Forums

jupe said
Uzliec kā zirgiem klapes uz acēm, lai pa malām negribas skatīties :)

Tas jau gribēšanu nesamazinās - tikai varēšanu :D

Nu re - šodien vismaz tiku pie gala diagnozes - neliels apakštilba kaula plēves iekaisums...nekas briesmīgs (par laimi, laicīgi pārstāju kāju mocīt), bet vēl vismaz nedēļu no skriešanas jāatturās...un tad palēnām kko varēs atsākt darīt lietas labā. Bet nu pilnīgi skaidrs - ja arī skriešu V-pilī, tad tīri noskriešanas pēc (jākrāj Skrien Latvija finiši, lai pie krekliņa tiktu :))

Beidzot :) Desmit dienas...vilkās dikti ilgi... :) Bet nu šodien beidzot atsāku skriet :)
Ceturtdienas stieņu skrējieniņš - vingrinājumi ar savu svaru uz stieņiem un pa starpām - lēns skrējiens pa 800m apli. Bija patiešām patīkami uzaut kājās skrejambotas (piedodiet, baskāji, varbūt ar laiku...bet pagaidām pa asfaltu tomēr "kraps" jāmauc kājās) un izkustēties. Biju apņēmies pāris lietas: skriet lēnām; ja sākšu just sāpes - pārtraukt; skriet uz pēdas priekšdaļas. Izdevās izpildīt pirmo un trešo apņemšanos, otrā - nebija iespējas (tb - nesāka sāpēt) :)
Gandrīz 5km veicu trijos piegājienos pa diviem apļiem. Temps izdevās perfekti vienmērīgs, ar svārstībām 10 sekunžu robežās uz piegājienu. Pirmajā aplī ikri neko...otrā beigās mazliet sevi tā kā atgādināja...pēc trešā apļa likās, ka ir skriets, bet pēc staipīšanās un tagad - nekādas paliekošas sajūtas no purngalskriešanas :) Nav ne jausmas cik šis mans solis ir "pareizs", bet varu ar tīru sirdsapziņu apliecināt, ka ne reizi nepiesitu papēdi pirms purngala un vispār papēži zemei piedūrās tīri simboliski :) Sajūtas dikti līdzīgas kā iepriekšējās vingrinājumu reizēs, kad centos ar basām kājām pa zālienu patipināt - zemei pirmā piedurās pēdas zona ap īkšķa spilventiņu. Šodienas lēnajā skrējienā lidojuma fāze gan tāda nosacīta sanāca, bet nekas...nav kur steigties - jātrenē ikri, lai varu gaisā noturēties visu pusītes distanci un ilgāk.
Papildus jau pierastajiem spēka vingrinājumiem, šodien centos izpildīt arī šadus apakšstilbu vingrinājumus "Wall shin raises
a. Stand with your back to a wall, with your heels about foot-length from the wall. Then, lean back until your buttocks and shoulders are resting against the wall;
b. Dorsiflex both ankles simultaneously while your heels remain in contact with the ground: bring your toes as close to your shins as you can, then lower your feet back towards the ground, but do not allow your forefeet to actually contact the ground before beginning the next repeat;
c. Complete 12-15 reps of the above;
d. Maintaining your basic position with your back against the wall, dorsiflex your ankles to almost their fullest extent, then quickly dorsiflex and plantarflex your ankles 15 times over a very small range of motion.These short, quick ankle movements are called pulses;
e. As you gain strength over time, make the exercise more difficult by progressing from one set of 15 reps (of both basic raises and pulses) to two and then to three, walking around for 15-30 seconds between sets if you wish.
Although wall shin raises are a great routine for the shins, they are not quite as running-specific as the exercises which follow." - sajūtas interesantas un, cerams, noderīgas.
Pēc plāna tagad divas brīvdienas un svētdien būtu jāskrien 5km sacensībās - ha :) sačos noteikti nelīdīšu, bet to piecīti jācer pludmalē noskriet...nu dikti velk pabaso garāku gabalu pamēģināt ;)

