Forums

Nedaudz dulli - tā varētu raksturot vakardienas treniņu maču režīmā - dalību Juglas apļu garajā krosa skrējienā. Atkal jauna personīgā virsotne sasniegta - 18km kross ir garākais manā līdzšinējā mūžā. Pirms gada...ko nu - pat pirms pusgada būtu jocīgi paskatījies uz cilvēku, kurš man piedāvātu gandrīz pusmaratonu pa mežu skriet :) Bet tagad tas šķiet pavisam normāli...
Pasākums aizsākās ar mierīgu velobraucienu līdz nu jau zināmajai starta vietai, tad sekoja pusotra kilometra iesildīšanās skrējiens (atkal ar dažāda veida solīšiem un potīšu izvingrināšanu). Pielietoju pirms dienas šeit uzzināto "pareizo" skrejambotu siešanas variantu - ir OK, sajūta kājām tiešām savādāka. Pa to laiku palēnām saradās pārējie dalībnieki, kopskaitā ap divdesmit. Pirms starta vēl tika precizēts - cik daudz ir optimistu, kas skries maksimālo piedāvāto distanci - pēc dažādām skaitīšanas/acīguma sistēmām sanāca, ka tādi ir 6-9 (es ar tai starpā). Paspēju vēl piebeigt puslitru ar uzjaukto ogļhidrātu kokteilīti, otru puslitru pieslēju pie starta zonas atzīmes - ja nu kādā aplī sakārosies (vispār biju izštukojis iztikt distancē bez dzeršanas).
Starts - līderi aiznesās...tad sekoja īsāko distanču pieveicēji un tad bariņš ar mierīgajiem (izlēmu atkārtot iepriekšējās reizes taktiku - vismaz pirmo apli turēties aiz mūsu meitenēm). Meitenēm čalojot, kādam kolēģim līdzpaņemmtās atslēgas žvadzinot, cenšoties nesapīties zālēs, arī noskrējām pirmo apli (19:18). Otrā apļa sākumā nolēmu dzīties pakaļ puišiem, kuri bija kādus 50-100m priekšā mūsu bariņam, tāpēc apsteidzu meitenes. Veselais saprāts tomēr lika nesasteigt un atrāvienu palielināt prātīgi - vēl jau ducis kilometru priekšā. Līdz pēdējam pagriezienam (uz arumiem) diezgan smuki tuvojos priekšējiem skrējējiem, bet tad šamie ieslēdza kādu citu pārnesumu un aizlaidās...izrādījās - viņi nebija rokas pacēluši, kad skaitīja garās distances veicējus, un skrēja tikai divus apļus (paldies, Dievam, ka necentos noturēties līdzi par katru cenu). Tāpat otro apli pieveicu minūti ātrāk kā pirmo - 18:08. Trešo riņki (un arī pēdējos divus) pievārēju principā vienatnē (ja neskaita divus līderus, kuri mani apsteidza par apli trešā apļa finišā un atbalstītāju/tiesnešu grupiņu starta/finiša zonā), kaujoties ar pārdomām - "kāda velna pēc"; "jauns un traks tu puika esi bijis"; "šitā tak nav šoseja"; "kādam entuziastam jābūt, lai mežā stigas uzartu"; "varbūt pietiks....bet kauns būs" :) Pārējo apļu laiki - 18:37; 18:36; 18:55...trešo un ceturto izrādās pievārēju praktiski vienā tempā, pēdējā - tomēr noplīsu... Uz beigām jau iemanījos pat pa arumiem tempu nezaudējot izskriet, bet joprojām visvairāk laika patērēju un nevaru atkost kā pieveikt taisno posmu ar diviem kāpumiem pirms arumiem - kaut kā neizdodas ritmu tur noķert...
Finišs 1:33:33 (piemetu galvā - tas nozīmē, ka pusmaratonu pa mežu būtu izskrējis zem 1:50 - dulli:))...atsildīšanās (kājas diezgan jūtami bija piedzinušās; ceturtajā un pēdējā aplī pats jutu, ka brīžiem sāku haltūrēt un papēžus atsist, tad gan centos saņemties)...pienskābes izdzīšana - pavisam lēns velobrauciens mājup...mājās - postījumu novērtēšana un novēršana (bija "jāsašuj" nejauka tulzna kreisajai kājai, citādāk - tikai sagurums)...pirmās domas - viss, nākamā diena jāņem brīva, bet šodien prātīgāk šķiet tomēr lēnām izskriet atjaunošošo riksīti...tā kkā veicās manā pirmajā krosa gandrīzpusmaratonā :)

