23:14
24/04/2009
Aivars 703 - ieteikums pacel sēdekli vēl augstāk, tad mazāk sāpēs ceļi. es tā izdarīju nākamajā dienā pēc vienam velo sacensībām, lai varētu nobraukt vēl ap 170km :) tad gan nākamajā dienā uz velo negribēju skatīties :D
p.s. nebūsi viengais, kurš zem vsk noskrien brauksi rīgas velomaratonu :))
10:36
19/05/2009
Paldies par ieteikumiem. Tā ceļu problēma man hroniska - bērnībā biju slikts un iesildīšanās-atsildīšanās man bija svešvārdi. Tagad tas viss visvairāk atspēlējas.
Ja nenopietni - par ieteikumiem:
1. Nesēdēt - mēģināju atgulties uz riteņa - ceļi nesāp - baigi nēērti (stūre spiež muguru) un jūtos ļoti nestabili;
2. Pacēlu sēdekli baigi augstu - ceļi nesāp - tikai problēma - nevaru aizsniegt pedāļus.
laumiic - ja es nobraukšu vienā reizē 170km - (kas manliekas nereāli), man droši varētu dot Ordeni un vismaz 2.pakēpes invaliditāti. Gan jau trasē satiksimies (vismaz starta koridorā).
13:04
24/04/2009
16:31
19/05/2009
Aivars703, no kurienes esi un cik tev gadu? :) VNK man patālā nākotnē arī ir domā par triatlonu.
Tagad vairāk esmu pievērsies skriešanai, bet agrāk arī braukāju pa velo sacensībām (lielos mačos ar tādiem viduvējiem rezūltātiem). Bet mīeties ļoti patīk :))
Kas tev tieši Aivars703 ar cēli ir kad minies (kādas sajūtas)??? Man VNK arī pie specīgiem apgriezieniem celis sāka kaut kā ne tā uzvesties. Sajūtā tāda it kā viņš censtos atdalīties, mazinās sasaiste starp aukštilbu un apakštilbu - kaut kā tā :D
Bet tas bija pasen, kad vēl nepareizi trenējos, tagad jau viss ir bumbās.
16:53
19/05/2009
Man jau 43 gadi, 88kg. Esmu amatieris ar baigo stāžu. Pirmās sacensības ar riteni man bija 1968.gadā Daugavas stadionā - 150 metri ar trīsriteni. Paliku godpilnā priekšpēdējā vietā, toties raudāšana bija visskaļākā (tā stāstīja tēvs). Nākamie velo mači bija pēc 37 gadiem - 2005.gada Rīgas velomaratons. kopš tā laika 2 reiz gadā piedalos mačos ar savu ielas riteni - Rīgas velomaratons un Siguldas vienības brauciens (riepas pārāk šauras lai pa zemi vai granti bruktu). Braucu ar moto - jo varāk braukšu, jo mazāka riepa uz vidukļa. Bet Alus man patīk. Par to triatlonu drīzāk bija domāts kā joks. Kaut uz vecumu ne tādas lietas vien var izdomāt. (pēc sava tēva spriežu)
Pie slodzēm (visvairāk jūtams puspietupienos ar 80 -100kg stieni) sajūta tāda ka ceļa bļodiņa aizbrauc uz sānu un stilbu garie kauli kaut kā ķeras. Par laimi skrienot nav tik traki - galvenais neļat celim atdzist.
15:46
19/05/2009
Ja kas labi ieteikumi Aivars703 :D
He heh, laikam pirmspēdējā vieta atstāja smagu ietekmi un turpmākajiem 37 gadiem (giggle) izklausās pēc smagas bērnības traumas =D
Jup manuprāt arī vienīgās normālās šosejas velo sacensības ir Sigūldas vienības brauciens un Rīgas velomaratons.
Lasot par tavu celi paliek baisi .. Brrr
21:55
27/04/2009
22:17
24/04/2009
08:40
24/04/2009
17:07
27/04/2009
Nu - mans dibens arī diezi ko nebija sajūsmā, kad pērn viņu uzsēdināju uz vello un uzreiz uz 50km, pluss vēl ceļš līdz startam - 10km un tikpat vēl mājās. Mājupceļā dibengals ar velo beņķi it nemaz vairs nebija draugos un vēl pāris dienas viens par otru tie nebija sajūsmā. Bet nu jau ir pabraukti dažādi velobraucieni - ir jau OK! Mani vairāk satrauc ūdens temperatūra. Neesmu gan nekāds ''kaulukambaris", bet salstu ātri. Un no citu pieredzes klausos, ka pēc vello kājas neklausot sākumā skriešanai. :) Briestu, briestu tam triatlonam, bet vēl nezinu... Kārdinājums ir, bet vai būs rīcība?
18:35
27/04/2009
Ikdienas braucieni - veikals, izbraucieni prieka pēc - problēmu nebija, bet nu 70km radīja problēmas. Rāmis ir pirkts tieši manam augumam, beņķis sāk radīt problēmas tieši pēc km 20+...bet nu jau esmu gudrāka - nopirku vellobikses un arī tas atvieglo.
15:37
19/05/2009
Svinīgi varu paziņot - viens no VSK Noskrien biedriem - Aivars 703 - veiksmīgi nofinišēja Rīgas Velamaratonā.
Nofinišēju gandrīz pirmais (nu vismaz pirmajā četrsimtā) un no uzvarētāja atpaliku tikai kādu stundu.
Ja nopietni - biju gatavojies distanci(75km) veikt ar ārtrumu 26-28km/h, bet reāli pārspēju savu prognozi - ap 29.2km/h. Aptuvenais laiks 2:37:00. Finiša spurtā ejot ar ātrumu 45, 100m pirms beigām kājas lielais muskulis pēkšņi pārvērtās par lielu sasaldētu gaļas kluci (krampis), līdz ar to pēdējie minieni ar vienu kāju. Par laimi pēc brīža atlaida.
Laumucic neredzēju Tevi - ja lasi šo rakstu - uzraksti kā Tev gāja. Kurā kilometrā Tev piezagās domas par dzīves bezjēdzību un cilvēku tieksmi uz mazohismu (normāls cilvēks sevi tā nemocītu)? Man tas bija ap 40km, kad radās doma nobraukt vēl pāris km līdz Ropažu ēdināšanas punktam, atlaisties zālītē, ēst banānus un rādīt nepieklājīgus žestus garāmbraucošiem sportistiem. Bet tad es iedomājos ka lielākā daļa braucēju man ir priekšā (līdz ar to braucēju aiz manis nav daudz), banānu izsniegšana arī drīz beigsies. Tad nu es minu tālāk pedāļus līdz Rīgas finiša auzu putras teltij.
Aivars 703 (es nebiju pēdējais)