaviem kādu 60-70Ls vērtībā, atbildot – „vai nekas stilīgāks nav?”, un tiekot pie kedām, kuru cena pārsniedza trīsciparu skaitli :) Krājoties paša pieredzei, palasot lapas komentārus, parakņājoties vēl šur tur tīklā, bet, galvenokārt, nākot pie apziņas, ka „inventārs jau manā vietā neskries”, esmu mainījis soli (atsakoties no piezemēšanās uz papēža), līdz ar to jēgu zaudējuši teju vai visi „navaroti” apavu papēžos... Rupji piemetot apģērba, apavu un pulksteņa cenas, sanāk, ka 2012.gadā skriešanas inventārā esmu ieguldījis aptuveni 350 Latvijas naudiņas – nav daudz, nav maz – 30lati mēnesī, kas atbilst vienam nedēļas pārtikas iepirkumam tirgū.
Lielāki zaudējumi ir saskatāmi paša apjomos: pavasarī atbildu standartam „latvietis sākas no 100”, nu esmu zaudējis 10% un kādu brīdi nostabilizējies 90kg robežās. Tiekties uz augumam atbilstošo gargabalnieku kaujas svaru – 78kg nav nekādas vēlmes, bet vēl kādu pārīti no „balto muskuļu” masas varētu noskriet. Pašsajūta – viennozīmīgi uzlabojusies :)
Plūstoši un nemanāmi :) pārejot no skaitļiem nemateriālākām vērtībām – mērķi un to sasniegšana. Sākumā sevi skriešanai motivēju ar uzstādījumu – jānoskrien NRM’12 pusīte zem 2h – diezgan pieņemams mērķis iesācējam divarpus mēnešus pirms mačiem. Pēc pirmās pievārētās pusītes Biķerniekos, mērķis jau kļuva ambiciozāks – ieļauties 1h45min – izdevās un ar rezervi (sīkāk par ceļu uz šo - http://www.noskrien.lv/forum/trenini/gatavosos-uz-nrm-pusiti/). Apetīte rodas ēdot – nākamais ilgtermiņa mērķis joprojām ir priekšā – NRM’13 pilnais zem 3h30min... Joprojām šķiet sasniedzams, pat neskatoties uz to, starpposmos esmu cietis pamatīgu fiasko – pirmais starpmērķītis (Kuldīgas pusītē tikt zem 100min) tika sasniegts, bet pēc tam pamanījos nemācīties ne no svešām, ne savām kļūdām un padodoties tīrām ambīcijām pēc ātruma nonācu piespiedu dīkstāvē uz diviem mēnešiem. Līdz ar to izgāzu visu rudens sezonu, taču ieguvu sāpīgu, bet nenovērtējamu pieredzi un sapratni par lietu būtību – cenšoties pārlēkt dibenam, var uz tā paša dibena ļoti sāpīgi piezemēties :) Nākamais nepiepildītais starpmērķītis bija pašā gada nogalē iecerētais maratona kontrolskrējiens – tā arī neesmu saņēmies pieveikt kko garāku par 30km (un arī tie bija augusta beigās). Toties pozitīvais ir atklātais lēno skrējienu šarms – pēctraumas mēnešus esmu veltījis tieši šādiem izskrējieniem, cītīgi vaktējot pulsu un lielāko daļu turoties ap 140 sitienu robežu – lēni skrienot var daudz labāk pamanīt to, kas notiek apkārt (pirmais tāds pārsteigums bija Ventspils PPP – pirms tam nebiju pamanījis tik daudz dzelteno nozīmīšu trasē, dalījis un saņēmis tik daudz uzmundrinājumus - PALDIES).

OreMan said

m.jordan said
Ziņo uzreiz kad ievilksi sieviņu skriešanā-tas būs kaut kas neticams!

Kas gan tur neticams? Zinu reālu piemēru, kad tas izdarīts.

Nešaubos, Rūdasvīr! Es šobrīd esmu ticis līdz atbildei "Tā kā varētu, bet...". Reāli vērtējot - realizācijas procents varētu pieaugt ar pavasara iestāšanos :)

Nu ko - pagājušo nedēļu nobumbulēju, bet no šodienas sākās gatavošanās NRM'13 maratona plāna realizācija.
Īsumā - 18 nedēļās jāpieveic 1009 kilometri; iesākumā nedaudz pāri 40km nedēļā, skarbākajās nedēļās - pāri 80km nedēļā; vļ redzēšu, kā izdosies plānu sakombinēt ar citiem skrejampasākumiem.
Ja mazliet detalizētāk - 6 sporta dienas nedēļā:
- pirmdiena - vingrošana;
- otrdiena - īsais;
- trešdiena - pusgarais;
- ceturtdiena - īsais;
- piektdiena - brīvdiena;
- sestdiena - īsais/pusgarais (lielākoties maču tempa treniņš);
- svētdiena - garais.
Orientieris ir paņemts; pirmais izaicinājums būs nepadoties atslābumam un iekrāt kilometrāžu arī salā un sniegā :)

papucis said
domā, ka tā būs labi, vienā dienā tempa treniņš un nākamajā - garais?

Teorētiskais pamatojums ir sekojošs:
- piektdienā atpūta, lai nobriestu nedēļas nogalei;
- sestdienā race pace skrējiens ( tātad - nedaudz lēnāks nekā standarta tempa skrējiens, kuram būtu jābūt 10km ātrumā);
- svētdienā lēnais garais;
- Hals savā plānā īpaši uzsver, ka labāk ātro taisīt pirms garā, lai garajā nekārotos skriet pārlieku ātri;
- tā ir teorija - redzēs, kā sanāks dzīvē (pēc viņa plāniem trenējos pagājušogad uz pusītēm - var teikt, ka nostrādāja).

Pirmā plāna nedēļa aizvadīta.
Paveikts sekojošais:
- noslinkota vingrošana (sassodīc, grūtāk sevi piespiest izklāt paklājiņu un pastaipīties nekā iziet uzskriet);
- no pieciem paredzētajiem skrējieniem ir izskrieti četri - veiksmīgi/plānoti izlaidu sestdienas ātrumskrējienu (kilometrāžu vienmērīgi izdalot pa pārējiem skrējieniem);
- no plānotajiem 42km noskrieti 40 - nav slikti, nav arī pārspīlēts, ja salīdzina ar divām iepriekšējām nedēļām;
- izpildījuma ziņā plāns pakārtots AN!K vajadzībām - garākais skrējiens no svētdienas pārceļojis uz ceturtdienu (ticamākais, ka vēl pāris nākamās nedēļas notiks tāpat).
Visu nedēļu centos sadzīvot ar ņerkstošo kreiso potīti - pāris dienu atpūta, skrējiens, atkal atpūta. Gan jau arī tas ietekmēja vidējo pulsu - pat pie mierīgiem tempiem tas spītīgu uzrādās virs 140. Joprojām izdevies izvairīties no sporta kluba un melnās lentas vilinājuma, līdz ar to nav izmēģinatas jaunās botas (pa iesālītajiem celiņiem jānokauj pagājušā gada Nike). Ceturtdien, pēc AN!K, pirmo reizi pa ilgiem laikiem uzjaucu un izdzēru ogļhidrātu maisījumu - sajutos nopelnījis :)