laumiic said

Kuks said
Paspēju vēl piebeigt puslitru ar uzjaukto ogļhidrātu kokteilīti, otru puslitru pieslēju pie starta zonas atzīmes - ja nu kādā aplī sakārosies (vispār biju izštukojis iztikt distancē bez dzeršanas).

Redz kā. Un man likās, ka tu lepni atsakies no meiteņu piedāvādās iespējas padzerties starp apļiem starta/finiša zonā :)

Lepns jau es esmu, bet dumjš gan nē (cerams) - vnk šoreiz biju izdomājis šādu nedzeršanas variantu pārbaudīt...un laika apstākļi arī bija tam piemēroti. Paldies :)

Vajadzēja piedzimt Kenijā...tad neliktos šīs dienas tik sutīgas :)
Piektdien vispār - pulsometra kalibrēšanā izsviedrējos pamatīgi. Iesildīšanās vēl OK...bet pēc tam - 800m lēni un tad 800m ātri...sākotnējā kļūda bija gandrīz 100m, bet trijos piegājienos to izdevās samazināt zem 40m uz kilometru - pagaidām diezgan OK, liekās. Gan jau vēl kādā stadiona skrējienā pieregulēšu. Laiku skriešanai galīgi optimistisku biju izvēlējies - piektdien ap vienpadsmitiem...
Sestdien - atpūta (jau tāpat nedēļas norma ir pārskrieta), bet svētdien - maču treniņš. Pēc nakts lietavām, izmantoju rīta (nosacīti, jo tikai ap pusdesmitiem sāku treniņu) svaigumu/paēnu. Šoreiz vajadzēja 8km noturēt @4:40. Iesildoties noskrēju 2km, patīkami, ka tempu līdz 6:00 varu skriet ar pulsu zem 130bpm (vismaz šo divu km laikā tas neuzleca augstāk, atkal izmantoju dažādo veidu soļus otrajā aplī - laikam jau palīdz labāk iesildīties). Pēc tam sāku riņķot kilometrīgos apļus veiklāk (pirmie sanāca @4:40, pa vidu nokritās uz 4:50, bet beigās atkal uzkāpināju). Kontrolei uz vienas rokas pulsometrs, uz otras - parastais hronometrs. lai apļu laikus fiksētu. Ja neskaita pēdējo kilometru, tad pulss turējās 157-162bpm robežās, finiša spurtā uzkāpa līdz 171. Vispār jau bija pasmagi, nācās sevi diezgan uzmundrināt, lai nezaudētu tempu...mačos tomēr vieglāk - kādam pakaļ dzīties vai no kāda mukt :) Atsildīšanās - nepilni 2km; jau pirmajā pusaplī pulss nokritās līdz 145, bet tad arī apstājās - lai arī pārgāju uz pavisam mierīgu džogu, šamais spītīgi palika pie 143bpm atzīmes. Savukārt pēc pāriešanas uz soļiem/iešanu - gandrīz momentā nokrita vēl zem 120 un pēc staipīšanās vingrinājumiem jau zem 100. Hmm, te nu jautājums pēc viedokļiem par šādu pulsa uzvedību pieredzējušākajiem skrējējiem - tas ir normāli; 143sitieni atsildoties ir OK?; iesildīšanās ar 130 man pašam liekas vairāk kā OK un arī slodzes laikā 160 šķiet diezgan normāli priekšā nosacīta ātruma treniņa, bet atsildīšanās mazliet nemierīgu dara...
Finālā - diezgan noslogota nedēļa - kopā saskriets 61km, no tā vairāk kā puse - krosa režīmā :) Nākošnedēļ - mierīgāk jādarbojās, kā nekā - Liepāja svētdien :)

