Forums

man jau ar jāatzīst, ka vnk. ļooti garšo sausais sarkanvīns. un tad ir patīkami uzzināt, ka tas nav nekas slikts :D

Nu, re, pagājuši jau gandrīz 2 mēneši. Izmēģinātas arī pirmās sacensības Sieviešu skrējienā, kur diemžēl nebija līdzi pulksteņa, būtu varējusi izspiest kādas 2 min mazāku laiku, bet prieks, ka sākumā nepārķēru tempu un varēju visa skrējiena garumā kāpināt.
Jau sen esmu pieteikta vienā komandā uz NRM 10 K, bet pēdējais mēnesis pagājis vienās šaubās, jo ir pārliecība, ka varu noskriet arī pusmaratonu, jautājums tikai - darīt to tagad un skriet lēnu, rezultāts varētu būt 2:15-2:30 vai tomēr labāk skriet 10 K un noskriet ap 55 min.. Treniņos pirms 2 ned.garajā lēnajā skrējienā nejauši izskrējās 18 km, savācās 2:09:47 (pie tam minimālajos apavos, bet vairāk nekā puse distances bija pa mežu), pēc kuriem nejutu ne nogurumu, nedz arī kādas sevišķas muskuļu sāpes, ceļi jutās ideāli. Zinu, ka būtu varējusi jau toreiz noskriet vēl 3 km bez problēmām un bez sienas. Bet tas bija lēnām, pa ceļam pļāpājot. Atgriezos mājās pilnīgā eiforijā, kas man bija pēc visiem garākajiem skrējieniem.

Priecāšos, ja palīdzēsit izlemt, ko man darīt. Jo man pašai domas mainās bieži. Jau nopriecājos, ka pēdējo nedēļu nemainīgi domāju, ka jāskrien vien tas 10 K un jācer izskriet zem 55 min, bet šodien atkal uznācis pusmaratona dullums. Pirmo reizi ielūkojos Nordea pusmaratona plānā, kas liekas vēl nenopietnāks par manu skriešanu..
Ja nu tomēr skrienu pusmaratonu, tad ir pēdējais laiks pieteikties dārgajai vietai (par 10 K man nebūtu jāmaksā vispār, kas arī ir galvenais arguments par labu 10K). Par to arī domāju - vai ir vērts maksāt 20ls par pirmo(!) pusmaratonu, lai skrietu tik lēnu. Bet skriet jau gribas. Uz Ventspili un Liepāju es netieku, atliek tikai Kuldīga kā tuvākais iespējamais pusmaratons. Rudenī ceru noskriet Valensijā, kur dalība jau reģistrēta, bet pirms tam obligāti jāiemēģina kājas tepat LV, lai zinu, kā tas ir.
NRM kā pirmais pusmaratons liekas forši - daudz cilvēku, nejutīšos viena, tagad arī kopā vēl maratonisti, sajūtas noteikti superīgas.

bet šobrīd galvenās šaubas - skriet vai neskriet Nordea pusmaratonu. Ja tā godīgi, mani tā 10 km distance diez ko nevilina. Protams, būtu forši uzstādīt PB 10 K, bet gandarījuma visticamāk nebūs, būs škrobe, ka neesmu varējusi skriet 21 km, jo sirdī skaitu sevi jau pie tās distances skrējējiem un kopš ziemas bija sapnis par pusmaratonu NRM. var jau būt, ka izdotos ar tempa turētājiem noskriet 2:15 Nordea, tas būtu pirmai reizei gana labi.

in said

Kā panes karstumu?
Prātīgāk jau laikam gan būtu tā pakāpeniski - 7, tad 10, tad 21... Varbūt vēl kaut ko pa vidu.

par karstumu skrienot - nav bijusi tāda pieredze, skriet sanāk vakaros/rītos, bet būs jāizmēģina. bet, kad neskrienu, laikam jau tomēr neesmu 30 grādu karstuma fans, vislabāk jūtos līdz 15-25 grādiem. skatoties pēc laika prognozēm, varbūt sanāks notestēt karstuma panesību 10 km distancē NRM.

šovakar izskrēju, turot pulsu zem max. aerobās robežas, konstatēju, ka pēdējo nēdēļu ātruma treniņi un garie skrējieni ir devuši rezultātu un atkal ir jūtami krities pulss, varu easy skriet 6 min/km. ja šādā tempā vai pat bišku lēnāk skriešu pusmaratonu (ja jutīšos tikpat labi, protams) nemaz tik apkaunojošs tas rezultāts nebūs, bet gandarījums būs nesalīdzināmi lielāks par 10 km personīgo rekordu, spiežot no sevis maksimumu. pēc Sieviešu skrējiena, kur arī gāju tuvu maksimumam, gandarījuma un eiforijas nebija. es daudzkārt lielāku kaifu ķeru no ilgstošas skriešanas, no sajūtas, ka vari skriet bezgalīgi, vot tad man ir pilnīga eiforija.
pats būtiskākais, es jutīšos beidzot pa īstam piederīga garo distanču skrējēju pulkam, pēc kā jau sen ilgojos. un vēl man gribas uzlādēties no tās pozitīvās enerģijas un endorfīniem, kas nāk no garo distanču skrējējiem. kad es skrienu, mani pārņem pilnīga laime, ja mani pretīm skrienošie skrējēji pasveicina (visbiežāk tie ir vīrieši, nevis sievietes, pati vēl pagaidām kautrējos pirmā sveicināt, bet būs laikam jāsāk), tad pārņem tik superīga kopības sajūta un biedriskums, kas man līdz šim ir trūcis manā ikdienā.
tātad esmu nolēmusi, ka esmu nopelnījusi skriet pusmaratonu un ķert endorfīnus jau NRM. noteikti ieradīšos arī uz fotografēšanos un pieslēgšos pie TT uz 2:15.
ceru, ka nesabīšos un ka neaizgulēšos, laikam tūlīt jāskaita ls par dalību, kamēr neesmu pārdomājusi :)