Mani rakstu plūdi pirms divām nedēļām noslēdzās ar stāstu par pirmo baso skrējienu. Sekojošā pauze nebūt nav saistīta ar to, ka pa baso būtu sev kā nodarījis pāri, bet gan ar neplānotu/piespiedu atvaļinājumu laukos, kur īsti nebija pieejams pietiekami stabils interneta pieslēgums (un arī datoru nebiju paķēris līdzi)... Tad nu tagad kādos trijos ierakstos centīšos pavēstīt par paveikto šajās divās nedēļās, kas veiksmīgi noslēdzās ar Ventspils Piedzīvojumu parka pusmaratonu.
Ceļā devos ar divriteni, un, lai arī attālums nav pārlieku liels - nepilni 50km, negribējās apkrauties ar mantām. Tad nu skrejambotas rātni palika priekšnamā, jo kājās tika uzautas universālākās ECCO sandales. Velobrauciens tīri neko - ne par ātru, ne lēnu. Nejutos arī pārāk nomocījies, tāpēc vakarpusē vēl uztaisīju mazu riksīti. Maršruts vai nu gar asfaltētā ceļa malu, vai pa grants/šķembu ceļiem - diemžēl ne pārāk patīkamiem basām kājām. Tieši šī iemesla dēļ visus lauku skrējienus veicu tajās pašās ECCO sandalēs - nosacīti minimālos apavos :) Galvenais nedēļas mērķis bija pieradināt sevi skriešanai uz pēdas priekšdaļas un palēnām nostiprināt ikrus, lai spētu ilgāk noturēt šadu soli. Pēc pirmā pievakares skrējiena vēl paņēmu nākamo dienu brīvu - lai atkal nesaforsētu slodzi, bet pēc tam norikšoju no vietas veselu nedēļu.
Viens no prātīgākajiem lēmumiem bija - nesteigties, līdz ar to temps skrējieniem virs sešām minūtēm uz kilometru; arī distances centos nepārķert - garāks - īsāks - garais svētdienis. Ja pēc pirmā basā skrējiena šķita, ka nespēju purngala solī pieveikt vairāk kā 5km, tad jau nedēļas nogalē lēnu garu norikšoju šādā veidā trīsreiz garāku distanci. Saprotot, ka slodze ikriem ir lielāka nekā iepriekš, vairāk uzmanības veltīju stiepšanās vingrinājumiem pēc skriešanas, līdz ar to - nekādās nepatīkamās sajūtās neiedzīvojos.
Pirmās lauku treniņnometnes bilance: 4 skrējieni, 36km, visi pieveikti sandalēs un pēdas priekšdaļas tehnikā :) Forši.