Lietū skriet ir forši - vasarā :)
Otrdien uz lēno skrējienu izgāju laukā tieši uz lietus sākšanos...mazliet vēl pašaubījos, bet pārvarēju slinkumu un devos skrējienā ar mērķi - noskriet 8km un turēt pulsu zem 135 (kāpēc tieši šāds skaitlis - aptuvenajos aprēķinos sanāca, ka tie būtu 75% no maksimālā piemēroti mierīgam skrējienam bāzes audzēšanai). Pirmās divdesmit minūtes lija - forši, pēc tam palika piles no kokiem un šļakatas no peļķēm...pulss turējās ļoti normālās robežās, temps - 6:10-6:30... Tā arī apskrēju ZOO apli un atgriezos gar IeM ēku. Sajūtas - foršas, kokvilnas krekls samircis un smags, bet šādai distancei lietojams, apavi - samirkuši, bet neko lieku neuzberza un neļurkājās :) Pulsometra samērītais attālums no sporttrekera atšķīrās par nepilniem 200m - pieņemami :)
Trešdien - noslinkoju, bet šovakar nāksies iesvīst/samirkt (?) - jāuzlabo rezultāts Siguldā :) Tagad gaidu piegādi no Dion - kkā šoreiz nesmukāk kā pirmajā pasūtījumā - jau trešā diena kopš pasūtījuma...un neviens nav pazvanījis (savukārt pašus uz kontaktos norādīto tel.nevar sazvanīt)...hmmm

Es arī izvēlējos kurjerpiegādi...pamatojoties uz pirmo pieredzi, kad pirkumu atgādāja jau dažas stundas pēc pasūtījuma un apmaksas. Nu jau trīs dienas... Bet visinteresantākais/satraucošākāis ir tas puiša balss vēstījums, zvanot uz Dion norādīto tālruni - "Šobrīd šis cilvēks nevar Tev atbildēt..." It kā jau panikai nav iemesla, tikai nedaudz izjaukti plāni, bet - nepatīkami...

Ar Dion pamatā viss atrisinājās - savas mantiņas saņēmu vakar vakarā (paspēja kurjers mani noķert, pirms devos uz Siguldu). Nu un vakarā arī Dion bija pagodinājis kādu no maniem e-pastiem ar atbildi... Joprojām dīvaini, ka viņu publicētais telefons nav sazvanāms... Bet, lai nu paliek - nākamreiz vnk pasūtīšu laicīgāk :)

Vakar izdevās gūt kārtējo pozitīvo pirmo pieredzi skrienot - debija tempa turēšanā. Ja tā paskatās, tad četru mēnešu laikā kopš skriešanas uzsākšanas tas ir neko sev progress :) Neteikšu, ka atbildības nasta iepriekšējā naktī gulēt neļāva, bet...ja ne pieteikums uz TT, tad, piemēram, gan jau pulsometra iegāde būtu vēl uz mēnesi atlikusies. Bet nu - divas dienas atpūties, svaigs un nobruņojies ar kokteilīšiem un banāniem, svētdienas rītā izmetu apļus caur Rīgu, lai uzņemtu līdzbraucēju meiteņu komandu, ripinājos Liepājas virzienā. Ceļš pagāja tīri veikli (paldies in, kura varonīgi turējās nomodā, lai papļāpātu), un Liepājā ieradāmies laicīgi. Pirmais uzdevums - Noskrien karoga atrašana (pāris noskrienieši jau gatavojās), tad numuru saņemšana (jau vairāk mūsējo pie karoga), pēc tam laumiic azrakstus un balonus atnesa - tiku izdaiļots pa smuko. Mazs iesildīšanās izskrējiens (ar pievienoto vērtību - atrast WC) - atceļā dažādie krustsoļi utt. Foto - patiešām liels bars mēs esam, un ar katru reizi jaunus virtuālos komandas biedrus iepazīstu - forši :) Tad jau starta vietu ieņemšana - abi ar Lindams iekārtojāmies tikai kādus padsmit metrus aiz līderu koridora (ar domu, ka gan jau pārējie fiksie arī būs priekšā sastājušies). Tad uzjautrinošs komentārs no Timrota puses - "daži stāv ar baloniem, nez vai viņi domā ar tiem skriet..." pec kura kolēģis viņu apgaismoja, ka baloni ir tāds kā darba instruments tempa turētājiem :) Novienojāmies, ka Timrotam nav ko pretendēt uz skriešanas komentēšanu, lai turās pie saviem motoriem :)
Tad jau starts, paņemam laiku un...sākumā patipinām, pēc tam jau paskrienam un cenšamies noķert gudrajā ierīcē tempu. Jāsaka, ka visā distancē pa mirkļiem manas Sigmas rādītais temps variēja no 4:45-5:25, bet kontrolatzīmēs piemetot laiku pie distances svārtības bija tikai kādu desmit sekunžu robežās (šitas bija visatbildīgākais pasākums - nesaraustīt, nesaskriet vai nesabremzēties - skaļi bijām pateikuši, ka centīsimies turēt vienmērīgu ātrumu visā distances garumā). Pēc pāris kilometriem bija jau nostabilizējies mūsu līdzskrējēju bariņš kādu desmit cilvēku sastāvā, kas arī turējās tuvumā līdz pat trešā apļa vidum. Skriet bija viegli, varējām arī parunāties, mazliet pareklamēt VSK Noskrien! un izskaidrot interesentiem TT sūtību (oi, mēs ar Lindams jau paši pieredzējušākie TT, bet nu nekko darīt - centāmies no sirds :D).
Otrā apļa otrajā pusē centāmies pēc iepējas savākt/organizēt savu bariņu, lai netraucētu līderiem - it kā pat tas izdevās. Tajā pašā laikā arī aprunājām lielāko distancē pamanīto dīvainību - lai arī Liepāja ir Latvijas roka galvaspilsēta, bet trasē nebija NEVIENA muzikālā atbalsta punkta :( Mjā...lietiņa par ko organizatoriem padomāt uz nākamo gadu... Pārējais gan bija forši - gan norādes, gan dzirdināšana, gan marķējums trasē :) Trešajā aplī Lindams ļoti precīzi piezīmēja - "tagad mazāk runāšanas, bet vairāk skriešanas" - kam bija spēki un motivācija, centās mūs pamest un aizlaisties (apsveicami), kam ambīcijas mazliet bija pārspējušas varēšanu - nedaudz atpalika un tā sanāca, ka pēdējo kilometru skrējām gandrīz vai lepnā divvientulībā. Tomēr pirmsfiniša un finiša taisnē pamanījām kādu sekotāju, samundrinājām un tādejādi vēl kādam cilvēkam par dažām sekundēm laiku pacēlām :) Finišējām - 1:49:36 (mjā, mazliet par ātru; skatoties kontrollaikus - visu laiku esam skrējuši ar nelieliem negatīvajiem splitiem, kas laikam jau bija pareizi). Timrots atkal izcēlās, nosaucot mūs par robotiem :D
Ātri nosukāju piešķirto banānu, paķēru līdzi dzērienu un sekoju Lindams akcijā "Slēdzam trasi!" - realizējām ideju par noslēdzošā skrējēja atrašanu un pavadīšanu līdz finišam. Ar šo pasākumu izraisījām apjukumu trases personālā, kuri mūs centās novirzīt pareizajos virzienos, savukārt mēs diezgan spītīgi skrējām pretēji plānotajai plūsmai :) Mazliet vairāk kā kilometru no finiša pārliecinājāmies par noslēdzošo skrējēju (ka viņš tiešām ir pēdējais), pieslēdzāmies eskortā (izrādījās - mūsējais noskrienietis) un pavadījām līdz pat finišam (atkal izraisot apjukumu komentētājos, kuri nu jau piedēvēja, ka tagad finišējot TT uz 2:30 :)). Visā visumā - forša atrakcija, atsildīšanās skrējieniņš (kopš pāriešanas uz purngala skriešanu, regulāri rodās tulznas zem īkšķiem; arī šī reize nebija izņēmums, tāpēc atsildoties sanāca tipināt tādā patizlā solī - saudzējot īkšķa spilventiņus; mājās izrādījās, ka abas tulzniņas ir mazi pūslīši pie pašas pirksta locītavas - spilventiņam jau uzaudzis cietāks ādas slānis).
Atpakaļceļš tajā pašā kompānijā arcitu skrējēju satikšanu pitstopā - Saldus Statoilā :) Lociņš caur Rīgu, lai izvadātu meitenes un tad jau mājās duša un pēdiņu apkope. Sajūtas - visādā ziņā pozitīvas. Sāku saprast TT gandarījumu, kad pēc finiša pienāk kāds cilvēx un pasaka paldies - LIELISKI :) Atkal jau mazliet izļurkājās potītes, vairāk gan labajai kājai; savukārt ikri kompresijas stulmiņos jutās patiešām labi - arī pusīti nocilpojot nepiedzinās. Patīkami apzināties, ka varēju noturēt tempu tikai par divarpus minūtēm lēnāku, nekā mans aprīļa beigās uzrādītais pirmrezultāts pusītē :) Paldies par izrādīto uzticību un vislielākais paldies Lindams - meitenei blakus skriet ir ne tikai ļoti patīkami, bet arī ļoti motivējoši - nevaru tak izrādīt, ka esmu saguris... :)
Šorīt jau tradicionālais (izpildīts pēc trijiem no pieveiktajiem četriem pusmaratoniem) atjaunojošais skrējiens pāri Trijiem tiltiem (OK - dzelzceļa pārvadiem) - pavisam mierīgs un relaksēts. Pastiepšanās un izvingrošanās; tagad divas brīvdienas laukos un tad jau ceturtdien vakarā vajadzētu brīvdienu garo pa Biķerniekiem saskriet (brīvdienās - POSITIVUS, kāda tur skriešana) :)