Siguldas apļiem sekoja atgriešānās Rīgā piektdien (mazliet svaiguma atgūšanai - ar riteni pieveicu tikai nepilnu pusi ceļa - no Garkalnes līdz mājām). Piektdien tā arī neuzskrēju - bija visādas citādas darīšanas (piemēram - baltās cepurītes iegāde Maratonā - no saules jāsargās).
Sestdiena - maču diena. Turpceļam vietu biju sarunājis pie Jupe, tikšanās vieta no rīta tas pats Maratons. Kamēr gaidīju, paspēju aprunāties un visādas foršas lietiņas noskatīt...iegādājamo mantu saraksts prioritārā kārtībā jūtami pagarinājās...bet nu tas līdz rudenim...līdz Siguldai :)
Ceļš līdz lemburgai pagāja kavējoties sarunās par iesācēju (esam taču vienā komandā) skriešanas paradumiem, gūtajām atziņām un atklājumiem - visnotaļ veikli. Neliela pamaldīšanās pa pašu V-pili un nonācām pasākuma vietā (paldies Jupem un ģimenei par man atvēlēto vietu priekšējā sēdeklī - ļoti novērtēju - PALDIES) :)
Uz Ventspils pusīti nekādas ambīcijas neloloju, plānoju skriet uz divām stundām - lēnu garu; galvenais mērķis, ko vēlējos sasniegt - pieveikt visu trasi uz purngala (lai arī skriešanas apavos) - pārbaudīt, vai mani ikri to izturēs. Šim mērķim lieliski atbilda sarunātā iespēja piestrādāt par individuālo tempa turētāju/kompanjonu IevaiR, kura mērķēja uz jaunu PR - nedaudz virs 2h. Uzreiz jāatzīstās - šo mērķi neizpildīju...biju pārlieku aizrāvies ar apkārtējo sveicināšanu, plaukšķināšanu, apkārtnes baudīšanu un...un palaidu vējā savu tiešo uzdevumu :( Nu nekkko darīt - no algas čeka jāatsakās un jātrenējas - tempa turēšana nav tikai skrējiens vienmērīgā ātrumā, tā vēl arī ir spēja šajā ātrumā motivēt un dabūt līdzi līdzskrējējus :)
Iepriekšējos divos skrējienos kopā nebiju saticis/sasveicinājies/aprunājies/uzmundrinājis tik daudz noskrieniešus kā šoreiz - tā kā skrēju komforta ātrumā, tad daudz vairāk varēju veltīt laiku lai paskatītos apkārt un kko arī pamanītu - patiešām, šoreiz izdevās izbaudīt pašu skrējienu na tikai rezultātu :) Paldies visai superīgajai noskrieniešu saimei/sektai - mūsos ir spēks!!!
Pašam - atkal radās dažas atziņas:
- varu noskriet pusīti 2h uz purngala - ļoti labi, tagad jāmeklē nākamā robeža - vai to varu arī uz 1:50 :);
- pirmajā aplī iemetās paribē kkāds sassodīc dūrējs...labajā pusē priekšā...tā arī nesapratu, kas tas tāds, bet kādus pāris km sāpēja nežēlīgi...pēc tam pazuda un viss - atziņa, jāpārvar :);
- dikti patīkami kad tevi (mani) kāds uzmundrina, pasveicina utt - jācenšās pašam darīt to pašu...tieši tāpēc ne visos mačos jāmočī, daži arī jāizbauda :)
- cepurītē ir spēks - gan lietū, gan pēdējā apļa saulītē :)
- skrienot šādā režīmā, man nav nepieciešams līdznesamais dzēriens vai želejas - no savas pudeles padzēros tikai vienreiz, tā ka finišēju ar puslitru uz muguras :)
Par rezultātu - jau saņemot SMS, kurā man piedēvēja jaunu PR 1:40:..., sapratu, ka kkas nav tīrs :) Mājās apskatījos sportlat listē, visticamāk, ka pakotāji sajaukuši čipus (varu iedomāties Olafa kunga sašutumu par viņam piespēlētajām 2h+ :)); sazinājos ar sportlatu, tagad jāgaida, kad izlabos :)
Par atpakaļceļu - lielais paldies Tuksneša vētram ar kompāniju, ka paķēra mani atpakaļ uz galvaspilsētu - brauciens bariņā bija jautrs un uzzināju viskautko vērtīgu. Vēlreiz - PALDIES!!!
Ak jā - vēl vakar tika iegūta tulzna uz kreizās kājas īkšķa spilventiņa - mājās apstrādāju pēc Aināra (šķiet ka nemaldos un dzirdēju šo variantu pavasara koptreniņā) metodes - ar diega izvēršanu caur tulznu - šodien nekādu problēmu, netraucēja veikt atjaunošanās skrējienu.
Ar to arī beidzas reportāža par pirmo starpposmu manā gatavošanās maratonam maratonā :) No rītdienas sāksies jauns darbs - briešana uz Liepāju. NOSKRIEN!!!