Pozitīvajam sekoja tālāks izbraukums pie ziemeļu kaimiņiem - iepazīšanās ar Pērnavas novada jūrmalu. Dzīvošana teltī jūras krastā - forši...pirmās dienas bija pārlieku vējaini nepatīkamas, lai gribētos saiņot laukā skrejamsomu vai rikšotu pa pludmali (un bija arī citas nodarbes), bet nedēļas otrajā pusē, pēc nobāzēšanās neskartajā Matsi pludmalē, tomēr apāvu botas.
Trešdienas skrējienu biju domājis lēnu mazpadsmitnieku, bet sāku skriet un pēc sajūtām sakārojās kko ātrāku, tad nu izdevās teju perfekts 45min tempinieks (pēc plāna laikam jāsadalās 10min iesildīšanās-25min temps uzkāpinot līdz @4:24-10min atsildīšanās) - apmēram tā arī izskrēju, vienīgi ātrā daļa sanāca veiklāka - distances vidū uzskrēju un kādu kilometru noturēju tempu @4:15 - pašam prieks, jo labu laiku nebiju tādā ātrumā skrējis.
Ceturtdien pastiemu trasīti mazliet garāku, bet centos pavaktēt pulsu - lai nepārkāpj 140 (iesildoties un atsildoties pa kilometram+ vēl turot un nolaižot zem 130) - caurmēra ātrums turējās ap 5:30-5:40 - arī diezgan OK... Dīvaini - ja nemaldos, tad mušas, odi, dunduri nelidojot tālāk kā divdesmit metrus no dzimšanas vietas...tad kā izskaidrot to, ka visu ceļu dabūju ar šiem mošķiem cīnīties?? :)