Ceturtdien - sanāca paskrējiens pa Biķernieku mežu. Bija kalendārā ievietots kā ceturtdienas Biķernieku koptreniņš, bet saskrējāmies tikai divatā ar Anduli. Piedāvāju viņam parādīt pilnu "balto" Biķernieku apli, tad nu lēnu garu to arī paskrējām. Sākums bija man dikti "veiksmīgs" - uz platā ceļa tā biju aizrāvies ar pļāpāšanu, ka nepamanīju kur kāju lieku un - "noķēru zaķi" :) Par laimi neko nopietni nesasitu, nesastiepu vai neizmežģīju, bet atziņa tāda, ka basām kājām skrienot tā nebūtu gadījies - baskājiem taisnība, ka tad neieslēdzas autopilots un skrējējs daudz cītīgāk pēta ceļu zem kājām :) Tā, lēnu garu, pļāpājot un ik pa laikam palaižot garām orientieristus, mērojām krosa apļus. Lai nebūtu jāmeklē laiks pa Jāņiem, tad ceturtdienā biju izlēmis pieveikt nedēļas garāko riksi - 15km, tas arī izdevās. Laiki - nu neko pārāk iepriecinoši - bet no otras puses, mācos un cenšos lielāko tiesu nedēļas skrējienus skriet lēnām.
Šodien izskrēju asfalta desmitnieku - sākumu pavisam prātīgu, bet ar katru nākamo apli kāpināju tempiņu - pirmajos piecos km no 6:50 līdz 6:00; tad nākamajos četros km straujāk, lai devīto noskrietu tuvu pusītes ātrumam - zem 5min, savukārt pēc tam - lēnais, atsildošais riksītis. Ātrumā skriet tomēr dikti patīkami - tāds kā izsalkums pēc ātruma sevī jūtams - jāsaglabā uz mačiem šī sajūta :) Kopā pa nedēļu savācās nepilni 40km - ļoti normāli šībrīža vajadzībām; līdz Kuldīgai tādā līmenī 40-50km nedēļā arī domāju turēties (pēc plāna arī tā kilometrāža apmēram tāda ir).

Sestdienas treniņš - kā no grāmatas :D
Iesildīšanās - lēns 2km skrējiens pa asfaltu līdz Dzelzceļnieku slimnīcai, tad no sm72 VPPP iesildīšanās nošpikotais variants - dažāda veida solīši (sper pa dupsi; rauj pie krūtīm; krustsolīc; taisnais priekšsolīc; visu virzienu potītes solīc) un sprintiņi pa meža takām līdz asfalta aplim. Kopā - apaļi 3km 20+ minūtēs (sanāca viegli iesvīst).
Produktīvā daļa - 4 jūdzes (6.4km) plānotajā pusītes tempā (@4:40). Paldies Andulim par ideju, ka var šim pasākumam izmantot Biķernieku trases Motormuzeja apli - viens aplis 2.25km; trīs apļi - tieši tas, kas man vajadzīgs. Veicot nelielus aprēķinus, man sanāca, ka aplis jāpieveic tieši 10:30, bet sīkāk distanci nebiju sadalījis (ar orientieriem), tāpēc skriet nācās pēc sajūtām. Pēcāk, apskatoties sporttrekera reģistrēto, secināju, ka apļa pirmo pusi gar Linezeru līdz muzejam visas trīs reizes esmu skrējis veiklāk (@4:35) - laikam jau tāpēc, ka tieši pēc kontrolpunkta un kontrollaika paņemšanas - motivācija dzen uz priekšu. Savukārt otro pusi (tālāko stūri gar suņu laukumu) apmēram @5:00 - uzforsētais sākums pie vainas :) Apļu laiki sanāca sekojoši: 10:40; 10:48; 10:39. Pēdējā aplī no Šmerļa stūra uzrāvu tādu kā finiša spurtu, bet - baterija nosēdās pēc 300m apmēram un atlikušos 200 skrēju jau lēnākā tempā kā pašu treniņu (morālā noturība pie vainas - atkal jau nesavācos un nespēju sevi samotivēt nospurtot līdz finišam - nebija pēc kā dzīties un ko ķert - lūk pie morāles jāpiestrādā). Cilpoju savus apļus un katrā aplī 2x satikos ar pretējā virzienā morāli trenējošo Anduli - NOSKRIEN!!!
Atsildīšanās - tas pats iesildīšanās maršruts atpakaļ; nepilni 3km tajās pašās 20+min; pēc tam pie mājas - stiepšanās vingrinājumi kādas 10-15min. Sajūtas ļoti patīkamas, diena iesākta lieliski.
Nu re - tāds sanāca mans pirmais maču ātruma (race pace) treniņš. Rīt - mazliet saīsināts (negribu saforsēties pirms Juglas apļiem) brīvdiennieks pa laukiem.

OreMan said
Kā Tu zini, ka tie bija pilsoņi? :)

Neapgalvoju, izvirzīju to kā hipotēzi :) (negribējās saukt par vīrišķiem vai kungiem, tāpēc apzīmējums pilsoņi /ne nozīmē konkrētas valsts pavalstnieki/piederīgie, bet gan - vīriešu dzimtes cilvēki/ šķita vispiemērotākais)